LV
Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi
Table of Provisions (202)
Statutory Text (202 Articles)
Noteikumi nosaka svarīgākās juridiskās tehnikas prasības, kuras tiešās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas un pastarpinātās pārvaldes iestādes ievēro, sagatavojot normatīvo aktu projektus.
Normatīvā akta projekta tekstu raksta
2.1. lakonisku;
2.2. ievērojot valsts valodas literārās un gramatiskās normas, juridisko terminoloģiju un pareizrakstības prasības;
2.3. normatīvajiem aktiem atbilstošā vienotā stilistikā, izmantojot vienveidīgas un standartizētas vārdiskās izteiksmes;
2.4. izklāstot to loģiskā secībā.
(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.202)
Normatīvā akta projektā neietver normas, kas
3.1. ir deklaratīvas;
3.2. dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu;
3.3. dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu.
1 Normatīvā akta grozījumus sagatavo, ja normatīvo aktu nepieciešams grozīt pēc būtības. Redakcionālus precizējumus sagatavo vienlaikus ar normatīvā akta grozījumiem pēc būtības.
(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.202 redakcijā)
Izņēmuma gadījumos, ja šo noteikumu normu piemērošana apgrūtina normatīvā akta projekta uztveramību un skaidrību, attiecīgo normu var nepiemērot.
1 Ja normatīvo aktu sagatavo Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā, šo noteikumu normas piemēro tiktāl, ciktāl tās atbilst minētajā portālā iestrādātajai juridiskajai tehnikai un pieejamai funkcionalitātei.
(MK 07.09.2021. noteikumu Nr. 619 redakcijā)
Sagatavojot normatīvā akta projektu, atvasināta publiska persona (izņemot pašvaldību) ievēro šo noteikumu 3., 4., 5. un 7. nodaļā minētās prasības, izņemot šo noteikumu 3.5. un 3.6. apakšnodaļā minētās prasības. Vārdus "Ministru kabinets" attiecīgā locījumā aizstāj ar atvasinātas publiskas personas nosaukumu attiecīgā locījumā.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
1 Sagatavojot normatīvā akta projektu, pašvaldība ievēro šo noteikumu 3., 4., 5. un 6. nodaļā minētās prasības, izņemot šo noteikumu 3.5. un 3.6. apakšnodaļā minētās prasības. Vārdus "Ministru kabinets" attiecīgā locījumā aizstāj ar pašvaldību domes nosaukumu attiecīgā locījumā.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Likumprojekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumprojekta saturam. Likumprojekta nosaukumu veido no vārdiem, kas atklāj likumprojekta saturu, un noslēdz ar vārdu “likums”.
Ja, izmantojot šo noteikumu 6.punktā minēto paņēmienu, nav iespējams izveidot stilistiski pareizu likumprojekta nosaukumu, to sāk ar vārdu “par” un tad raksta vārdus, kas atklāj likumprojekta saturu. Vārdu “likums” nosaukumā neietver.
Ja likumprojektu sagatavo, lai apstiprinātu starptautisku līgumu, tā nosaukumu sāk ar vārdu “par” un tad raksta starptautiskā līguma nosaukumu attiecīgā locījumā.
Ja likumprojektu sagatavo, lai izdarītu grozījumus citā likumā (turpmāk – grozījumu likumprojekts), tā nosaukumu sāk ar vārdu “grozījumi” (“grozījums”) un tad raksta grozāmā likuma nosaukumu attiecīgā locījumā. Ja grozāmā likuma nosaukums sākas ar vārdu “par”, grozījumu likumprojekta nosaukumu sāk ar vārdu “grozījumi” (“grozījums”) un tad raksta vārdu “likumā” un grozāmā likuma nosaukumu pēdiņās.
Ja likumprojektu sagatavo, lai atzītu citu likumu par spēku zaudējušu, tā nosaukumā secīgi raksta
10.1. vārdu “par”;
10.2. spēku zaudējušā likuma nosaukumu attiecīgā locījumā;
10.3. vārdus “atzīšanu par spēku zaudējušu”.
Ja likumprojektu sagatavo, lai atceltu citu likumu, tā nosaukumā secīgi raksta
11.1. vārdu “par”;
11.2. atceļamā likuma nosaukumu attiecīgā locījumā;
11.3. vārdu “atcelšanu”.
Ja šo noteikumu 10. un 11.punktā minēto likumu nosaukumi sākas ar vārdu “par”, šo noteikumu 10.2. un 11.2.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu “likuma” un attiecīgā likuma nosaukumu pēdiņās.
Likumprojekta teksta iedalījuma pamatvienība ir pants.
Likumprojekta pantu, ja nepieciešams, iedala daļās. Ja panta daļā ietverts uzskaitījums, daļu var iedalīt punktos, katru uzskaitījuma vienību rakstot atsevišķā punktā. Punktam var būt apakšpunkti.
Ja likumprojekta pantiem ir nosaukumi, tos raksta aiz panta numura un vārda “pants”.
Grozījumu likumprojekta pantiem nosaukumus neraksta.
Likumprojekta pantus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu, ja nepieciešams, apvieno nodaļās. Nodaļas, ja nepieciešams, apvieno sadaļās.
Likumprojekta sākuma pantos secīgi raksta
18.1. likumā lietoto terminu skaidrojumu, ja nepieciešams;
18.2. likuma mērķi;
18.3. likuma darbības jomu, ja nepieciešams;
18.4. likuma galvenos principus un citus vispārīgus noteikumus, ja nepieciešams.
Šo noteikumu 18.punktā minētās prasības neattiecas uz šādiem likumprojektiem
19.1. grozījumu likumprojektu;
19.2. likumprojektu, ko sagatavo, lai apstiprinātu starptautisku līgumu;
19.3. likumprojektu, ko sagatavo, lai atzītu citu likumu par spēku zaudējušu;
19.4. likumprojektu, ko sagatavo, lai atceltu citu likumu.
Ja likumprojekts sadalīts nodaļās, šo noteikumu 18.punktā minētās normas ietver likumprojekta pirmajā nodaļā. Nodaļai raksta nosaukumu “Vispārīgie noteikumi”.
Likumprojekta teksta iedalījuma vienības (turpmāk – vienības) apzīmē (numurē)
21.1. sadaļas – ar lielajiem latīņu alfabēta burtiem un rakstot vārdu “sadaļa”;
21.2. nodaļas – ar romiešu cipariem, neliekot aiz tiem punktu un rakstot vārdu “nodaļa”;
21.3. pantus – ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu un rakstot vārdu “pants”;
21.4. panta daļas – ar arābu cipariem, liekot tos iekavās. Ja pantam ir viena daļa, to nenumurē;
21.5. punktus – ar arābu cipariem, liekot aiz tiem iekavu;
21.6. apakšpunktus – ar mazajiem latīņu alfabēta burtiem, liekot aiz tiem iekavu.
Grozījumu likumprojekta pantus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu, aiz kura raksta grozījuma (panta) tekstu. Ja grozījums (pants) ir viens, to nenumurē.
Grozījumu likumprojekta panta daļas nenumurē un neapzīmē.
Ja likumprojektā veido nodaļas, tā tekstu iedala vismaz trijās nodaļās.
