Dabas parka “Salacas ieleja” individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. dabas parka “Salacas ieleja” (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

Dabas parks izveidots, lai

2.1. nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzību, īpaši – lašveidīgo zivju un nēģu nārsta un dzīvesvietu aizsardzību;

2.2. nodrošinātu Latvijā un Eiropas Savienībā īpaši aizsargājamu biotopu (tai skaitā nogāžu un gravu mežu, smilšakmens atsegumu, upju straujteču) aizsardzību;

2.3. saglabātu teritoriju sabiedrības atpūtai un izglītošanai un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

Dabas parka platība ir 6307 hektāri. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Speciālās informatīvās zīmes paraugs, tās lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

Dabas parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi un Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas parkā ir šādas funkcionālās zonas

6.1. dabas lieguma zona;

6.2. dabas parka zona;

6.3. ainavu aizsardzības zona;

6.4. neitrālā zona.

1 Visā dabas parka teritorijā valsts autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

2 Šajos noteikumos noteiktā Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama, ja saskaņā ar meža apsaimniekošanu regulējošiem normatīvajiem aktiem Valsts meža dienests izsniedz koku ciršanas apliecinājumu. Šādā gadījumā Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa virszemes ūdensobjektiem, izņemot privātos un dabiskos virszemes ūdensobjektus, kas pilnībā atrodas vienā zemes īpašumā vai valdījumā un ir atbilstoši norobežoti un norādīti ar speciālām zīmēm.

Dabas aizsardzības pārvalde nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par dabas parkā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietu, ja tās atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Minēto informāciju izplata tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 9.8., 12.1., 12.2., 19.7., 29.5., 32.2. un 40.6.apakšpunktā un 26. un 51.punktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

Visā dabas parka teritorijā aizliegts

9.1. ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

9.2. novadīt neattīrītus ražošanas, sadzīves un komunālos notekūdeņus uz ūdenstilpēm un ūdenstecēm, kā arī neattīrītus notekūdeņus infiltrēt gruntī;

9.3. būvēt ēkas uz virszemes ūdensobjektiem vai virs tiem, izņemot privātos mākslīgos virszemes ūdensobjektus, kas pilnībā atrodas vienā zemes īpašumā;

9.4. no 1.maija līdz 31.maijam un no 1.septembra līdz 15.novembrim ņemt no Salacas upes un izgāzt Salacas upē grunti;

9.5. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594);

9.6. pārvietoties pa ūdenstecēm un ūdens­tilpēm (izņemot neitrālo zonu) ar kuģošanas līdzekļiem un citiem peldošiem līdzekļiem, kuru mehāniskā dzinēja vai motora jauda pārsniedz 3,7 kilovatus, un ūdens motocikliem, izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un pilnvaroto personu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

9.7. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

9.8. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām un izņemot darbības, kas saistītas ar īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākumu veikšanu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Ūdensputnu medības dabas parka teritorijā atļautas trešdienās, sestdienās un svētdienās, ievērojot medības reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos medījamo ūdensputnu sugu medīšanas termiņus.

Visā dabas parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts izsniegt bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju un zemes dzīļu izmantošanas licenci.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

Visā dabas parka teritorijā bez bio­sfēras rezervāta administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts

12.1. ierīkot publiski pieejamus dabas tūrisma un izziņas infrastruktūras objektus (piemēram, takas, maršrutus, skatu torņus, atpūtas vietas, ugunskuru vietas, telšu vietas, stāvlaukumus, apmeklētāju centrus un informācijas centrus);

12.2. ierīkot jaunas vai labiekārtot esošās laivu piestātņu vietas;

12.3. no 1.jūnija līdz 31.augustam un no 16.novembra līdz 30.aprīlim ņemt no Salacas upes un izgāzt Salacas upē grunti;

12.4. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

12.5. veikt upju straujteču un nārsta vietu uzturēšanu un atjaunošanu;

12.6. ielaist Salacā un tās pietekās taimiņu mazuļus.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Visā dabas parka teritorijā meža zemēs aizliegts

13.1. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla pārsniedz 60 centimetru;

13.2. iegūt celmus;

13.3. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594).

