Centrālajā zemes komisijā iesniegto pieprasījumu izskatīšanas kārtība

Noteikumi nosaka Centrālajā zemes komisijā iesniegto pieprasījumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu iesniegšanas, izskatīšanas un zemes gabala saņemšanas izlozes kārtību, kā arī lēmuma pieņemšanas un paziņošanas kārtību.

Šajos noteikumos lietotais termins “zemes gabals” atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā lietotajam terminam “zemes vienība”.

Centrālā zemes komisija izskata līdz likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.pantā noteiktajam termiņam iesniegtos bijušo zemes īpašnieku vai viņu mantinieku (tai skaitā personu, kuras līdz 1940.gada 21.jūlijam uzsāka izpirkt (aizpirka) Latvijā atstātos vācu izceļotāju nekustamos īpašumus no Vispārējās Lauksaimniecības bankas vai Valsts zemes bankas, vai viņu mantinieku) (turpmāk – persona) pieprasījumus par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu (turpmāk – pieprasījums).

Centrālā zemes komisija lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu pieņem saskaņā ar šo noteikumu 54.punktu, ja zemes gabala platība atbilstoši kadastrālajai uzmērīšanai nepārsniedz normatīvajos aktos par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu minēto pieļaujamo nesaisti.

Ja atbilstoši kadastrālajai uzmērīšanai zemes gabala platība, uz kuru atzītas īpašuma tiesības, pārsniedz normatīvajos aktos par nekustamā īpašuma objekta noteikšanu minēto pieļaujamo nesaisti, Valsts zemes dienests rīkojas saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 23.panta sestās daļas 2.punktu. Attiecībā uz platību, kas nepārsniedz pieļaujamo nesaisti, Centrālā zemes komisija pieņem lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu, bet uz platību, kas pārsniedz pieļaujamo nesaisti, – atzīst tiesības saņemt zemi īpašumā par samaksu.

Likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 17.panta trešās daļas 1.punktā minēto personu (turpmāk – 1.prioritātes pretendenti) pieprasījumu izskatīšanu šo noteikumu 19.punktā minētā Valsts zemes dienesta komisija organizē visā Latvijas Republikas teritorijā (turpmāk – valsts līmenis). Likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 17.panta trešās daļas 2. un 3.punktā minēto personu (turpmāk – 2. un 3.prioritātes pretendenti) pieprasījumu izskatīšanu rajona teritorijā (turpmāk – rajona līmenis) šo noteikumu 18.punktā minētā Valsts zemes dienesta komisija organizē pēc pieprasījumu izskatīšanas pabeigšanas attiecīgā rajona visu vietējo pašvaldību teritorijās (turpmāk – vietējo pašvaldību līmenis).

(MK 05.04.2011. noteikumu Nr.256 redakcijā)

1 2. un 3.prioritātes pretendentu pieprasījumu izskatīšanu vietējo pašvaldību līmenī var apvienot ar pieprasījumu izskatīšanu attiecīgā rajona līmenī, ja ir spēkā visi šie nosacījumi

6.11. vismaz vienas rajona vietējās pašvaldības teritorijā zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes kopplatība ir mazāka par visu vietējās pašvaldības pretendentu (personu) pieprasījumos minēto zemes platību summu, kurus Centrālā zemes komisija atzinusi par pamatotiem (turpmāk – pieprasītās zemes platības);

6.12. attiecīgā rajona teritorijā zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes kopplatība ir lielāka par visu attiecīgā rajona vietējo pašvaldību teritorijās pretendentu (personu) pieprasīto zemes platību summu;

6.13. pretendentu (personu) kopskaits attiecīgā rajona teritorijā nepārsniedz 30.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.61 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.04.2011. noteikumiem Nr.256)

2 Ja 2. un 3.prioritātes pretendentu pieprasījumu izskatīšana vietējo pašvaldību līmenī ir apvienota ar pieprasījumu izskatīšanu attiecīgā rajona līmenī, pieprasījumu izskatīšanu attiecīgā rajona teritorijā uzsāk pēc tam, kad pabeigta pieprasījumu izskatīšana attiecīgā rajona visu vietējo pašvaldību teritorijās.

