Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās

Noteikumi nosaka darba aizsardzības prasības, kas jāievēro, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās, lai aizsargātu nodarbinātos pret risku, kas rodas viņu drošībai un veselībai, ja nodarbinātie ir vai var būt pakļauti kancerogēnu vielu iedarbībai.

Kancerogēnas vielas (turpmāk – kancerogēni) šo noteikumu izpratnē ir

2.1. vielas vai maisījumi, kas atbilst 1. A vai 1. B kategorijas kancerogēnu klasifikācijas kritērijiem, kuri noteikti Eiropas Parlamenta un Padomes 2008. gada 16. decembra Regulas (EK) Nr. 1272/2008 par vielu un maisījumu klasificēšanu, marķēšanu un iepakošanu un ar ko groza un atceļ Direktīvas 67/548/EEK un 1999/45/EK un groza Regulu (EK) Nr. 1907/2006 (turpmāk – regula Nr. 1272/2008), I pielikumā;

2.2. viela, maisījums vai process, kas minēts šo noteikumu 2. pielikumā, kā arī viela vai maisījums, kas izdalās kādā no šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem procesiem;

2.3. mutagēnas ķīmiskas vielas vai maisījumi, kas atbilst 1. A vai 1. B kategorijas cilmes šūnu mutācijas izraisošu vielu klasifikācijas kritērijiem, kuri noteikti regulas Nr. 1272/2008 I pielikumā;

2.4. reproduktīvai sistēmai toksiskas vielas vai maisījumi ar iedarbības robežvērtību vai bez tās, kas atbilst 1. A vai 1. B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksisku vielu klasifikācijas kritērijiem, kuri noteikti regulas Nr. 1272/2008 I pielikumā. Reproduktīvajai sistēmai toksiska viela ar iedarbības robežvērtību šo noteikumu izpratnē ir viela, kurai ir iespējams noteikt robežvērtību, kuru nepārsniedzot nodarbinātā veselībai netiek nodarīts kaitējums. Reproduktīvajai sistēmai toksiska viela bez iedarbības robežvērtības šo noteikumu izpratnē ir viela, kurai nav iespējams noteikt robežvērtību, kas uzskatāma par drošu nodarbinātā veselībai.

(MK 07.04.2015. noteikumu Nr.166 redakcijā, kas grozīta ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 190; MK 17.03.2026. noteikumiem Nr. 141)

(Svītrots ar MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 109)

(Svītrots ar MK 18.02.2021. noteikumiem Nr. 109)

Noteikumi attiecas uz visām nodarbinātības jomām, kurās nodarbinātie tiek vai var tikt pakļauti šo noteikumu 1. pielikumā minētajiem kancerogēniem vai citiem kancerogēniem, kas nav minēti šo noteikumu 1. pielikumā un kas atbilstoši šo noteikumu 2. punktam tiek klasificēti kā 1. A un 1. B kategorijas kancerogēnās vielas, 1. A un 1. B kategorijas mutagēnās vielas un maisījumi vai 1. A un 1. B kategorijas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas vai maisījumi, kā arī uz šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem darbiem un citiem tiem pielīdzināmiem darbiem, kuros tiek lietoti vai izdalās kancerogēni.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

Nodarbināto uzskata par pakļautu kancerogēnu iedarbībai, ja viņš veic ar kancerogēnu ražošanu, izmantošanu, glabāšanu, transportēšanu, pārstrādi, savākšanu vai iznīcināšanu saistītu darbu vai darbu, kura procesā rodas kancerogēns.

Šie noteikumi neattiecas uz nodarbinātajiem, kuri ir pakļauti tikai riskam, ko rada jonizējošais starojums, kam ir pierādīta kancerogēnā ietekme uz cilvēka veselību.

Attiecībā uz darbu ar azbestu šie noteikumi piemērojami, ja to piemērošana nodrošina nodarbinātajiem labāku aizsardzību, nekā noteikts normatīvajos aktos par aizsardzību darbā ar azbestu.

Par šo noteikumu izpildi un ievērošanu ir atbildīgs darba devējs.

