Noteikumi par darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.1.1.2.apakšaktivitāti “Politikas pētījumu veikšana”

Noteikumi nosaka

1.1. kārtību, kādā īsteno darbības programmas “Cilvēkresursi un nodarbinātība” papildinājuma 1.5.prioritātes “Administratīvās kapacitātes stiprināšana” 1.5.1.pasākuma “Labāka regulējuma politika” 1.5.1.1.aktivitātes “Politikas ietekmes novērtēšana un politikas pētījumu veikšana” 1.5.1.1.2.apakš­aktivitāti “Politikas pētījumu veikšana” (turpmāk – apakšaktivitāte);

1.2. Eiropas Sociālā fonda projekta (turpmāk – projekts) iesnieguma vērtēšanas kritērijus;

1.3. prasības projekta iesniedzējam;

1.4. atbildīgo iestādi un sadarbības iestādi, kompetences sadalījumu starp šīm iestādēm un sadarbības kārtību, atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes funkcionālās padotības formu.

Apakšaktivitātes mērķis ir nodrošināt tādas rīcībpolitikas izstrādi budžeta un finanšu politikas, industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmēj­darbības politikas, reģionālās politikas, publiskās pārvaldes politikas, augstākās izglītības, inovāciju, tieslietu politikas un sociālās politikas jomā, kas pamatota ar labākiem pierādījumiem, izmantojot politikas pētījumus un politikas ietekmes izvērtējumu lēmumu pieņemšanā.

Apakšaktivitātes mērķa grupas ir valsts tiešās pārvaldes iestādes un pašvaldības.

Apakšaktivitātes mērķi sasniedz, īstenojot šo noteikumu 20.punktā minētās darbības un sasniedzot šādus uzraudzības rādītājus

4.1. iznākuma rādītājs – īstenoti valsts līmeņa problēmu risināšanai nozīmīgi starpnozaru politikas pētījumi – 59 (vērtība 2009.gadā – 12);

4.2. rezultāta rādītājs – politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu skaits, kuru izstrāde balstīta uz politikas ietekmes novērtējumu vai politikas pētījuma rezultātiem, – 18.

Apakšaktivitāte tiek īstenota atklātas projektu iesniegumu atlases veidā.

Apakšaktivitātes īstenošanas laikā atklāta projektu iesniegumu atlase notiek vismaz trīs reizes. Pirmajā atlasē, kuru izsludina 2008.gadā, pieejamais finansējums ir 1 000 000 latu.

Apakšaktivitātes īstenošanas periods ir no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas līdz 2014.gada 31.decembrim.

Ar apakšaktivitātes īstenošanu sais­tītos atbildīgās iestādes pienākumus un tiesības īsteno Valsts kanceleja (turpmāk – atbildīgā iestāde).

Ar apakšaktivitātes īstenošanu sais­tītos sadarbības iestādes pienākumus un tiesības īsteno Sabiedrības integrācijas fonda sekretariāts (turpmāk – sadarbības iestāde).

Sadarbības iestāde ir atbildīgās iestādes funkcionālajā pakļautībā.

Apakšaktivitātes ietvaros atbildīgā iestāde

11.1. piedalās vienošanās par Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanu (turpmāk – vienošanās) projekta izstrādē;

11.2. uzrauga apakšaktivitātes īstenošanu, nodrošina, lai netiktu pārsniegts šo noteikumu 15.punktā minētais apakšaktivitātes īstenošanai pieejamais Eiropas Sociālā fonda finansējums, un piemēro n+3 un n+2 principu apakšaktivitātes līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;

11.3. sniedz vadošajai iestādei un šo noteikumu 65.punktā noteiktajai pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības komitejai priekšlikumus par apakšaktivitātes īstenošanas pilnveidošanu;

11.4. izmanto Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmu apakšaktivitātes īstenošanas uzraudzībai;

11.5. pieprasa no sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja informāciju, kas nepieciešama apakšaktivitātes īstenošanas uzraudzības un kontroles nodrošināšanai.

