Krustkalnu dabas rezervāta likums

Krustkalnu dabas rezervāts (turpmāk — rezervāts) ir valsts nozīmes īpaši aizsargājama dabas teritorija.

Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Krustkalnu dabas rezervāta likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2000, 9.nr.).

Rezervāts izveidots, lai aizsargātu Latvijai raksturīgo mežu un ūdeņu ekosistēmu kompleksa bioloģisko daudzveidību, skujkoku mežus uz osveida reljefa formām, ar saldūdens kaļķiem saistītos biotopus un sugas, kā arī rezervāta ainavu un kultūrvēsturiskās vērtības.

Līdz 2009.gada 1.jūnijam rezervāta pārvaldi īsteno Teiču dabas rezervāta administrācija.

Rezervāta kopējā platība ir 2978 hektāri, un tā robežas noteiktas saskaņā ar Krustkalnu dabas rezervāta shēmu (1.pielikums) un Krustkalnu dabas rezervāta robežu aprakstu (2.pielikums).

Līdz dienai, kad atbilstoši Administratīvo teritoriju un apdzīvotu vietu likumā noteiktajam darbu uzsāk Madonas novada pašvaldība, ar šā likuma 2.pielikuma 1.1.apakš­punktā lietoto terminu “Madonas novads, Praulienas pagasts” saprot terminu “Madonas rajons, Praulienas pagasts”, ar 1.2.apakšpunktā lietoto terminu “Madonas novads, Mārcienas pagasts” saprot terminu “Madonas rajons, Mārcienas pagasts”, ar 1.3.apakšpunktā lietoto terminu “Madonas novads, Ļaudonas pagasts” saprot terminu “Madonas rajons, Ļaudonas pagasts”, ar 1.4.apakšpunktā lietoto terminu “Madonas novads, Mārcienas pagasts” saprot terminu “Madonas rajons, Mārcienas pagasts”.

Rezervāta pārvaldi īsteno vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde — Dabas aizsardzības pārvalde (turpmāk — pārvalde).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

Rezervāta teritorijā tiek noteiktas šādas funkcionālās zonas

1) stingrā režīma zona;

2) regulējamā režīma zona;

3) dabas parka zona.

(1) Stingrā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu rezervātam tipisko ekosistēmu dabisku attīstību.

(2) Stingrā režīma zonā nav pieļaujama nekāda saimnieciskā darbība, kā arī ēku un būvju celtniecība.

(3) Uzturēšanās stingrā režīma zonā ir aizliegta, to drīkst apmeklēt tikai ar pārvaldes atļauju izpētes un aizsardzības nolūkā.

(1) Regulējamā režīma zona izveidota, lai nodrošinātu sugu un biotopu daudzveidību rezervātā, pētītu ekosistēmu un to elementu attīstību, kā arī minimālas antropogēnās slodzes apstākļos veicinātu sabiedrības izpratni par vidi.

(2) Regulējamā režīma zonā aizliegts

1) uzturēties bez pārvaldes rakstveida atļaujas vai pārvaldes darbinieku klātbūtnes. Šis aizliegums neattiecas uz personām, kuru dzīvesvieta ir rezervāta teritorijā;

2) lietot ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus;

3) veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot koku ciršanu meža infrastruktūras izveidošanas un uzturēšanas, ainavu veidošanas, bīstamo koku novākšanas un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas nolūkos;

4) veikt citu saimniecisko darbību, kas ir pretrunā ar rezervāta izveidošanas mērķiem, sugu un biotopu aizsardzības prasībām;

5) vākt meža nekoksnes materiālās vērtības, to skaitā savvaļas ogas un sēnes.

(1) Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu vēsturiskos ekstensīvas saimniekošanas veidus un sabalansētu dabas aizsardzības, vides izglītības un vietējo iedzīvotāju intereses.

(2) Dabas parka zonā aizliegts

1) mainīt zemes lietošanas kategoriju;

2) ierīkot kārklu, Sahalīnas sūrenes, lupīnas un lucernas sējumus un stādījumus;

3) ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai;

4) cirst kokus galvenajā cirtē;

5) mainīt virszemes un pazemes ūdeņu hidroloģisko režīmu, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams sugu un biotopu aizsardzībai, bioloģiskās daudzveidības saglabāšanai vai palielināšanai;

6) ārpus pagalmiem un dārziem lietot minerālmēslus, ķīmiskos augu aizsardzības līdzekļus, kā arī citas bīstamas ķīmiskas vielas un produktus;

7) uzart un kultivēt, kā arī citādi bojāt vai iznīcināt bioloģiski vērtīgos zālājus;

8) mainīt dabisko zemes reljefu, bojāt vai iznīcināt ekoloģiski un estētiski nozīmīgus ainavas elementus (bioloģiskās daudzveidības un raksturīgās ainavas saglabāšanai nozīmīgi dabas un cilvēka veidoti objekti un teritorijas);

9) iegūt derīgos izrakteņus, izņemot dzeramā ūdens ieguvi personīgām vajadzībām;

10) ārpus dārziem un pagalmiem dedzināt sauso zāli, lapas un niedres, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams biotopu aizsardzības pasākumu veikšanai un saņemta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgās iestādes rakstveida atļauja;

11) ieviest dabiskajos biotopos vietējiem apstākļiem svešas augu un dzīvnieku sugas.

Rezervāta teritorijā aizliegtas putnu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo zīdītāju medības. Citu zīdītāju sugu medības rezervāta teritorijā pieļaujamas saskaņā ar medību iecirkņa plānu.

Pārvalde saskaņo darbības, kas var negatīvi ietekmēt rezervāta ekosistēmu dabisko attīstību, augu un dzīvnieku sugu populācijas.

Ar pārvaldi saskaņo visu līmeņu teritorijas plānojumu projektus, kuri attiecas uz rezervāta teritoriju.

Bez pārvaldes rakstveida atļaujas fiziskajām un juridiskajām personām rezervāta teritorijā aizliegts vākt dabas materiālus kolekcijām, veikt pētījumus, mērījumus, uzskaiti vai monitoringu, kā arī fotografēt un filmēt komerciālā nolūkā.

Pārvalde ir atbrīvota no tiesas izdevumiem prasībās par to zaudējumu atlīdzināšanu, kuri radušies, pārkāpjot vides aizsardzību un dabas resursu izmantošanu regulējošos normatīvos aktus, ja šos zaudējumus piedzen par labu valstij.

Krustkalnu dabas rezervāta konsultatīvās padomes funkcijas pilda Teiču dabas rezervāta konsultatīvā padome, kas izveidota saskaņā ar Teiču dabas rezervāta likumu.