Šo noteikumu ievērošanu kontrolē Valsts darba inspekcija, bet atsevišķas kontroles funkcijas atbilstoši kompetencei veic Veselības inspekcija un Valsts vides dienests, kā arī Aizsardzības ministrija.

Ja tiek konstatēts risks nodarbināto drošībai un veselībai, darba devējs novērš attiecīgo risku, veicot šādus pasākumus

11.1. novērš kancerogēnu lietošanu, pēc iespējas tos aizvietojot ar citām vielām, maisījumiem un procesiem (darbiem), kas nav bīstami vai ir mazāk bīstami nodarbināto drošībai un veselībai;

11.2. ja kancerogēnu nav tehniski iespējams aizstāt ar vielu, maisījumu vai procesu, kas saskaņā ar tā izmantošanas nosacījumiem nav bīstams vai ir mazāk bīstams veselībai vai drošībai, nodrošina attiecīgā kancerogēna ražošanu un izmantošanu noslēgtā sistēmā, cik tas tehniski iespējams;

11.3. ja šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minēto vielu ar robežvērtību tehniski nav iespējams izmantot vai ražot noslēgtā sistēmā, nodrošina, ka risks, kas saistīts ar tās ietekmi uz nodarbinātajiem, ir samazināts līdz minimumam;

11.4. ja tiek izmantotas reproduktīvajai sistēmai toksiskas vielas (izņemot vielas ar vai bez iedarbības robežvērtībām), darba devējs ievēro šo noteikumu 11.3. apakšpunktā minēto prasību par riska samazināšanu. Šādā gadījumā darba devējs, veicot riska novērtējumu, ņem vērā, ka reproduktīvajai sistēmai toksiska viela varētu nebūt ar drošu robežvērtību attiecībā uz nodarbinātā veselību, un attiecīgi nosaka atbilstošus pasākumus.

(Grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.166; MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 190)

Ja nav iespējams pilnībā nodrošināt šo noteikumu 11.1. un 11.2.apakš­punktā minēto prasību ievērošanu, darba devējs, cik tas tehniski iespējams, maksimāli samazina kancerogēnu līmeni darba vietā, nodrošinot, lai nodarbināto saskares līmenis ar kancerogēniem nepārsniegtu šo noteikumu 1.pielikumā minētās aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) (aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER) – tāda ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu koncentrācija darba vides gaisā, kura visā nodarbinātā dzīves laikā neizraisa viņa saslimšanu un veselības traucējumus, kuri konstatējami ar modernām izmeklēšanas metodēm), ja tiek ievērots nosacījums, ka attiecīgās ķīmiskās vielas un ķīmiskie maisījumi iedarbojas uz nodarbināto ne ilgāk par astoņām stundām darbadienā vai ne ilgāk par 40 stundām nedēļā. Ja šo noteikumu 1.pielikumā minētajiem kancerogēniem nav norādītas aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER), darba devējs ir tiesīgs izmantot citos informācijas avotos noteiktās aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER). Ja kancerogēnam nav norādīta aroda ekspozīcijas robežvērtība (AER), darba devējam jānodrošina maksimāla nodarbināto veselības aizsardzība atbilstoši šajos noteikumos noteiktajām prasībām.

(Grozīts ar MK 07.04.2015. noteikumiem Nr.166)

Lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu kancerogēnu iz­dalīšanos darba vidē, darba devējs ražošanas procesu un tā kontroli organizē, ievērojot šādus nosacījumus

13.1. pēc iespējas samazina nodarbināto saskares iespējas ar kancero­gēniem, pilnveidojot darba procesus un metodes, kā arī līdz minimumam samazinot kancerogēnu līmeni darba vietās;

13.2. maksimāli ierobežo to nodarbināto skaitu, kuri darba vietā saskaras vai varētu saskarties ar kancerogēniem;

13.3. maksimāli automatizē un hermetizē tehnoloģiskos procesus un iekārtas, kā arī ievieš automatizētu tālvadību un kontroli;

13.4. darba procesus un tehniskos aizsardzības pasākumus plāno tā, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu kancerogēnu izplūdi darba vietās;

