Kārtība, kādā izstrādā, saskaņo, apstiprina un aktualizē Latvijas Republikas nacionālās pozīcijas Eiropas Savienības jautājumos

Noteikumi nosaka dokumentus, kurus izstrādā valsts attīstības mērķu aizstāvēšanai Eiropas Savienībā, šo dokumentu izstrādāšanas, saskaņošanas, apstiprināšanas un aktualizācijas kārtību, kā arī kārtību, kādā šādi dokumenti uz laiku var aizstāt attiecīgus politikas plānošanas dokumentus.

Lai nodrošinātu Latvijas Republikas interešu ievērošanu Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā, izstrādā Latvijas Republikas oficiālu viedokli par Eiropas Savienības politikas dokumentu, Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu Eiropadomes, Eiropas Savienības Padomes (turpmāk – padome), padomes komiteju vai darba grupu sanāksmju darba kārtībā iekļautu jautājumu – Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – nacionālā pozīcija).

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.581 redakcijā)

Nacionālā pozīcija aizstāj politikas plānošanas dokumentus, ja attiecīgajā nozarē nav noteikti valdības politikas pamatprincipi, attīstības mērķi un prioritātes, rīcības virzieni, galvenie uzdevumi vai sasniedzamie rezultāti par Eiropas Savienības sanāksmes darba kārtībā iekļauto jautājumu.

Latvijas Republikas pārstāvim nacionālās pozīcijas paušanai padomes komitejās vai darba grupās, kā arī Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās (ja padome ar tās pieņemtajiem tiesību aktiem pilnvarojusi Eiropas Komisiju īstenot padomes izstrādātus noteikumus) izstrādā darba dokumentu – instrukciju.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Valsts pārvaldes iestāžu un citu institūciju sadarbību jautājumos, kas saistīti ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības lēmumu pieņemšanas procesā, koordinē Vecāko amatpersonu sanāksme Eiropas Savienības jautājumos (turpmāk – Vecāko amatpersonu sanāksme), kas darbojas saskaņā ar tās nolikumu.

Vecāko amatpersonu sanāksme reizi pusgadā nosaka par Eiropas Komisijas un padomes darba grupām un komitejām atbildīgās iestādes (turpmāk – atbildīgā iestāde) un līdzatbildīgās iestādes un institūcijas (turpmāk – līdzatbildīgā institūcija), ņemot vērā attiecīgo iestāžu un institūciju nolikumā un citos normatīvajos aktos noteikto kompetenču sadalījumu. Par atbildības sadalī­jumu par Eiropas Komisijas un padomes darba grupām un komitejām Ārlietu ministrija reizi pusgadā informē Valsts sekretāru sanāksmi. Vecāko amatpersonu sanāksme nosaka par Eiropas Savienības politikas dokumentiem, Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem vai citiem jautājumiem atbildīgās iestādes un līdzatbildīgās institūcijas.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Atbildīgā iestāde tās kompetencē esošajos Eiropas Savienības darba kārtības jautājumos nodrošina nacionālo pozīciju izstrādi un saskaņošanu ar līdzatbildīgajām institūcijām, pašvaldību un sociālo partneru organizācijām, biedrībām un nodibinājumiem, kā arī veic citus pasākumus, lai aizstāvētu Latvijas intereses Eiropas Savienības lēmumu ierosināšanas, sagatavošanas un pieņemšanas procesā.

Atbildīgā iestāde nodrošina sabiedrības (tai skaitā pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu) informēšanu par Eiropas Savienības politikas dokumentiem, Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem un Latvijas interesēm tajos, kā arī nodrošina sabiedrības iesaisti Eiropas Savienī­bas lēmumu pieņemšanas procesā, ievērojot informācijas pieejamības ierobežo­jumus. Atbildīgā iestāde nodrošina, ka par attiecīgo jautājumu virzību un Latvijas Republikas sasniegtajiem rezultātiem tiek informētas tās pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumi, kuri ir iesaistījušies attiecīgās nacionālās pozīcijas izstrādē.

Ārlietu ministrija

9.1. koordinē nacionālo pozīciju izstrādi un nodrošina, ka par visiem šo noteikumu 2.punktā minētajiem Eiropas Savienības institūcijās izskatāmajiem jautājumiem ir noteikta atbildīgā iestāde, kā arī, ja nepieciešams, pievērš atbildīgās iestādes uzmanību iespējamiem problēmu jautājumiem;

9.2. seko nacionālo pozīciju starpnozaru vienotībai un savstarpējai atbilstī­bai dažādos lēmumu sagatavošanas un pieņemšanas līmeņos Eiropas Savienībā;

9.3. nodrošina informācijas apriti, kas saistīta ar Latvijas Republikas dalību Eiropas Savienības lēmumu sagatavošanā un pieņemšanā.