Apakšaktivitātes ietvaros sadarbības iestāde

12.1. izsludina atklātu projektu iesniegumu atlasi šo noteikumu 26.punktā noteiktajā kārtībā;

12.2. izveido atklātas projektu iesniegumu atlases projektu iesniegumu vērtēšanas komisiju;

12.3. izstrādā projektu iesniegumu veidlapas aizpildīšanas metodiku un projektu iesniegumu vērtēšanas metodiku;

12.4. sniedz informāciju projekta iesniedzējam projekta iesnieguma sagatavošanas laikā;

12.5. izvērtē projekta iesniegumu un pieņem lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai noraidīšanu;

12.6. uzkrāj datus par projekta iesniegumiem un projektiem normatīvajos aktos par Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības informācijas sistēmas izveidošanu un izmantošanu noteiktajā kārtībā;

12.7. izstrādā vienošanās projektu un slēdz vienošanos ar finansējuma saņēmēju;

12.8. sniedz informāciju finansējuma saņēmējam par vienošanās noteikumu izpildi;

12.9. izskata finansējuma saņēmēja iepirkuma plānu un iesniedz to Iepirkumu uzraudzības birojā;

12.10. sniedz valsts budžeta līdzekļu pieprasījuma sagatavošanai nepieciešamo informāciju, kas noteikta ar budžeta veidošanu saistītajos normatīvajos aktos;

12.11. nodrošina projektu īstenošanas uzraudzību un kontroli, tai skaitā veic pārbaudes projektu īstenošanas vietā un piemēro n+3 un n+2 principu projektu līmenī, īstenojot Padomes 2006.gada 11.jūlija Regulas (EK) Nr. 1083/2006, ar ko paredz vispārīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu un Kohēzijas fondu un atceļ Regulu (EK) Nr. 1260/1999, 93.panta 1. un 2.punktā minēto principu;

12.12. pārbauda finansējuma saņēmēja iesniegto progresa pārskatu un maksājumu pieprasījumus, apstiprina attiecināmo izdevumu summas, sagatavo maksājuma uzdevumus un iesniedz tos maksājumu iestādē, sagatavo izdevumu deklarācijas un nosūta tās pārbaudei vadošajai iestādei;

12.13. apstiprina grozījumus projektā;

12.14. nodrošina informācijas sagatavošanu atbildīgajai iestādei par apakšaktivitātes īstenošanai pieejamā finansējuma apguvi;

12.15. sniedz sabiedrībai informāciju un nodrošina publicitāti par projektu īstenošanu.

Projekta iesniedzējs un tā sadarbības partneris var būt nozares ministrija, īpašu uzdevumu ministra sekretariāts, Valsts kanceleja un plānošanas reģions.

Viens projekta iesniedzējs apakšaktivitātes īstenošanas laikā katrā izsludinātajā atklātajā projektu iesniegumu atlasē var iesniegt vairāk nekā vienu projekta iesniegumu.

Apakšaktivitātes ietvaros Eiropas Sociālā fonda finansējums ir 85 procenti un nacionālais finansējums – 15 procenti no projekta kopējās attiecināmo izmaksu kopsummas. Kopējais apakšaktivitātē pieejamais finansējums ir 3 000 000 latu, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums 2 550 000 latu un valsts budžeta finansējums 450 000 latu.

Valsts budžeta līdzfinansējums plānošanas reģionu īstenotajiem projektiem tiek nodrošināts atbilstoši noteikumiem par kritērijiem valsts budžeta dotācijas piešķiršanai pašvaldībām un plānošanas reģioniem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda līdzfinansēto projektu īstenošanai.

Minimālā kopējā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam šajā apakšaktivitātē ir 20 000 latu. Maksimālā kopējā attiecināmo izmaksu summa vienam projektam šajā apakšaktivitātē ir 50 000 latu.

Projekta īstenošanas laiks ir no trim līdz 12 mēnešiem.