13.5. savāc kancerogēnus tieši to izdalīšanās avotos, lietojot vietējās piesārņotā gaisa nosūces ierīces un nodrošinot telpu nepieciešamo vēdināšanu ar ventilācijas sistēmām. Vienlaikus nodrošina, lai netiktu radīts apdraudējums videi vai sabiedrībai;

13.6. nosaka atbilstošu darba kārtību un metodes, kuras izmanto, strādājot ar kancerogēniem;

13.7. nodrošina nodarbinātos ar kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem atbilstoši tehnoloģijas un darba specifikai vai, ja tas nav iespējams, – ar atbilstošiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, ņemot vērā darba apstākļus;

13.8. kancerogēnu noteikšanai un kontrolei darba vides gaisā lieto starptautiski atzītas standarta metodes, nodrošinot agrīnu neparedzētas kancerogēna koncentrācijas paaugstināšanās vai noplūdes noteikšanu, pēc iespējas izmantojot nepārtrauktās kontroles metodes.

Kancerogēnu koncentrācijas mērījumu veikšanai darba vides gaisā darba devējs piesaista akreditētas laboratorijas.

Lai samazinātu darba vides piesārņojumu ar kancerogēniem, darba devējs, lietojot paņēmienus, kas nerada papildu risku nodarbinātajam, nodrošina

15.1. visu ražošanas un sanitāro telpu uzkopšanu;

15.2. grīdu, sienu un citu virsmu regulāru tīrīšanu darba vietās, kā arī putekļu tīrīšanu no darba iekārtām.

Darba devējs nodrošina, lai zonās, kur ir vai var būt saskare ar kancerogēniem, neatrastos nepiederošas personas.

Lai normatīvajos aktos par bīstamo atkritumu apsaimniekošanu noteiktajā kārtībā nodrošinātu kancerogēnus saturošu ražošanas atkritumu savlaicīgu un drošu savākšanu, glabāšanu, pārstrādi un iznīcināšanu, darba devējs izmanto slēgtus, skaidri marķētus konteinerus vai citu taru, uz kuras norādīts tās saturs.

Darba devējs atbilstoši normatīvajos aktos par ķīmisko vielu marķēšanas kārtību noteiktajām prasībām nodrošina kancerogēnus saturošu tilpņu, cauruļvadu, konteineru un citu veidu iepakojuma marķēšanu, drošības zīmju izvietošanu darba vietās un marķējumu atbilstību tilpņu, cauruļvadu, konteineru vai citu veidu iepakojuma saturam, kā arī pareizi un droši glabā, transportē un pārvieto kancerogēnus vai veic ar tiem citas darbības.

Darba vietas, kur iespējama saskare ar kancerogēniem, darba devējs norobežo un normatīvajos aktos par drošības zīmju lietošanu noteiktajā kārtībā uzstāda brīdinājuma un drošības zīmes, arī zīmi “Nesmēķēt”.

Darba devējs sastāda un pastāvīgi aktualizē to nodarbināto sarakstu, kuriem ir saskare ar kancerogēniem, un dokumentē (papīra formā vai elektroniski) informāciju par kancerogēnu faktisko ekspozīcijas līmeni (saskares veidu, kancerogēnu koncentrāciju darba vidē, saskares ilgumu).

Darba devējs nodrošina nodarbinātajiem un viņu pārstāvjiem iespēju iegūt anonīmu kolektīvu informāciju par kancerogēniem uzņēmumā.

Darba devējs izstrādā rīcības plānu situācijās, kad iespējama neparedzēti augsta kancerogēno vielu ekspozīcija, un citās ārkārtas situācijās.

Par nodarbināto veselības uzraudzību atbildīgo personu darba devējs nodrošina ar šo noteikumu 20.punktā minēto sarakstu.

Kancerogēnu izraisītā riska noteikšana un novērtēšana ir darba vides iekšējās uzraudzības sastāvdaļa, un darba devējs minētās darbības veic normatīvajos aktos par darba vides iekšējo uzraudzību noteiktajā kārtībā.