Likumprojektā, ko sagatavo, lai apstiprinātu starptautisku līgumu, normas raksta šādā secībā
25.1. pantu, kurā ietver līguma vai līguma projekta nosaukumu un vārdus “ar šo likumu tiek pieņemts un apstiprināts” attiecīgā locījumā;
25.2. pantu, kurā secīgi raksta vārdus “līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē” un saistību izpildi koordinējošās iestādes nosaukumu attiecīgā locījumā;
25.3. ja nepieciešams, pantus, kuros ietver citus līguma īstenošanas nosacījumus (piemēram, atrunas, deklarācijas);
25.4. pantu, kurā secīgi raksta vārdus “līgums stājas spēkā” un līguma spēkā stāšanās laiku un kārtību;
25.5. pantu, kurā ietver likuma spēkā stāšanās kārtību un valodas, kurās starptautiskais līgums izsludināms.
Ja likumprojektu sagatavo, lai apstiprinātu starptautisku nolīgumu vai vienošanos, piemēro šo noteikumu 25.punktā minētās normas, vārdu “līgums” attiecīgā locījumā aizstājot ar dokumenta nomenklatūras vārdu attiecīgā locījumā.
Likumprojektā, ja nepieciešams, raksta pārejas noteikumus. Pārejas noteikumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Pārejas noteikumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi.
Pārejas noteikumus raksta likumprojekta beigās atsevišķā nenumurētā vienībā ar nosaukumu "Pārejas noteikumi" ("Pārejas noteikums"). Ja likumprojekts satur informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām un regulām, ar ko groza direktīvas, pārejas noteikumu vienību raksta pirms minētās atsauces.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Pārejas noteikumus iedala punktos. Pārejas noteikumu punktus numurē, sākot ar skaitli viens, ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu.
Ja nepieciešams, likumprojekta beigās aiz pārejas noteikumiem, bet, ja likumprojekts satur informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām un regulām, ar ko groza direktīvas, aiz minētās atsauces raksta noteikumus par likuma spēkā stāšanās laiku. Noteikumos par likuma spēkā stāšanās laiku secīgi raksta
30.1. vārdus "likums stājas spēkā";
30.2. likuma spēkā stāšanās datumu attiecīgā locījumā vai citu spēkā stāšanās nosacījumu.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Šo noteikumu 30.punktā minētos noteikumus nenumurē.
Pārejas noteikumu punktus, ja nepieciešams, iedala apakšpunktos. Pārejas noteikumu apakšpunktus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem iekavu.
Likumprojektam, ja nepieciešams, veido pielikumus.
Ja likumprojekta pielikumā ietver tabulu, tabulas rindas numurē ar arābu cipariem.
Ja likumprojektam ir viens pielikums, to nenumurē. Ja likumprojektam ir vairāki pielikumi, tos numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu.
Likumprojekta pielikumam pirmās lapas augšējā labajā stūrī raksta likuma nosaukumu attiecīgā locījumā un
36.1. ja likumprojektam ir viens pielikums, vārdu “pielikums”;
36.2. ja likumprojektam ir vairāki pielikumi, pielikuma kārtas numuru arābu cipariem, liekot aiz tā punktu, un vārdu “pielikums”.
Ja šo noteikumu 36.punktā minētā likuma nosaukums sākas ar vārdu “par”, likumprojekta pielikuma pirmās lapas augšējā labajā stūrī raksta vārdu “likuma”, likuma nosaukumu pēdiņās un
37.1. ja likumprojektam ir viens pielikums, vārdu “pielikums”;
37.2. ja likumprojektam ir vairāki pielikumi, pielikuma kārtas numuru arābu cipariem, liekot aiz tā punktu, un vārdu “pielikums”.
Likumprojektā terminus skaidro
38.1. ja terminā izteiktajam jēdzienam ir īpaša nozīme likumprojekta regulējamās nozares ietvaros;
38.2. lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas.
Terminu skaidro, minot tajā izteiktā jēdziena būtiskās pazīmes.
Ja terminu skaidrojumu ietver likumprojekta 1.pantā, katru terminu skaidro atsevišķā punktā.
Terminus skaidro alfabētiskā vai loģiskā secībā. Divi termini nevar viens otru savstarpēji skaidrot.
Ja terminu nepieciešams skaidrot saistībā ar likumprojekta vienību, termina skaidrojumu ietver attiecīgajā likumprojekta vienībā.
Likumprojekta tekstā var lietot vārdkopu saīsinājumus, ja tas uzlabo likumprojekta teksta uztveramību un skaidrību. Saīsinājumu veido aiz saīsināmās vārdkopas, iekavās ierakstot vārdu “turpmāk – “ un attiecīgo saīsināto vārdu.
Saīsinājumā pieļaujams izmantot vispārzināmas abreviatūras, ja tas uzlabo likumprojekta uztveramību.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Likumprojektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu Ministru kabinetam likumprojekta izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu – noteikumus – vai apstiprināt iestādes nolikumu, vai izdot iekšēju normatīvo aktu – instrukciju vai ieteikumus. Pilnvarojumā nosaka Ministru kabineta noteikumu satura galvenos virzienus.
Likumprojektā neietver pilnvarojumu Ministru kabinetam izdot noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā.
Pilnvarojumu izdot ārēju vai iekšēju normatīvo aktu veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem
47.1. frāze “Ministru kabinets nosaka” un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts;
47.2. normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts un frāze “nosaka Ministru kabinets”;
47.3. frāze “Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros” un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts.
Pilnvarojumu apstiprināt iestādes nolikumu veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem
48.1. iestādes nosaukums attiecīgā locījumā, vārds “nolikumu” un frāze “apstiprina Ministru kabinets”;
48.2. frāze, kas ietver iestādes nosaukumu attiecīgā locījumā un vārdus “darbību reglamentē Ministru kabineta apstiprināts nolikums”.
Likumprojektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu atvasinātai publiskai personai (izņemot pilnvarojumu pašvaldības domei) likumprojekta izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu – noteikumus. Pilnvarojumā detalizēti nosaka atvasinātas publiskas personas noteikumu satura galvenos virzienus.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Atvasinātas publiskas personas noteikumi detalizē likumā ietverto regulējumu. Likumprojektā neietver pilnvarojumu atvasinātai publiskai personai izdot noteikumus par jautājumiem, kas nav ietverti likumā.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Pilnvarojumu izdot ārēju normatīvo aktu veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem
51.1. atvasinātas publiskas personas nosaukums attiecīgā locījumā, vārds "nosaka" un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts;
51.2. normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts, vārds "nosaka" un atvasinātas publiskas personas nosaukums attiecīgā locījumā;
51.3. frāze, kas ietver atvasinātas publiskas personas nosaukumu attiecīgā locījumā un vārdus "izdod noteikumus, kuros", un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Likumprojektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu pašvaldību domei likumprojekta izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu – pašvaldību saistošos noteikumus. Pilnvarojumā nosaka pašvaldību saistošo noteikumu satura galvenos virzienus.
Likumprojektā neietver pilnvarojumu pašvaldību domei izdot saistošos noteikumus jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā.
Pilnvarojumu izdot pašvaldības saistošos noteikumus veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem
54.1. frāze “Pašvaldības dome nosaka” un saistošo noteikumu satura galveno virzienu apraksts;
54.2. saistošo noteikumu satura galveno virzienu apraksts un frāze “nosaka pašvaldības dome”;
54.3. frāze “pašvaldības dome izdod noteikumus, kuros” un normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts.
Likumprojektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu valsts pārvaldes iestādei likumprojekta izpildes nodrošināšanai izdot iekšēju normatīvo aktu.
