Noteikumi par automatizētās pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā (AFIS) iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību

Noteikumi nosaka Automatizētajā pirkstu nospiedumu identifikācijas sistēmā (AFIS) (turpmāk – sistēma) iekļaujamās informācijas apjomu un izmantošanas kārtību.

Sistēma ir valsts informācijas sistēma, kurā iekļauti dati par Valsts robežsardzes aizturētajiem ārzem­niekiem (turpmāk – personas). Sistēmas datus izmanto personu identificēšanai, veicot pārbaudes, kas saistītas ar personu ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 156)

(Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 156)

Iekšlietu ministrijas Informācijas centrs ir sistēmas pārzinis.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 156 redakcijā)

(Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 156)

Sistēmā datus ievada un aktualizē Valsts robežsardze.

Sistēmā iekļauj šādus datus

7.1. par personu

7.1.1. uzvārds oriģinālformas latīņalfabētiskajā transliterācijā;

7.1.2. vārds (vārdi) oriģinālformas latīņ­alfabētiskajā transliterācijā;

7.1.3. dzimums;

7.1.4. dzimšanas datums;

7.1.5. dzimšanas vieta;

7.1.6. valstiskā piederība un tās veids;

7.1.7. iepriekšējā valstiskā piederība un tās veids;

7.2. personas sejas digitālais attēls;

7.3. personas pirkstu nospiedumi;

7.4. par datu ievadi

7.4.1. datums;

7.4.2. vieta.

Sistēmas datus Valsts robežsardze ir tiesīga izmantot, veicot pārbaudes, kas saistītas ar personu ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu ievērošanas kontroli.

Sistēmas datus var saņemt

9.1. papīra formā – fiziskā persona par sevi un saviem bērniem, kas jaunāki par 18 gadiem, vai viņas pilnvarotā persona, kā arī likumiskais pārstāvis par personu, kas atrodas viņa aizbildnībā vai aizgādnībā;

9.2. izmantojot datu pārraides tiešsaistes režīmu, – Valsts policija, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde, valsts drošības iestādes un prokuratūra, ja sistēmas dati ir nepieciešami attiecīgās iestādes darbību regulējošos normatī­vajos aktos paredzēto funkciju izpildei.

Sistēmas aktīvajā datubāzē informāciju glabā 10 gadus. Pēc glabāšanas termiņa beigām informāciju ievieto sistēmas arhīva datubāzē.

Sistēmas arhīva datubāzē informāciju glabā 10 gadus. Pēc glabāšanas termiņa beigām informāciju arhīvu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sastādot attiecīgu aktu, nodod Valsts arhīvu ģenerāldirekcijai un izdzēš no reģistra.