Latvijas valsts karoga likuma piemērošanas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa izgatavošanas prasības, kā arī Latvijas valsts karoga, Latvijas valsts karoga vimpeļa un Latvijas valsts karoga attēla toņus atbilstoši materiālam un tehnikai;

1.2. Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa pacelšanas un izvietošanas laiku, augstumu un lietošanas kārtību, kā arī karoga kāta un masta izgatavošanas un noformēšanas kārtību;

1.3. gadījumus, kādos Latvijas valsts karogu lieto kopā ar citas valsts vai starptautiskas publiskas organizācijas karogu, kā arī to lietošanas kārtību;

1.4. Latvijas valsts karoga sēru noformējumam nepieciešamās sēru lentes auduma krāsas toņa kodu un citus tehniskos parametrus;

1.5. Latvijas valsts karoga pastāvīgas novietošanas un uzturēšanas kārtību robežšķērsošanas vietās un vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu, kā arī Latvijas valsts karoga pastāvīgai novietošanai un uzturēšanai nepieciešamo teritoriju un tās uzturēšanas kārtību;

1.6. kārtību, kādā Patērētāju tiesību aizsardzības centrs novērtē Latvijas valsts karoga atbilstību Latvijas valsts karoga likuma un šo noteikumu prasībām, tai skaitā veic pārbaudei nepieciešamo paraugu izņemšanu, ekspertīžu organizēšanu, kā arī kārtību, kādā tiek segti ar ekspertīzes veikšanu saistītie izdevumi.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

Eiropas Savienības karogu kopā ar Latvijas valsts karogu pastāvīgi lieto

2.1. pie Ministru kabineta ēkas;

2.2. pie ministriju ēkām;

2.3. robežšķērsošanas vietās;

2.3.1 vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu;

2.4. pie Latvijas diplomātisko un konsulāro pārstāvniecību ēkām, ja tas ir tehniski iespējams un nav pretrunā ar uzņemošās valsts normatīvajiem aktiem un diplomātiskā protokola tradīcijām.

(Grozīts ar MK 27.11.2018. noteikumiem Nr. 740)

Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) karogu var lietot tikai tie publisko tiesību subjekti, kuru kompetence ir saistīta ar Latvijas valsts interešu pārstāvēšanu NATO vai kas īsteno NATO politiku Latvijā, bet citas publiskas un privātas personas – tikai informatīviem, izglītības un pētniecības mērķiem.

NATO karogu pastāvīgi lieto pie Aizsardzības ministrijas ēkas un pie Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Apvienotā štāba ēkas.

NATO karoga lietošanu Aizsardzības ministrijas struktūrvienībās, padotības iestādēs un Nacionālo bruņoto spēku vienībās nosaka aizsardzības ministrs.

Lietojot Eiropas Savienības vai NATO karogu kopā ar Latvijas valsts karogu un citiem karogiem, jāievēro Latvijas valsts karoga likumā noteiktā karogu protokolārā kārtība.

Citu starptautisku publisku organizāciju karogus lieto, ja to atļauj attiecīgā starptautiskā publiskā organizācija. Ja starptautiskā publiskā organizācija nav noteikusi dalībvalstīm saistošu kārtību, kādā tās karogs lietojams, ievēro Latvijas valsts karoga likumā noteikto karogu protokolāro kārtību.

Ja karogu lieto pie ēkas fasādes, to visā platumā (vertikālo malu) piestiprina pie karoga kāta, kas ievietots īpašā pie ēkas fasādes piestiprinātā karoga turētājā tā, lai karoga apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes.

Ja karogu lieto karoga mastā, karoga augšējo malu nostiprina mastā ne zemāk par 6 metriem no zemes tā, lai karoga apakšējais stūris atrastos ne zemāk par 2,5 metriem no zemes.

Vietās, kur Latvijas valsts karogs netiek lietots pastāvīgi, to paceļ ne vēlāk kā plkst. 9.00 un nolaiž ne agrāk kā plkst. 21.00 vai paceļ tad, kad sākušies svētki, svinības, sēru vai cita ceremonija, un nolaiž, kad minētie pasākumi beigušies.

Latvijas valsts karoga vimpeli sēru noformējumā nelieto.

Ja kopā ar Latvijas valsts karogu lieto citu valstu vai publisko personu karogu, tā platumam (vertikālai malai) jāatbilst Latvijas valsts karoga platumam, bet garumam (horizontālai malai) jāatbilst attiecīgā karoga autentiskajai proporcijai.