(MK 05.04.2011. noteikumu Nr.256 redakcijā)

2. un 3.prioritātes pretendentiem, kuru zemes īpašumi 1940.gada 21.jūlijā atradās Latvijas Republikas teritorijā – Kacēnu, Upmales, Linavas, Augšpils, Gauru un Purvmales pagastā –, ir tiesības pēc izvēles pretendēt uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi jebkurā Balvu rajona vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā.

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.61; MK 05.04.2011. noteikumiem Nr.256)

2. un 3.prioritātes pretendentu pieprasījumu izskatīšanu valsts līmenī šo noteikumu 19.punktā minētā Valsts zemes dienesta komisija organizē pēc tam, kad pabeigta pieprasījumu izskatīšana visā Latvijas Republikas teritorijā rajona līmenī.

(MK 05.04.2011. noteikumu Nr.256 redakcijā)

Centrālā zemes komisija nepieņem lēmumu par likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 17.panta trešajā daļā minēto zemākas prioritātes personu pieprasījumiem, kamēr nav pieņemti visi lēmumi valsts līmenī par augstākas prioritātes personu pieprasījumiem.

Zemes gabala saņemšanas prioritātes un secības noteikšanai personai ir tiesības līdz 2009.gada 1.februārim iesniegt Centrālajā zemes komisijā bijušā zemes īpašuma robežu shēmu vai citu kartogrāfisko materiālu, pēc kura iespējams identificēt bijušā zemes īpašuma atrašanās vietu saskaņā ar spēkā esošo administratīvi teritoriālo iedalījumu.

Ja personai ir pastāvīgā lietošanā piešķirta zeme, par kuru nav pieņemts lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai par kuru ir veikta priekšapmaksa zemes reformu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, vai personai zeme ir iznomāta saskaņā ar Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otro daļu, tad Centrālā zemes komisija atjauno zemes īpašuma tiesības uz šo zemi. Papildus Centrālā zemes komisija atjauno zemes īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi platībā, ko aprēķina, no pieprasītās zemes platības atņemot zemes platību, uz kuru atbilstoši iepriekš minētajam atjaunojamas īpašuma tiesības.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.61 redakcijā)

Centrālā zemes komisija neatjauno zemes īpašuma tiesības uz zemes gabalu, kas atbilstoši Valsts un pašvaldību mantas atsavināšanas likuma nosacījumiem ir zemes starpgabals vai par kuru pašvaldības dome (padome) ir pieņēmusi lēmumu, ka tas ir starpgabals, vai kura platība ir mazāka par 0,2 ha. Ja pretendentam (personai) ir tiesības pieprasīt tikai tādu zemes gabalu, kas ir mazāks par 0,2 hektāriem, viņš var pretendēt uz zemes gabalu 0,2 hektāru platībā. Šādā gadījumā Centrālā zemes komisija pieņem lēmumu par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu uz zemes platību, kuru pretendentam (personai) ir tiesības pieprasīt, bet uz zemi, kas pārsniedz šo platību, – atzīst tiesības saņemt zemi īpašumā par samaksu.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.61 redakcijā)

Persona zaudē tiesības pretendēt uz zemi citas vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā (novadā, pagastā, pilsētas lauku teritorijā, novada pagastā vai novada pilsētas lauku teritorijā), ja tā ir atteikusies no izvēlētās vai izlozētās zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes (šo noteikumu 37. un 53.punkts).

Centrālā zemes komisija pieņem lēmumu par atteikumu atjaunot īpašuma tiesības uz likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 17.panta pirmajā daļā minēto zemi, ja

14.1. pieprasījums vai dokumenti, kas apliecina zemes īpašuma vai mantošanas tiesības, nav iesniegti likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 16.pantā noteiktajā termiņā;

14.2. šo noteikumu 3.punktā minētajai vai kādai citai personai ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības vai ir piešķirta kompensācija par bijušo zemes īpašumu, kas norādīts pieprasījumam pievienotajos dokumentos;

14.3. pieprasījumu par bijušo zemes īpašumu iesniegusi persona, kurai nav mantošanas priekšrocības saskaņā ar Civillikuma 389.panta trešajā daļā un 405.pantā noteikto mantošanas secību;