1 Mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku un kritalu, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Kokus saglabā visā to garumā, vispirms saglabājot resnākos kokus.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs, kurš sniedz tūrisma pakalpojumus, nodrošina tūristu atpūtas vietās šādu minimālo labiekārtojumu – labiekārtotu ugunskura vietu un malku ugunskuram, tualeti, kā arī atkritumu savākšanu un izvešanu no minētajām atpūtas vietām.

Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs, kurš sniedz tūrisma pakalpojumus, nodrošina laivu piestātņu vietās šādu minimālo labiekārtojumu – laipu vai papildu aprīkojumu laivu izcelšanai krastā, tualeti, kā arī atkritumu savākšanu un izvešanu no laivu piestātņu vietām.

Lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo sugu un biotopu labvēlīgas aizsardzības statusu, visā dabas parka teritorijā ir atļauta esošo meliorācijas sistēmu vai to daļu izslēgšana no meliorācijas kadastra saskaņā ar meliorācijas kadastra noteikumiem.

Būvniecība dabas parkā ir jāveic atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

Dabas lieguma zona izveidota, lai saglabātu retos un īpaši aizsargājamos meža biotopus (piemēram, nogāžu un gravu meži, jaukti ozolu, gobu un ošu meži upju krastos) uz Salacas ielejas nogāzēm, virspalu terasēm un Salacas pieteku gravās.

Dabas lieguma zonā aizliegts

19.1. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, izņemot gadījumus, ja nelīdzena reljefa apstākļos tas nav iespējams darba drošības dēļ;

19.2. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot zemes lietošanas kategoriju maiņu šo noteikumu 26.punktā minēto darbību veikšanai un šo noteikumu 1.pielikumā minēto tūrisma infrastruktūras objektu ierīkošanai;

19.3. dedzināt sausās zāles un niedru platības;

19.4. ierīkot jaunus komersantu (mežsaimniecības) ceļus;

19.5. mainīt komersantu (mežsaimniecības) ceļu platumu un ceļa trases novietojumu;

19.6. nosusināt mežaudzes slapjās kūdras augsnēs un slapjās minerālaugsnēs un purvus;

19.7. ierīkot hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu vai sugu dzīvotņu saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

19.8. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

19.9. lietot minerālmēslus, pesticīdus un citas ķimikālijas mežaudzēs un zālājos (pļavās un ganībās), izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonu lamatas kukaiņu pievilināšanai;

19.10. uzstādīt vēja elektrostacijas;

19.11. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

19.12. iegūt derīgos izrakteņus;

19.13. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

19.14. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

19.15. pārveidot dabiskās reljefa formas un veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

19.16. veikt jebkādu darbību, kas būtiski vai neatgriezeniski (tādā pakāpē, ka dabiskā ainava nespēj atjaunoties dabiskā ceļā) pārveido reģionam raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību;

19.17. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar dzīvniekiem, pajūgiem un velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

19.18. cirst kokus galvenajā cirtē, rekonstruktīvajā cirtē un kopšanas cirtē;

19.19. ieaudzēt mežu lauksaimniecības zemēs un pieļaut lauksaimniecības zemju dabisko apmežošanos;

19.20. cirst sausos kokus, izņemot bīstamos kokus.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas lieguma zonā aizliegts bojāt bebru aizsprostus, izņemot šādus gadījumus, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja

20.1. bebru aizsprostu uzpludinājumi rada saimnieciskus zaudējumus dabas lieguma zonai piegulošajās teritorijās vai apgrūtina to apsaimniekošanu;

20.2. bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo sugu, biotopu vai bioloģiski vērtīgo zālāju saglabāšanu;

20.3. bebru darbības dēļ tiek bojāti vai appludināti ceļi;

20.4. bebru darbības dēļ tiek appludinātas agrāk bebru darbības neskartas dabas parka zonas mežaudzes.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas lieguma zonā atļauts cirst kokus citā cirtē šādos gadījumos, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja

21.1. koku, pameža vai krūmu izciršanai ap platlapju kokiem, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no zemes ir vismaz trīs metri, platībā, kas līdz vienam metram pārsniedz attiecīgo koku vainagu projekciju;

21.2. koku, pameža vai krūmu izciršanai ap pārējo sugu kokiem, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā ir par 20 % mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem aizsargājamo koku kritērijiem, platībā, kas līdz vienam metram pārsniedz attiecīgo koku vainagu projekciju;

21.3. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594).

