Cūku labturības prasības

Noteikumos lietotie termini

1.1. cūka – jebkura vecuma cūku sugas dzīvnieks, kas tiek turēts audzēša­nai vai nobarošanai;

1.2. kuilis – dzimumgatavību sasniedzis cūku tēviņš, ko izmanto vaislai;

1.3. jauncūka – dzimumgatavību sasniegusi cūku mātīte pirms pirmās atnešanās;

1.4. sivēnmāte – cūku mātīte pēc pirmās atnešanās;

1.5. sivēns – cūka no dzimšanas līdz atšķiršanai no sivēnmātes;

1.6. atšķirts sivēns – cūka no atšķiršanas līdz 10 nedēļu vecumam;

1.7. audzējama cūka – cūka no 10 nedēļu vecuma līdz izmantošanai vaislai;

1.8. nobarojama cūka – cūka no 10 nedēļu vecuma līdz kaušanai.

Noteikumi nosaka cūku labturības prasības.

Šo noteikumu izpildi uzrauga un kontrolē Pārtikas un veterinārais dienests (turpmāk – dienests).

Dienests reizi divos gados līdz aprīļa pēdējai darbdienai informē Eiropas Komisiju (turpmāk – Komisija) par valsts uzraudzības un kontroles rezultātiem un veikto pārbaužu skaitu attiecībā pret kopējo cūku novietņu skaitu.

Komisijas ekspertiem sadarbībā ar dienestu ir tiesības veikt neplānotas cūku labturības prasību ievērošanas pārbaudes Latvijā. Veicot pārbaudes, eksperti ievēro personīgās higiēnas pasākumus, lai novērstu jebkurus infekcijas slimību izplatības draudus.

Dienests, ņemot vērā Komisijas ekspertu gūtos pārbaužu rezultātus, veic atbilstošus pasākumus, lai novērstu konstatētos trūkumus.

Cūkām, kas ievestas no trešajām valstīm (valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis), ir attiecīgās valsts kompetentās iestādes izsniegts sertifikāts, kas apliecina, ka ievesto cūku labturības prasības ir bijušas atbilstīgas šo noteikumu prasībām vai stingrākas par tām.

Cūku īpašnieks nodrošina, ka novietnē cūku kopšanā ir pastāvīgi nodarbināts pietiekams skaits darbinieku, kuriem ir atbilstošas prasmes, zināšanas un kompetence cūku labturības jomā un kuri

8.1. apguvuši šajos noteikumos minētās cūku labturības prasības;

8.2. ievēro normatīvajos aktos noteiktās lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 499 redakcijā)

1 Lai nodrošinātu atbilstību šo noteikumu 8. punktā minētajām prasībām, cūku īpašnieks vai turētājs apmāca katru darbinieku, kas uzsāk darba gaitas, kā arī visus darbiniekus, ja novietnē maina cūku turēšanas apstākļus vai saimniekošanas sistēmu. Žurnālā norāda informāciju par notikušo apmācību, un žurnālu pēc pieprasījuma uzrāda dienestam. Žurnālu par darbinieku apmācību glabā piecus gadus pēc pēdējā ieraksta.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 499 redakcijā)

Cūkas baro ne retāk kā reizi dienā.

Ja cūkas tur grupās un baro, neizmantojot zīdīšanu vai automātiskās barošanas metodi, tām nodrošina iespēju vienlaikus piekļūt barībai.

Cūkām, kas ir vecākas par divām nedēļām, nodrošina iespēju brīvi uzņemt svaigu ūdeni.

Ir atļautas cūku identifikācijas procedūras un šādas neārstnieciskas operācijas

12.1. sivēniem līdz septiņu dienu vecumam – acu zobu izkniebšana vai noslīpēšana, veidojot veselu līdzenu zobu virsmu;

12.2. kuiļiem – ilkņu saīsināšana, ja nepieciešams;

12.3. daļēja astes amputācija;

12.4. vīriešu kārtas dzīvnieku kastrācija (kastrējot nedrīkst plēst audus);

12.5. deguna riņķa ielikšana dzīvniekiem, ko audzē āra apstākļos brīvā turēšanas sistēmā.