Likumprojektā neietver pilnvarojumu valsts pārvaldes iestādei izdot iekšēju normatīvo aktu jautājumā, kas nav ietverts likumprojektā.
Pilnvarojumā nosaka iekšējā normatīvā akta satura galvenos virzienus. Pilnvarojumu veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem
57.1. frāze, kas ietver valsts pārvaldes iestādes nosaukumu attiecīgā locījumā un vārdu “nosaka”, un iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts;
57.2. iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts un frāze, kas ietver vārdu “nosaka” un valsts pārvaldes iestādes nosaukumu attiecīgā locījumā.
Ja iekšēju normatīvo aktu nepieciešams izdot vairākās valsts pārvaldes iestādēs, pilnvarojumu veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem
58.1. vārdi “iestādes vadītājs nosaka” un iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts;
58.2. iekšējā normatīvā akta satura galveno virzienu apraksts un vārdi “nosaka iestādes vadītājs”.
Likumprojekta tekstā, ja nepieciešams, raksta šādas atsauces
59.1. atsauces uz citām likumprojekta vienībām (iekšējās atsauces);
59.2. atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem.
Atsauci uz citām attiecīgā likumprojekta vienībām veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem
60.1. vārdi “šā likuma” un norāde uz attiecīgo likumprojekta vienību;
60.2. vārds “šā” (“šās”) un norāde uz attiecīgo likumprojekta vienību.
Atsauci uz citiem tāda paša vai augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem
61.1. norāde uz attiecīgā normatīvā akta nosaukumu attiecīgā locījumā;
61.2. norāde uz attiecīgā normatīvā akta nosaukumu attiecīgā locījumā un norāde uz attiecīgā normatīvā akta vienību attiecīgā locījumā.
Likumprojektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu, kā arī uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms likumprojekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to.
Likumprojektā, ja nepieciešams, ietver atsauci, kas norāda uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā.
Lai izdarītu grozījumus likumā, sagatavo grozījumu likumprojektu.
Likumam, kas nosaka grozījumus citā likumā, grozījumu likumprojektu nesagatavo.
Grozījumu likumprojektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošā likuma normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu likumprojektu.
Šo noteikumu 66.punktā minētās prasības nepiemēro grozījumu likumprojektam, kuru sagatavo, lai izdarītu grozījumus gadskārtējā valsts budžeta likumā.
Grozījumu likumprojektam raksta ievaddaļu. Ievaddaļā secīgi raksta
68.1. vārdu “izdarīt”;
68.2. grozāmā likuma nosaukumu attiecīgā locījumā;
68.3. norādi iekavās uz likuma un tā grozījumu publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (oficiālā izdevuma nosaukums, attiecīgo numuru izdošanas gads un numuru uzskaitījums);
68.4. vārdus “šādus grozījumus” (“šādu grozījumu”).
(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr. 202; MK 21.04.2026. noteikumiem Nr. 206)
Ja grozāmā likuma nosaukums sākas ar vārdu “par”, šo noteikumu 68.2.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu “likumā” un grozāmā likuma nosaukumu pēdiņās.
Grozījumu likumprojektā, kuru sagatavo, lai izdarītu grozījumus Latvijas Republikas Satversmē, Civillikumā un Latvijas Sodu izpildes kodeksā, šo noteikumu 68.3. apakšpunktā minēto norādi neraksta.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Grozījumu likumprojekta normas raksta atbilstoši grozāmo vienību secībai likumā, kurā izdara grozījumus.
Vienā grozījumu likumprojekta pantā ietver vienu grozījumu. Ja izdara vairākus grozījumus vienā grozāmā likuma pantā (panta daļā, punktā), tos apvieno vienā grozījumu likumprojekta pantā.
Grozījumu terminoloģiju, stilistiku un noformējumu veido atbilstoši grozāmā likuma terminoloģijai, stilistikai un noformējumam.
Ja likuma vienību izsaka jaunā redakcijā, secīgi raksta
74.1. vārdu “izteikt”;
74.2. norādi uz attiecīgo likuma vienību attiecīgā locījumā;
74.3. vārdus “šādā redakcijā”, liekot kolu;
74.4. attiecīgās likuma vienības jauno redakciju nākamajā rindkopā pēdiņās.
Ja likumu papildina ar jaunu vienību, secīgi raksta
75.1. vārdu “papildināt”;
75.2. vārdu “likumu” vai norādi uz papildināmo likuma vienību attiecīgā locījumā;
75.3. vārdu “ar”;
75.4. norādi uz jauno likuma vienību attiecīgā locījumā;
75.5. vārdus “šādā redakcijā”, liekot kolu;
75.6. jaunās likuma vienības redakciju nākamajā rindkopā pēdiņās.
Jaunas vienības neraksta agrāk izslēgtu vienību vietā.
Ja likumu papildina ar jaunu vienību, kura pēc secības rakstāma starp esošajām vienībām, veido prim vienību.
Prim apzīmējumu raksta arābu cipariem aiz likuma vienības numura augšējā reģistrā.
Ja likuma vienību papildina ar vārdu (skaitli, teikumu), secīgi raksta
79.1. vārdu “papildināt”;
79.2. norādi uz papildināmo likuma vienību attiecīgā locījumā;
79.3. vārdus “pēc vārda” vai citu atbilstošu apzīmējumu, ja tāds nepieciešams;
79.4. likuma vienībā lietotos vārdus pēdiņās, aiz kuriem papildina likuma vienību;
79.5. vārdus “ar vārdu” vai citu atbilstošu apzīmējumu, ja tāds nepieciešams;
79.6. papildinājuma redakciju pēdiņās.
Ja likuma vienībā aizstāj vārdu (skaitli, teikumu) ar citu vārdu (skaitli, teikumu), secīgi raksta
80.1. vārdu “aizstāt”;
80.2. norādi uz likuma vienību (vienībām) attiecīgā locījumā, kurā izdarāmas izmaiņas;
80.3. vārdu “vārdu” (“skaitli”, “teikumu”) un aizstājamo vārdu vai citu atbilstošu apzīmējumu pēdiņās;
80.4. vārdu “ar”;
80.5. vārdu “vārdu” (“skaitli”, “teikumu”) un aizstājošo vārdu vai citu atbilstošu apzīmējumu pēdiņās.
Ja vārdu (skaitli) aizstāj visā likumā, secīgi raksta
81.1. vārdus “aizstāt visā likumā”;
81.2. vārdu “vārdu” (“skaitli”) un aizstājamo vārdu vai citu atbilstošu apzīmējumu pēdiņās;
81.3. vārdu “ar”;
81.4. vārdu “vārdu” (“skaitli”) un aizstājošo vārdu vai citu atbilstošu apzīmējumu pēdiņās.
Ja aizstājamais vārds vai cits apzīmējums likuma tekstā lietots dažādās gramatiskajās formās, aiz aizstājamā un aizstājošā vārda vai cita apzīmējuma iekavās raksta vārdus “attiecīgā locījumā” vai citu atbilstošu apzīmējumu (“attiecīgā skaitlī”, “attiecīgā dzimtē”).
Ja izslēdz likuma vienību (vienības), secīgi raksta
83.1. vārdu “izslēgt”;
83.2. norādi uz likuma vienību (vienībām) attiecīgā locījumā.
