Dabas lieguma “Klāņu purvs” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. dabas lieguma “Klāņu purvs” (turpmāk – dabas liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu, tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

Dabas liegums izveidots, lai nodrošinātu aizsardzību

2.1. Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamiem (tai skaitā prioritāri aizsargājamiem) mežu un purvu biotopiem (piemēram, melnalkšņu staignāji, neskarti augstie purvi, purvaini meži), vairākiem saldūdens biotopu veidiem (piemēram, mīkstūdens ezeri ar ezereņu (Isoëtes) un (vai) lobēliju (Lobelia) un krasteņu (Litorella) audzēm, piejūras ezeri un to piekrastes ar daudzstublāju pameldra (Eleocharis multicaulis), brūnganā baltmeldra (Rhynchospora fusca) un parastās purvmirtes (Myrica gale) augu sabiedrībām);

2.2. īpaši aizsargājamām sugām, īpaši putnu, bezmugurkaulnieku un augu sugām (piemēram, Lēzeļa lipare (Liparis loeselii), dzeltenā dzegužkurpīte (Cypripedium calceolus)).

Dabas liegumā ir šādas funkcionālās zonas

3.1. regulējamā režīma zona;

3.2. dabas lieguma zona;

3.3. dabas parka zona.

Dabas lieguma platība ir 1615 hektāru. Dabas lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs – šo noteikumu 2.pielikumā.

Dabas liegumu dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas liegumā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Minēto informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 7.2., 7.3., 14.1., 19.1., 19.2., 23.2., 23.3.apakšpunktā un 8.punktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

(MK 23.10.2012. noteikumu Nr.718 redakcijā)

Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts

7.1. ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tam neparedzētās vietās;

7.2. celt un ierīkot hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai vai apsaimniekošanai nepieciešamo pasākumu veikšanu – aizsprostu būvi uz purva meliorācijas grāvjiem un ūdenslīmeņa paaugstināšanu grāvjos gar akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" ceļu (Riesta dambis) pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;

7.3. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, tai skaitā tīrīt, atjaunot un padziļināt esošos meliorācijas grāvjus un Klāņu–Būšnieku kanālu, izņemot, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanai vai apsaimniekošanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja, kā arī šo noteikumu 11.punktā minētajos gadījumos;

7.4. dedzināt sausās zāles un niedru platības;

7.5. medīt medņus (Tetrao urogallus);

7.6. piebarot savvaļas zīdītājdzīvniekus;

7.7. nobraukt no ceļiem vai dabiskām brauktuvēm mežā un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem pa meža zemēm, ezera palieni un ceļu, kas iet pa dambi gar Klāņu–Būšnieku kanālu, izņemot, ja tas saistīts ar teritorijas apsaimniekošanu vai uzraudzību;

7.8. ierīkot nometnes;

7.9. kurināt ugunskurus ārpus šo noteikumu 1.pielikumā norādītajām un speciāli ierīkotajām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos, izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

7.10. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi;

7.11. uzstādīt vēja elektrostacijas;

7.12. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

7.13. būvēt jaunus ceļus un mainīt esošo ceļu trases novietojumu.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Dabas lieguma teritorijā aizliegts veikt ceļu rekonstrukciju, izņemot, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja

8.1. akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” ceļa (Riesta dambis) rekon­strukciju, ievērojot šādus nosacījumus

8.1.1. aizliegts mainīt ceļa platumu;

8.1.2. aizliegts mainīt ceļa trases novietojumu;

8.1.3. ceļa rekonstrukciju veic tā, lai neizraisītu ceļam blakus esošo mežaudžu nosusināšanos;

8.2. pašvaldības ceļa (Rubeņu dambis) rekonstrukciju, ievērojot šādus nosacījumus

8.2.1. aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 8.2.3.apakšpunktā minētās darbības veikšanu;

8.2.2. aizliegts mainīt ceļa trases novietojumu;

8.2.3. atļauts mainīt ceļa platumu;

8.2.4. ceļa rekonstrukciju veic tā, lai neizraisītu ceļam blakus esošo mežaudžu nosusināšanos.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Visā dabas lieguma teritorijā meža zemēs aizliegts

9.1. cirst nokaltušus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamos kokus (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus), tos atstājot mežaudzē;

9.2. izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem;

9.3. mežaudzēs uz slapjām minerālaugsnēm (slapjaiņos) un mežaudzēs uz slapjām kūdras augsnēm (purvaiņos) izvākt jebkura izmēra kritalas;

9.4. iegūt celmus;

9.5. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs koku sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru, izņemot bīstamos kokus, tos atstājot mežaudzē.

