Valsts autoceļu un pašvaldību ceļu vērtības noteikšanas kārtība

Noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek noteikta valsts autoceļu un pašvaldību ceļu vērtība (turpmāk – autoceļu vērtība).

Autoceļu vērtību nosaka pēc datiem, kas iegūti, veicot autoceļu inventarizāciju dabā. Autoceļa vērtību veido atsevišķu autoceļa elementu vērtību summa (summā nav ieskaitīta zem autoceļa esošās zemes vērtība).

Valsts autoceļu vērtību nosaka valsts akciju sabiedrība “Latvijas Valsts ceļi”.

Pašvaldības ceļu vērtību nosaka pašvaldība, kuras teritorijā atrodas ceļi.

Autoceļu inventarizācijas ietvaros tiek uzskaitīti un reģistrēti šādi autoceļu elementi – autoceļu segas konstrukcija, mākslīgās būves (tilti, gājēju tilti, autoceļa pārvadi, estakādes, tuneļi, caurtekas), autoceļu inženierbūves (autobusu pieturvietas un paviljoni, transportlīdzekļu stāvvietas, pasažieru atpūtas laukumi, gājēju ietves un veloceliņi, autoceļu sakaru un apgaismojuma līnijas, sūkņu stacijas, attīrīšanas iekārtas), satiksmes organizācijas tehniskie līdzekļi (ceļazīmes, luksofori, kilometru stabi un signālstabiņi, aizsargbarjeras, drošības žogi un prettrokšņa barjeras, horizontālais marķējums), autoceļu mezgli un šķērsojuma mezgli, satiksmes uzskaites punkti, meteoroloģisko apstākļu stacijas.

Autoceļa inventarizācijā nosaka autoceļa elementu atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma) un posma garumu. Posma garumu mēra ar automašīnu, kura aprīkota ar attāluma mērītāju. Iegūto rezultātu salīdzina ar kartogrāfiskajā plaknes projekcijā iegūtajiem autoceļu ass vektoru digitālajiem posmu garumiem. Ar digitālo rokas attāluma mērītāju mēra atsevišķa elementa garumu, platumu, augstumu, diametru un laukumu.

Inventarizācijas lietas glabā elektroniski šim nolūkam īpaši izveidotā datu noliktavā vai datu uzskaites tabulārajā formā (turpmāk – datubāze). Datubāzes kodolu veido autoceļu tīkla atskaites sistēma. Atskaites sistēma izveidota, reģistrējot atrašanās vietu lineāri (skaitot kilometrāžu no autoceļa sākuma (to pieņem par nulles punktu)) un punktveidā (izmantojot globālās pozicionēšanas sistēmu, lai digitālā veidā reģistrētu ģeogrāfisko koordinātu Latvijas ģeodēzisko koordinātu sistēmā LKS-92). Ja attiecīgie dati nav pieejami lineārā veidā, tos iespējams iegūt no punktveida datiem (un otrādi).

Autoceļu elementus reģistrē šādi

8.1. autoceļa segas konstrukciju reģistrē, sadalot autoceļu posmos ar vienādu segas konstrukciju. Atsevišķi izdala asfaltbetona, šķembu un grants, kā arī smilšu slāņus. Ja nav informācijas par atsevišķu slāņu biezumu, to nosaka, veicot urbumus vai grunts skenēšanu ar grunts penetrācijas radaru;

8.2. mākslīgās būves

8.2.1. tiltus, gājēju tiltus, autoceļa pārvadus, estakādes un tuneļus reģistrē, nosakot to atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma);

8.2.2. caurtekas reģistrē, nosakot to atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma), diametru, šķērsgriezumu, kā arī norāda materiālu (dzelzsbetons, akmens, tērauds, plastmasa);

8.3. autoceļu inženierbūves

8.3.1. transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukumus reģistrē, nosakot to sākumpunktu adreses un laukumu. Norāda transportlīdzekļu stāvvietu un pasažieru atpūtas laukumu segumu (asfalta segums, ar organiskām saistvielām apstrādāts šķembu segums, saķīlētu šķembu segums, grants, drupinātas grants segums, betona, dzelzsbetona segums, akmens, bruģakmens segums);

8.3.2. gājēju ietvju un veloceliņu konstrukciju reģistrē, sadalot gājēju ietves un veloceliņus posmos ar vienādu konstrukciju. Atsevišķi izdala bortakmeņus, kā arī bruģakmeņu, betona, asfaltbetona, šķembu, grants un smilšu slāņus. Ja nav informācijas par atsevišķu slāņu biezumu, to nosaka, veicot urbumus vai grunts skenēšanu ar grunts penetrācijas radaru;