Ja izslēdz likuma vienībā (vienībās) vārdu (skaitli, teikumu), secīgi raksta
84.1. vārdu “izslēgt”;
84.2. norādi uz likuma vienību (vienībām) attiecīgā locījumā;
84.3. vārdu “vārdu” (“skaitli”, “teikumu”) un izslēdzamo vārdu vai citu atbilstošu apzīmējumu pēdiņās.
Spēkā esošu likumu par spēku zaudējušu atzīst
85.1. ar atsevišķu likumu;
85.2. ar cita likuma pārejas noteikumu.
Ja likumu atzīst par spēku zaudējušu ar atsevišķu likumu, likumprojektā secīgi raksta
86.1. vārdus “atzīt par spēku zaudējušu”;
86.2. spēku zaudējošā likuma nosaukumu attiecīgā locījumā;
86.3. norādi iekavās uz likuma un tā grozījumu publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (oficiālā izdevuma nosaukums, attiecīgo numuru izdošanas gads un numuru uzskaitījums).
(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr. 202; MK 21.04.2026. noteikumiem Nr. 206)
Ja likumu atzīst par spēku zaudējušu ar cita likuma pārejas noteikumu, pārejas noteikumā secīgi raksta
87.1. vārdus “ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē”;
87.2. spēku zaudējošā likuma nosaukumu attiecīgā locījumā;
87.3. norādi iekavās uz likuma un tā grozījumu publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (oficiālā izdevuma nosaukums, attiecīgo numuru izdošanas gads un numuru uzskaitījums).
(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr. 202; MK 21.04.2026. noteikumiem Nr. 206)
Ja spēku zaudējošā likuma nosaukums sākas ar vārdu “par”, šo noteikumu 86.2. un 87.2.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu “likums” attiecīgā locījumā un spēku zaudējošā likuma nosaukumu pēdiņās.
Ja atceļ spēkā nestājušos likumu, ievēro šo noteikumu 86.punktā minētās prasības un šo noteikumu 86.1.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu “atcelt”.
Ministru kabineta noteikumu (turpmāk – noteikumi) projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un noteikumu saturam.
Noteikumu projekta nosaukumu veido no vārdiem, kas atklāj noteikumu saturu, un tajā iekļauj vārdu “noteikumi”, “nolikums”, “kārtība” vai “prasības”.
Ja, izmantojot šo noteikumu 91.punktā minēto paņēmienu, nav iespējams izveidot stilistiski pareizu noteikumu projekta nosaukumu, to sāk ar vārdiem “noteikumi par” un noslēdz ar vārdiem, kas atklāj noteikumu projekta saturu.
Ja noteikumu projektu sagatavo, lai pieņemtu un apstiprinātu starptautisku līgumu, tā nosaukumu sāk ar vārdu “par” un noslēdz ar starptautiskā līguma nosaukumu attiecīgā locījumā.
Ja noteikumu projektu sagatavo, lai izdarītu grozījumus citos noteikumos (turpmāk – grozījumu noteikumu projekts), tā nosaukumā secīgi raksta
94.1. vārdu “grozījumi” (“grozījums”);
94.2. vārdus “Ministru kabineta”;
94.3. grozāmo noteikumu izdošanas datumu attiecīgā locījumā;
94.4. vārdu “noteikumos”;
94.5. saīsinājumu vārdam “numurs” – “Nr.”;
94.6. grozāmo noteikumu numuru;
94.7. grozāmo noteikumu nosaukumu pēdiņās.
Ja noteikumu projektu sagatavo, lai atzītu citus noteikumus par spēku zaudējušiem, tā nosaukumā secīgi raksta
95.1. vārdu “par”;
95.2. vārdus “Ministru kabineta”;
95.3. spēku zaudējušo noteikumu izdošanas datumu attiecīgā locījumā;
95.4. vārdu “noteikumu”;
95.5. saīsinājumu vārdam “numurs” – “Nr.”;
95.6. spēku zaudējušo noteikumu numuru;
95.7. spēku zaudējušo noteikumu nosaukumu pēdiņās;
95.8. vārdus “atzīšanu par spēku zaudējušiem”.
Ja noteikumu projektu sagatavo, lai atceltu citus noteikumus, tā nosaukumā secīgi raksta
96.1. vārdu “par”;
96.2. vārdus “Ministru kabineta”;
96.3. atceļamo noteikumu izdošanas datumu attiecīgā locījumā;
96.4. vārdu “noteikumu”;
96.5. saīsinājumu vārdam “numurs” – “Nr.”;
96.6. atceļamo noteikumu numuru;
96.7. atceļamo noteikumu nosaukumu pēdiņās;
96.8. vārdu “atcelšanu”.
Aiz noteikumu projekta nosaukuma raksta norādi, uz kāda likuma pamata noteikumu projekts sagatavots. Norādē secīgi raksta
97.1. vārdus “izdoti saskaņā ar”;
97.2. likuma nosaukumu attiecīgā locījumā;
97.3. likuma vienību uzskaitījumu, kurās Ministru kabinets pilnvarots izdot attiecīgos noteikumus.
Ja noteikumu projekts sagatavots uz vairāku likumu pamata, norādē uz noteikumu izdošanas tiesisko pamatu raksta šo noteikumu 97.punktā minētos vārdus par katru likumu, uz kura pamata noteikumu projekts sagatavots.
Ja likuma nosaukums sākas ar vārdu “par”, šo noteikumu 97.2.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu “likuma” attiecīgā locījumā un attiecīgā likuma nosaukumu pēdiņās.
Noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta
100.1. vārdus “noteikumi nosaka”;
100.2. likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam.
Noteikumu projekta teksta iedalījuma pamatvienība ir punkts.
Ja punktā ietverts uzskaitījums, punktu var iedalīt apakšpunktos. Katru uzskaitījuma vienību raksta atsevišķā apakšpunktā.
Noteikumu projektam var būt nodaļas un apakšnodaļas, ja tas uzlabo noteikumu projekta teksta uztveramību un skaidrību. Nodaļās (apakšnodaļās) apvieno noteikumu projekta punktus, kas attiecas uz vienu regulējamo jautājumu.
Ja noteikumu projektam ir apakšnodaļas par kopīgu tēmu, tās apvieno nodaļās.
Noteikumu projekta sākuma punktos, ja nepieciešams, nosaka vispārīgos jautājumus. Vispārīgajos jautājumos ietver
105.1. noteikumu projekta pirmo punktu, ievērojot šo noteikumu 100.punktā minētās prasības;
105.2. noteikumu galvenos principus un citus vispārīgus jautājumus.
Ja noteikumu projekts iedalīts nodaļās, vispārīgos jautājumus ietver noteikumu projekta pirmajā nodaļā. Nodaļai raksta nosaukumu “Vispārīgie jautājumi” (“Vispārīgais jautājums”).
Noteikumu projekta vienības apzīmē (numurē)
107.1. nodaļas
107.1.1. ar romiešu cipariem, liekot aiz tiem punktu;
107.1.2. ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu, ja noteikumu projektam ir apakšnodaļas;
107.2. apakšnodaļas, punktus un apakšpunktus – ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu.
Noteikumu projekta apakšpunktu iedalījumu veido ne vairāk kā četros līmeņos.
Grozījumu noteikumu projekta punktus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu.
Ja grozījumu noteikumu projektam
110.1. ir spēkā stāšanās noteikums
110.1.1. to numurē kā noteikumu punktu;
110.1.2. grozījumu noteikumu projekta ievaddaļu numurē kā noteikumu projekta pirmo punktu;
110.1.3. grozījumus numurē kā noteikumu projekta pirmā punkta apakšpunktus;
110.2. nav spēkā stāšanās noteikuma
110.2.1. grozījumu noteikumu projekta ievaddaļu nenumurē;
110.2.2. grozījumus numurē kā noteikumu projekta punktus.