Apakšaktivitātes ietvaros tiek finansēti projekti, kas paredz īstenot valsts un reģionālā līmeņa pētījumus, kuru rezultātus projekta iesniedzējs paredz izmantot politikas plānošanas un ietekmes izvērtēšanas sistēmas pilnveidošanā, konkrētas rīcībpolitikas, politikas plānošanas dokumenta, normatīvā akta izstrādē vai pilnveidošanā.

Projekta ietvaros tiek atbalstītas šādas darbības

20.1. projekta administrēšana;

20.2. politikas izstrādei nepieciešamu valsts un reģionāla mēroga politikas pētījumu veikšana un politikas ietekmes izvērtējums budžeta un finanšu politikas, industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas, reģionālās politikas, publiskās pārvaldes politikas, augstākās izglītības, inovāciju, tieslietu politikas un sociālās politikas jomā;

20.3. informācijas un publicitātes pasākumi.

Projekta iesnieguma izmaksas tiek sadalītas divās izmaksu pozīcijās

21.1. projekta administratīvās izmaksas, piemērojot Ministru kabineta noteiktu nemainīgu likmi;

21.2. pārējās izmaksas – ar politikas pētījumu un politikas ietekmes izvērtējumu saistītas izmaksas, ja politikas pētījums un politikas ietekmes izvērtējums tiek organizēts, pamatojoties uz uzņēmuma līgumu vai pakalpojuma līgumu.

Šo noteikumu 21.2.apakšpunktā minētās izmaksas ir projekta attiecināmās izmaksas. Šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minēto izmaksu attiecināmība vai neattiecināmība tiek noteikta šo noteikumu 74.punktā norādītajā kārtībā.

Pievienotās vērtības nodokļa maksājumi projekta ietvaros var tikt plānoti kā attiecināmās izmaksas, ja finansējuma saņēmējs pievienotās vērtības nodokļa summu nevar atgūt kā priekšnodokli atbilstoši normatīvajiem aktiem par nodokļiem un nodevām.

Papildus Eiropas Parlamenta un Padomes 2006.gada 5.jūlija Regulas (EK) Nr. 1081/2006 par Eiropas Sociālo fondu un Regulas (EK) Nr. 1784/1999 atcelšanu 11.panta otrās daļas nosacījumiem par neattiecināmajām izmaksām tiek uzskatītas šādas izmaksas

24.1. izmaksas, kas saistītas ar projekta iesnieguma izstrādāšanu;

24.2. reprezentācijas, tirdzniecības un mārketinga izdevumi.

Projekta īstenošanas gaitā izmaksas tiek uzskatītas par attiecināmajām izmaksām, ja tās

25.1. radušās vienošanās noteiktajā laikposmā;

25.2. nepieciešamas projekta īstenošanai un ir veiktas, ievērojot atbilstošu finanšu vadības principu – ekonomiskuma un efektivitātes principu;

25.3. veiktas un uzskaitītas finansējuma saņēmēja vai sadarbības partnera grāmatvedības uzskaitē un ir nodalītas no pārējām izmaksām;

25.4. iespējams identificēt un pārbaudīt un tās apliecina attiecīgi maksājumus pamatojoši dokumentu oriģināli.

Sadarbības iestāde, saskaņojot ar atbildīgo iestādi, izsludina atklātu Eiropas Sociālā fonda projektu iesniegumu atlasi, ievietojot informāciju laikrakstā “Latvijas Vēstnesis” un savā mājaslapā internetā (www.lsif.lv). Uzaicinājumā norāda

26.1. projekta iesnieguma iesniegšanas termiņu;

26.2. projektu iesniegumu atlasē pieejamo finansējumu;

26.3. mājaslapas adresi internetā, kur atrodamas šādas ziņas

26.3.1. projekta iesnieguma iesniegšanas kārtība tā nosūtīšanai pa pastu, iesniegšanai personīgi vai elektroniska dokumenta formā;

26.3.2. projekta iesnieguma sagatavošanai izmantojamie materiāli (šie noteikumi un palīgmateriāli projekta iesnieguma veidlapas aizpildīšanai).