Novērtējot, vai nodarbinātais darbā ir vai var tikt pakļauts kancero­gēnu radītajam riskam, ņem vērā šo noteikumu 5.punktā minēto vielu vai procesu klātbūtni darba vietā, to ietekmi uz nodarbinātajiem un iedarbības ceļus uz nodarbināto organismu, tai skaitā absorbciju ādā un caur to.

Papildus normatīvajos aktos par darba vides iekšējās uzraudzības kārtību noteiktajām prasībām darba devējs ņem vērā un darba aizsardzības dokumentācijā iekļauj

26.1. darba procesos lietoto kancerogēnu īpašību aprakstu (iedarbības raksturojumu (raksturu, pakāpi un ilgumu) un drošības prasības);

26.2. aprakstu par veidu un apstākļiem, kādā nodarbinātie saskaras ar kancerogēniem, norādot visus kancerogēnu iedarbības veidus (piemēram, absorbcija caur ādu);

26.3. kancerogēnu koncentrācijas mērījumu rezultātus darba vidē un to atbilstību noteiktajām aroda ekspozīcijas robežvērtībām (AER). Ja aroda ekspozīcijas robežvērtības (AER) ir pārsniegtas, norāda pasākumu plānu to samazināšanai;

26.4. riska pakāpes novērtējumu, ņemot vērā iedarbības varbūtību un iespējamo seku smagumu.

Risku novērtē ne retāk kā reizi gadā, kā arī rodoties jebkurām pārmaiņām (piemēram, tehnoloģijas, darba apstākļu, darba aprīkojuma, aizsardzības līdzekļu maiņa), kas var ietekmēt nodarbināto pakļaušanu kancerogēnu iedarbībai.

Novērtējot kancerogēnu radīto risku, darba devējs ņem vērā kancerogēnu ietekmi uz īpašām riska grupām (piemēram, pusaudži, grūtnieces, sievietes pēcdzemdību periodā), ņemot vērā, ka šādus darbiniekus nedrīkst nodarbināt darba vietās, kur ir vai ir iespējama saskare ar kancerogēniem.

Darba devējs nodrošina, lai šo noteikumu 10.punktā minētajām uzraudzības un kontroles institūcijām un par nodarbināto veselības uzraudzību atbildīgajai personai būtu pieejama informācija par riska novērtējumu uzņēmumā, un pēc pieprasījuma sniedz informāciju par

29.1. darbībām vai ražošanas procesiem, kas saistīti ar kancerogēniem, tai skaitā pamatojumu to izmantošanai;

29.2. kancerogēnu īpašībām, iedarbības veidu, pakāpi un koncentrāciju darba vidē, kā arī par izmantoto vai ražoto kancerogēnu daudzumu;

29.3. saskarei ar kancerogēniem pakļauto nodarbināto skaitu, saskares ilgumu un periodiskumu;

29.4. uzņēmumā veiktajiem nodarbināto drošības un veselības aizsar­dzības preventīvajiem pasākumiem;

29.5. uzņēmumā izmantotajiem kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

29.6. kancerogēnu aizvietošanu ražošanas procesos.

Ja ir iespējama nodarbināto uzturēšanās paaugstināta riska zonā un tehniskie preventīvie pasākumi nav devuši vajadzīgo rezultātu, darba devējs pēc konsultācijām ar nodarbinātajiem vai viņu pārstāvjiem nosaka papildu kolektīvos un individuālos aizsardzības pasākumus, kas veicami, lai novērstu vai līdz minimumam samazinātu kancerogēnu faktisko ekspozīcijas līmeni un nodrošinātu to nodarbināto aizsardzību, kuri uzturas paaugstināta riska zonā.

Darba devējs nodrošina visu nepieciešamo pasākumu izpildi, lai norobežotu un iezīmētu paaugstināta riska zonas un nepieļautu nepiederošu personu nokļūšanu tajās.

Ja rodas ārkārtas situācija, neprognozēti paaugstinoties kancerogēnu koncentrācijai un pārsniedzot aroda ekspozīcijas robežvērtību (AER), vai ir konstatēta šāda paaugstināta riska iespējamība, darba devējs par to nekavējoties informē nodarbinātos un nodarbināto pārstāvjus.