14.4. persona atteikusies no saskaņā ar šiem noteikumiem izvēlētā vai izlozētā zemes gabala vai tā daļas;

14.5. persona nav izvēlējusies nevienu zemes gabalu vai tā daļu likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 17.panta otrajā, 3.1, 3.2 un 3.3 daļā noteiktajās teritorijās vai nav iesniegusi iesniegumu šo noteikumu 33.punktā norādītajā termiņā;

14.6. pretendents (šo noteikumu 29.punkts) vai viņa pilnvarotais pārstā­vis neierodas uz izlozi;

14.7. Latvijas Republikas teritorijā nav zemes reformas pabeigšanai paredzētas zemes.

(Grozīts ar MK 05.04.2011. noteikumiem Nr.256)

Šo noteikumu 14.1., 14.2. un 14.3.apakš­punktā minētajos gadījumos lēmumu var pieņemt Centrālās zemes komisijas priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

Ja īpašuma tiesības uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi atjauno citā vietējās pašvaldības administratīvajā teritorijā (turpmāk – līdzvērtīga zeme), līdzvērtīgās zemes platību (ha) aprēķina, bijušā zemes īpašuma platību dalot ar zemes novērtējumu rudzu vienībās (t/ha) pašvaldībā, kurā tiek saņemta līdzvērtīga zeme, un reizinot ar zemes novērtējumu rudzu vienībās (t/ha) pašvaldībā, kurā atradās bijušais zemes īpašums, izmantojot šādu formulu

a – bijušā zemes īpašuma platība hektāros;

b – zemes novērtējums rudzu vienībās (t/ha) pašvaldībā, kurā tiek saņemta līdzvērtīga zeme (1.pielikums);

c – zemes novērtējums rudzu vienībās (t/ha) pašvaldībā, kurā atradās bijušais zemes īpašums (1.pielikums).

Līdzvērtīgas zemes saņemšanai citā pašvaldībā persona aprēķina bijušā zemes īpašuma novērtējumu rudzu vienībās (t/ha), reizinot bijušā zemes īpašuma platību (ha) ar zemes novērtējumu rudzu vienībās (t/ha) pašvaldībā, kurā atradās bijušais zemes īpašums (1.pielikums). Zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemes gabalu novērtējumu rudzu vienībās (t/ha) uz 1940.gada 21.jūliju aprēķina Valsts zemes dienests (šo noteikumu 30.punkts).

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumiem Nr.439 “Valsts zemes dienesta nolikums” Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas vadītājs izveido vienu vai vairākas komisijas, kas organizē vietējo pašvaldību un rajona līmeņa zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes piedāvāšanu personām, tai skaitā izlozi. Komisijā iekļauj Valsts zemes dienesta pārstāvjus un vismaz vienu attiecīgās vietējās pašvaldības pārstāvi, kurš ir tiesīgs apstiprināt zemes gabala robežu shēmu (arī tad, ja zemes gabals tiek sadalīts).

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.61)

Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 30.maija noteikumiem Nr.439 “Valsts zemes dienesta nolikums” Valsts zemes dienesta ģenerāldirektors izveido komisiju, kura organizē valsts līmeņa zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes piedāvāšanu personām, tai skaitā izlozi. Komisijā iekļauj Valsts zemes dienesta pārstāvjus, vismaz vienu attiecīgās vietējās pašvaldības pārstāvi, kurš ir tiesīgs apstiprināt zemes gabala robežu shēmu (arī tad, ja zemes gabals tiek sadalīts), un vismaz vienu Centrālās zemes komisijas pārstāvi.

Centrālā zemes komisija sadarbībā ar Valsts zemes dienestu izstrādā un apstiprina šo noteikumu 18.punktā minētās komisijas un 19.punktā minētās komisijas (turpmāk – Valsts zemes dienesta komisija) darbības kārtību. Uz Valsts zemes dienesta komisijas sēdi, kuras laikā iespējams veikt arī izlozi, Centrālās zemes komisijas un attiecīgās vietējās pašvaldības pārstāvi uzaicina rakstiski ne vēlāk kā 15 dienas pirms sēdes. Personu uzaicina uz Valsts zemes dienesta komisijas sēdi, kuras laikā iespējams veikt arī izlozi, atbilstoši šo noteikumu 46.punktam.

