Kārtība, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas valsts robežas drošības jautājumos

Instrukcija nosaka kārtību, kādā valsts pārvaldes iestādes sadarbojas Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos.

Valsts pārvaldes iestādes – Valsts robežsardze, Valsts policija, Valsts ieņēmumu dienests, Pārtikas un veterinārais dienests un Valsts vides dienests (turpmāk – iestādes) – sadarbojas šādos Latvijas Republikas valsts robežas drošības jautājumos

2.1. pārrobežu noziedzības apkarošanā – novērš un atklāj

2.1.1. personu nelikumīgu ieceļošanu, izceļošanu vai ceļošanu tranzītā, kā arī ārzemnieku nelikumīgu uzturēšanos valstī;

2.1.2. cilvēku tirdzniecību;

2.1.3. narkotisko vielu, psihotropo vielu, prekursoru, ieroču, munīcijas, sprāgstvielu un citu aizliegtu preču un priekšmetu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai;

2.1.4. transportlīdzekļu nelikumīgu pārvietošanu pāri valsts robežai;

2.1.5. muitas noteikumu pārkāpumus;

2.1.6. veterinārajai, fitosanitārajai, pārtikas nekaitīguma un nepārtikas preču drošuma kontrolei pakļauto produktu un dzīvu dzīvnieku pārvietošanas pāri valsts robežai noteikumu pārkāpumus;

2.2. valsts robežas režīma un robežapsardzības sistēmas nodrošināšanā;

2.3. meklēšanā esošu personu aizturēšanā;

2.4. iestāžu amatpersonu nelikumīgu darbību novēršanā un atklāšanā;

2.5. radiometriskajā kontrolē konstatēto pārkāpumu novēršanā un nedeklarēto jonizējošā starojuma avotu atklāšanā.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. instrukciju Nr. 6)

Iestādes organizē sadarbību, pamatojoties uz Latvijas Republikas valsts robežas drošības apdraudējuma iespējamības (turpmāk – risks) analīzes rezultātiem.

Risku analizē un sadarbību organizē

4.1. Valsts robežsardze – par šīs instrukcijas 2.1.1. un 2.2.apakšpunktā minētajiem jautājumiem, kā arī atbilstoši kompetencei par 2.4.apakšpunktā minēto jautājumu;

4.2. Valsts policija – par šīs instrukcijas 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 2.3. un 2.4.apakšpunktā minētajiem jautājumiem;

4.3. Valsts ieņēmumu dienests – par šīs instrukcijas 2.1.5.apakšpunktā minētajiem jautājumiem, kā arī atbilstoši kompetencei par 2.4.apakšpunktā minēto jautājumu;

4.4. Pārtikas un veterinārais dienests – par šīs instrukcijas 2.1.6.apakšpunktā minētajiem jautājumiem;

4.5. Valsts vides dienests – par šīs instrukcijas 2.5. apakšpunktā minētajiem jautājumiem.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. instrukciju Nr. 6)

Riska analīzes rezultātus aktualizē ne retāk kā reizi gadā.

Iestādes īsteno sadarbību

6.1. apmainoties ar informāciju

6.1.1. operatīvās informācijas jomā;

6.1.2. statistiskās informācijas jomā;

6.1.3. iespējamo pārkāpumu jomā;

6.2. analizējot risku un kopīgi izmantojot analīzes rezultātus, kā arī nodrošinot ar nepieciešamo informāciju iestāžu riska analīzes veicējus;

6.3. veicot kopīgus pasākumus un izmeklēšanas darbības;

6.4. organizējot kopīgas iestāžu amatpersonu apmācības;

6.5. informējot par iestāžu materiāltehniskās bāzes attīstības plāniem un sniedzot savstarpēju atbalstu ar speciālajiem tehniskajiem līdzekļiem un iekārtām;

6.6. nodrošinot kontrolējamo pārvadājumu (piegāžu) kontroli;

6.7. norīkojot kopīgus pārstāvjus vairāku iestāžu pārstāvēšanai starptautiskajā sadarbībā;

6.8. uzturot un aktualizējot elektroniskās datubāzes, kā arī, savstarpēji vienojoties, nodrošinot nepieciešamo pieeju šīm datubāzēm.

Lai nodrošinātu sadarbību, iestādes slēdz starpresoru vienošanos.

Lai nodrošinātu sadarbības plānošanu, koordināciju un īstenošanu, izveido

8.1. sadarbības vadības grupu;

8.2. sadarbības reģionālās grupas.

Sadarbības vadības grupu veido iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki. Sadarbības vadības grupa koordinē un plāno iestāžu sadarbību, kā arī nosaka kārtību, kādā tiek īstenoti iestāžu sadarbības pasākumi un informācijas apmaiņa.

Sadarbības vadības grupas sēdes notiek pēc iestādes ierosinājuma, bet ne retāk kā reizi ceturksnī. Par sēdes organizēšanu, vadīšanu un protokolēšanu ir atbildīga Valsts robežsardze. Iestāde, kas ierosina sēdes sasaukšanu, informē Valsts robežsardzi par sanāksmes laikā izskatāmajiem jautājumiem.

Sadarbības reģionālās grupas izveido atbilstoši Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu atbildības rajoniem, un tās veido Valsts robežsardzes teritoriālo pārvalžu, Valsts policijas reģionālo pārvalžu, Valsts ieņēmumu dienesta struktūrvienību priekšnieki vai viņu pilnvarotas amatpersonas, kā arī pilnvarotas Pārtikas un veterinārā dienesta un Valsts vides dienesta amatpersonas.

(Grozīts ar MK 10.11.2015. instrukciju Nr. 6)

Sadarbības reģionālās grupas plāno un nodrošina sadarbību attiecīgajos atbildības rajonos.

Sadarbības reģionālo grupu sēdes notiek pēc iestādes ierosinājuma, bet ne retāk kā reizi ceturksnī. Par sēdes organizēšanu, vadīšanu un protokolēšanu ir atbildīga Valsts robežsardzes teritoriālā pārvalde.

Sadarbības vadības grupa un sadarbības reģionālās grupas var izveidot darba grupas, kurās iekļauj iestāžu speciālistus attiecīgajā jomā, lai nodrošinātu

14.1. sadarbības īstenošanu;

14.2. atsevišķu pasākumu koordinēšanu un izpildi;

14.3. sadarbību valsts teritorijā un robežšķērsošanas vietās.

Sadarbības vadības grupa un sadarbības reģionālā grupa lēmumus pieņem vienbalsīgi, un tiem ir rekomendējošs raksturs.

Pēc iestādes ierosinājuma dalībai sadarbības vadības grupā vai sadarbības reģionālajā grupā var uzaicināt valsts pārvaldes iestādes, kuras nav minētas šīs instrukcijas 2.punktā.