Šo noteikumu 12.1. un 12.3.apakš­punktā minētās procedūras veic tikai tādā gadījumā, ja ir savainoti sivēnmāšu pupi vai dzīvnieku ausis un astes. Pirms minētajām procedūrām, ņemot vērā vides apstākļus un dzīvnieku blīvumu grupās, veic pasākumus, lai nepieļautu astu nokošanu vai citas nevēlamas parādības. Ja minētās procedūras tiek veiktas, maina cūku turēšanas apstākļus vai saimniekošanas sistēmu.

1 Piemērojot šajos noteikumos minētās vispārīgās prasības attiecībā uz astes nokošanas novēršanu un tā samazinot astes regulāras amputēšanas praksi, cūku īpašnieks vai turētājs novērtē astes nokošanas gadījumu biežuma risku, ņemot vērā gan rādītājus, kas saistīti ar dzīvniekiem, gan rādītājus, kas nav saistīti ar dzīvniekiem (turpmāk – riska novērtējums). Riska novērtējumā izvērtē šādus rādītājus

13.11. nodrošinājumu ar cūku veselībai nekaitīgiem materiāliem (piemēram, salmiem, sienu, koku, zāģskaidām, sēņu kompostu, kūdru vai tās maisījumu, dabīgām virvēm, granulām) (turpmāk – vides uzlabošanas materiāli) un to pieejamību dzīvniekiem;

13.12. platības atbilstību dzīvnieku daudzumam aizgaldā, kā arī dzīvnieku konkurenci telpas dēļ;

13.13. aizgalda tīrību;

13.14. novietnes gaisa kvalitāti;

13.15. siltumkomforta apstākļus;

13.16. barības kvalitāti, daudzumu un dzīvnieku konkurenci barības dēļ;

13.17. dzīvnieku veselības stāvokli;

13.18. astes nokošanas vai ausu sakošanas gadījumu biežumu, tostarp citas traumas, ja tādas ir.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 499 redakcijā)

2 Cūku īpašnieks vai turētājs

13.21. riska novērtējumu veic, ja ir būtiski mainījies kāds no šo noteikumu 13.1 punktā minētajiem rādītājiem, bet ne retāk kā reizi pusgadā;

13.22. riska novērtējuma rezultātus dokumentē un, pamatojoties uz rezultātiem, ievieš nepieciešamās izmaiņas cūku turēšanas apstākļos (piemēram, nodrošina atbilstošus vides apstākļus un vides uzlabošanas materiālus, sabalansētu barību). Dokumentētos rezultātus glabā piecus gadus pēc pēdējā ieraksta, kā arī pēc pieprasījuma uzrāda dienestam.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 499 redakcijā)

3 Lai apmierinātu cūku pamatvajadzības, cūku īpašnieks vai turētājs nodrošina vides uzlabošanas materiālu atbilstību šādām prasībām

13.31. tie raisa ilgtspējīgu interesi un veicina cūku izzinošo uzvedību, kā arī tiek sistemātiski aizstāti un atjaunoti un ir cūkām droši, nekaitīgi, tīri, higiēniski un pietiekamā daudzumā;

13.32. tie ir piemēroti orālām manipulācijām, ēdami vai košļājami, vēlams, ar uzturvērtību;

13.33. ir piemēroti tam, lai cūkas tajos var rakņāties;

13.34. tie ir pārvietojami, lai cūkas varētu mainīt to atrašanās vietu, izskatu vai struktūru.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 499 redakcijā)

4 Šo noteikumu 13.3 punktā minētos vides uzlabošanas materiālus klasificē šādi

13.41. optimālie materiāli – materiāli, kam ir visas šo noteikumu 13.3 punktā minētās īpašības, tāpēc tos var izmantot atsevišķi;

13.42. suboptimālie materiāli – materiāli, kam ir lielākā daļa šo noteikumu 13.3 punktā minēto īpašību, tāpēc tie būtu jāizmanto kopā ar citiem materiāliem;