Persona uzrāda attiecīgajai Valsts zemes dienesta komisijai personu apliecinošu dokumentu, bet personas pilnvarotais pārstāvis papildus uzrāda arī pilnvarojumu apliecinošu dokumentu.

Valsts zemes dienesta komisijas sēdes protokolē. Sēdes protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un komisijas locekļi. Par izlozi var sastādīt atsevišķu protokolu (šo noteikumu 51.punkts).

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.61)

Centrālā zemes komisija sagatavo un iesniedz Valsts zemes dienestā personu sarakstu, kuras ir iesniegušas pieprasījumu un nepieciešamos īpašuma vai mantošanas tiesības apliecinošos dokumentus.

Šo noteikumu 23.punktā minētajā sarakstā norāda personas vārdu, uzvārdu, personas kodu, radniecību ar bijušo zemes īpašnieku vai citu pamatu mantošanas tiesībām, personas norādīto adresi vai, ja tādas nav, deklarēto dzīvesvietas adresi, bijušā īpašuma nosaukumu vai citu arhīva izziņā norādīto īpašumu identificējošo informāciju, bijušā īpašuma kopējo platību un domājamās daļas platību zemes kopīpašuma gadījumā, zemes īpašnieka (1940.gada 21.jūlijā) vārdu un uzvārdu, bijušā zemes īpašuma atrašanās vietas nosaukumu 1940.gada 21.jūlijā, kā arī tagadējo atrašanās vietas nosaukumu (saskaņā ar spēkā esošo administratīvi teritoriālo iedalījumu) un īpašuma tiesību atjaunošanai pieprasīto zemes platību.

Valsts zemes dienests sadarbībā ar pašvaldībām pārbauda, vai

25.1. šo noteikumu 3.punktā minētajai vai citai personai nav atjaunotas zemes īpašuma tiesības vai piešķirta kompensācija par pieprasījumā norādīto bijušo zemes īpašumu;

25.2. personai zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā;

25.3. persona atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai nomā zemi;

25.4. persona ir iekļauta attiecīgās pašvaldības zemes ierīcības projekta neapmierināto zemes pieprasītāju sarakstā.

Valsts zemes dienests sadarbībā ar Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldi, izmantojot Iedzīvotāju reģistra datus, pārbauda un apkopo informāciju par šo noteikumu 23.punktā minēto personu deklarētajām dzīvesvietām, lai noteiktu, kuru pašvaldību budžetos ieskaitāmi šo personu ienākuma nodokļi.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.61 redakcijā)

Valsts zemes dienests iesniedz Centrālajā zemes komisijā lēmuma pieņemšanai sarakstu par šo noteikumu 23.punktā minētajām personām, par kuru pieprasījumā norādīto bijušo zemes īpašumu saskaņā ar Valsts zemes dienesta rīcībā esošo informāciju nav pieņemts lēmums par zemes īpašuma tiesību atjaunošanu vai kompensācijas piešķiršanu. Sarakstā papildus norāda ziņas

27.1. par personām, kurām zeme ir piešķirta pastāvīgā lietošanā;

27.2. par personām, kurām zeme ir iznomāta atbilstoši Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanas likuma 25.panta otrajai daļai;

27.3. par pārējām personām (norāda šo noteikumu 25.4.apakšpunktā un 26.punktā minēto informāciju), kā arī norāda vietējās pašvaldības administratīvās teritorijas nosaukumu, kurā personai saskaņā ar Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas (turpmāk – kadastra informācijas sistēma) datiem ir reģistrēts nekustamais īpašums;

27.4. vai personas pieprasījumu par bijušo zemes īpašumu iesniegušas likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas lauku apvidos” 4.panta otrajā daļā noteiktajā termiņā;

27.5. vai personas īpašuma vai mantošanas tiesības apliecinošos dokumentus par pieprasījumā norādīto bijušo zemes īpašumu iesniegušas likuma “Par zemes privatizāciju lauku apvidos” 20.panta ceturtajā daļā noteiktajā termiņā.

