Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi

Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek sagatavoti dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamie dokumenti un slēgts pirkuma līgums.

Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanu organizē un dokumentus sagatavo valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra” vai attiecīgās republikas pilsētas vai novada dzīvojamo māju privatizācijas komisija likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 25.05.2004. noteikumiem Nr.501; MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.349; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.780)

Dzīvojamās mājas sagatavošana privatizācijai uzsākama ar tai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala projekta izstrādi, ievērojot valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos pamatprincipus.

(MK 08.09.2015. noteikumu Nr. 515 redakcijā)

(Svītrots ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

(Svītrots ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

Privatizācijas komisija vai tās pilnvarota persona, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra" pēc privatizējamai dzīvojamai mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala noteikšanas pasūta privatizējamās dzīvojamās mājas kadastrālo uzmērīšanu.

(MK 08.09.2015. noteikumu Nr. 515 redakcijā)

(Svītrots ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

(Svītrots ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

(Svītrots ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

(Svītrots ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

Valsts vai pašvaldības īpašuma tiesības pirms dzīvojamās mājas privatizācijas nostiprināmas zemesgrāmatā. Šajā gadījumā papildus likumā "Par nekustamā īpašuma ierakstīšanu zemesgrāmatās" minētajiem dokumentiem iesniedzama attiecīgās privatizācijas komisijas izziņa, kurā norādīts mājas stāvu skaits, tās kopējā platība, dzīvokļu īpašumu kopējā platība, atsevišķi dzīvokļu īpašumi un tajos ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas.

Valsts dzīvojamā māja ar Ministru kabineta rīkojumu tiek nodota privatizācijai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” vai attiecīgajai pašvaldībai.

(Grozīts ar MK 25.05.2004. noteikumiem Nr.501; MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.349; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.780)

Nododot valsts dzīvojamo māju privatizācijai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra”, Ministru kabinets nosaka, uz kā vārda zemesgrāmatā nostiprināmas īpašuma tiesības uz attiecīgo privatizējamo dzīvojamo māju vai dzīvojamo māju kopā ar zemi.

(Grozīts ar MK 25.05.2004. noteikumiem Nr.501; MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.349; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.780)

Valsts kapitālsabiedrību pamatkapitālā esošās dzīvojamās mājas tiek nodotas privatizācijai valsts akciju sabiedrībai “Privatizācijas aģentūra” vai pašvaldībai pēc to izslēgšanas no pamatkapitāla statūtos noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 25.05.2004. noteikumiem Nr. 501; MK 28.04.2009. noteikumiem Nr. 349; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr. 780; MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

Privatizācijas objekts dabā atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem būves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datiem. Ja privatizācijas komisija vai tās pilnvarota persona, vai valsts akciju sabiedrība "Privatizācijas aģentūra", apsekojot privatizējamā objektā esošās telpas, atklāj neatbilstību Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrētajiem būves vai telpu grupas kadastrālās uzmērīšanas datiem, privatizācijas objektu privatizē tikai pēc tam, kad novērsta attiecīgā neatbilstība, veicot būves vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu.

(MK 08.09.2015. noteikumu Nr. 515 redakcijā)

Ja dzīvojamās mājas valdītājs vai īrnieks (nomnieks) privatizācijas objektu ir pārveidojis, ar šī objekta būves vai telpu grupas kadastrālo uzmērīšanu saistītos izdevumus sedz persona, kas ir atbildīga par pārveidojumiem.

(Grozīts ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

Ja dzīvojamā mājā, kurā dzīvokļi privatizēti saskaņā ar likumu "Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju" un likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", ir dzīvokļi, kas uzcelti par valsts vai pašvaldības līdzdalības asignējumiem vai kurus iespējams nodalīt atbilstoši valsts vai pašvaldības kapitāla daļai, tie privatizējami likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajā kārtībā.

Lēmumu par valsts dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu pieņem valsts akciju sabiedrība “Privatizācijas aģentūra”, bet lēmumu par pašvaldības dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu — republikas pilsētas vai novada dome.

(Grozīts ar MK 25.05.2004. noteikumiem Nr.501; MK 28.04.2009. noteikumiem Nr.349; MK 14.07.2009. noteikumiem Nr.780)

Lēmumā par dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu nosaka privatizācijas uzsākšanas dienu – ne agrāk kā 10 dienas pēc lēmuma pieņemšanas. Par pieņemto lēmumu privatizācijas komisija informē Valsts zemes dienestu, un Valsts zemes dienests 10 dienu laikā iesniedz privatizācijas komisijā informāciju par konkrētajā privatizējamajā mājā esošo Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā reģistrēto dzīvokļu, mākslinieku darbnīcu un neapdzīvojamo telpu īpašniekiem, norādot apgrūtinājumus, kas reģistrēti attiecībā uz šiem īpašumiem. Valsts zemes dienests saskaņā ar likuma "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" 73.9 panta devīto daļu līdz dzīvokļa īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā pārtrauc reģistrēt darījumus ar attiecīgajiem īpašumiem, izņemot ķīlas tiesības (hipotēkas) un atzīmes par normatīvajos aktos noteiktajiem īpašuma tiesību aprobežojumiem.

(MK 08.09.2015. noteikumu Nr. 515 redakcijā)

Neizīrētie dzīvokļi, mākslinieku darbnīcas un neapdzīvojamās telpas pēc dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanas dienas netiek no jauna izīrētas vai iznomātas, bet tās nodod privatizācijai izsolē likumā noteiktajā kārtībā, izņemot pašvaldības daudzdzīvokļu mājā esošos neizīrētos dzīvokļus vai viendzīvokļa mājas, kas ar pašvaldības domes lēmumu tiek izīrētas personām (ģimenēm), kuras attiecīgajā pašvaldībā ir reģistrētas, lai saņemtu palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā.