8.3.3. autobusu pieturvietas un paviljonus, sūkņu stacijas, attīrīšanas iekārtas un autoceļa sakaru un apgaismojuma līnijas reģistrē, nosakot to atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma);

8.4. satiksmes organizācijas tehniskos līdzekļus

8.4.1. ceļazīmes, virziena rādītājus un informācijas zīmes reģistrē, nosakot to atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma) un ceļazīmes kodu atbilstoši standartam LVS 77-1:2002 “Ceļa zīmes – 1.daļa: Ceļa zīmes”;

8.4.2. luksoforus reģistrē, nosakot to atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma);

8.4.3. kilometru stabus un signālstabiņus reģistrē, nosakot to atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma). Kilometra stabiem norāda materiālu (koks, dzelzsbetons, plastmasa, tērauds);

8.4.4. aizsargbarjeras reģistrē, nosakot to atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma) un garumu. Aizsargbarjerām norāda materiālu (koks, troses, dzelzsbetons, tērauds) un pretkorozijas pārklājumu;

8.4.5. drošības žogus un prettrokšņa barjeras reģistrē, nosakot to atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma) un garumu. Drošības žogiem un prettrokšņa barjerām norāda materiālu (koks, plastikāts, dzelzsbetons, tērauds, cinkots vai krāsots pretkorozijas pārklājums);

8.4.6. autoceļa horizontālos apzīmējumus reģistrē, nosakot to sākuma un beigu adresi (attālumu no autoceļa sākuma), krāsojuma laukumu un ceļa horizontālā apzīmējuma kodu atbilstoši standartam LVS 85-2004 “Ceļa apzīmējumi”;

8.5. autoceļa mezglus un šķērsojuma mezglus reģistrē, nosakot to sākuma un beigu adresi (attālumu no autoceļa sākuma) satiksmes plūsmu krustošanās, sakļaušanās, sadalīšanās vai šķērsošanās vietās atbilstoši standartam 190-2:1999. Papildus reģistrē ceļa mezglu un šķērsojuma mezglu ceļa posma garumu, platumu un segumu (asfalta segums, ar organiskām saistvielām apstrādāts šķembu segums, saķīlētu šķembu segums, grants, drupinātas grants segums, betona, dzelzsbetona segums, akmens, bruģakmens segums);

8.6. satiksmes uzskaites punktus reģistrē, nosakot to atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma). Papildus reģistrē satiksmes uzskaites punkta tipu (pastāvīgais uzskaites punkts ar svēršanu gaitā, pastāvīgais uzskaites punkts, periodiskās uzskaites stacionārais punkts;

8.7. meteoroloģisko apstākļu stacijas reģistrē, nosakot to atrašanās vietas adresi (attālumu no autoceļa sākuma).

Nosaka katra autoceļa vērtību.

Autoceļa elementu izmaksas nosaka pēc iepriekšējā gada vidējām darbu izmaksām ceļu būvniecībā.

Autoceļa vērtību nosaka, summējot autoceļa elementu vērtības

Vac – autoceļa vērtība;

Vsk – autoceļa segas konstrukcijas vērtība (euro);

Vmb – mākslīgo būvju vērtība (euro);

Vinžbūv – inženierbūvju vērtība (euro);

Vsotl – satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu vērtība (euro);

Vcšm – autoceļa mezglu un šķērsojuma mezglu segas konstrukcijas vērtība (euro);

Vsup – satiksmes uzskaites punktu vērtība (euro);

Vmas – meteoroloģisko apstākļu staciju vērtība (euro).

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Lai noteiktu autoceļa segas konstrukcijas vērtību, autoceļu sadala posmos atbilstoši raksturīgajiem autoceļu klātnes un seguma platumiem, kuriem biežāk lietota attiecīgā segas konstrukcija (1.pielikums).

Autoceļa segas konstrukcijas vērtību nosaka, summējot autoceļa posmu segas konstrukcijas vērtības

Vsk – autoceļa segas konstrukcijas vērtība (euro);

V1, V2…nsk – katra autoceļa posma segas konstrukcijas vērtība (euro).

