Dabas parka "Laukezers" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. dabas parka “Laukezers” (turpmāk – dabas parks) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. dabas parka apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību.

Dabas parks izveidots, lai nodrošinātu Latvijas un Eiropas Savienības nozīmes īpaši aizsargājamo ezeru un mežu biotopu, kā arī īpaši aizsargājamo sugu un to dzīvotņu aizsardzību un veicinātu teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu.

Dabas parka teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Dabas parkā ir šādas funkcionālās zonas

4.1. dabas lieguma zona;

4.2. dabas parka zona.

Dabas parka platība ir 327 hektāri. Dabas parka funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu robežu apraksts – šo noteikumu 2.pielikumā.

Dabas parka robežas dabā apzīmē ar speciālu informatīvu zīmi. Informatīvās zīmes paraugs, lietošanas un izveidošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem un lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai lietojumā ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa velomaršrutu, kas norādīts šo noteikumu 1.pielikumā un paredzēts dabas parka apskatei.

1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem dabas parka teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 8.17., 8.18., 13.4., 13.5., 13.6., 18.3., 25.1., 33.1.apakšpunktā un 12. un 14.punktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

(MK 20.11.2012. noteikumu Nr.791 redakcijā)

Visā dabas parka teritorijā aizliegts

8.1. ierīkot atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

8.2. pļaut lauksaimniecībā izmantojamās zemes un lauces virzienā no malām uz centru, izņemot gadījumus, ja nelīdzenā reljefā citādi pļaut nav iespējams darba drošības dēļ;

8.3. nosusināt purvus;

8.4. ierīkot purvos dzērveņu plantācijas;

8.5. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem, mopēdiem un velosipēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un dzīvnieku pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās notiek pa teritorijas apmeklētājiem speciāli izveidotiem maršrutiem vai ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

8.6. nobraukt no ceļiem un pārvietoties pa lauksaimniecības zemēm ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem un mopēdiem, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu vai uzraudzību;

8.7. pārvietoties pa dabas parka ezeriem ar ūdens motocikliem, motorlaivām, kuteriem, jahtām un airu laivām (izmantojot motoru), izņemot valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu pārvietošanos, pildot dienesta pienākumus;

8.8. rīkot autosacensības, motosacensības, velosacensības, ūdensmotosporta un ūdensslēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

8.9. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām un speciāli ierīkotām vietām, izņemot ugunskurus pagalmos un ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

8.10. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kuras tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā, kā arī uz gadījumiem, ja no īpašuma tiek atdalīta zemes vienība ar dzīvojamām un saimniecības ēkām, pagalmu un zemi, kas nepieciešama saimniecības uzturēšanai;

8.11. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

8.12. bojāt vai iznīcināt meža pļavas un lauces;

8.13. pārveidot ezeru krastu reljefu vai mainīt ezerdobes formu;

8.14. ierīkot jaunus uzņēmumu (mežsaimniecību) ceļus;

8.15. infiltrēt gruntī vai novadīt uz dabas parka ezeriem notekūdeņus no jaunbūvētajiem objektiem;

8.16. novadīt notekūdeņus pa ūdensnotekām virszemes ūdeņos;

8.17. celt un ierīkot hidrotehniskas būves un meliorācijas sistēmas, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

8.18. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām un izņemot darbības, kas saistītas ar īpaši aizsargājamo biotopu apsaimniekošanas pasākumu veikšanu, ja ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

8.19. būvēt elektronisko sakaru tīklu torņus;

8.20. (svītrots ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791);

8.21. peldēties dabas parka ezeros ārpus speciāli ierīkotām un īpaši norādītām peldvietām, izņemot ezeriem piegulošo zemju īpašniekus un iedzīvotājus.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

Visā dabas parka teritorijā meža zemēs aizliegts

9.1. veikt mežsaimniecisko darbību laikā no 15.marta līdz 31.jūlijam, izņemot

9.1.1. meža ugunsdzēsības un ugunsdrošības pasākumus;

9.1.2. meža atjaunošanu, izmantojot rokas darbarīkus, kuriem nav motora;

9.1.3. bīstamo koku (koku, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršanu un novākšanu, kokus atstājot mežaudzē;

9.1.4. meža nekoksnes vērtību ieguvi;

9.2. cirst kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā virs sakņu kakla ir lielāks par 60 centimetriem;

9.3. iegūt celmus;

9.4. izvākt sausus stāvošus kokus un kritalas, ja to kopējais skaits ir mazāks par 20 kokiem uz 1 hektāru. Koki jāsaglabā visā to garumā, vispirms saglabājot resnākos kokus.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

Peldvietu sauszemes un ūdens teritorijai jābūt speciāli apzīmētai vai norobežotai (piemēram, ar lentēm, bojām).

Zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs nodrošina peldvietas ar pārvietojamām tualetēm un atkritumu konteineriem.

Dabas parka teritorijā aizliegts būvēt vai izveidot tūristu mītnes un citus publiskus objektus, izņemot peldvietas pie Ildzenieku ezera, viesu namu (pieļaujamais guļvietu skaits – līdz 10 vietām), peldvietu un niršanas bāzi pie Laukezera, kā arī tūrisma infrastruktūras objektus saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu, ja tiek ievēroti teritorijas plānojumā noteiktie nosacījumi un ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

Visā dabas parka teritorijā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts

13.1. veikt arheoloģiskās izpētes darbus;

13.2. izsniegt zemes dzīļu izmantošanas atļauju (licenci);

13.3. organizēt brīvā dabā pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 30 cilvēku;

13.4. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju;

13.5. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus (arī takas noejai uz Laukezeru);

13.6. ierīkot ūdenstransporta līdzekļu bāzes.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot atļauju ierīkot ūdenstransporta līdzekļu bāzi, ievēro nosacījumu, ka bāzēs nedrīkst būt vairāk par četrām laivām Ildzenieku ezerā, 10 laivām Laukezerā un divām laivām Baltiņu ezerā, neskaitot to iedzīvotāju laivas, kuru zemes īpašumi robežojas ar ezeriem.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

Katrā zemes privātīpašumā, kas robežojas ar dabas parka ezeriem, atļauts turēt un izmantot savām vajadzībām vienu airu laivu.

Dabas aizsardzības pārvalde var noteikt ierobežotas pieejamības informācijas statusu informācijai par aizsargājamā teritorijā esošo īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu un īpaši aizsargājamo biotopu atrašanās vietām, ja to atklāšana var kaitēt vides aizsardzībai. Šādu informāciju drīkst izplatīt, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

Dabas lieguma zona izveidota, lai nodrošinātu šādu īpaši aizsargājamo biotopu aizsardzību un saglabāšanu

17.1. Laukezerā

17.1.1. mezotrofi ezeri;

17.1.2. mīkstūdens ezeri ar ezereņu (Isoëtes) un (vai) lobēliju (Lobelia) un krasteņu (Littorella) audzēm;

17.2. Baltiņu ezerā

17.2.1. ezeri un to piekrastes ar dižās aslapes (Cladium mariscus) audzēm;

17.2.2. ezeri ar mieturaļģu (Charophyta) augāju;

17.3. īpaši aizsargājamais meža biotops – skujkoku mežs uz osveida reljefa formām.

Dabas lieguma zonā aizliegts

18.1. ūdensputnu medībās lietot šāviņus, kas satur svinu;

18.2. ierīkot peldvietas un niršanas vietas pie Laukezera, izņemot peldvietu un niršanas bāzi vietās, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā (ar tām nepieciešamo infrastruktūru);

18.3. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu vienas mazēkas būvniecībai (ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju) niršanas bāzes vajadzībām;

18.4. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot dzeramā ūdens ieguvi personiskām vajadzībām;

18.5. uzstādīt vēja elektrostacijas;

18.6. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

18.7. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums ir lielāks par

18.7.1. priežu audzēm – 60 gadiem;

18.7.2. egļu, bērzu un melnalkšņu audzēm – 50 gadiem;

18.7.3. apšu audzēm – 30 gadiem;

18.8. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

18.9. dedzināt izcirstos kokus, zarus un krūmus 50 metru platā joslā ap Laukezeru;

18.10. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām, izņemot māju pagalmus;

18.11. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju, izņemot augsnes sagatavošanu lauksaimniecības vajadzībām;

18.12. nodarboties ar zemūdens medībām.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

Dabas lieguma zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts

19.1. (svītrots ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791);

19.2. atjaunot mežu sējot vai stādot un ieaudzēt mežu;

19.3. vākt dabas materiālus kolekcijām.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

1 Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta tikai gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus un var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums. Veicot sanitāro cirti, saglabā visus augtspējīgos kokus.

(MK 20.11.2012. noteikumu Nr.791 redakcijā)

2 Lai novērstu apdraudējumu dabas lieguma apmeklētājiem un infrastruktūras objektiem, dabas lieguma zonā meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātos, vēja gāztos un lauztos kokus cērt citā cirtē. Šādā gadījumā Valsts meža dienests koku ciršanas apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas.