Ja noteikumu projektā veido nodaļas, noteikumu projekta tekstu iedala vismaz trijās nodaļās. Noteikumu projektu neveido no trim nodaļām, ja noteikumu projekta pirmā nodaļa satur vispārīgos jautājumus (vispārīgo jautājumu) un trešā nodaļa satur noslēguma jautājumus (noslēguma jautājumu). Noteikumu projektā neveido nodaļas, kas satur vienu punktu, izņemot šo noteikumu 105.1.apakšpunktā un 116.punktā minēto gadījumu.
Noteikumu projektā, ko sagatavo, lai apstiprinātu starptautisku līgumu, iespējami secīgi veido šādas iedalījuma vienības
112.1. punktu, kurā ietver līguma vai līguma projekta nosaukumu un vārdus “ar šiem noteikumiem tiek pieņemts un apstiprināts” attiecīgā locījumā;
112.2. punktu, kurā secīgi raksta vārdus “līgumā paredzēto saistību izpildi koordinē” un saistību izpildi koordinējošās iestādes nosaukumu attiecīgā locījumā;
112.3. punktu, kurā secīgi raksta vārdus “līgums stājas spēkā” un atsauci uz līguma iedalījuma vienību, kas nosaka tā spēkā stāšanās laiku un kārtību;
112.4. ja nepieciešams, punktus, kuros ietver citus līguma vai līguma projekta īstenošanas nosacījumus.
Ja šo noteikumu 112.punktā minēto līgumu noslēdz, apmainoties ar diplomātiskajām notām, šo noteikumu 112.3.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdus “līgums tiek noslēgts diplomātisko notu apmaiņas ceļā”.
Ja noteikumu projektu sagatavo, lai apstiprinātu starptautisku nolīgumu vai vienošanos, piemēro šo noteikumu 112.punktā minētās normas, vārdu “līgums” attiecīgā locījumā aizstājot ar dokumenta nomenklatūras vārdu attiecīgā locījumā.
Noteikumu projektam, ja nepieciešams, raksta noslēguma jautājumus. Noslēguma jautājumos nosaka pārejas kārtību no pastāvošā tiesiskā regulējuma uz jauno tiesisko regulējumu. Noslēguma jautājumos neietver normas, kas darbojas pastāvīgi.
Noslēguma jautājumus raksta kā atsevišķus noteikumu projekta punktus. Noslēguma jautājumus, turpinot noteikumu projekta numerāciju, raksta noteikumu projekta pēdējos punktos. Ja noteikumu projekts iedalīts nodaļās, noslēguma jautājumus ietver atsevišķā nodaļā ar nosaukumu "Noslēguma jautājumi" ("Noslēguma jautājums"). Ja noteikumu projekts satur informatīvu atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām un regulām, ar ko groza direktīvas, noslēguma jautājumu vienību raksta pirms minētās atsauces.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
1 Noslēguma jautājumos secīgi raksta
116.11. norādi uz iestādi (institūciju), kas nodrošinās noteikumos noteikto funkciju izpildi līdz to nodošanai citai iestādei (institūcijai) vai līdz noteikumu izpildei paredzētās jaunās iestādes (institūcijas) izveidošanai;
116.12. nosacījumus, kas nepieciešami tiesiskā regulējuma nepārtrauktības nodrošināšanai un jaunā regulējuma ieviešanai;
116.13. noteikumu vai to atsevišķu punktu piemērošanas kārtību;
116.14. atsevišķu punktu spēkā stāšanās laiku, ja tas atšķiras no visu noteikumu spēkā stāšanās laika, ievērojot šo noteikumu 157. punkta nosacījumus;
116.15. noteikumu spēkā stāšanās laiku, ja tas atšķiras no vispārējās kārtības, ievērojot šo noteikumu 156. punkta nosacījumus;
116.16. laiku, līdz kuram noteikumi vai atsevišķas tā normas ir spēkā, ja noteikumi vai atsevišķas normas ir pieņemtas uz noteiktu laiku;
116.17. norādi, kuri Ministru kabineta noteikumi tiek atzīti par spēku zaudējušiem, ievērojot šo noteikumu 159. punkta nosacījumus.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Noteikumu projektam, ja nepieciešams, veido pielikumus.
Ja noteikumu projekta pielikumā ietver tabulu, tabulas rindas numurē ar arābu cipariem.
Noteikumu projekta pielikumus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem punktu. Ja noteikumu projektam ir viens pielikums, to nenumurē.
Noteikumu projekta pielikuma pirmajā lapā raksta
120.1. ja noteikumu projektam ir viens pielikums, vārdu “pielikums”, vārdus “Ministru kabineta”, paredz vietu noteikumu izdošanas datumam, vārdu “noteikumiem” attiecīgā locījumā, saīsinājumu vārdam “numurs” – “Nr.” un paredz vietu noteikumu numuram;
120.2. ja noteikumu projektam ir vairāki pielikumi, pielikuma kārtas numuru arābu cipariem, liekot aiz tā punktu, vārdu “pielikums”, vārdus “Ministru kabineta”, paredz vietu noteikumu izdošanas datumam, vārdu “noteikumiem”, saīsinājumu vārdam “numurs” – “Nr.” un paredz vietu noteikumu numuram.
Noteikumu projektā terminus skaidro, lai konkretizētu terminā izteiktā jēdziena izpratnes robežas, ja termins nav skaidrots vai lietots augstāka juridiskā spēka normatīvajā aktā.
Noteikumu projektā terminus skaidro, ievērojot šo noteikumu 39., 41. un 42.punktā minētās prasības.
Terminu skaidrojumu ietver noteikumu projekta 2.punktā, katru terminu skaidrojot atsevišķā apakšpunktā.
Noteikumu projektā vārdkopas saīsina, ievērojot šo noteikumu 43. un 44.punktā minētās prasības.
Noteikumu projektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu pašvaldību domei noteikumu projekta izpildes nodrošināšanai izdot ārēju normatīvo aktu – pašvaldību saistošos noteikumus. Pilnvarojumā nosaka pašvaldību saistošo noteikumu satura galvenos virzienus.
Noteikumu projektā neietver pilnvarojumu pašvaldību domei izdot saistošos noteikumus jautājumā, kas nav ietverts noteikumu projektā.
Pilnvarojumu izdot pašvaldības saistošos noteikumus veido, ievērojot šo noteikumu 54.punktā minētās prasības.
Noteikumu projektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu valsts pārvaldes iestādei noteikumu projekta izpildes nodrošināšanai izdot iekšēju normatīvo aktu.
Noteikumu projektā neietver pilnvarojumu valsts pārvaldes iestādei izdot iekšēju normatīvo aktu jautājumā, kas nav ietverts noteikumu projektā.
Pilnvarojumu izdot iekšēju normatīvo aktu veido, ievērojot šo noteikumu 57. un 58.punktā minētās prasības.
Noteikumu projekta tekstā, ja nepieciešams, raksta šādas atsauces
131.1. atsauces uz citām noteikumu projekta vienībām (iekšējās atsauces);
131.2. atsauces uz citiem tāda paša vai augstāka juridiska spēka normatīvajiem aktiem.