Ārkārtas situācijā paaugstināta riska zonā drīkst atrasties tikai remont­darbos un ārkārtas situācijas seku novēršanā vai ierobežošanā iesaistīti īpaši apmācīti nodarbinātie, kuri veic neatliekamo remontu vai citus ar ārkārtas situāciju saistītus neatliekamos darbus.

Katram atsevišķam šo noteikumu 33.punktā minētajam ārkārtas situācijas novēršanas darbos iesaistītajam nodarbinātajam ekspozīcijas laiku kancerogēniem samazina līdz minimumam, un šie nodarbinātie nedrīkst ilgstoši uzturēties paaugstināta riska zonā.

Neatliekamo remontu vai citus neatliekamos darbus, kas saistīti ar ārkārtas situāciju, nodarbinātie drīkst veikt, tikai lietojot situācijas specifikai atbilstošu darba aprīkojumu, aizsargapģērbu un citus individuālos aizsardzības līdzekļus.

Nodarbinātie, kuri neveic ar ārkārtas situāciju saistītus darbus, nedrīkst atrasties paaugstināta riska zonā.

Ja pastāv risks nodarbinātajiem saskarties ar kancerogēniem, darba devējs nodrošina

37.1. lai nodarbinātie riska zonā nedzertu, neēstu un nesmēķētu;

37.2. nodarbinātajiem piemērotas mazgāšanās un tualetes telpas;

37.3. nodarbināto apgādi ar aizsargapģērbu un citiem nepieciešamajiem individuālajiem aizsardzības līdzekļiem;

37.4. darba aizsargapģērba glabāšanu atsevišķi no nodarbināto personīgā apģērba vietās ar efektīvu vēdināšanu, kā arī nodrošina darba aizsargapģērba mazgāšanu šim mērķim atbilstošās iekārtās atsevišķi no cita apģērba;

37.5. individuālo aizsardzības līdzekļu glabāšanu īpašā šim mērķim pare­dzētā vietā, to regulāru pārbaudi un tīrīšanu, bojāto un nolietoto ierīču savlaicīgu salabošanu vai nomaiņu pret jaunām.

Aizsargapģērbu, kas lietots, strādājot ar kancerogēniem, nodarbinā­tajiem aizliegts iznest ārpus uzņēmuma teritorijas.

Izdevumus, kas saistīti ar individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi un lietošanu, strādājot ar kancerogēniem (ieskaitot aizsargapģērba remontu, pārbaudi un tīrīšanu), sedz darba devējs.

Darba devējs nodrošina

40.1. nodarbināto darba specifikai atbilstošu apmācību, ieskaitot praktisku apmācību, kas ir pielāgota, ņemot vērā no jauna radušos riskus vai izmaiņas esošajos riskos, jo īpaši tad, ja uz nodarbinātajiem iedarbojas vai var iedarboties jauni kancerogēni vai vairāki atšķirīgi kancerogēni, tostarp vielas, ko satur bīstamas zāles, vai ja mainās ar darbu saistītie apstākļi;

40.2. nepieciešamo informāciju par attiecīgajiem darba aizsardzības pasākumiem, ja nodarbinātie darba procesā saskaras ar kancerogēniem, kā arī par rīcību un pasākumiem avārijas un citās ārkārtas situācijās.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

Apmācību atkārtoti organizē ne retāk kā reizi gadā, kā arī tad, ja notikušas jebkādas pārmaiņas, kas varētu ietekmēt nodarbināto pakļaušanu kancerogēnu iedarbībai, piemēram, tehnoloģiju, darba apstākļu, darba aprīkojuma, aizsardzības līdzekļu maiņa. Veselības aprūpes nozarē nodarbinātajiem, kas saskaras ar kancerogēniem un jaunām bīstamām zālēm, kas satur minētās vielas, nodrošina periodisku apmācību.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

Darba devējs informē nodarbinātos un viņu pārstāvjus par

42.1. iespējamo risku (arī smēķēšanas izraisīto risku) veselībai;

42.2. pasākumiem riska novēršanai vai samazināšanai;

42.3. higiēnas prasībām;

42.4. rīcību avārijas gadījumā, tās novēršanā un citās ārkārtas situācijās, kā arī sniedz informāciju par glābšanas darbos iesaistīto nodarbināto rīcību;