Ja Latvijas valsts karogs un citu valstu vai publisko personu karogi tiek pacelti karogu mastos kopā, tiem jāatrodas vienādā augstumā.

Par Latvijas valsts karoga lietošanu pasākumos atbilstoši Latvijas valsts karoga likumam un šiem noteikumiem atbildīgs ir pasākuma organizētājs.

Aizliegts publiski lietot tādu Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga vimpeli, uz kura attēloti jebkādi simboli, zīmes vai uzraksti, kā arī tādu, kas papildināts ar bārkstīm vai jebkādiem citiem dekoratīviem vai informatīviem elementiem.

Latvijas valsts karogu, Latvijas valsts karoga vimpeli un to attēlus izgatavo atbilstoši Latvijas valsts karoga likumam un šiem noteikumiem.

Latvijas valsts karogu un Latvijas valsts karoga vimpeli izgatavo no auduma vai cita materiāla.

Ja Latvijas valsts karogu izgatavo no auduma, tam jāatbilst šādām prasībām

18.1. karmīnsarkanā auduma krāsa atbilst Pantone Textile Colour System 19-1629 TPX vai 19-1629 TC krāsas kodam;

18.2. auduma virsmas blīvums ir ne mazāks par 110 g/m2;

18.3. auduma biezums ir ne mazāks par 0,29 mm;

18.4. auduma krāsojuma noturība pret berzi ir ne mazāka par ceturto klasi, bet pret gaismu – ne mazāka par sesto klasi;

18.5. audums ir grūti uzliesmojošs vai liesmu slāpējošs, un tā aizdegšanās laiks ir ilgāks par 10 sekundēm;

18.6. auduma gaismas necaurlaidības koeficients ir ne mazāks par 60 %;

18.7. audums apdrukāts ar sublimācijas metodi vai arī abpusēji apdrukāts.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.09.2021. noteikumiem Nr. 613)

1 Ja Latvijas valsts karoga sēru noformējumā tiek lietota sēru lente, tās auduma melnajai krāsai jāatbilst Pantone Black krāsas kodam, lentes audums nedrīkst būt caurspīdīgs, auduma biezums ir 140 g/m2 un platums ir 1/20 no karoga platuma.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

2 Ja Latvijas valsts karoga vimpeli izgatavo no auduma, tā karmīnsarkanajai krāsai jāatbilst šo noteikumu 18.1. apakšpunktā minētajam krāsas kodam.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

Ja Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga vimpeli izgatavo no cita materiāla, tā toņiem jāatbilst šo noteikumu 20.punktā minētajiem krāsu kodiem.

Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa attēlu poligrāfiski veido, ievērojot šādus krāsu kodus – karmīnsarkanais Pantone 201C, baltais Pantone White.

Ja Latvijas valsts karoga vai Latvijas valsts karoga vimpeļa attēlu veido citā tehnikā, tā toņiem jāatbilst šo noteikumu 20.punktā minētajiem krāsu kodiem.

Karoga kāta garums un diametrs ir proporcionāls karoga izmēram.

Pie ēkas fasādes vai telpās lietojamu karoga kātu izgatavo atbilstoši šādām prasībām

23.1. karoga kāts ir garāks par karoga garāko malu;

23.2. karoga kāts ir taisns un gluds, baltā krāsā;

23.3. karoga kāta augšējā galā ir dekoratīvs uzgalis.

Rokās turamu vai nesamu karoga kātu izgatavo atbilstoši šādām prasībām

24.1. karoga kāts ir garāks par karoga garāko malu;

24.2. karoga kāts ir taisns un gluds;

24.3. karoga kāts ir no dabīga koka, nekrāsots;

24.4. karoga kāta augšējā galā ir dekoratīvs uzgalis.

Karoga kāta augšējā galā esošais dekoratīvais uzgalis var būt

25.1. konusveida vai lodveida. Dekoratīvais uzgalis ir karoga kāta krāsā, un uzgaļa diametrs platākajā vietā par vairākiem centimetriem pārsniedz kāta diametru;

25.2. plakans, ažūrā veidots metāla uzgalis alumīnija vai bronzas krāsā.

Karoga masta garums un diametrs ir proporcionāls karoga izmēram. Karoga mastu izgatavo atbilstoši šādām prasībām

26.1. karoga masts ir taisns un gluds, baltā vai alumīnija krāsā;

26.2. karoga masta augšējā galā var būt dekoratīvs lodveida vai sīpolveida uzgalis alumīnija, bronzas vai baltā krāsā.