Atsauci uz citām noteikumu projekta vienībām veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem
132.1. vārdi “šo noteikumu” un norāde uz attiecīgo noteikumu projekta vienību;
132.2. vārds “šā” un norāde uz attiecīgo noteikumu projekta vienību.
Atsauci uz citiem Ministru kabineta noteikumiem veido
133.1. vārdi “Ministru kabineta”;
133.2. attiecīgo noteikumu izdošanas datums attiecīgā locījumā;
133.3. vārds “noteikumi” attiecīgā locījumā;
133.4. saīsinājums vārdam “numurs” – “Nr.”;
133.5. attiecīgo noteikumu numurs;
133.6. attiecīgo noteikumu nosaukums pēdiņās.
Atsauci uz augstāka juridiskā spēka normatīvajiem aktiem veido, izmantojot vienu no šādiem paņēmieniem
134.1. norāde uz attiecīgā normatīvā akta nosaukumu attiecīgā locījumā;
134.2. norāde uz attiecīgā normatīvā akta nosaukumu attiecīgā locījumā un norāde uz attiecīgā normatīvā akta vienību attiecīgā locījumā.
Ja augstāka juridiskā spēka normatīvais akts, uz kuru veido atsauci, sākas ar vārdu “par”, šo noteikumu 134.1. un 134.2.apakšpunktā minētā normatīvā akta nosaukuma vietā raksta normatīvā akta nomenklatūras vārdu attiecīgā locījumā un attiecīgā normatīvā akta nosaukumu pēdiņās.
Noteikumu projektā neietver atsauces uz zemāka juridiskā spēka normatīvo aktu vai normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā. Atsauce var norādīt uz normatīvo aktu, kas vēl nav stājies spēkā, ja tas stāsies spēkā pirms noteikumu projekta stāšanās spēkā vai vienlaikus ar to.
Noteikumu projektā, ja nepieciešams, raksta atsauci, kas norāda uz normatīvajiem aktiem noteiktā jomā.
Lai izdarītu grozījumus noteikumos, sagatavo grozījumu noteikumu projektu. Grozījumu noteikumu projektā papildus grozījumiem attiecīgajos noteikumos var ietvert tikai grozījumu noteikumu projekta spēkā stāšanās normas.
Noteikumiem, kas nosaka grozījumus citos noteikumos, grozījumu noteikumu projektu nesagatavo.
Grozījumu noteikumu projektu nesagatavo, ja tā normu apjoms pārsniegtu pusi no spēkā esošo noteikumu normu apjoma. Šādā gadījumā sagatavo jaunu noteikumu projektu.
1 Šo noteikumu 140. punktā minētā prasība nav attiecināma uz noteikumiem, kurus sagatavo Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā.
(MK 07.09.2021. noteikumu Nr. 619 redakcijā)
Grozījumu noteikumu projektam raksta ievaddaļu. Ievaddaļā secīgi raksta
141.1. vārdu “izdarīt”;
141.2. vārdus “Ministru kabineta”;
141.3. grozāmo noteikumu pieņemšanas datumu attiecīgā locījumā;
141.4. vārdu “noteikumos”;
141.5. saīsinājumu vārdam “numurs” – “Nr.”;
141.6. grozāmo noteikumu numuru;
141.7. grozāmo noteikumu nosaukumu pēdiņās;
141.8. norādi iekavās uz noteikumu un to grozījumu publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (oficiālā izdevuma nosaukums, attiecīgo numuru izdošanas gads un numuru uzskaitījums);
141.9. vārdus “šādus grozījumus” (“šādu grozījumu”).
(Grozīts ar MK 21.04.2026. noteikumiem Nr. 206)
Grozījumu noteikumu projekta normas raksta atbilstoši grozāmo vienību secībai noteikumos, kurās izdara grozījumus.
Vienā grozījumu noteikumu projekta punktā (apakšpunktā) ietver vienu grozījumu. Ja izdara vairākus grozījumus vienā noteikumu punktā (apakšpunktā) vai grozījumus vairākos secīgos noteikumu punktos (apakšpunktos), grozījumus apvieno vienā grozījumu noteikumu projekta punktā.
Grozījumu terminoloģiju, stilistiku un noformējumu veido atbilstoši grozāmo noteikumu terminoloģijai, stilistikai un noformējumam.
Ja noteikumu vienību izsaka jaunā redakcijā, secīgi raksta
145.1. vārdu “izteikt”;
145.2. norādi uz attiecīgo noteikumu vienību attiecīgā locījumā;
145.3. vārdus “šādā redakcijā”, liekot kolu;
145.4. attiecīgās noteikumu vienības jauno redakciju nākamajā rindkopā pēdiņās.
Ja noteikumus papildina ar jaunu vienību, secīgi raksta
146.1. vārdu “papildināt”;
146.2. norādi uz papildināmo noteikumu vienību attiecīgā locījumā;
146.3. vārdu “ar”;
146.4. norādi uz jauno noteikumu vienību attiecīgā locījumā;
146.5. vārdus “šādā redakcijā”, liekot kolu;
146.6. jaunās noteikumu vienības redakciju nākamajā rindkopā pēdiņās.
Jaunas vienības neraksta agrāk svītrotu vienību vietā.
Ja noteikumus papildina ar jaunu vienību, kura pēc secības rakstāma starp esošajām vienībām, veido prim vienību.
Prim apzīmējumu raksta arābu cipariem aiz noteikumu vienības numura augšējā reģistrā.
Ja noteikumu vienību papildina ar vārdu (skaitli, teikumu), secīgi raksta
150.1. vārdu “papildināt”;
150.2. norādi uz papildināmo noteikumu vienību attiecīgā locījumā;
150.3. vārdus “aiz vārda” vai citu atbilstošu apzīmējumu, ja tāds nepieciešams;
150.4. noteikumu vienībā lietotos vārdus pēdiņās, aiz kuriem papildina noteikumu vienību;
150.5. vārdus “ar vārdu” vai citu atbilstošu apzīmējumu, ja tāds nepieciešams;
150.6. papildinājuma redakciju pēdiņās.
Ja noteikumu vienībā aizstāj vārdu (skaitli, teikumu) ar citu vārdu (skaitli, teikumu), secīgi raksta
151.1. vārdu “aizstāt”;
151.2. norādi uz noteikumu vienību (vienībām) attiecīgā locījumā, kurā izdarāmas izmaiņas;
151.3. vārdu “vārdu” (“skaitli”, “teikumu”) un aizstājamo vārdu vai citu atbilstošu apzīmējumu pēdiņās;
151.4. vārdu “ar”;
151.5. vārdu “vārdu” (“skaitli”, “teikumu”) un aizstājošo vārdu vai citu atbilstošu apzīmējumu pēdiņās.
Ja vārdu (skaitli) aizstāj visā noteikumu tekstā, secīgi raksta
152.1. vārdus “aizstāt noteikumu tekstā”;
152.2. vārdu “vārdu” (“skaitli”) un aizstājamo vārdu vai citu atbilstošu apzīmējumu pēdiņās;
152.3. vārdu “ar”;
152.4. vārdu “vārdu” (“skaitli”) un aizstājošo vārdu vai citu atbilstošu apzīmējumu pēdiņās.
Ja aizstājamais vārds vai cits apzīmējums noteikumu tekstā lietots dažādās gramatiskajās formās, aiz aizstājamā un aizstājošā vārda iekavās raksta vārdus “attiecīgā locījumā” vai citu atbilstošu apzīmējumu (“attiecīgā skaitlī”, “attiecīgā dzimtē”).