42.5. kancerogēnus saturošu tilpņu, cauruļvadu, konteineru un citu iepakojumu marķējumu;

42.6. drošības zīmēm darba vietās un paaugstināta riska zonu iezīmēšanu un norobežošanu;

42.7. pasākumiem nodarbināto aizsardzībai no kancerogēnu iedarbības;

42.8. kancerogēnu koncentrāciju darba vidē, to mērīšanas kārtību un rezultātiem;

42.9. kolektīvajiem aizsardzības līdzekļiem;

42.10. darba vietā lietojamo aizsargapģērbu, aizsargapaviem, respirato­riem, to filtriem un citu aprīkojumu, tā efektivitātes nodrošināšanu lietošanas laikā, lietošanas nepieciešamību un lietošanas noteikumiem;

42.11. kārtību, kādā paziņo par kancerogēnu koncentrācijas iespējamu paaugstināšanos, bīstamas situācijas iespējamiem cēloņiem un pasākumiem tās novēršanā, kā arī par citu rīcību ārkārtas situācijā;

42.12. nodarbināto norīkošanu pirmās palīdzības sniegšanai un uguns­dzēsības un evakuācijas darbos;

42.13. apmācības plānošanu un organizēšanu;

42.14. veselības uzraudzību pirms darba uzsākšanas ar kancerogēniem, kuriem bioloģiskās ekspozīcijas rādītājs ir noteikts šo noteikumu 3. pielikumā.

(Grozīts ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 190)

Darba devējs ar nodarbinātajiem un viņu pārstāvjiem konsultējas par šo noteikumu 42.punktā minētajiem jautājumiem.

Nodarbinātajiem un viņu pārstāvjiem ir pienākums ievērot darba devēja norādījumus, šo noteikumu 42.punktā minētās prasības, kā arī apmācības laikā iegūtās zināšanas, kā pareizi lietot darba aprīkojumu un kolektīvos un individuālos aizsardzības līdzekļus.

Nodarbinātajam ir tiesības saņemt šo noteikumu 29.punktā minēto informāciju, kas attiecas tieši uz viņu.

Ja darba devējam vai nodarbinātajam rodas šaubas par veselības pārbaužu rezultātiem, viņš var pieprasīt, lai tiktu pārskatīti veselības pārbaudes rezultāti vai tiktu veikta atkārtota veselības pārbaude.

Nodarbinātajiem un viņu pārstāvjiem ir pienākums ziņot darba devējam par apstākļiem darbā ar kancerogēniem, kuri var izraisīt riska paaugstināšanos vai radīt kaitējumu nodarbinātā drošībai vai veselībai.

Nodarbinātajiem un viņu pārstāvjiem ir tiesības iesniegt darba devējam priekšlikumus par darba drošības un veselības aizsardzības uzlabošanu darbā ar kancerogēniem un pieprasīt, lai darba devējs veiktu risku samazinošus pasākumus.

Nodarbinātajam ir tiesības personiski vai ar ārstniecības personas starpniecību iepazīties ar informāciju par kancerogēnu iedarbību, kā arī ar aroda ekspozīcijas uzskaites datiem un veselības pārbaužu rezultātiem, kuri attiecas tieši uz viņu.

Katram nodarbinātajam, kam ir vai var būt saskare ar kancerogēniem, veic pirmreizēju veselības pārbaudi, kā arī periodiskas veselības pārbaudes.

Veselības pārbaudes veic normatīvajos aktos par obligātajām veselības pārbaudēm noteiktajā kārtībā.