Atbildīgā iestāde izstrādā instrukciju Latvijas Republikas nacionālo interešu paušanai Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās, saskaņo to ar līdzatbildīgajām institūcijām un Ārlietu ministriju, apstiprina, koordinē minētās darbības, kā arī nodrošina minēto interešu paušanu. Ja Eiropas Komisijas komitejās un darba grupās izskatāmais jautājums ir vairāku iestāžu kompetencē vai tas būtiski skar Latvijas Republikas intereses, to var izskatīt Vecāko amatpersonu sanāksmē.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Nacionālās pozīcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes un saskaņo­šanas kārtību, instrukcijas paraugu un detalizētu tās izstrādes, saskaņošanas un apstiprināšanas kārtību, kā arī informācijas aprites kārtību starp Eiropas Savienī­bas institūcijām un Latvijas Republikas pastāvīgo pārstāvniecību Eiropas Savienībā (turpmāk – pārstāvniecība), Ārlietu ministriju un pārējām nacionālo pozīciju un instrukciju izstrādē iesaistītajām iestādēm un institūcijām nosaka Ministru kabineta instrukcija.

1 Šajos noteikumos minēto dokumentu un informācijas apritei tiek izveidota Valsts reģionālās attīstības aģentūras pārziņā esoša valsts informācijas sistēma darbam ar Eiropas Savienības dokumentiem (turpmāk – sistēma ESVIS). Sistēmas ESVIS darbības pamatnoteikumus, sistēmas pārziņa pienākumus, sistēmas lietotājus un to tiesību apjomu nosaka Ministru kabineta instrukcija.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.581 redakcijā)

Nacionālās pozīcijas izstrādā

12.1. pēc iespējas agrīnā Eiropas Savienības diskusiju stadijā par Eiropas Savienības politikas dokumentiem, Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem un citiem jautājumiem, ja tie skar Latvijas Republikas intereses, uzliek Latvijas Republikai pienākumus vai rada finansiālas saistības, vai ne vēlāk kā pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas pēc būtības padomes darba grupas vai komitejas sanāksmē, ja attiecīgais jautājums tiek iekļauts tās darba kārtībā;

12.2. pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas padomē, izņemot gadījumu, ja konkrētais jautājums neskar Latvijas Republikas intereses, neuzliek Latvijas Republikai pienākumus un nerada finansiālas saistības vai ja Latvijas Republikas viedoklis par konkrēto jautājumu nav mainījies kopš pēdējās apstiprinātās pozīcijas un tam piekrīt Ārlietu ministrija un citas līdzatbildīgās institūcijas;

12.3. pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas Eiropadomē;

12.4. pirms jautājuma izskatīšanas neformālajā padomes sanāk­smē, ja attiecīgais jautājums būtiski skar Latvijas Republikas intereses;

12.5. ja nepieciešams izdarīt būtiskus grozījumus vai papildinājumus apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Par Eiropas Savienības politikas dokumentu, Eiropas Savienības tiesību akta projektu vai citu jautājumu atbilstību šo noteikumu 12.1.apakš­punktā minētajiem nosacījumiem un par pozīciju izstrādes termiņiem saskaņā ar atbildīgo iestāžu priekšlikumu lemj Vecāko amatpersonu sanāksme.

Nacionālās pozīcijas formulēšanai par jautājumiem, kas būtiski skar Latvijas Republikas intereses, atbildīgā iestāde, ievērojot darba efektivitātes un informācijas pieejamības ierobežojumus, izveido starpinstitūciju darba grupu. Darba grupā iekļauj Ārlietu ministrijas un citu līdzatbildīgo institūciju pārstāvjus, kā arī pieaicina pašvaldību un sociālo partneru organizāciju, biedrību un nodibinājumu pārstāvjus. Konkrētu jautājumu risināšanai starpinstitūciju darba grupā pieaicina ekspertus.

Saskaņošanas termiņus nosaka atbildīgā iestāde atbilstoši Ministru kabineta instrukcijai. Ja iestāde vai cita institūcija atbildīgās iestādes noteiktajā termiņā nav sniegusi atzinumu, nacionālā pozīcija uzskatāma par saskaņotu.