Valsts zemes dienests iesniedz Centrālajā zemes komisijā lēmuma pieņemšanai atsevišķu sarakstu par šo noteikumu 23.punktā minētajām personām, ja tām vai jebkurai citai personai jau ir atjaunotas zemes īpašuma tiesības vai piešķirta kompensācija par pieprasījumā norādīto bijušo zemes īpašumu.

Centrālā zemes komisija iesniedz Valsts zemes dienestā to personu sarakstus, kuras pretendē uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi (turpmāk – pretendents), grupējot pretendentus atbilstoši administratīvi teritoriālajam iedalījumam uz 2009.gada 2.janvāri pēc vietējās pašvaldības administratīvajām teritorijām (novads, pagasts, pilsētas lauku teritorija, novada pagasts un novada pilsētas lauku teritorija), kurās bijušais zemes īpašums atrodas, ievērojot likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 17.panta trešajā daļā minētos nosacījumus.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.61 redakcijā)

Valsts zemes dienests par katru vietējās pašvaldības administratīvo teritoriju sagatavo sarakstu no kadastra informācijas sistēmas par zemes reformas pabeigšanai reģistrētajiem zemes gabaliem (turpmāk – zemes saraksts). Zemes sarakstā zemes gabalus iekļauj to platības augošā secībā un norāda zemes vienības kadastra apzīmējumu, kopplatību, zemes novērtējumu rudzu vienībās (t/ha) un lauksaimniecībā izmantojamās zemes un meža platību, ja tāda ir.

Valsts zemes dienests zemes sarakstam pievieno grafisko attēlojumu un nosūta attiecīgajai vietējai pašvaldībai. Vietējā pašvaldība zemes sarakstu izvieto redzamā vietā pašvaldības telpās.

Piedāvājot zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi 1.prioritātes pretendentiem, Valsts zemes dienesta komisija nosūta visiem 1.prioritātes pretendentiem zemes sarakstus par katru Latvijas Republikas vietējās pašvaldības teritoriju. Piedāvājot zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi 2. un 3.prioritātes pretendentiem tikai vietējo pašvaldību līmenī, Valsts zemes dienesta komisija attiecīgo zemes sarakstu nosūta visiem pretendentiem, kuri pretendē uz zemi attiecīgās vietējās pašvaldības teritorijā. Apvienojot pieprasījumu izskatīšanu vietējo pašvaldību līmenī ar pieprasījumu izskatīšanu attiecīgā rajona līmenī saskaņā ar šo noteikumu 6.1 punktu un piedāvājot zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi, Valsts zemes dienesta komisija vienlaikus nosūta

32.1. tikai attiecīgās vietējās pašvaldības zemes sarakstu – visiem 2. un 3.prioritātes pretendentiem, kuri pretendē uz zemi to vietējo pašvaldību teritorijās, kurās zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes kopplatība ir lielāka par pieprasīto zemes platību summu;

32.2. zemes sarakstus par attiecīgā rajona visu vietējo pašvaldību teritorijām – visiem 2. un 3.prioritātes pretendentiem, kuri pretendē uz zemi to vietējo pašvaldību teritorijās, kurās zemes reformas pabeigšanai paredzētās zemes nav vai tās kopplatība ir mazāka par pieprasīto zemes platību summu. Valsts zemes dienesta komisija šiem zemes sarakstiem pievieno informāciju par visu pretendentu pieprasītajām platībām katrā vietējā pašvaldībā, lai pretendenti varētu izvēlēties zemes gabalus gan vietējo pašvaldību līmenī, gan rajona līmenī.

(MK 05.04.2011. noteikumu Nr.256 redakcijā)

Pretendents mēneša laikā pēc zemes saraksta saņemšanas iesniedz Valsts zemes dienesta komisijā iesniegumu. Iesniegumā (2.pielikums) pretendents norāda visus tos no zemes saraksta izvēlētos zemes gabalus, uz kuriem vēlas pretendēt. Secībai, kādā zemes gabali iesniegumā ir norādīti, nav nozīmes. Līdzvērtīgas zemes saņemšanai citā pašvaldībā pretendents izvēlas zemes gabalus, salīdzinot bijušā zemes īpašuma novērtējumu rudzu vienībās (t/ha) ar zemes sarakstā esošo zemes gabalu novērtējumu rudzu vienībās (t/ha).