Ja svītro noteikumu vienību, secīgi raksta
154.1. vārdu “svītrot”;
154.2. norādi uz noteikumu vienību (vienībām) attiecīgā locījumā.
Ja noteikumu vienībā (vienībās) svītro vārdu (skaitli, teikumu), secīgi raksta
155.1. vārdu “svītrot”;
155.2. norādi uz noteikumu vienību (vienībām) attiecīgā locījumā;
155.3. vārdu “vārdu” (‘’skaitli”, “teikumu”) un svītrojamo vārdu vai citu atbilstošu apzīmējumu pēdiņās.
Ja nepieciešams, norādi uz noteikumu spēkā stāšanās laiku raksta noteikumu projekta pēdējos punktos, bet, ja noteikumu projekts iedalīts nodaļās, nodaļā ar nosaukumu "Noslēguma jautājumi" ("Noslēguma jautājums"), ievērojot šo noteikumu 116.1 punkta nosacījumus. Norādē secīgi raksta
156.1. vārdus "noteikumi stājas spēkā";
156.2. noteikumu spēkā stāšanās datumu attiecīgā locījumā.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Ja nepieciešams, norādi uz noteikumu vienības (vienību) spēkā stāšanās laiku raksta, ievērojot šo noteikumu 156.punktā minētās prasības, un šo noteikumu 156.1.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta norādi uz attiecīgo noteikumu vienību un vārdus “stājas spēkā”, aiz kuriem raksta attiecīgās noteikumu vienības spēkā stāšanās datumu attiecīgā locījumā.
Spēkā esošus noteikumus par spēku zaudējušiem atzīst
158.1. ar atsevišķiem noteikumiem;
158.2. ar citu noteikumu noslēguma jautājumu.
Ja noteikumus atzīst par spēku zaudējušiem ar atsevišķiem noteikumiem, noteikumu projektā secīgi raksta
159.1. vārdus “atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta”;
159.2. spēku zaudējošo noteikumu pieņemšanas datumu attiecīgā locījumā;
159.3. vārdu “noteikumus”;
159.4. saīsinājumu vārdam “numurs” – “Nr.”;
159.5. spēku zaudējošo noteikumu numuru;
159.6. spēku zaudējošo noteikumu nosaukumu pēdiņās;
159.7. norādi iekavās uz noteikumu un to grozījumu publikācijām oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" (oficiālā izdevuma nosaukums, attiecīgo numuru izdošanas gads un numuru uzskaitījums).
(Grozīts ar MK 21.04.2026. noteikumiem Nr. 206)
Ja noteikumus atzīst par spēku zaudējušiem ar citu noteikumu noslēguma jautājumu, tad šo noteikumu 159. punktā minēto teikumu raksta atbilstoši šo noteikumu 116.1 punkta nosacījumiem.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Ja atceļ spēkā nestājušos noteikumus, ievēro šo noteikumu 159.punktā minētās prasības un šo noteikumu 159.1.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdus “atcelt Ministru kabineta”.
Likumprojektā vai noteikumu projektā var būt šādas informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem
162.1. informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības direktīvām, ja likumprojektā vai noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības;
162.2. informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības tehnisko noteikumu direktīvām, ja likumprojektā vai noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, ko saskaņo ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm kā tehniskos noteikumus;
162.3. informatīvas atsauces uz Eiropas Savienības regulām, ar ko groza direktīvas, ja likumprojektā vai noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas pārņem tās Eiropas Savienības regulas prasības, ar ko groza direktīvas.
(Grozīts ar MK 21.04.2026. noteikumiem Nr. 206)
Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām vai regulām, ar ko groza direktīvas, raksta likumprojekta beigās pirms likuma pieņemšanas un spēkā stāšanās noteikumiem vai noteikumu projekta beigās. Ja likumprojektam ir pārejas noteikumi, bet noteikumu projektam – noslēguma jautājumi, informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem raksta aiz pārejas noteikumiem vai noslēguma jautājumiem.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības tiesību aktiem raksta kā atsevišķu nenumurētu rindkopu ar nosaukumu "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām", ja atsauce ietver šo noteikumu 162.1. apakšpunktā minēto tiesību aktu, vai "Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām un regulām, ar ko groza direktīvas", ja atsauce vienlaikus ietver šo noteikumu 162.3. apakšpunktā minēto tiesību aktu.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Informatīvās atsauces uz direktīvām vai regulām, ar ko groza direktīvas, raksta atsevišķos punktos.
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Informatīvās atsauces punktus numurē ar arābu cipariem, liekot aiz tiem iekavu.
Ja likumprojektā vai noteikumu projektā ir iekļautas tiesību normas, kas pārņem vienā Eiropas Savienības tiesību aktā iekļautās prasības, informatīvo atsauci raksta vienā teikumā.
Ja likumprojekta vai noteikumu projekta normas pārņem Eiropas Savienības direktīvas prasības, informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām sāk ar vārdiem “Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no” vai “Noteikumos iekļautas tiesību normas, kas izriet no”, aiz kuriem secīgi raksta
168.1. direktīvas izdevējinstitūcijas nosaukumu attiecīgā locījumā;
168.2. direktīvas pieņemšanas datumu attiecīgā locījumā;
168.3. vārdu “direktīva” attiecīgā locījumā;
168.4. direktīvas numuru;
168.5. direktīvas nosaukumu.
Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības tehnisko noteikumu direktīvām veido frāze "Tiesību normas saskaņotas ar Eiropas Komisiju un Eiropas Savienības dalībvalstīm atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 9. septembra Direktīvai (ES) 2015/1535, ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā".
(MK 07.09.2021. noteikumu Nr. 619 redakcijā)
1 Informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības regulu, ar ko groza direktīvu, veido, ievērojot šajā nodaļā minētās prasības, aizstājot vārdu "direktīva" (attiecīgā locījumā) ar vārdu "regula" (attiecīgā locījumā).
(MK 21.04.2026. noteikumu Nr. 206 redakcijā)
Likumprojekta vai noteikumu projekta tekstā var būt šādas atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem
170.1. atsauces uz regulām;
170.2. atsauces uz regulu normām.
Atsauci uz regulu veido vārdi “saskaņā ar”, aiz kuriem secīgi raksta
171.1. regulas izdevējinstitūcijas nosaukumu attiecīgā locījumā;
171.2. regulas pieņemšanas datumu attiecīgā locījumā;
171.3. vārdu “regula” attiecīgā locījumā;
171.4. regulas numuru;
171.5. regulas nosaukumu.
Atsauci uz regulas normu veido vārdi “saskaņā ar”, aiz kuriem secīgi raksta
172.1. regulas izdevējinstitūcijas nosaukumu attiecīgā locījumā;
172.2. regulas pieņemšanas datumu attiecīgā locījumā;
172.3. vārdu “regula” attiecīgā locījumā;
172.4. regulas numuru;
172.5. regulas nosaukumu;
172.6. regulas pamatvienību.
Likumprojektā vai noteikumu projektā var būt šādas norādes uz standartiem
173.1. norādes uz Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētiem starptautisko un reģionālo standartizācijas organizāciju izstrādātajiem standartiem;
173.2. norādes uz Latvijas nacionālajiem standartiem.