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumā, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

1 Lai novērstu apdraudējumu dabas parka apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

(Svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas lieguma zonā meža zemēs aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot

24.1. meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus;

24.2. meža atjaunošanu un mežaudžu kopšanu, izmantojot rokas darbarīkus bez motora;

24.3. bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu;

24.4. meža nekoksnes vērtību ieguvi.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts

25.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, izņemot speciāli ierīkotu infrastruktūras un izglītojošu objektu apmeklēšanu un pārvietošanos pa ceļiem;

25.2. ierīkot nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotajām vietām, kuras norādītas šo noteikumu 1.pielikumā;

25.3. atjaunot mežu stādot vai sējot;

25.4. vākt ārstniecības vai dekoratīvos augus, kā arī dabas materiālus kolekcijām;

25.5. veikt zinātniskos pētījumus;

25.6. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, velosacensības un orientēšanās sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

25.7. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju uzturēšanai vai satiksmes drošībai uz ceļiem;

25.8. cirst kokus ainavu cirtē.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju vai periodisko uzturēšanu.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Ja dabas lieguma zonā konstatē apdzīvotu ligzdu, kuras diametrs lielāks par 50 centimetriem, nekavējoties pārtrauc mežsaimniecisko darbību 200 metru rādiusā ap ligzdu un par atrasto ligzdu informē Valsts meža dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi. Mežsaimniecisko darbību pārtrauc līdz brīdim, kamēr Valsts meža dienests mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un izmantošanas regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai noraida nepieciešamību izveidot mikroliegumu.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas parka zona izveidota, lai saglabātu Salacas ielejas biotopu kompleksu, īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnes un ielejas ainavisko daudzveidību.

Dabas parka zonā aizliegts

29.1. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, izņemot gadījumus, ja nelīdzena reljefa apstākļos tas nav iespējams darba drošības dēļ;

29.2. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot medījamo dzīvnieku piebarošanas lauces;

29.3. ieaudzēt mežu lauksaimniecības zemēs, laucēs un pieļaut lauksaimniecības zemju dabisko apmežošanos;

29.4. nosusināt purvus;

29.5. ierīkot hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu vai sugu dzīvotņu saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

29.6. dedzināt sausās zāles un niedru platības;

29.7. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

29.8. mainīt komersantu (mežsaimniecības) ceļu platumu un ceļa trases novietojumu;

29.9. ierīkot nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotajām vietām, kuras norādītas šo noteikumu 1.pielikumā, bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas, izņemot ugunskuru ierīkošanu pagalmos, ciršanas atlieku sadedzināšanu atbilstoši meža apsaimniekošanu un ugunsdrošību regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī ugunskuru ierīkošanu tādu ciršanas atlieku sadedzināšanai, kas rodas, izcērtot kokus un krūmus pļavu atjaunošanas darbos;

29.10. veikt jebkādu darbību, kas būtiski vai neatgriezeniski (tādā pakāpē, ka dabiskā ainava nespēj atjaunoties dabiskā ceļā) pārveido reģionam raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību;

29.11. būvēt jaunas un paplašināt esošas būves, kas neiekļaujas ainavā un ieņem tām neatbilstošu dominējošu lomu;

29.12. aizsegt skatus uz ainavai raksturīgajiem elementiem un vērtībām, būvējot jaunas būves;

29.13. uzstādīt vēja elektrostacijas;

29.14. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

29.15. lietot minerālmēslus, pesticīdus un citas ķimikālijas mežaudzēs un zālājos (pļavās un ganībās), izņemot repelentus pārnadžu atbaidīšanai un feromonu lamatas kukaiņu pievilināšanai;

29.16. veikt darbības, kas pārveido dabiskās virszemes un zemūdens reljefa formas (izņemot šo noteikumu 31.4.apakšpunktā minētos gadījumus);

29.17. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju (izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām);

29.18. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

29.19. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar dzīvniekiem, pajūgiem un velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas parka zonā meža zemēs aizliegts veikt mežsaimniecisko darbību no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot

30.1. meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus;

30.2. meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem bez motora;

30.3. bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

30.4. meža nekoksnes vērtību ieguvi.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts

31.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, izņemot speciāli ierīkotu infrastruktūras un izglītojošu objektu apmeklēšanu un pārvietošanos pa ceļiem;

31.2. cirst kokus ainavu cirtē;

31.3. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta, ūdensslēpošanas, velosacensības un orientēšanās sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

31.4. atjaunot un uzturēt zivju nārstam piemērotas vietas upēs.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts

32.1. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

32.2. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju vai periodisko uzturēšanu;

32.3. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Veicot koku ciršanu kopšanas un galvenajā cirtē, aizliegts

33.1. samazināt mežaudzes pirmā stāva biezību zem 0,4 (neskaitot stāvošus sausus kokus);

33.2. veidot mežaudzē lielākus atvērumus par 0,1 hektāru.

Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

1 Dabas parka zonā mežaudzēs uz hektāru saglabā ne mazāk kā 20 kubikmetru sausu stāvošu koku, kritalu un svaigi vēja gāztu koku, kuru diametrs resnākajā vietā pārsniedz 25 centimetrus. Ja to kopējais apjoms ir lielāks, vispirms saglabā resnākos kokus. Pieļaujams izvākt svaigi vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz piecus kubikmetrus uz hektāru.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

Galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 dzīvotspējīgākos vecākos un lielākā izmēra kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

Ja dabas parka zonā konstatē apdzīvotu ligzdu, kuras diametrs lielāks par 50 centimetriem, nekavējoties pārtrauc mežsaimniecisko darbību 200 metru rādiusā ap ligzdu un par atrasto ligzdu informē Valsts meža dienestu un Dabas aizsardzības pārvaldi. Mežsaimniecisko darbību pārtrauc līdz brīdim, kamēr Valsts meža dienests mikroliegumu izveidošanas, aizsardzības un izmantošanas regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par mikrolieguma izveidošanu vai noraida nepieciešamību izveidot mikroliegumu.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Izmantojot visu veidu mēslojumu dabas parka zonā ietilpstošajās lauksaimniecības zemēs 100 metru joslā no Salacas, ievēro šādas prasības

37.1. mēslojumu neizkliedē uz sasalušas, pārmitras un ar sniegu klātas augsnes;

37.2. palienēs un plūdu apdraudētajās teritorijās mēslojumu izkliedē tikai pēc iespējamās plūdu sezonas beigām. Minerālmēslus minētajās teritorijās izsēj tikai kultūraugu veģetācijas laikā;

37.3. mēslojumu izkliedē, ja lauku klāj augu sega vai ja mēslojums nekavējoties tiek iestrādāts augsnē;

37.4. mēslojumu izkliedē ne tuvāk par 50 metriem no ūdensteces krasta līnijas, ja nogāzes slīpums uz ūdensteces pusi ir lielāks par 10 grādiem.

Nogāzēs visu veidu augsnes apstrādi (tai skaitā vagu ierīkošanu) veic perpendikulāri nogāzes slīpumam.

Ainavu aizsardzības zona izveidota, lai nodrošinātu dabas parka ainavu daudzveidības saglabāšanu un teritorijas ilgtspējīgu izmantošanu.

Ainavu aizsardzības zonā aizliegts

40.1. veikt jebkādu darbību, kas būtiski vai neatgriezeniski (tādā pakāpē, ka dabiskā ainava nespēj atjaunoties dabiskā ceļā) pārveido reģionam raksturīgo ainavu, izmaina kultūrvēsturiskās vides īpatnības un raksturīgos ainavu elementus vai samazina bioloģisko daudzveidību;

40.2. uzstādīt vēja elektrostacijas;

40.3. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

40.4. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot pārvietošanos ar dzīvniekiem, pajūgiem un velosipēdiem un gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

40.5. mainīt komersantu (mežsaimniecības) ceļu platumu un ceļa trases novietojumu;

40.6. ierīkot hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu vai sugu dzīvotņu saglabāšanas vai atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Ainavu aizsardzības zonā bez bio­sfēras rezervāta administrācijas rakstiskas atļaujas aizliegts