Ja ir paredzama nacionālajā pozīcijā iekļautā jautājuma finansiāla ietekme uz valsts budžetu vai pašvaldību budžetiem, atbildīgā iestāde nacionālo pozīciju saskaņo ar Finanšu ministriju (ja skar valsts budžetu) vai Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju (ja skar pašvaldību budžetus).

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Šo noteikumu 14.punktā minētajā starpinstitūciju darba grupā deleģētie pārstāvji ir pilnvaroti paust tās iestādes vai institūcijas viedokli, kuru viņi pārstāv.

Ja Eiropas Savienības politikas dokuments, Eiropas Savienības tiesību akta projekts vai cits jautājums, par kuru tiek izstrādāta nacionālā pozīcija, ir vairāku iestāžu kompetencē vai būtiski skar Latvijas Republikas intereses, atbildīgā iestāde iesniedz nacionālo pozīciju izskatīšanai Vecāko amatpersonu sanāksmē, un Vecāko amatpersonu sanāksme lemj par nacionālās pozīcijas iesniegšanu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabinetā.

Nacionālās pozīcijas izskatīšanu Vecāko amatpersonu sanāksmē var ierosināt arī citas iestādes vai institūcijas, kā arī pašvaldību un sociālo partneru organizācijas, biedrības un nodibinājumi.

Ja nacionālās pozīcijas izstrādes gaitā nav iespējams vienoties par atbildības un kompetenču sadalījumu, Latvijas Republikas pozīciju vai jebkuru citu ar nacionālajām pozīcijām saistītu jautājumu, to izskata Vecāko amatper­sonu sanāksmē. Ja vienošanās nav panākta, Vecāko amatpersonu sanāksme lemj par jautājuma iesniegšanu izskatīšanai Valsts sekretāru sanāksmē vai Ministru kabinetā. Ministru kabinetā jautājumu izskata arī tad, ja to pieprasa Ministru kabineta loceklis.

Nacionālo pozīciju apstiprina

21.1. Ministru kabinets

21.1.1. pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas pēc būtības padomes darba grupā vai komitejā, ja jautājums būtiski skar Latvijas Republikas intereses;

21.1.2. pirms jautājuma izskatīšanas padomē vai Eiropadomē;

21.1.3. pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas neformālajā padomes sanāksmē, ja jautājums būtiski skar Latvijas Republikas intereses;

21.1.4. ja tā nolēmusi Vecāko amatpersonu sanāksme;

21.1.5. ja to pieprasa Ministru kabineta loceklis;

21.2. atbildīgais ministrs

21.2.1. ja nacionālā pozīcija tiek izstrādāta pirms attiecīgā jautājuma izskatīšanas pēc būtības padomes darba grupā vai komitejā vai ja nepieciešams izdarīt grozījumus vai papildinājumus ministra apstiprinātajā nacionālajā pozīcijā;

21.2.2. ja nacionālā pozīcija jāapstiprina steidzami un, ņemot vērā steidzamību, to nav iespējams apstiprināt Ministru kabinetā.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Nacionālo pozīciju iesniedz izskatīšanai Ministru kabinetā, izmantojot sistēmu ESVIS. Atbildīgais ministrs atbilstoši kompetencei ziņo kabinetam par aktuālajiem attiecīgajā padomes sanāksmē izskatāmajiem jautājumiem.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581; pirmā teikuma jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2015., sk. grozījumu 3.punktu)

Atbildīgais ministrs atbilstoši kompetencei ziņo Ministru kabinetam par attiecīgās padomes sanāksmes rezultātu, ja tajā pieņemtais lēmums neatbilst būtiskām Latvijas Republikas interesēm.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Latvijas Republikas pārstāvja dalībai Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER), Politiskajā un drošības komitejā, Īpašajā lauksaimniecības komitejā, Ekonomikas un finanšu komitejā, kā arī citos gadījumos, ja padomes darba grupa sagatavo padomē izskatāmos jautājumus, neiesaistot Pastāvīgo pārstāvju komiteju (COREPER), instrukcija ir obligāta, un to izstrādā atbildīgā iestāde saskaņā ar Ministru kabineta instrukciju par Latvijas Republikas nacionālo pozīciju Eiropas Savienības jautājumos izstrādi un apriti.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Lēmumu par instrukcijas sagatavošanu Latvijas Republikas pārstāvja dalībai citās padomes darba grupās un komitejās pieņem atbildīgā iestāde. Instrukciju Latvijas Republikas pārstāvim attiecīgajā padomes komitejā vai darba grupā, izņemot Pastāvīgo pārstāvju komiteju (COREPER), izstrādā atbildīgā iestāde. Instrukciju var izstrādāt, nodrošināt tās apstrādi un apriti, izmantojot sistēmu ESVIS. Apstiprināto instrukciju ievieto sistēmā ESVIS.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581; grozījums par punkta papildināšanu ar trešo un ceturto teikumu stājas spēkā 01.07.2015., sk. grozījumu 3.punktu)