Ja izsludinātajā atklātajā projektu iesniegumu atlasē netiek noslēgtas vienošanās par visu pieejamo finansējuma apjomu, atlikušo finansējuma daļu pārceļ uz nākamo projektu iesniegumu atlases kārtu.

Projektu iesniegumus iesniedz sadarbības iestādē līdz sludinājumā norādītajam iesniegšanas termiņam, kas nedrīkst būt īsāks par vienu mēnesi no projektu iesniegumu atlases izsludināšanas dienas. Projekta iesniegumu noraida, ja tas saņemts pēc norādītā iesniegšanas termiņa beigām.

Projekta iesniegums sastāv no aizpildītas projekta iesnieguma veidlapas (1.pielikums) un tās pielikumiem

29.1. projekta administrēšanā iesaistītā personāla dzīves gaitu apraksts (CV);

29.2. pilnvarojumu apliecinoši dokumenti (ja attiecināms).

Projekta iesniegumu aizpilda latviešu valodā datorrakstā.

Projekta iesniegumu sadarbības iestādē iesniedz vienā no šādiem veidiem

31.1. papīra formā piecos eksemplāros (oriģināls un četras kopijas), noformējot to saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām;

31.2. elektroniska dokumenta formā, sagatavojot to atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu un izmantojot XML datnes formātu.

Papīra formā iesniegtajam projekta iesnieguma oriģinālam pievieno arī projekta iesnieguma veidlapas elektronisko versiju (elektroniskajā datu nesējā). Uz datu nesēja norāda šādu informāciju

32.1. apakšaktivitātes numurs;

32.2. projekta iesniedzēja nosaukums;

32.3. projekta nosaukums.

Iesniedzot projekta iesniegumu papīra formā, visus dokumentus (oriģinālu, četras kopijas un elektronisko versiju) ievieto slēgtā aploksnē. Uz aploksnes norāda šādas ziņas

33.1. norāde “Ierobežotas pieejamības informācija”;

33.2. sadarbības iestādes nosaukums un adrese;

33.3. projekta iesniedzēja nosaukums un adrese;

33.4. apakšaktivitātes numurs un nosaukums;

33.5. projekta nosaukums.

Projekta iesniegumu iesniedz kopā ar projekta iesniedzēja pavadvēstuli. Pavadvēstulē norāda projekta iesniedzēja nosaukumu, apakš­aktivitātes numuru un nosaukumu un projekta nosaukumu.

Sadarbības iestāde reģistrē projekta iesniegumu tā saņemšanas dienā, piešķir tam reģistrācijas numuru un projekta iesniedzējam izsniedz vai piecu darbdienu laikā nosūta pa pastu apliecinājumu par projekta iesnieguma saņemšanu.

Projekta iesniegumu var iesniegt personīgi, elektroniska dokumenta formā vai nosūtīt pa pastu, ievērojot šādus nosacījumus

36.1. šo noteikumu 26.punktā minētajā sludinājumā norādītais projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigu datums ir pēdējā diena, kad sadarbības iestāde pieņem un reģistrē projektu iesniegumus, kas iesniegti personīgi vai elektroniska dokumenta formā;

36.2. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, par projekta iesnieguma iesniegšanas laiku ir uzskatāms brīdis, kad tas tiek reģistrēts sadarbības iestādes elektroniskā pasta informācijas sistēmā. Projekta iesniegumam jābūt parakstītam ar drošu elektronisko parakstu un apliecinātam ar laika zīmogu pirms projektu iesniegumu iesniegšanas termiņa beigām;

36.3. ja projekta iesniegumu iesniedz elektroniska dokumenta formā, projekta iesniedzējs nodrošina, lai tas tiktu saņemts sadarbības iestādē ne vēlāk kā šo noteikumu 26.punktā minētajā sludinājumā norādītajā projektu iesniegumu iesniegšanas termiņā;

36.4. ja rodas domstarpības, projekta iesniedzējam jāpierāda, ka projekta iesniegums ir nosūtīts pirms projekta iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām, bet sadarbības iestādei jāpārbauda projekta iesnieguma saņemšana un reģistrēšana sadarbības iestādē un par rezultātiem jāinformē projekta iesniedzējs.