1 Šo noteikumu 9.2. un 9.3.apakšpunktā minētais aizliegums neattiecas uz svaigi vēja gāzto ošu un egļu izvākšanu, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru.

(MK 23.10.2012. noteikumu Nr.718 redakcijā)

Visā lieguma teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļaujas un zemes dzīļu izmantošanas licences.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Visā dabas lieguma teritorijā aizliegts medīt bebrus un nojaukt to dambjus, izņemot gadījumus, ja bebru darbības dēļ

11.1. tiek izmainīts hidroloģiskais līmenis dabas lieguma teritorijai piegulošajās platībās;

11.2. tiek bojāti vai appludināti ceļi, kas atrodas dabas lieguma teritorijā vai ārpus tās;

11.3. tiek apdraudēta īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu saglabāšana;

11.4. nav iespējams veikt saimniecisko darbību, kas saskaņā ar šiem noteikumiem nav aizliegta.

Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu netraucētus un labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamo sugu (īpaši putnu, bezmugurkaulnieku un augu) un Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo biotopu (piemēram, melnalk­šņu staignāji, purvaini meži) saglabāšanai un ilglaicīgai pastāvēšanai.

Regulējamā režīma zonā aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības

13.1. aizsardzības režīma ievērošanas kontrole;

13.2. zinātniskās pētniecības darbi;

13.3. vides monitorings, tai skaitā meža monitorings un meža inventarizācija;

13.4. meža ugunsdrošības un ugunsdzēsības pasākumu īstenošana;

13.5. pārvietošanās pa ceļiem;

13.6. ceļu uzturēšana;

13.7. medības (izņemot medņu (Tetrao urogallus) medības) saskaņā ar medības regulējošajiem normatīvajiem aktiem un šiem noteikumiem;

13.8. makšķerēšana;

13.9. iegūt sūnas un ķērpjus, kā arī lasīt ogas un sēnes, bojājot vai iznīcinot zemsedzi.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Regulējamā režīma zonā aizliegta jebkāda saimnieciskā un cita veida darbība, izņemot šādas darbības (ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju)

14.1. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana;

14.2. zinātnisku un izglītojošu ekskursiju organizēšana gida pavadībā grupām, kas nav lielākas par 20 cilvēkiem.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Dabas lieguma zona ir izveidota, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus īpaši aizsargājamu sugu un biotopu (piemēram, neskarti augstie purvi, melnalkšņu staignāji, pārejas purvi un slīkšņas, mīkstūdens ezeri ar ezereņu (Isoëtes) un (vai) lobēliju (Lobelia) un krasteņu (Litorella) audzēm, kā arī piejūras ezeri ar daudzstublāju pameldru (Eleocharis multicaulis), brūnganā baltmeldra (Rhynchospora fusca) un parastās purvmirtes (Myrica gale) augu sabiedrībām) saglabāšanai.

Dabas lieguma zonā aizliegts

16.1. pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdenstilpēm ar jebkādiem kuģošanas līdzekļiem, izņemot kuģošanas līdzekļus bez motora, kā arī izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus, kā arī to pilnvaroto personu pārvietošanos, kuras veic zivju resursu aizsardzību un uzraudzību vai vides normatīvo aktu prasību ievērošanas kontroli;

16.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot šo noteikumu 19.1. un 19.2.apakšpunktā minēto darbību veikšanu;

16.3. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

16.4. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, ūdensmoto­sporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

16.5. iegūt derīgos izrakteņus;

16.6. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) meža pļavas, pārplūstošus klajumus un lauces, tai skaitā medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

16.7. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

16.8. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

16.9. ievākt parasto purvmirti (Myrica gale);