(MK 20.11.2012. noteikumu Nr.791 redakcijā)

Nirēju ieniršanas vietai ūdenī jābūt ārpus ezereņu (Isoëtes) izplatības vietas.

Dabas lieguma zonā, veicot biotopu kopšanas un atjaunošanas pasākumus, kokus cērt citā cirtē. Valsts meža dienests apliecinājumu izsniedz pēc Dabas aizsardzības pārvaldes pozitīva atzinuma saņemšanas. Dabas aizsardzības pārvalde atzinumu sniedz 10 darbdienu laikā pēc Valsts meža dienesta pieprasījuma saņemšanas.

(MK 20.11.2012. noteikumu Nr.791 redakcijā)

Dabas lieguma zonā esošajās lauksaimniecības zemēs, izmantojot jebkura veida mēslojumu, ievēro šādas prasības

22.1. mēslojumu nelieto uz sasalušas vai pārmitras, vai ar sniegu klātas augsnes;

22.2. mēslojumu lieto, ja lauku klāj augu sega vai ja mēslojums nekavējoties tiek iestrādāts augsnē;

22.3. mēslojumu lieto ne tuvāk par 50 metriem no ūdensteces vai ūdenstilpes krasta līnijas.

Nogāzēs visu veidu augsnes apstrādi (tai skaitā vagošanu) veic šķērsām nogāzei.

Dabas parka zona izveidota, lai veicinātu teritorijas ilgtspējīgu apsaimniekošanu, saglabātu to sabiedrības atpūtai, vienlaikus saglabājot tajā esošās dabas vērtības – Eiropas un Latvijas nozīmes īpaši aizsargājamos biotopus, sugas un to dzīvotnes.

Dabas parka zonā aizliegts

25.1. mežā veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams šo noteikumu 1.pielikumā minētās tūrisma infrastruktūras ierīkošanai (ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju);

25.2. uzstādīt vēja elektrostacijas, kuru augstākais punkts atrodas augstāk par 30 metriem;

25.3. cirst kokus kailcirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

25.4. sanitārajā cirtē cirst augtspējīgos kokus.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

Uz katru kadastra vienību pieļaujams uzstādīt vienu vēja elektrostaciju atbilstoši šo noteikumu 25.2.apakšpunktam.

Dabas parka zonā bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas aizliegts veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija.

(MK 20.11.2012. noteikumu Nr.791 redakcijā)

Cērtot kokus kopšanas cirtē un galvenajā cirtē, aizliegts

28.1. samazināt kokaudzes pirmā stāva biezību mazāk par 0,4 (neskaitot stāvošus sausus kokus);

28.2. veidot audzē par 0,1 hektāru lielākus atvērumus.

Galvenajā un kopšanas cirtē saglabā vismaz 15 dzīvotspējīgus vecākos un lielāka izmēra kokus uz cirsmas hektāru (ekoloģiskos kokus). Vispirms izvēlas resnākos ozolus, liepas, priedes, ošus, gobas, vīksnas un kļavas (koka caurmērs lielāks par valdošās koku sugas koku vidējo caurmēru). Ja šādu koku mežaudzē nav, vispirms saglabā apses un bērzus, kā arī kokus ar lieliem un resniem zariem, dobumainus kokus un kokus ar deguma rētām.

Būvniecība dabas parka zonā pieļaujama atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos noteikumos un citos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

Dabas parkā dabas pieminekļi ir aizsargājamie vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā minētajiem izmēriem) un teritorija zem tiem (no stumbra līdz vainaga projekcijas ārējai malai), kā arī teritorija 10 metru rādiusā no dižkoka vainaga projekcijas ārējās malas.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

Dabas pieminekļu teritorijā aizliegts

32.1. veikt saimniecisko vai cita veida darbību, kuras dēļ tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;

32.2. iegūt derīgos izrakteņus;

32.3. veikt darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

32.4. apkraut aizsargājamos kokus;

32.5. mainīt vides apstākļus – ūdens un koku barošanās režīmu;

32.6. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

32.7. iznīcināt vai bojāt dabisko zemsedzi, izņemot krūmu un koku ciršanu saskaņā ar šiem noteikumiem un citiem normatīvajiem aktiem.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

Bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas dabas pieminekļu teritorijā aizliegts

33.1. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

33.2. veikt aizsargājamo koku apsaimniekošanas pasākumus.

(MK 20.11.2012. noteikumu Nr.791 redakcijā)

Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama, ja tas kļuvis bīstams un ir saņemta attiecīgās Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 20.11.2012. noteikumiem Nr.791)

Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

(MK 20.11.2012. noteikumu Nr.791 redakcijā)