Apakšaktivitātes ietvaros iesniegto projektu iesniegumu vērtēšanu nodrošina sadarbības iestādes izveidota atklātas projektu iesniegumu atlases vērtēšanas komisija (turpmāk – komisija), kas darbojas saskaņā ar sadarbības iestādes izstrādātu un apstiprinātu nolikumu.

Komisijas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj pārstāvjus no

38.1. atbildīgās iestādes;

38.2. sadarbības iestādes;

38.3. Valsts kancelejas;

38.4. Stratēģiskās analīzes komisijas;

38.5. Latvijas Bankas;

38.6. Ekonomikas ministrijas;

38.7. Tieslietu ministrijas;

38.8. Finanšu ministrijas.

Komisijas sastāvā novērotāja statusā var iekļaut vadošās iestādes pārstāvi.

Komisijas locekļa prombūtnes laikā viņu aizstāj cits pilnvarots pārstāvis. Šādu pilnvarojumu noformē rakstiski komisijas nolikumā noteiktajā kārtībā.

Lai izvērtētu projekta iesnieguma tehnisko atbilstību, projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem administratīvās vērtēšanas kritērijiem

41.1. projekta iesniegums ir aizpildīts datorrakstā (ja attiecināms);

41.2. projekta iesniegums ir aizpildīts latviski;

41.3. projekta iesniegums ir pilnībā aizpildīts;

41.4. ir iesniegts šajos noteikumos noteiktais projekta iesnieguma eksemplāru skaits (viens oriģināls un četras atbilstoši apliecinātas kopijas (ja attiecināms));

41.5. projekta iesnieguma oriģināls ir cauršūts (caurauklots) (ja attiecināms);

41.6. projekta iesniegums ir sagatavots atbilstoši šajos noteikumos noteiktajai projekta iesnieguma veidlapai;

41.7. projekta iesniegumu ir parakstījusi projekta iesniedzēja institūcijas atbildīgā amatpersona vai pilnvarotā persona;

41.8. projekta iesniegumam ir pievienoti visi šajos noteikumos noteiktie pielikumi

41.8.1. projekta administrēšanā un īstenošanā iesaistītā personāla dzīves gaitu apraksts (CV);

41.8.2. pilnvarojumu apliecinoši dokumenti (ja attiecināms).

Lai noteiktu projekta iesniedzēja un projekta iesnieguma atbilstību apakšaktivitātē definētajiem nosacījumiem, projekta iesniegumu vērtē saskaņā ar šādiem atbilstības vērtēšanas kritērijiem

42.1. projekta iesniedzējs ir valsts tiešās pārvaldes iestāde vai plānošanas reģions;

42.2. projekta iesniedzējs ir atbildīgs par politikas izstrādi un ieviešanu jomā, kurā sniegts pieteikums pētījuma tēmai;

42.3. projekta iesniegums atbilst noteiktajam mērķim – nodrošināt tādas rīcībpolitikas izstrādi budžeta un finanšu politikas, industrijas un pakalpojumu politikas, uzņēmējdarbības politikas, reģionālās politikas, publiskās pārvaldes politikas, augstākās izglītības, inovāciju, tieslietu politikas, sociālās politikas jomā, kas pamatota ar labākiem pierādījumiem, izmantojot politikas pētījumus un politikas ietekmes izvērtējumus lēmumu pieņemšanas procesā;

42.4. projekta iesniegumā ir paredzēts veikt pētījumu kādā no šādām jomām – budžeta un finanšu politika, industrijas un pakalpojumu politika, uzņēmējdarbības politika, reģionālā politika, publiskās pārvaldes politika, augstākā izglītība, inovācijas, tieslietu politika, sociālā politika;

42.5. projekta iesniegums nepārklājas ar citu finanšu instrumentu atbalstītām līdzīgām aktivitātēm un nedublē struktūrfondu atbalstu citu darbības programmu, prioritāšu, pasākumu un aktivitāšu ietvaros.