13.43. mazākas nozīmes materiāli – materiāli, kam nav lielākās daļas šo noteikumu 13.3 punktā minēto īpašību. Tie izklaidē cūkas, bet neapmierina dzīvnieku pamatvajadzības, tāpēc tie jāizmanto kopā ar optimālajiem vai suboptimālajiem materiāliem.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 499 redakcijā)

5 Dienests cūku novietnē pārbauda

13.51. šo noteikumu 13.1 punktā minētā riska novērtējuma rādītāju izpildi un šo noteikumu 13.2 punktā minēto rezultātu dokumentēšanu un ieviestās izmaiņas cūku turēšanas apstākļos, ja tādas bijušas;

13.52. cūku ausu savainošanas un astes kodienu pazīmju vai ādas ievainojumu vai cūku anormālas uzvedības (piemēram, vāja interese par vides uzlabošanas materiāliem, cīņa par to izmantošanu, citu, nevis piedāvāto vides uzlabošanas materiālu košana, rakņāšanās savos izkārnījumos vai – sivēnmātēm – viltus migu iekārtošana) biežumu novietnē.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 499 redakcijā)

Šo noteikumu 12.punktā minētās neārstnieciskās operācijas atbilstošos sanitāros apstākļos ar piemērotiem līdzekļiem veic praktizējošs veterinārārsts vai persona, ko veterinārārsts ir teorētiski un praktiski apmācījis attiecīgo operāciju veikšanā.

Sivēnus, kas vecāki par septiņām dienām, kastrē vai tiem asti amputē praktizējošs veterinārārsts, izmantojot anestēzijas līdzekļus un prolongētos analgētiskos līdzekļus.

Katram atšķirtam sivēnam, audzējamai cūkai un nobarojamai cūkai, izņemot apsēklotas jauncūkas un sivēnmātes, kuras tur grupās, atbilstoši dzīvnieka svaram nodrošina šādu platību

16.1. 0,15 kvadrātmetru, ja cūkas svars ir līdz 10 kilogramiem;

16.2. 0,20 kvadrātmetru, ja cūkas svars ir no 11 līdz 20 kilogramiem;

16.3. 0,30 kvadrātmetru, ja cūkas svars ir no 21 līdz 30 kilogramiem;

16.4. 0,40 kvadrātmetru, ja cūkas svars ir no 31 līdz 50 kilogramiem;

16.5. 0,55 kvadrātmetrus, ja cūkas svars ir no 51 līdz 85 kilogramiem;

16.6. 0,65 kvadrātmetrus, ja cūkas svars ir no 86 līdz 110 kilogramiem;

16.7. vienu kvadrātmetru, ja cūkas svars ir lielāks par 110 kilogramiem.

Apsēklotai jauncūkai, ko tur grupā, nodrošina vismaz 1,64 kvadrāt­metrus lielu kopējo grīdas platību.

Sivēnmātei, ko tur grupā, nodrošina vismaz 2,25 kvadrātmetrus lielu kopējo grīdas platību.

Ja apsēklotas jauncūkas vai sivēnmātes tur grupās, kurās ir mazāk par sešām cūkām, šo noteikumu 17. un 18.punktā minēto kopējo grīdas platību palielina par 10 procentiem.

Ja apsēklotas jauncūkas vai sivēnmātes tur grupās, kurās ir 40 un vairāk cūku, šo noteikumu 17. un 18.punktā minēto kopējo grīdas platību var samazināt par 10 procentiem.

Daļai no kopējās grīdas platības, kas minēta šo noteikumu 17., 18., 19. un 20.punktā, ir ciets vienlaidu segums

21.1. apsēklotai jauncūkai paredz vismaz 0,95 kvadrātmetrus cietā grīdas seguma;

21.2. grūsnai sivēnmātei paredz vismaz 1,3 kvadrātmetrus cietā grīdas seguma;

21.3. kanalizācijas atveres aizņem ne vairāk par 15 procentiem no grīdas platības.