Pie ēkas fasādes novietojamu karoga kāta turētāju ieteicams izgatavot tā, lai tajā ievietotais karoga kāts atrastos 40 grādu leņķī pret ēkas fasādi.

Par Latvijas valsts karoga, Eiropas Savienības karoga, NATO karoga un citu karogu lietošanu pie ēkām un telpās atbilstoši Latvijas valsts karoga likumam un šiem noteikumiem atbildīgs ir attiecīgās ēkas vai telpu valdītājs vai turētājs, vai tā pilnvarota persona, kurai uzlikts attiecīgais pienākums.

1 Par karoga pastāvīgu novietošanu vietās, kur valsts galvenie autoceļi šķērso iekšējo robežu, un par karoga un tam piegulošās teritorijas uzturēšanu ir atbildīga valsts sabiedrība ar ierobežotu sabiedrību "Latvijas Valsts ceļi".

(MK 207.09.2021. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

Par šo noteikumu neievērošanu personas saucamas pie atbildības Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā vai Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

Šo noteikumu ievērošanu uzrauga pašvaldības, izņemot izplatīšanai tirgū paredzēta no auduma izgatavota Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa atbilstību šo noteikumu 18. un 18.2 punktā minētajām prasībām. Minēto prasību ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

1 Piedāvājot tirgū no auduma izgatavotu Latvijas valsts karogu vai Latvijas valsts karoga vimpeli, ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim vai importētājam ir pienākums nodrošināt šo noteikumu 18. un 18.2 punktā minēto prasību izpildi. Izplatītājam ir pienākums pārliecināties, ka ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs ir nodrošinājis minēto prasību izpildi.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

2 Ražotājam, tā pilnvarotajam pārstāvim vai importētājam pēc tirgus uzraudzības iestādes pieprasījuma ir pienākums dokumentāri pierādīt, ka no auduma izgatavotais Latvijas valsts karogs vai Latvijas valsts karoga vimpelis atbilst šo noteikumu prasībām.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

3 Patērētāju tiesību aizsardzības centrs ir tiesīgs izņemt paraugus un organizēt ekspertīzi, kā arī aizliegt Latvijas valsts karoga vai Latvijas valsts karoga vimpeļa piegādi, piedāvāšanu iegādei vai izstādīšanu apskatei uz laiku, kas nepieciešams ekspertīzei.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

4 Izdevumus par Latvijas valsts karoga vai Latvijas valsts karoga vimpeļa ekspertīzi sedz Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

5 Ja ekspertīze apstiprina, ka Latvijas valsts karogs vai Latvijas valsts karoga vimpelis neatbilst šo noteikumu prasībām, izdevumus par ekspertīzi atlīdzina

30.5 1. ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs, kurš pirmais piedāvājis tirgū neatbilstošu preci;

30.5 2. izplatītājs, kurš pirmais piegādājis tirgū neatbilstošu preci, ja ražotājs, tā pilnvarotais pārstāvis vai importētājs nav reģistrēts Latvijā.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

6 Izdevumi atlīdzināmi piecu darbdienu laikā pēc izdevumus apliecinoša dokumenta saņemšanas dienas. Ja attiecīgā persona atsakās segt izdevumus, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs tos piedzen Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

7 Latvijas valsts karoga un Latvijas valsts karoga vimpeļa atbilstību šo noteikumu 18. un 18.2 punktā minētajām prasībām nosaka saskaņā ar piemērojamiem standartiem vai citām līdzvērtīgām tehniskajām specifikācijām (risinājumiem), ar kurām tiks nodrošināta minēto prasību izpilde.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

8 Ekonomikas ministrija iesaka nacionālajai standartizācijas institūcijai tos Latvijas nacionālos standartus, kurus var piemērot šo noteikumu prasību izpildei, un nacionālā standartizācijas institūcija publicē attiecīgo standartu sarakstu savā tīmekļvietnē.

(MK 27.11.2018. noteikumu Nr. 740 redakcijā)

Šo noteikumu 15.punkts neattiecas uz Latvijas valsts karogiem, kas izgatavoti līdz 1940.gada 17.jūnijam.

Šo noteikumu 23.3. un 26.1.apakšpunkts stājas spēkā 2011.gada 1.maijā.

Noteikumi stājas spēkā 2010.gada 1.maijā.