Lai izvērtētu projekta iesnieguma nozīmīgumu identificēto problēmu risināšanā un projekta iesniedzēja spēju projektu īstenot, kā arī noteiktu prioritāri atbalstāmos projektu iesniegumus, kas projekta iesniegumam ļautu gūt lielāku atbalstu, projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem kvalitātes vērtēšanas kritērijiem

43.1. projekta iesnieguma pamatojuma vērtēšanas kritēriji

43.1.1. projekta nozīmīgums un aktualitāte (kā projekta īstenošana sekmēs attiecīgajā politikas jomā identificēto problēmu risināšanu);

43.1.2. projekta iesnieguma atbilstība Eiropas Savienības, valsts un reģionālā līmeņa politikas plānošanas dokumentiem;

43.2. projekta īstenošanas kapacitātes vērtēšanas kritēriji – projekta administrēšanā iesaistītā personāla pieredze pētījumu vadībā;

43.3. specifiskie kvalitātes kritēriji

43.3.1. pētījuma rezultātus projekta iesniedzējs paredz izmantot politikas plānošanas un ietekmes izvērtēšanas sistēmas pilnveidošanā, konkrētas rīcīb­politikas, normatīvā akta izstrādē vai pilnveidošanā;

43.3.2. pētījums tiek plānots par tēmu, kurai nav analoga;

43.3.3. pētījumā gūtie rezultāti ir izmantojami citās nozaru ministrijās, citu rīcībpolitiku, normatīvo aktu izstrādei un pilnveidošanai.

Projekta iesniegumu vērtē atbilstoši šādiem finanšu pietiekamības kritērijiem

44.1. projekta iesniegums atbilst visiem administratīvās un atbilstības vērtēšanas kritērijiem, un projekta iesnieguma pamatojuma, kā arī projekta ieviešanas kapacitātes vērtēšanas kritērijos tas kopsummā ir saņēmis vismaz 13 punktu;

44.2. projekta iesniegumam ir pietiekams apakšaktivitātes atlasē pieejamais finansējums.

Projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 41. un 42.punktā noteiktajiem kritērijiem vērtē ar “Jā” vai “Nē” (“Jā” – atbilst, “Nē” – neatbilst).

Projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 43.1.1., 43.1.2. un 43.2.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem vērtē ar punktu skaitu no viens līdz pieci saskaņā ar šādu vērtējumu: 1 – ļoti vāji, 2 – vāji, 3 – apmierinoši vai neitrāli, 4 – labi, 5 – ļoti labi. Punkti, kas iegūti par atbilstību šo noteikumu 43.1.1.apakšpunktā noteiktajiem kritērijiem, tiek reizināti ar koeficientu 2.

Projekta iesnieguma atbilstību katram šo noteikumu 43.3.apakšpunktā minētajam kritērijam vērtē ar nulle punktiem vai vienu punktu saskaņā ar šādu vērtējumu: 0 – nosacījums nav izpildīts, 1 – nosacījums ir izpildīts. Punkti, kas iegūti par atbilstību šo noteikumu 43.3.1. un 43.3.2.apakš­punktam, tiek reizināti ar koeficientu 2.

Projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 44.punktā minētajiem kritērijiem vērtē ar “Jā” vai “Nē” (“Jā” – atbilst, “Nē” – neatbilst). Projekta iesnieguma atbilstību šo noteikumu 44.2.apakš­punktā minētajam kritērijam nosaka, projektu iesniegumus sarindojot dilstošā secībā atbilstoši piešķirtajam punktu skaitam un sākotnēji paredzot katram projekta iesniegumam šo noteikumu 17.punktā noteikto maksimālo kopējo attiecināmo izmaksu summu. Ja vairāki projekta iesniegumi ir saņēmuši vienādu punktu skaitu, priekšroka tiek dota tiem projekta iesniegumiem, kuri saņēmuši augstāku vērtējumu par atbilstību šo noteikumu 43.1.1. un 43.3.1.apakšpunktā minētajiem kritērijiem.