Veicot nodarbināto veselības pārbaudes, ārstniecības iestādes ievēro šādas prasības

52.1. ārsts, kas veic nodarbinātā veselības pārbaudi, no nodarbinātā vai darba devēja iegūst informāciju par nodarbinātā darba apstākļiem;

52.2. nodarbinātā veselības aprūpi veic saskaņā ar vispārējās un aroda medicīnas principiem un praksi, ietverot šādus pasākumus

52.2.1. personiska saruna un nodarbinātā slimības vēstures un aroda vēstures dokumentēšana;

52.2.2. katra nodarbinātā veselības stāvokļa individuāls novērtējums, īpaši izvērtējot, vai kancerogēni nav izraisījuši nodarbinātajam agrīnus vai atgrieze­niskus veselības traucējumus;

52.2.3. biomonitorings kā veselības uzraudzības elements, veicot nodarbinātajiem, kuri saskaras ar svinu un tā neorganiskajiem savienojumiem, kancerogēnu bioloģiskās ekspozīcijas novērtējumu atbilstoši šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktam.

52.3. sniedz nodarbinātajam informāciju un ieteikumus par veselības pārbaudēm, ko var veikt pēc tam, kad saskare ar kancerogēnām vielām ir beigusies.

(Grozīts ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 190)

1 Nodarbinātā veselības aizsardzībai ārsts, kas veic nodarbinātā veselības uzraudzību, var norādīt laiku, līdz kuram jāturpina veselības uzraudzība pēc kancerogēnās vielas iedarbības beigām.

(MK 07.01.2020. noteikumu Nr. 10 redakcijā)

Darba devējs nodrošina katra nodarbinātā veselības pārbaužu rezultātu individuālu uzskaiti. Pārbaužu rezultātus ņem vērā, izstrādājot darba aizsardzī­bas pasākumus konkrētajā darba vietā.

Ja veselības pārbaudē ir konstatēts, ka slimība vai veselības traucējumi nodarbinātajam ir radušies no saskares ar kancerogēniem darba vietā vai ka ir pārsniegts bioloģiskās ekspozīcijas rādītājs

54.1. arodslimību ārsts informē nodarbināto par obligāto veselības pārbaužu rezultātiem un sniedz informāciju un ieteikumus par turpmāko veselības aprūpi, tai skaitā pēc kancerogēnu ietekmes izbeigšanās;

54.2. arodslimību ārsts atbilstoši normatīvajiem aktiem par obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtību informē darba devēju par neatbilstošiem darba vides apstākļiem, kas var nelabvēlīgi ietekmēt nodarbināto veselības stāvokli, norādot nepieciešamību līdzīgos apstākļos nodarbinātajiem veikt obligātās veselības pārbaudes, kā arī iesaka darba devējam atbilstošus preventīvos pasākumus;

54.3. darba devējs atkārtoti izvērtē riska novērtējuma rezultātus un darba aizsardzības pasākumus, kas novērš vai samazina kancerogēnu radīto risku un, ņemot vērā arodslimību vai arodveselības ārsta, darba aizsardzības speciālista, kompetenta speciālista vai kompetentas institūcijas ieteikumus, veic darba aizsardzības pasākumus kancerogēnu riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī paredz iespēju norīkot nodarbinātos alternatīvos darbos, kur nav kancerogēnu iedarbības riska;

54.4. darba devējs nodrošina sistemātisku veselības uzraudzību un paredz atkārtotu veselības pārbaudi jebkuram nodarbinātajam, kas ticis pakļauts līdzīgai kancerogēnu iedarbībai.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

1 Par visiem saslimšanas gadījumiem ar vēzi un gadījumiem, kas saistīti ar nelabvēlīgu ietekmi uz pieaugušu vīriešu un sieviešu dzimumfunkciju un auglību vai ontoģenētiskās toksicitātes izraisīšanu pēcnācējos un kas konstatēti arodslimību izmeklēšanas un noteikšanas procesā, arodslimību ārstu komisija normatīvajos aktos par arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību noteiktajā apjomā un kārtībā informē Valsts darba inspekciju.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

Darba devējs šo noteikumu 20. punktā minēto sarakstu un šo noteikumu 53. punktā minētos veselības pārbaužu datus glabā 40 gadus pēc nodarbinātā saskares ar šo noteikumu 2.1., 2.2. vai 2.3. apakšpunktā minētajām vielām un maisījumiem vai 5 gadus pēc saskares ar šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētajām vielām un maisījumiem. Pēc termiņa beigām darba devējs dokumentus nodod arhīvā. Ja uzņēmumu likvidē, darbā ar kancerogēniem nodarbināto sarakstu un veselības pārbaužu datus glabā saskaņā ar prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par arhīva dokumentu glabāšanu.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 27.decembra noteikumus Nr.539 “Noteikumi par darba aizsardzības prasībām, saskaroties ar kancerogēnām vielām darba vietās” (Latvijas Vēstnesis, 2001, 188.nr.; 2008, 45.nr.).