(Svītrots ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

Ja tiek uzsākta par kultūras pieminekli atzītas dzīvojamās mājas privatizācija, privatizācijas komisija lēmuma kopiju par minētās dzīvojamās mājas privatizācijas uzsākšanu nosūta Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijai.

Uzsākot dokumentu sagatavošanu dzīvojamās mājas privatizācijai, privatizācijas komisija var organizēt attiecīgās mājas īrnieku, viņu ģimenes locekļu un nomnieku aptauju, lai noskaidrotu privatizētāju īpatsvaru un izvēlētos piemērotāko dzīvojamās mājas apsaimniekošanas veidu pēc privatizācijas.

Privatizācijas komisijas izsniegtais privatizācijas paziņojums attiecināms arī uz tiem īrniekiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri ir prombūtnē un kuru tiesības uz dzīvojamo telpu tiek saglabātas likumā "Par dzīvojamo telpu īri" noteiktajā kārtībā.

Ja īrnieks (īrnieki) un viņa (viņu) ģimenes locekļi vienojas privatizēt dzīvokli kā kopīpašumu, katra kopīpašnieka īpašumā esošā domājamā daļa tiek noteikta saskaņā ar visu pilngadīgo privatizētāju (īrnieku un viņu ģimenes locekļu), kā arī bērnu, kuri vecāki par 16 gadiem, savstarpēju vienošanos.

Privatizācijas komisijas pienākums ir likumā "Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju" noteiktajos gadījumos apliecināt personu savstarpējo vienošanos par to, kura persona (personas) privatizēs piedāvāto privatizācijas objektu. Minēto vienošanos privatizācijas komisijas vārdā apliecina privatizācijas komisijas priekšsēdētājs vai ar privatizācijas komisijas pilnvarojumu — cits komisijas loceklis vai darbinieks.

Privatizācijas komisijas priekšsēdētājs (komisijas loceklis vai darbinieks) ir tiesīgs apliecināt personas parakstu tikai tās klātbūtnē. Ja īrnieks vai kāds no viņa ģimenes locekļiem ir prombūtnē, privatizācijas dokumentus noformē, ja ir saņemts prombūtnē esošās personas pilnvarojums. Ja īrnieks vai kāds no viņa ģimenes locekļiem privatizācijas brīdī ir notiesāts ar brīvības atņemšanu, viņa pilnvarojumu kādai citai personai apliecina brīvības atņemšanas vietas priekšnieks.

(Grozīts ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

Privatizācijas objekta pirkuma līgumu slēdz, pamatojoties uz pirkuma tipveida līgumu (pielikums). Privatizācijas komisijas pienākums ir nodrošināt privatizācijas objekta pircējam (ieguvējam) iespēju pirms maksājuma veikšanas iepazīties ar sagatavoto pirkuma līguma vai vienošanās par objekta nodošanu īpašumā bez atlīdzības projektu.

Privatizācijas komisijas lēmumā par pirkuma līguma slēgšanu vai vienošanos par objekta nodošanu īpašumā bez atlīdzības norāda

29.1. privatizācijas objektu, tā adresi un kadastra apzīmējumu;

29.2. ar attiecīgo objektu funkcionāli saistītās privatizējamās telpas un būves un to kadastra apzīmējumus;

29.3. privatizācijas objektā ietilpstošā mājas kopīpašuma un privatizējamās zemes domājamo daļu, norādot kadastra apzīmējumu;

29.4. personas, kuras privatizē attiecīgo objektu, un attiecīgās domājamās daļas;

29.5. pirkuma maksu euro un sertifikātos;

29.6. maksāšanas kārtību, ja objektu pērk uz nomaksu;

29.7. apgrūtinājumus, kas reģistrēti Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā attiecībā uz dzīvokļiem, neapdzīvojamām telpām un mākslinieku darbnīcām, kas iegūtas īpašumā līdz dzīvojamās mājas privatizācijai;

29.8. pienākumu, veicot samaksu par privatizācijas objektu, maksājuma uzdevumā norādīt privatizācijas subjekta vārdu, uzvārdu, personas kodu un attiecīgā privatizācijas objekta kadastra apzīmējumu.

(MK 08.09.2015. noteikumu Nr. 515 redakcijā)

(Svītrots ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

Ja objekts privatizēts atklātā izsolē, privatizācijas komisija pieņem lēmumu par izsoles rezultātu apstiprināšanu. Nedēļas laikā no minētā lēmuma pieņemšanas dienas tā izraksts jānosūta privatizācijas objekta pircējam vai pircējiem (ieguvējiem).

Valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot privatizējamo dzīvojamo māju, līdz privatizēto objektu īpašnieki izveido kopīpašuma apsaimniekošanas sabiedrību (dzīvokļu īpašnieku sabiedrību) vai noslēdz kopīgu līgumu par dzīvojamās mājas apsaimniekošanu, pārņemot dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu savā ziņā.

(Svītrots ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

(Svītrots ar MK 08.09.2015. noteikumiem Nr. 515)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1995.gada 14.novembra noteikumus Nr.342 "Dzīvojamās mājas privatizācijai nepieciešamo dokumentu sagatavošanas noteikumi" (Latvijas Vēstnesis, 1995, 180.nr.; 1996, 49.nr.).