Projekta iesniegumu atzīst par atbilstošu

49.1. projekta iesnieguma pamatojuma vērtēšanas kritērijiem (šo noteikumu 43.1.apakšpunkts), ja kopējais novērtējuma punktu skaits nav mazāks par deviņiem punktiem;

49.2. projekta iesnieguma ieviešanas kapacitātes vērtēšanas kritērijiem (šo noteikumu 43.2.apakšpunkts), ja novērtējuma punktu skaits nav mazāks par četriem punktiem;

49.3. ja projekta iesniegums atbilst finanšu pietiekamības kritērijiem (šo noteikumu 44.punkts).

Ja tiek konstatēts, ka projekta iesniegums neatbilst kaut vienam no šo noteikumu 41. vai 42.punktā minētajiem kritērijiem vai šo noteikumu 49.punktam, komisija pārtrauc projekta iesnieguma vērtēšanu un iesaka projekta iesniegumu noraidīt.

Vērtējot projekta iesnieguma kvalitātes kritērijus, projekta iesniegu­mam tiek piešķirts noteikts kopējais punktu skaits, kur 80 procentu veido šo noteikumu 43.1. un 43.2.apakšpunktā minēto kritēriju vērtējums un 20 procentu – šo noteikumu 43.3.apakš­punktā minēto kritēriju vērtējums.

Pamatojoties uz komisijas ieteikumu, sadarbības iestāde pieņem vienu no šādiem lēmumiem

52.1. par projekta iesnieguma apstiprināšanu finansēšanai no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem;

52.2. par projekta iesnieguma noraidīšanu.

Sadarbības iestāde piecu darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta lēmumu projekta iesniedzējam.

Lēmumam par projekta iesnieguma apstiprināšanu sadarbības iestāde pievieno informāciju par vienošanās nosacījumiem un politikas pētījuma veicējam vai politikas ietekmes izvērtētājam (turpmāk – pakalpojuma sniedzējs) noteiktajām prasībām, kā arī līgumā ar pakalpojuma sniedzēju minimāli iekļaujamo informāciju.

Lēmumā par projekta iesnieguma noraidīšanu sadarbības iestāde iekļauj informāciju par projekta iesnieguma noraidīšanas iemesliem. Ja projekta iesniegums ticis iesniegts papīra formā, projekta iesniedzējam izsniedz četras projekta iesnieguma kopijas.

Ja projekta iesniedzējs atsakās slēgt vienošanos, sadarbības iestāde informē par projekta apstiprināšanu projekta iesniedzēju, kas saņēmis noraidījumu par neatbilstību šo noteikumu 44.2.apakšpunktā minētajam kritērijam un ieguvis lielāko punktu skaitu pēc šo noteikumu 52.1.apakšpunktā minētajiem projektu iesniedzējiem.

Šo noteikumu 41., 42., 43. un 44.punktā minētie projekta iesnieguma vērtēšanas kritēriji un šajos noteikumos noteiktā projekta iesnieguma vērtēšanas sistēma apstiprināta Eiropas Savienības fondu un Kohēzijas fonda darbības programmu uzraudzības komitejā (2.pielikums).

Pēc tam kad saņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu, projekta iesniedzējs publisko iepirkumu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nosaka pakalpojuma sniedzēju.

Pēc šo noteikumu 58.punktā minētās iepirkuma procedūras beigām un lēmuma pieņemšanas par pakalpojuma sniedzēju projekta iesniedzējs triju darbdienu laikā informē sadarbības iestādi par projekta īstenošanai paredzēto finansējumu un plānoto laika grafiku, ievērojot šo noteikumu 17., 18. un 21.punktā minētos nosacījumus. Sadarbības iestāde slēdz vienošanos ar finansējuma saņēmēju, paredzot līgumslēdzēju pušu pienākumus un tiesības, kā arī kārtību un nosacījumus (tai skaitā finansēšanas nosacījumus un maksāšanas kārtību), kas jāievēro, lai īstenotu projektu.