Līdz 2025. gada 17. janvārim aroda ekspozīcijas robežvērtība hroma (VI) savienojumiem ir 0,010 mg/m3, bet hroma (VI) savienojumiem metināšanas vai plazmas griešanas procesos vai līdzīgos darba procesos, kas rada tvaikus, – 0,025 mg/m3.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

Šo noteikumu 1. pielikuma 346. punktā minētā aroda ekspozīcijas robežvērtība dīzeļdzinēju izplūdes gāzu emisijām pazemes kalnrūpniecības un tuneļu būvniecības nozarē stājas spēkā 2026. gada 21. februārī.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

(Svītrots ar MK 26.03.2024. noteikumiem Nr. 190)

Līdz šajā punktā minētajam termiņam šo noteikumu 1. pielikuma 122., 415. un 579. punktā minētajām vielām ir šādas aroda ekspozīcijas robežvērtības

60.1. līdz 2024. gada 11. jūlijam formaldehīdam veselības aprūpes, apbedīšanas un balzamēšanas nozarēs – 0,62 mg/m3 vai 0,5 ppm;

60.2. līdz 2026. gada 11. jūlijam berilijam un neorganiskajiem berilija savienojumiem – 0,0006 mg/m3;

60.3. līdz 2027. gada 11. jūlijam kadmijam un tā neorganiskajiem savienojumiem – 0,004 mg/m3.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

Šo noteikumu 1. pielikuma 698. punktā noteiktā aroda robežvērtība niķeļa savienojumiem (ieelpojamai un respirējamai frakcijai, mērot pēc niķeļa) stājas spēkā 2025. gada 18. janvārī. Līdz 2025. gada 17. janvārim aroda ekspozīcijas robežvērtība niķeļa savienojumiem ieelpojamai frakcijai, mērot pēc niķeļa, ir 0,1 mg/m3.

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

Līdz 2026. gada 5. aprīlim aroda ekspozīcijas robežvērtība benzolam ir 1,65 mg/m3 (0,5 ppm).

(MK 26.03.2024. noteikumu Nr. 190 redakcijā)

Līdz 2028. gada 31. decembrim šo noteikumu 3. pielikuma 1. punktā noteiktā svina un tā neorganisko savienojumu (Pb) pieļaujamais bioloģiskās ekspozīcijas rādītājs asinīs ir 30 μg Pb/100 ml asiņu. Nodarbinātajam, kuram saistībā ar darbu, kas veikts pirms 2026. gada 9. aprīļa, svina līmenis asinīs pārsniedz 30 μg Pb/100 ml asiņu, taču nav lielāks kā 70 μg Pb/100 ml asiņu, darba devējs nodrošina veselības uzraudzību, līdz ir konstatēta svina līmeņa pazemināšanās tendence, kas pietuvojas saistošajai bioloģiskajai robežvērtībai – 30 μg Pb/100 ml asiņu. Konstatējot šādu pazemināšanās tendenci, nodarbinātais var turpināt veikt darbus, kas ir saistīti ar pakļautību svina iedarbībai. Darba devējs nodrošina nodarbinātā veselības uzraudzību, ja svina koncentrācija darba vides gaisā pārsniedz 0,015 mg/m3, kas aprēķināta kā vidējais svērtais rādītājs 40 stundu darba nedēļā, vai ja individuālo mērījumu rezultātā konstatēts, ka svina līmenis nodarbinātā asinīs pārsniedz 9 μg Pb/100 ml asiņu. Darba devējs veic veselības uzraudzību arī nodarbinātajām reproduktīvā vecuma sievietēm, kurām svina līmenis asinīs pārsniedz 4,5 μg Pb/100 ml asiņu.

(MK 17.03.2026. noteikumu Nr. 141 redakcijā)