Latvijas Republikas pārstāvim Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER) instrukciju par konkrēto sanāksmes darba kārtības jautājumu izstrādā atbildīgā iestāde, saskaņojot to ar Ārlietu ministriju un līdzatbildīgajām institūcijām. Instrukcijas apkopo un Latvijas Republikas pārstāvim Pastāvīgo pārstāvju komitejā (COREPER) nosūta Ārlietu ministrija.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Latvijas Republikas pārstāvis attiecīgajā padomes sanāksmē, padomes darba grupā vai komitejā 48 stundu laikā, bet, ja attiecīgajā sanāksmē izskatītais jautājums ir steidzams, – 24 stundu laikā pēc sanāksmes sagatavo attiecīgu ziņojumu un izplata to, izmantojot sistēmu ESVIS.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.581 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.11.2014., sk. grozījumu 2.punktu)

1 (Zaudējis spēku ar 01.07.2015.; sk. 35.3 punktu)

2 (Zaudējis spēku ar 01.07.2015.; sk. 35.3 punktu)

Eiropadomē (valstu un valdību vadītāju līmenī) Latvijas Republiku pārstāv Ministru prezidents.

Padomes sanāksmē Latvijas Republiku pārstāv Ministru kabineta loceklis atbilstoši kompetencei un attiecīgās padomes sanāk­smes darba kārtībai. Ja Ministru kabineta loceklis nevar piedalīties padomes sanāksmē, viņu aizvieto cits Ministru kabineta loceklis vai pārstāv ministrijas parlamentārais sekretārs, valsts sekretārs, pārstāvniecības vadītājs vai pārstāvniecības vadītāja vietnieks.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Iestāde, kas ir atbildīga par padomes komiteju vai darba grupu, norīko pārstāvi attiecīgajā komitejā vai darba grupā. Par konkrēto izskatāmo jautājumu atbildīgā iestāde nodrošina sava pārstāvja dalību padomes komitejas vai darba grupas sanāksmē, kurā attiecīgais jautājums tiek izskatīts.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Ja nepieciešams, šo noteikumu 30.punktā minētās iestādes padomes komitejās un darba grupās var norīkot to padotībā esošās iestādes pārstāvi vai privāto tiesību subjekta pārstāvi, ja tas veic valsts pārvaldes funkcijas saskaņā ar ārējiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Šo noteikumu 29., 30. un 31.punktā minētie pārstāvji ir atbildīgi par nacionālās pozīcijas paušanu attiecīgajā padomes sanāksmē, padomes darba grupā vai komitejā atbilstoši apstiprinātajai nacionālajai pozīcijai vai instrukcijai.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Saeimas kārtības rullī noteiktajā kārtībā atbildīgā iestāde atbilstoši kompetencei informē Saeimu par aktuālajiem jautājumiem, kas saistīti ar padomes darbu.

(Grozīts ar MK 30.09.2014. noteikumiem Nr.581)

Atbildīgā iestāde, izmantojot sistēmu ESVIS, pēc apstiprināšanas Ministru kabinetā iesniedz nacionālo pozīciju izskatīšanai Saeimas Eiropas lietu komisijā pirms jautājuma izskatīšanas Eiropadomē vai padomes sanāksmē, pirms jautājuma izskatīšanas pēc būtības padomes darba grupā vai komitejā vai citās jautājuma izskatīšanas stadijās.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.581 redakcijā; grozījums par vārdu "Atbildīgā iestāde pēc apstiprināšanas" aizstāšanu ar vārdiem "Atbildīgā iestāde, izmantojot sistēmu ESVIS, pēc apstiprināšanas" stājas spēkā 01.07.2015., sk. grozījumu 3.punktu)

1 (Zaudējis spēku ar 01.07.2015.; sk. 35.3 punktu)

2 (Zaudējis spēku ar 01.07.2015.; sk. 35.3 punktu)

3 Šo noteikumu 27.1, 27.2, 35.1 un 35.2 punkts zaudē spēku 2015. gada 1. jūlijā.

(MK 30.09.2014. noteikumu Nr.581 redakcijā)

Noteikumi stājas spēkā 2009.gada 1.martā.