Ja cūkas tur grupās novietnēs, kurās ir betona-redeļu grīda

22.1. maksimālais spraugu platums starp redelēm ir

22.1.1. sivēniem – 11 milimetru;

22.1.2. atšķirtiem sivēniem – 14 milimetru;

22.1.3. audzējamām cūkām un nobarojamām cūkām – 18 milimetru;

22.1.4. jauncūkām pēc apsēklošanas un sivēnmātēm – 20 milimetru;

22.2. minimālais redeļu platums ir

22.2.1. sivēniem un atšķirtiem sivēniem – 50 milimetru;

22.2.2. audzējamām cūkām, nobarojamām cūkām, jauncūkām pēc apsēklošanas un sivēnmātēm – 80 milimetru.

Būvējot vai pārbūvējot novietnes, telpās aizliegts ierīkot jauncūku un sivēnmāšu piesiešanai paredzētu aprīkojumu.

Jauncūkas un sivēnmātes aizliegts turēt piesietas.

Ja novietnē ir vairāk par 10 sivēnmātēm, sivēnmātes un jauncūkas laikposmā no četrām nedēļām pēc apsēklošanas līdz nedēļai pirms plānotās atnešanās tur grupās. Ja aizgaldā ir seši vai vairāk dzīvnieki, aizgalda malas ir vismaz 2,8 metrus garas. Ja aizgaldā ir mazāk par sešiem dzīvniekiem, aizgalda malas ir vismaz 2,4 metrus garas.

Ja novietnē ir mazāk par 10 sivēnmātēm, sivēnmātes un jauncūkas laikposmā no četrām nedēļām pēc apsēklošanas līdz nedēļai pirms plānotās atnešanās var turēt individuālos aizgaldos, nodrošinot tām iespēju brīvi pagriezties.

Sivēnmātēm un jauncūkām nodrošina pastāvīgi pieejamus pakaišus, kas atbilst šo noteikumu 43.1.apakšpunktā minētajām prasībām.

Lai apmierinātu cūku izsalkumu un tieksmi košļāt, grūsnas sivēnmātes, kas nezīda, un jauncūkas nodrošina ar pietiekamu daudzumu barības, kas ir lielos gabalos vai ar augstu šķiedrvielu saturu un lielu enerģētisko vērtību.

1 Cūkas, kuras paredzēts turēt grupās, bet kuras ir īpaši agresīvas vai kurām ir uzbrukušas citas cūkas, vai kuras ir slimas vai ievainotas, var uz laiku turēt atsevišķos aizgaldos. Šim nolūkam izmantojamais aizgalds ļauj dzīvniekam tajā brīvi apgriezties, ja tas nav pretrunā ar īpašu praktizējošā veterinārārsta ieteikumu.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 499 redakcijā)

2 Grupās turētas sivēnmātes un jauncūkas baro, izmantojot sistēmu, kura katram dzīvniekam ļauj iegūt pietiekami daudz barības arī tad, ja ir konkurence barības dēļ.

(MK 09.08.2022. noteikumu Nr. 499 redakcijā)

Kuiļa aizgalda platību paredz ne mazāku par sešiem kvadrātmetriem, lai dzīvniekam nodrošinātu kustību brīvību un tas varētu dzirdēt, redzēt un saost citas cūkas.

Ja kuiļa aizgaldā paredzēts lecināt cūkas, nodrošina vismaz 10 kvadrātmetru lielu platību bez šķēršļiem.

Grūsnas sivēnmātes un jauncūkas

31.1. apstrādā pret endoparazītiem un ektoparazītiem, ja nepieciešams;

31.2. notīra pirms ievietošanas atnešanās aizgaldā.

Grūsnas sivēnmātes un jauncūkas nedēļu pirms plānotās atnešanās nodrošina ar migas taisīšanai piemērotiem materiāliem pietiekamā daudzumā, ja novietnē neizmanto šķidro mēslu aizvadīšanas sistēmu, kas tehniski nav tam piemērota.

Atnešanās aizgaldā nodrošina brīvu platību dabisku dzemdību atvieglošanai vai palīdzības sniegšanai dzemdību laikā.