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.61 redakcijā)

(Svītrots ar MK 05.04.2011. noteikumiem Nr.256)

Ja vienu un to pašu zemes gabalu ir izvēlējušies vairāki vienas prioritātes pretendenti, kuriem ir vienāda Civillikumā noteiktā mantošanas kārtība un kuri atbilstoši likuma “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos” 17.panta ceturtajai daļai ir vienas secības pretendenti, tad īpašuma tiesību atjaunošanas kārtību uz visu zemes gabala platību vai tās daļu nosaka lozējot (šo noteikumu III nodaļa). Reliģiskā organizācija pielīdzināma pirmās šķiras likumiskajam mantiniekam.

1 Valsts zemes dienesta komisija izskata iesniegumus par katru zemes gabalu (sākot ar lielāko) šādā secībā

35.11. par zemes gabalu, par kuru saņemts tikai viena pretendenta iesniegums, ja nepieciešams, zemes gabalu sadalot;

35.12. par zemes gabalu, par kuru saņemti vairāki pretendentu iesniegumi un kura platība ir lielāka par visu uz to pieteikušos pretendentu pieprasīto zemes platību summu;

35.13. par zemes gabalu, par kuru saņemti vairāki pretendentu iesniegumi un kura platība ir mazāka par visu uz to pieteikušos pretendentu pieprasīto zemes platību summu, bet vienam no pretendentiem ir augstākas zemes īpašuma tiesību atjaunošanas priekšrocības atbilstoši likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 17.panta ceturtajai daļai;

35.14. par zemes gabalu, par kuru saņemti vairāki pretendentu iesniegumi un kura platība ir mazāka par visu uz to pieteikušos pretendentu pieprasīto zemes platību summu, un nevienam no pretendentiem nav augstākas zemes īpašuma tiesību atjaunošanas priekšrocības atbilstoši likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 17.panta ceturtajai daļai (vai tādas ir vairākiem pretendentiem).

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.61 redakcijā)

2 Ja pēc pretendentu iesniegumu izskatīšanas vietējās pašvaldības, rajona vai valsts līmenī nav apmierināti visi pieprasījumi uz izvēlētajiem zemes gabaliem par pieprasīto zemes platību pilnā apjomā, bet attiecīgās vietējās pašvaldības vai rajona teritorijā vai visā Latvijas Republikas teritorijā ir palikuši zemes reformas pabeigšanai paredzēti zemes gabali, par kuriem nav saņemti šo pretendentu iesniegumi, Valsts zemes dienesta komisija, ievērojot īpašuma tiesību atjaunošanas priekšrocības un šo noteikumu 35. un 35.1 punktā minētos nosacījumus, katru zemes gabalu, sākot ar lielāko, piedāvā neapmierinātajiem pretendentiem. Zemes gabalus piedāvā, līdz visi pretendenti ieguvuši tiesības īpašuma tiesību atjaunošanai uz attiecīgajiem zemes gabaliem par pieprasīto zemes platību pilnā apjomā vai attiecīgajā teritorijā nav zemes reformas pabeigšanai paredzētas zemes, vai arī pretendenti neizvēlas nevienu piedāvāto zemes gabalu. Valsts zemes dienesta komisija sastāda sarakstu, kurā iekļauj pretendentus, kuri nav izvēlējušies nevienu piedāvāto zemes gabalu un kuriem nav tiesību atbilstoši likuma "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" 17.panta 3.2 un 3.3 daļai pretendēt uz zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi nākamajā (rajona vai valsts) līmenī, un nosūta to Centrālajai zemes komisijai.

(MK 05.04.2011. noteikumu Nr.256 redakcijā)

Ja pretendents piekrīt saņemt izvēlēto zemes gabalu, viņš Valsts zemes dienesta komisijas sēdes laikā vai – ja pretendents uz komisijas sēdi nav ieradies – septiņu dienu laikā pēc komisijas priekšsēdētāja rakstiska uzaicināju­ma paraksta Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas sagatavoto izvēlētā zemes gabala vai tā daļas zemes robežu shēmu trijos eksemplāros zemes gabalam, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības. Valsts zemes dienesta komisija 10 dienu laikā pēc komisijas sēdes protokola parakstīšanas nosūta Centrālajai zemes komisijai lēmuma pieņemšanai protokola izrakstu un parakstīto zemes robežu shēmu (šo noteikumu 55.punkts).