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Katra autoceļa posma segas konstrukcijas vērtību nosaka, ņemot vērā autoceļa atlikušo lietderīgo kalpošanas laiku un jaunas segas konstrukcijas vērtību

V1, V2…nsk – katra autoceļa posma segas konstrukcijas vērtība (euro);

Vjsk – jaunas autoceļa segas konstrukcijas vērtība;

V % – procentuālā starpība starp esošas autoceļa segas konstrukcijas reālo vērtību (vizuāli novērtējot) un jaunas autoceļa segas konstrukcijas vērtību saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.pielikumu

C – autoceļa segas konstrukcijas platums katram autoceļa posmam (m) (autoceļiem ar melno segumu – vidējais starp ceļa klātnes platumu un brauktuves platumu, autoceļiem ar grants segumu – pēc ceļa klātnes platuma);

L – katra autoceļa posma garums (m);

Iizm – autoceļa segas konstrukcijas viena kvadrātmetra izmaksa (euro/m2).

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Mākslīgo būvju vērtību nosaka, summējot tiltu, gājēju tiltu, ceļu pārvadu, estakāžu, tuneļu un caurteku (caurtekas, kuru diametrs ir mazāks par 2 m, un caurtekas, kuru diametrs ir 2 m un lielāks) vērtību katram autoceļam

Vmb – mākslīgo būvju vērtība (euro);

Vt – tiltu, gājēju tiltu, ceļu pārvadu un estakāžu vērtība (euro);

Vtu – tuneļu vērtība (euro);

Vc>2m – tādas caurtekas vērtība (euro), kuras diametrs ir 2 m un lielāks;

Vc<2m – tādas caurtekas vērtība (euro), kuras diametrs ir mazāks par 2 m.

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Tiltu, gājēju tiltu, ceļu pārvadu un estakāžu vērtību aprēķina, izmantojot šādu formulu

Vt – tiltu, gājēju tiltu, ceļu pārvadu un estakāžu vērtība (euro);

Vjt – jauna tilta, gājēju tilta, ceļa pārvada un estakādes vērtība (euro);

Ta – tilta, gājēju tilta, ceļa pārvada un estakādes vecums (gadi) (nosaka no būves pabeigšanas gada);

Tn – tilta, gājēju tilta, ceļa pārvada un estakādes tehniskais kalpošanas laiks (gados) (nosaka, veicot tilta, gājēju tilta, ceļa pārvada un estakādes inspekciju);

Vt.remv – tilta, gājēju tilta un ceļa pārvada remontam nepieciešamie finanšu līdzekļi (euro) (nosaka, veicot inspekciju).

Vjt = Ltgar x Ltpl x Iizm, kur

Ltgar – tilta, gājēju tilta, ceļa pārvada un estakādes garums (m);

Ltpl – tilta, gājēju tilta, ceļa pārvada un estakādes brauktuves vidējais platums (m);

Iizm – tilta, gājēju tilta, ceļa pārvada un estakādes viena kvadrātmetra izmaksa (euro/m2).(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Tuneļu vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu

Vtu – tuneļu vērtība (euro);

Vjtu – jauna tuneļa vērtība (euro);

GTa – tuneļa vecums (gadi) (nosaka no būves pabeigšanas gada);

GTn – tuneļa tehniskais kalpošanas laiks (gadi) (nosaka, veicot tuneļa inspekciju);

Vtu.remv – tuneļa remontam nepieciešamie finanšu līdzekļi (euro) (nosaka, veicot tuneļa inspekciju).

Vjtu = Ltugar x Iizm, kur

Ltugar – tuneļa garums (m);

Iizm – tuneļa tekošā metra izmaksa (euro).(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Caurtekai, kuras diametrs ir 2 m un lielāks, vērtību nosaka, izmantojot šādu formulu

Vc>2m – tādas caurtekas vērtība (euro), kuras diametrs ir 2 m un lielāks;

Vjc>2m – tādas jaunas caurtekas vērtība (euro), kuras diametrs ir 2 m un lielāks;

Ca – tādas caurtekas vecums (gadi), kuras diametrs ir 2 m un lielāks (vecumu nosaka no būves pabeigšanas gada);

Cn – tādas caurtekas tehniskās kalpošanas laiks (gadi), kuras diametrs ir2 m un lielāks (kalpošanas laiku nosaka, veicot caurtekas inspekciju);

Vjc>2m.remv – tādas caurtekas remontam nepieciešamie finanšu līdzekļi (euro), kuras diametrs ir 2 m un lielāks (remontam nepieciešamos finanšu līdzekļus nosaka, veicot caurtekas inspekciju).

Vjc >2m = Lc>2mgar x Iizm, kur

Vjc >2m – tādas caurtekas vērtība (euro), kuras diametrs ir 2 m un lielāks;

Lc>2mgar – tādas caurtekas garums (m), kuras diametrs ir 2 m un lielāks;

Iizm – tādas caurtekas tekošā metra izmaksa (euro), kuras diametrs ir 2 m un lielāks.(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Caurtekai, kuras diametrs ir mazāks par 2 m, vērtību nosaka kā tādai pašai jaunai caurtekai, kuras diametrs ir mazāks par 2 m.