41.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 60 cilvēku, izņemot speciāli ierīkotu infrastruktūras un izglītojošu objektu apmeklēšanu un pārvietošanos pa ceļiem;

41.2. cirst kokus ainavu cirtē;

41.3. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības un orientēšanās sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Veicot koku ciršanu galvenajā cirtē

42.1. kailcirtes maksimālā platība purvājā, niedrājā, dumbrājā, liekņā, slapjajā gāršā, gāršā un vērī ir viens hektārs;

42.2. kailcirtei piegulošo mežaudzi drīkst nocirst, ja kailcirtes platībā mežaudze atzīta par atjaunotu un atjaunotās mežaudzes koku vidējais augstums skuju kokiem ir viens metrs un vairāk un lapu kokiem – divi metri un vairāk, bet ne agrāk kā 10 gadus pēc kailcirtes skuju koku mežaudzēs un piecus gadus pēc kailcirtes lapu koku mežaudzēs.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Galvenajā un kopšanas cirtē, rēķinot uz cirsmas hektāru, saglabā vismaz 10 dzīvotspējīgākos vecākos un lielāko izmēru kokus (ekoloģiskos kokus), vispirms izvēloties resnākos (koku caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru) ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas. Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

Neitrālā zona izveidota apdzīvotās vietās, kā arī potenciālajos satiksmes attīstības mezglos (pie ceļu krustojumiem un tiltiem), lai veicinātu to ilgtspējīgu attīstību, kā arī nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

Neitrālajā zonā aizliegts uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts pārsniedz 30 metru.

Katrā kadastra vienībā drīkst uzstādīt vienu vēja elektrostaciju atbilstoši šo noteikumu 45.punktam.

Neitrālajā zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, velosacensības un orientēšanās sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus pa Salacu un Salacas upes aizsargjoslā.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas parkā ir šādi dabas pieminekļi

48.1. aizsargājamie ģeoloģiskie un ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi, tai skaitā dižakmeņi (laukakmeņi, kuru virszemes daļas tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru) un teritorija 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem akmeņiem;

48.2. aizsargājamie koki – vietējo un svešzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem) un teritorija zem kokiem (no stumbra līdz vainaga projekcijas ārējai malai), kā arī 10 metru rādiusā no koka vainaga projekcijas ārējās malas.

Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts

49.1. veikt jebkādu saimniecisko vai citu veidu darbību, kura bojā vai varētu bojāt vai iznīcināt dabas pieminekli vai mazināt tā dabisko estētisko nozīmi;

49.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

49.3. ierīkot atpūtas vietas, nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām (izņemot pagalmus).

Dabas pieminekļu teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Dabas pieminekļu teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts veikt tādu pazemes būvju būvniecību un ekspluatāciju, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Papildus šo noteikumu 49., 50. un 51.punktā noteiktajām prasībām aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā aizliegts

52.1. rakstīt, zīmēt un gravēt uz dabas pieminekļiem un tos pārvietot;

52.2. cirst kokus kailcirtē.

Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts

53.1. tīrīt dabas pieminekļus;

53.2. rīkot nodarbības un sacensības klinšu kāpšanā;

53.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija.

53.4. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

1 Aizsargājamo ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko dabas pieminekļu teritorijā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu koku ciršanai galvenajā cirtē izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes atzinuma saņemšanas.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

Ja ģeoloģiskais vai ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis ir valsts aizsardzībā un tam piešķirts kultūras pieminekļa statuss, šo noteikumu 53.punktā minēto darbību veikšanai papildus nepieciešama Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas rakstiska atļauja.

Papildus šo noteikumu 49., 50. un 51.punktā noteiktajām prasībām dabas pieminekļu – aizsargājamo koku – teritorijā aizliegts

55.1. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

55.2. apkraut aizsargājamos kokus;

55.3. mainīt vides apstākļus – ūdens režīmu un koku barošanās režīmu;

55.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

55.5. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem vides aizsardzību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

55.6. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594).

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

1 Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu meža zemēs vai ārpus tām, atļauta to izciršana kopšanas vai citā cirtē aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām).

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)

Aizsargājamo koku nocirst (novākt) drīkst tikai gadījumos, ja tas kļuvis bīstams un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.594)

Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.594 redakcijā)