Atnešanās aizgaldā nodrošina sivēnu aizsardzībai piemērotu nožogojumu.

Sivēniem nodrošina pietiekami lielu platību, kur visi sivēni vienlaikus var apgulties. Tā var būt no cieta seguma, izklāta ar īpašu paklāju, salmu pakaišiem vai citu piemērotu materiālu.

Atnešanās aizgaldā sivēniem nodrošina pietiekami lielu platību, lai tie bez grūtībām var zīst sivēnmāti.

Sivēnus nedrīkst atšķirt no sivēnmātes, pirms tie sasniedz 28 dienu vecumu.

Sivēnus var atšķirt no sivēnmātes pēc 21 dienas vecuma sasniegšanas, ja tas nepieciešams sivēnmātes vai sivēnu veselības un labturības dēļ. Tādā gadījumā sivēnus ievieto īpaši paredzētā novietnē, ko pirms katras jaunas dzīvnieku grupas ievietošanas tīra un dezinficē.

Atšķirtos sivēnus, audzējamās un nobarojamās cūkas tur grupās, pēc iespējas samazinot pārgrupēšanas nepieciešamību.

Pārgrupējot jebkura vecuma cūkas

40.1. to vēlams izdarīt nedēļas laikā pēc atšķiršanas;

40.2. aizgaldā nodrošina cūkām iespēju izvairīties citai no citas;

40.3. trankvilizatorus lieto tikai pēc praktizējoša veterinārārsta ieteikumiem;

40.4. nodrošina adaptācijas uzraudzību.

Ja cūku grupā vērojamas izteiktas agresijas pazīmes, noskaidro tās iemeslus un veic atbilstošus pasākumus, piemēram, dzīvniekus nodrošina ar pietiekamu daudzumu salmu vai citiem materiāliem, lai tos nodarbinātu. Apdraudētās vai īpaši agresīvās cūkas atšķir no pārējās dzīvnieku grupas un uz laiku ievieto atsevišķā aizgaldā.

Cūku novietnē nav vēlami trokšņi, kuru stiprums pārsniedz 85 decibelus, kā arī pēkšņi un ilgstoši trokšņi.

Cūku aizgaldus

43.1. nodrošina ar pietiekamu daudzumu cūku nodarbināšanai paredzētiem vides uzlabošanas materiāliem, kas ir piemēroti attiecīgajai kanalizācijas sistēmai;

43.2. nodrošina ar siltu, ērtu, pietiekami tīru un sausu guļvietu, kur vienlaikus visas cūkas var atpūsties;

43.3. ierīko tā, lai cūkas redzētu cita citu. Minētais nosacījums neattiecas uz jauncūkām un sivēnmātēm, kuras nedēļu pirms plānotās atnešanās un atnešanās laikā var turēt atsevišķi.

(Grozīts ar MK 09.08.2022. noteikumiem Nr. 499)

Novietnes grīdas ir

44.1. mehāniski izturīgas;

44.2. gludas un nav slidenas, lai novērstu iespēju, ka cūkas savainojas;

44.3. piemērotas cūku lielumam un svaram.

Novietnē vismaz astoņas stundas diennaktī nodrošina apgaismojumu ar gaismas intensitāti, kas ir ne mazāka par 40 luksiem.

Cūkas apseko ne retāk kā reizi diennaktī.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2004.gada 23.marta noteikumus Nr.152 “Cūku labturības prasības” (Latvijas Vēstnesis, 2004, 47.nr.; 2007, 37.nr.).

Šo noteikumu 17., 18., 19., 20., 21., 22., 25., 26. un 27.punktā minētās prasības par cūku kustību brīvības nodrošinājumu aizgaldā, ja tas nav pretrunā ar praktizējoša veterinārārsta ieteikumiem, attiecas uz novietnēm, kas ir celtas vai pārbūvētas pēc 2004.gada 26.marta. No 2013.gada 1.janvāra šīs prasības attiecas uz visām cūku novietnēm.