Norādi uz Latvijas nacionālā standarta statusā adaptētiem starptautiskajiem un reģionālajiem standartiem veido, secīgi rakstot
174.1. vārdu “standarts” attiecīgā locījumā;
174.2. Latvijas standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” abreviatūru “LVS”;
174.3. norādi uz starptautisko vai reģionālo standartizācijas organizāciju izstrādātajiem dokumentiem (piemēram, ISO, ISO/TS, IEC, ITU, EN, HD, EN/TS);
174.4. attiecīgā standarta numuru, liekot aiz tā kolu;
174.5. gada skaitli, kurā standarts adaptēts Latvijas standarta statusā;
174.6. standarta nosaukumu pēdiņās.
Norādi uz Latvijas nacionālajiem standartiem veido, secīgi rakstot
175.1. vārdu “standarts” attiecīgā locījumā;
175.2. Latvijas standartizācijas institūcijas “Latvijas standarts” abreviatūru – “LVS”;
175.3. attiecīgā standarta numuru, liekot aiz tā kolu;
175.4. standarta reģistrēšanas gada skaitli;
175.5. standarta nosaukumu pēdiņās.
Pašvaldību saistošo noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu pašvaldību saistošo noteikumu saturam.
Pašvaldību saistošo noteikumu projekta nosaukumu veido no vārdiem, kas atklāj noteikumu saturu, un tajā iekļauj vārdus “saistošie noteikumi”.
Ja, izmantojot šo noteikumu 177.punktā minēto paņēmienu, nav iespējams izveidot stilistiski pareizu pašvaldību saistošo noteikumu nosaukumu, nosaukumu sāk ar vārdu “par” un noslēdz ar vārdiem, kas atklāj pašvaldību saistošo noteikumu saturu.
Pirms pašvaldību saistošo noteikumu projekta nosaukuma paredz vietu norādei uz tās pašvaldības domes sēdes datumu, kurā apstiprināti pašvaldības saistošie noteikumi, kā arī protokola numuram un izskatītā jautājuma kārtas numuram.
Aiz pašvaldību saistošo noteikumu projekta nosaukuma raksta norādi, uz kāda normatīvā akta pamata pašvaldību saistošo noteikumu projekts sagatavots.
Ja pašvaldību saistošo noteikumu projekts sagatavots uz likuma pamata, norādē secīgi raksta
181.1. vārdus “izdoti saskaņā ar”;
181.2. likuma nosaukumu attiecīgā locījumā;
181.3. likuma vienību uzskaitījumu, kurās pašvaldība pilnvarota izdot attiecīgos noteikumus.
Ja likuma nosaukums sākas ar vārdu “par”, šo noteikumu 181.2.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu “likumu” un attiecīgā likuma nosaukumu pēdiņās.
Ja pašvaldību saistošo noteikumu projekts sagatavots uz noteikumu pamata, norādē secīgi raksta
183.1. vārdus “izdoti saskaņā ar”;
183.2. vārdus “Ministru kabineta”;
183.3. noteikumu pieņemšanas datumu attiecīgā locījumā;
183.4. vārdu “noteikumiem”;
183.5. saīsinājumu vārdam “numurs” – “Nr.”;
183.6. noteikumu numuru;
183.7. noteikumu nosaukumu pēdiņās;
183.8. noteikumu vienību uzskaitījumu, kurās pašvaldība pilnvarota izdot attiecīgos noteikumus.
Pašvaldību saistošo noteikumu projekta teksta iedalījumu veido, ievērojot šo noteikumu 3.3.apakšnodaļā minētās prasības, vārdus “Ministru kabinets” (attiecīgā locījumā) aizstājot ar vārdiem “pašvaldības dome” (attiecīgā locījumā).
Pašvaldību saistošo noteikumu projekta pirmajā punktā secīgi raksta
185.1. vārdus “saistošie noteikumi nosaka”;
185.2. likumā vai Ministru kabineta noteikumos noteikto pilnvarojumu pašvaldības domei vai pašvaldību saistošo noteikumu regulējamo jautājumu izklāstu.
Lai izdarītu grozījumus pašvaldību saistošajos noteikumos, sagatavo pašvaldību saistošo noteikumu grozījumu projektu. Pašvaldību saistošo noteikumu grozījumu projektu veido, ievērojot šo noteikumu 3.8.apakšnodaļā minētās prasības, vārdus “Ministru kabinets” (attiecīgā locījumā) aizstājot ar vārdiem “pašvaldības dome” (attiecīgā locījumā).
Pašvaldību saistošo noteikumu projektā, kas pārņem direktīvu normas vai nodrošina regulas piemērošanu, atsauces uz Eiropas Savienības tiesību aktiem veido, ievērojot šo noteikumu 4.nodaļā minētās prasības.
Sagatavojot iekšējā normatīvā akta projektu, ievēro šo noteikumu 1. un 3.nodaļā minētās prasības.
Iekšējā normatīvā akta projektā neietver normas, kas nosaka pienākumus privātpersonai vai citai personai (iestādei), kura nav padota iekšējā normatīvā akta izdevējam.
Aiz iekšējā normatīvā akta projekta nosaukuma raksta norādi, uz kāda normatīvā akta pamata iekšējais normatīvais akts izdots.
Ja iekšējā normatīvā akta projekts sagatavots uz likuma pamata, norādē secīgi raksta
191.1. vārdus "izdots saskaņā ar", ievērojot iekšējā normatīvā akta nomenklatūras vārdu;
191.2. likuma nosaukumu attiecīgā locījumā;
191.3. likuma vienību uzskaitījumu, kurās iestāde pilnvarota izdot attiecīgo iekšējo normatīvo aktu.
(Grozīts ar MK 21.04.2026. noteikumiem Nr. 206)
Ja likuma nosaukums sākas ar vārdu “par”, šo noteikumu 191.2.apakšpunktā minēto vārdu vietā raksta vārdu “likumu” un attiecīgā likuma nosaukumu pēdiņās.
Ja iekšējā normatīvā akta projekts sagatavots uz noteikumu pamata, norādē secīgi raksta
193.1. vārdus "izdots saskaņā ar", ievērojot iekšējā normatīvā akta nomenklatūras vārdu;
193.2. vārdus “Ministru kabineta”;
193.3. noteikumu pieņemšanas datumu attiecīgā locījumā;
193.4. vārdu "noteikumu";
193.5. saīsinājumu vārdam “numurs” – “Nr.”;
193.6. noteikumu numuru;
193.7. noteikumu nosaukumu attiecīgā locījumā;
193.8. noteikumu vienību uzskaitījumu, kurās iestāde pilnvarota izdot attiecīgo iekšējo normatīvo aktu.
(Grozīts ar MK 21.04.2026. noteikumiem Nr. 206)
Iekšējā normatīvā akta projekta pirmajā punktā secīgi raksta
194.1. iekšējā normatīvā akta nomenklatūras vārdu attiecīgā locījumā, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likuma 73.pantā noteiktās prasības;
194.2. vārdu “nosaka”;
194.3. iekšējā normatīvā akta regulējamo jautājumu īsu izklāstu.
Šajos noteikumos minētās prasības nepiemēro normatīvo aktu projektiem, kas iesniegti Valsts kancelejā izsludināšanai Valsts sekretāru sanāksmē līdz 2009.gada 1.martam.
Likumprojektos, ar kuriem paredzēts izdarīt grozījumus līdz 2009.gada 31.decembrim pieņemtajos likumos, ievaddaļā saglabā atsauci uz periodisko izdevumu "Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs", ja attiecīgais likums šajā izdevumā ir bijis publicēts.
(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.202 redakcijā)