16.10. organizēt brīvā dabā pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 20 cilvēku, izņemot speciāli ierīkotu infrastruktūras un izglītojošu objektu apmeklēšanu un pārvietošanos pa ceļiem;

16.11. veikt zivsaimniecisku vai jebkādu citu saimniecisku darbību Klāņezerā, izņemot pasākumus īpaši aizsargājamo sugu un biotopu aizsardzībai un apsaimniekošanai pēc Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas saņemšanas;

16.12. ierīkot kuģošanas līdzekļu bāzes vai piestātnes;

16.13. medīt ūdensputnus Klāņezerā.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Dabas lieguma zonā aizliegts

17.1. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

17.2. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz

17.2.1. priežu audzēm, izņemot šo noteikumu 17.2.5.apakšpunktā minētās priežu audzes, – 70 gadu;

17.2.2. egļu audzēm – 60 gadu;

17.2.3. bērzu, melnalkšņu, ošu un liepu audzēm – 50 gadu;

17.2.4. apšu audzēm – 30 gadu;

17.2.5. priežu audzēm, kur šo noteikumu 1.pielikumā noteiktajos meža nogabalos (izņemot 375.kvartāla 7.nogabalu) paredzēts veikt medņu riestiem piemērotu biotopu apsaimniekošanu, – 90 gadu;

17.3. no 1.marta līdz 1.novembrim veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu, izmantojot rokas darbarīkus, un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

17.4. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

17.5. atjaunot mežu stādot vai sējot.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Dabas lieguma zonā atļauta koku ciršana sanitārajā cirtē, ja ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums (arī tad, ja mežaudzes šķērslaukums ir lielāks par kritisko šķērslaukumu). Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus un ievēro Dabas aizsardzības pārvaldes atzinumā noteiktās prasības.

(MK 23.10.2012. noteikumu Nr.718 redakcijā)

1 Lai novērstu apdraudējumu dabas lieguma apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

(MK 23.10.2012. noteikumu Nr.718 redakcijā)

Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts

19.1. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

19.2. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus), izņemot šo noteikumu 1.pielikumā minētos objektus;

19.3. vākt dabas materiālus kolekcijām;

19.4. veikt zinātniskās pētniecības darbus.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Būvniecība dabas lieguma zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot vides aizsardzību un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteikto kārtību un ierobežojumus.

Dabas parka zona izveidota, lai saskaņotu dabas aizsardzības un saimnieciskās izmantošanas mērķus un veicinātu raksturīgām sugām un biotopiem piemērotu apstākļu veidošanos.

Dabas parka zonā aizliegts

22.1. cirst kokus kailcirtē un rekon­struktīvajā cirtē;

22.2. no 1.marta līdz 1.novembrim veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

22.3. atjaunot mežu stādot vai sējot.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts

23.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

23.2. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju;

23.3. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus;

23.4. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

23.5. rīkot autosacensības, motosacensības un velosacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Dabas parka zonā, veicot koku ciršanu kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, aizliegts

24.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4 (neskaitot stāvo­šus sausus kokus);

24.2. veidot audzē par 0,1 hektāru lielākus atvērumus.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Galvenajā cirtē un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāko izmēru kokus uz cirsmas hektāru (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

Būvniecība dabas parka zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot vides aizsardzību un būvniecību regulējošajos normatīvajos aktos un šajos noteikumos noteikto kārtību un ierobežojumus.

Noteikumi attiecas uz aizsargājamiem kokiem – vietējo un citzemju sugu dižkokiem (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem) un teritoriju zem kokiem (mērot no stumbra līdz vainaga projekcijas ārējai malai), kā arī 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas).

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts

28.1. veikt jebkādu saimniecisko vai cita veida darbību, kuras dēļ tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;

28.2. iegūt derīgos izrakteņus;

28.3. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

28.4. apkraut aizsargājamos kokus;

28.5. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

28.6. iznīcināt dabisko zemsedzi.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)

1 Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošajā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu, mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

(MK 23.10.2012. noteikumu Nr.718 redakcijā)

Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama, ja tas kļuvis bīstams un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 23.10.2012. noteikumiem Nr.718)