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.61)

Ja pretendents atsakās parakstīt izvēlētā zemes gabala vai tā daļas zemes robežu shēmu, viņš zaudē tiesības pretendēt uz citu zemes gabalu vai tā daļu. Valsts zemes dienesta komisija šo faktu protokolē un 10 dienu laikā nosūta Centrālajai zemes komisijai lietas materiālus lēmuma (atteikuma) pieņemšanai saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu.

Ja pretendents iegūst tiesības īpašuma tiesību atjaunošanai uz zemes gabala platības daļu, tad Valsts zemes dienesta reģionālā nodaļa atbilstoši pieprasījumu izskatīšanas rezultātiem piešķir jaunajam zemes gabalam kadastra apzīmējumu un reģistrē to kadastra informācijas sistēmā, vienlaikus aktualizējot datus par zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi. Līdz pašvaldības lēmuma pieņemšanai jaunajam zemes gabalam kadastra informācijas sistēmā ieraksta tādu nekustamā īpašuma lietošanas mērķi, kāds bija zemes reformas pabeigšanai paredzētajam zemes gabalam, no kura jaunais zemes gabals tiek atdalīts.

Ja pēc 2. un 3.prioritātes pretendentu pieprasījumu izskatīšanas vietējo pašvaldību līmenī (izņemot gadījumu, ja apvieno pieprasījumu izskatīšanu vietējo pašvaldību līmenī ar pieprasījumu izskatīšanu attiecīgā rajona līmenī) attiecīgā rajona vietējās pašvaldības teritorijā paliek vienas prioritātes neapmierinātie pretendenti, Centrālā zemes komisija tos iekļauj šā rajona pretendentu sarakstā.

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.61; MK 05.04.2011. noteikumiem Nr.256)

Ja pēc 2. un 3.prioritātes pretendentu pieprasījumu izskatīšanas attiecīgā rajona līmenī paliek vienas prioritātes neapmierinātie pretendenti, Centrālā zemes komisija tos iekļauj valsts līmeņa pretendentu sarakstā.

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.61; MK 05.04.2011. noteikumiem Nr.256)

Valsts zemes dienests pēc 1.prioritātes pretendentu pieprasījumu izskatīšanas visā Latvijas Republikas teritorijā un 2. un 3.prioritātes pretendentu pieprasījumu izskatīšanas vietējo pašvaldību, rajona vai valsts līmenī kadastra informācijas sistēmā aktualizē datus par zemes reformas pabeigšanai paredzēto zemi. Aktualizēto zemes sarakstu Valsts zemes dienests nosūta attiecīgajai vietējai pašvaldībai.

(Grozīts ar MK 05.04.2011. noteikumiem Nr.256)

Valsts zemes dienesta komisija saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu aktualizētos zemes sarakstus par attiecīgo rajonu nosūta visiem šo noteikumu 39.punktā minētajiem pretendentiem.

Valsts zemes dienesta komisija šo noteikumu 30.punktā minētos zemes sarakstus, kas ir aktualizēti saskaņā ar šo noteikumu 41.punktu, nosūta visiem šo noteikumu 40.punktā minētajiem pretendentiem.

Šo noteikumu 39. un 40.punktā minēto pretendentu pieprasījumus izskata šajā nodaļā noteiktajā kārtībā.

(Svītrots ar MK 05.04.2011. noteikumiem Nr.256)

Valsts zemes dienesta komisija ne vēlāk kā 15 dienas pirms komisijas sēdes, kuras laikā iespējams veikt arī izlozi, nosūta pretendentam informāciju par komisijas sēdes vietu, datumu un laiku. Minēto informāciju nosūta pa pastu ierakstītā vēstulē uz šo noteikumu 33.punktā minētajā iesniegumā norādīto adresi.

Ja pretendents attiecīgajā komisijas sēdē nevar piedalīties, viņš rakstiski pilnvaro savu pārstāvi.