Finansējuma saņēmējs ir atbildīgs par projekta īstenošanu atbilstoši apstiprinātajam projekta iesniegumam un sniedz sadarbības iestādei pārskatu par īstenošanas progresu un finanšu izlietojumu saskaņā ar vienošanos.

Finansējuma saņēmējs projekta īstenošanu uzsāk tikai pēc vienošanās noslēgšanas.

Projekta īstenošanai atver atsevišķu kontu Valsts kasē, no kura tiek veikti un saņemti visi ar projekta īstenošanu saistītie maksājumi.

Grozījumus projektā izdara atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kādā Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadībā iesaistītās institūcijas nodrošina plānošanas dokumentu sagatavošanu un šo fondu ieviešanu.

Finansējuma saņēmējs nodrošina ar projekta īstenošanu saistītās aktuālās informācijas ievietošanu mājaslapā internetā (ja tāda ir) ne retāk kā reizi trijos mēnešos.

Apakšaktivitātes uzraudzības funkcijas veic pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības komiteja (turpmāk – pasākuma uzraudzības komiteja).

Pasākuma uzraudzības komitejai ir šādi uzdevumi

66.1. izskatīt atbildīgās iestādes, sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja sniegto informāciju par apakšaktivitātes īstenošanu;

66.2. izskatīt atbildīgās iestādes priekšlikumus par nepieciešamajiem grozījumiem Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda plānošanas dokumentos un lemt par to virzību izskatīšanai Uzraudzības komitejā;

66.3. sniegt priekšlikumus par pasākuma “Labāka regulējuma politika” uzraudzības procesa pilnveidošanu.

Pasākuma uzraudzības komitejai ir šādas tiesības

67.1. pieprasīt un saņemt no atbildīgās iestādes, sadarbības iestādes un finansējuma saņēmēja informāciju, kas saistīta ar apakšaktivitātes īstenošanu;

67.2. pieaicināt nozaru speciālistus un ekspertus ar padomdevēja tiesībām dalībai pasākuma uzraudzības komitejas sēdēs.

Pasākuma uzraudzības komiteju vada Valsts kancelejas direktors. Sekretariāta funkcijas veic atbildīgā iestāde.

Pasākuma uzraudzības komiteja darbojas saskaņā ar nolikumu. Nolikumu atklātā balsošanā apstiprina ar balsu vairākumu, piedaloties vismaz divām trešdaļām no pasākuma uzraudzības komitejas balss­tiesīgajiem locekļiem.

Pasākuma uzraudzības komitejas sēdes notiek ne retāk kā reizi ceturksnī.

Pasākuma uzraudzības komitejas sastāvā ar balsstiesībām iekļauj to ministriju un pašvaldību pārstāvjus, kuras iesaistītas labāka regulējuma politikas plānošanā un īstenošanā, kā arī Valsts kancelejas, atbildīgās iestādes un sociālo partneru pārstāvjus.

Pasākuma uzraudzības komitejas sēdēs ar padomdevēja tiesībām var piedalīties vadošās iestādes, sadarbības iestādes un sertifikācijas iestādes pārstāvji, kā arī tādu nevalstisko organizāciju pārstāvji, kuras iesaistītas labāka regulējuma politikas plānošanā un īstenošanā.

Pasākuma uzraudzības komitejas personālsastāvu, pamatojoties uz iestāžu un organizāciju pilnvarojumu, apstiprina Ministru prezidents.

Šo noteikumu 21.1.apakšpunktā minēto administratīvo izmaksu attiecināmību vai neattiecināmību un apmēru nosaka atbilstoši Ministru kabineta lēmumam par administratīvo izmaksu nemainīgās likmes apmēru.

Projektos, kuru īstenošana ir uzsākta pirms Ministru kabineta lēmuma pieņemšanas par administratīvo izmaksu nemainīgās likmes apmēru, administratīvo izmaksu nemainīgo likmi piemēro no vienošanās noslēgšanas brīža.

Šo noteikumu 75.punktā minēto nosacījumu izpildes kārtību sadarbības iestāde nosaka, noslēdzot vienošanos ar finansējuma saņēmēju.