Ja pretendents vai viņa pilnvarotais pārstāvis neierodas uz izlozi, Valsts zemes dienesta komisija šo faktu protokolē un 10 dienu laikā nosūta lietas materiālus Centrālajai zemes komisijai lēmuma (atteikuma) pieņemšanai saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu.

Lai piedalītos izlozē, pretendents reģistrējas izlozei, uzrāda personu apliecinošu dokumentu, kā arī norāda dzīvesvietas adresi un tālruņa numuru. Ja pretendentu pārstāv pilnvarota persona, papildus uzrāda pilnvaru.

Pretendents, kas pirms izlozes iesniedzis šo noteikumu 33.punktā minēto iesniegumu un reģistrējies izlozei, tiek atzīts par izlozes dalībnieku.

Izlozes veidu nosaka un ar izlozes noteikumiem tās dalībniekus iepazīstina Valsts zemes dienesta komisijas vadītājs. Izlozes gaitu protokolē. Protokolā iekļauj pretendenta apliecinājumu par to, ka viņam nav pretenziju pret izlozes gaitu un tās rezultātiem. Apliecinājumu paraksta visi attiecīgie pretendenti. Ja pretendents protokolu neparaksta, protokolā par to izdara atzīmi un turpina izlozi.

(Grozīts ar MK 05.04.2011. noteikumiem Nr.256)

Par izlozes uzvarētāju atzīst pretendentu, kas ir izvilcis pilno lozi. Izlozē uzvarējušais pretendents un pašvaldības pārstāvis paraksta Valsts zemes dienesta reģionālās nodaļas sagatavoto izlozētā zemes gabala vai tā daļas zemes robežu shēmu trijos eksemplāros. Valsts zemes dienesta komisija 10 dienu laikā nosūta Centrālajai zemes komisijai lēmuma pieņemšanai izlozes protokola izrakstu un parakstīto zemes gabala robežu shēmu.

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.61)

Ja pretendents atsakās parakstīt izlozētā zemes gabala vai tā daļas zemes robežu shēmu, viņš zaudē tiesības pretendēt uz citu zemes gabalu vai tā daļu. Valsts zemes dienesta komisija šo faktu protokolē un 10 dienu laikā nosūta Centrālajai zemes komisijai lietas materiālus lēmuma pieņemšanai saskaņā ar šo noteikumu 14.punktu.

Divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 52. un 53.punktā minēto dokumentu saņemšanas Centrālā zemes komisija

54.1. pieņem lēmumu par īpašuma tiesību atjaunošanu (ja ir veikta zemes gabala kadastrālā uzmērīšana);

54.2. sagatavo atzinumu par īpašuma tiesību atjaunošanu. Atzinumam pievieno pretendenta parakstīto zemes gabala robežu shēmu (ja nav veikta zemes gabala kadastrālā uzmērīšana). Lēmumu atjaunot zemes īpašuma tiesības pieņem mēneša laikā pēc kadastra informācijas sistēmā reģistrēta zemes robežu plāna saņemšanas.

Centrālā zemes komisija piecu darbdienu laikā pēc komisijas sēdes

55.1. par pieņemto lēmumu paziņo personai, nosūtot lēmumu pa pastu vai izsniedzot personai pret parakstu;

55.2. par pieņemto lēmumu informē attiecīgo pašvaldību un Valsts zemes dienestu.

Valsts zemes dienests, pamatojoties uz saņemto Centrālās zemes komisijas lēmumu, aktualizē datus kadastra informācijas sistēmā.

Centrālās zemes komisijas lēmumu viena mēneša laikā pēc tā saņemšanas var pārsūdzēt administratīvajā tiesā.

Valsts zemes dienesta komisijas veiktās darbības – zemes piedāvāšana pretendentiem, tai skaitā izlozes veikšana, ir Centrālās zemes komisijas uzdevumā veiktas procesuālās darbības, lai varētu pieņemt Centrālās zemes komisijas lēmumu. Iebildumus par minētajām Valsts zemes dienesta komisijas veiktajām darbībām pretendents var izteikt, pārsūdzot Centrālās zemes komisijas lēmumu administratīvajā tiesā.