Inženierbūvju vērtību nosaka, summējot autobusu pieturvietu un paviljonu, transportlīdzekļu stāvvietu un pasažieru atpūtas laukumu segas konstrukcijas, gājēju un veloceliņu segas konstrukcijas, ceļa sakaru un apgaismojuma līniju, sūkņu stacijas un attīrīšanas iekārtas vērtību

Vinžbūv – inženierbūvju vērtība (euro);

Vapp – autobusu pieturvietu un paviljonu vērtība (euro);

Vsal – transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukuma segas konstrukcijas vērtība (euro);

Vgiv – gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas vērtība (euro);

Vcsal – ceļa sakaru un apgaismojuma līniju vērtība (euro);

Vsst – sūkņu stacijas vērtība (euro);

Vaiek – attīrīšanas iekārtas vērtība (euro).

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Katrai inventarizācijā uzskaitītajai inženierbūvei – autobusa pietur­vietai un paviljonam, ceļa sakaru un apgaismojuma līnijai, sūkņu stacijai un attīrīšanas iekārtai – vērtību nosaka kā tādai pašai jaunai inženierbūvei.

Transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukuma segas konstrukcijas vērtību nosaka, ņemot vērā segas konstrukcijas atlikušo lietderīgo kalpošanas laiku un jaunas transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukuma segas konstrukcijas vērtību

Vsal – transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukuma segas konstrukcijas vērtība euro;

Vjsal – jaunas transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukuma segas konstrukcijas vērtība, ja tie tiktu izbūvēti šodien (euro);

V % – procentuālā starpība starp esošas transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukuma segas konstrukcijas reālo vērtību (vizuāli novērtējot) un jaunas transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukuma segas konstrukcijas vērtību saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.pielikumu.

Csal – transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukuma segas kon­strukcijas platums (m);

Lsal – transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukuma segas konstrukcijas garums (m);

Iizm – transportlīdzekļu stāvvietas un pasažieru atpūtas laukuma segas konstrukcijas viena kvadrātmetra izmaksa (euro/m2).

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas vērtību nosaka, ņemot vērā gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas atlikušo lietderīgo kalpošanas laiku un jaunas gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas vērtību

Vgiv – gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas vērtība (euro);

Vjgiv – jaunas gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas vērtība (euro), ja tie tiktu izbūvēti šodien;

V % – procentuālā starpība starp esošas gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas reālo vērtību (vizuāli novērtējot) un jaunas gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas vērtību saskaņā ar šo noteikumu 3. un 4.pielikumu

Vjgiv – jaunas gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas vērtība, ja tie tiktu izbūvēti šodien (euro);

Cgiv – gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas platums (m);

Lgiv – gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas garums (m);

Iizm – gājēju ietves un veloceliņa segas konstrukcijas viena kvadrātmetra izmaksa (euro/m2).

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu vērtību nosaka, summējot katra autoceļa ceļazīmju, virziena rādītāju un informācijas zīmju, autoceļa horizontālo apzīmējumu, noturošo un norobežojošo barjeru, drošības žogu un prettrokšņa barjeru, kilometru stabu un signālstabiņu, apgaismojuma stabu un luksoforu vērtību

Vsotl – satiksmes organizācijas tehnisko līdzekļu vērtība (euro);

Vcz – ceļazīmju, virziena rādītāju un informācijas zīmju vērtība (euro);

Vcha – autoceļa horizontālo apzīmējumu vērtība (euro);

Vab – aizsargbarjeru vērtība (euro);

Vdžpb – drošības žogu un prettrokšņa barjeru vērtība (euro);

Vkmss – kilometru stabu un signālstabiņu vērtība (euro);

Vaps – apgaismojuma stabu vērtība (euro);

Vls – luksoforu vērtība (euro).

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Katram satiksmes organizācijas tehniskajam līdzeklim – ceļazīmei, virziena rādītājam un informācijas zīmei, autoceļa horizontālajam apzīmējumam, noturošajai un norobežojošajai barjerai, drošības žogam un prettrokšņa barjerai, kilometru stabam un signālstabiņam, apgaismojuma stabam, luksoforam, kā arī satiksmes uzskaites punktam un meteoroloģisko apstākļu stacijai – vērtību nosaka kā tādam pašam jaunam satiksmes organizācijas tehniskajam līdzeklim.

Autoceļu mezglu un šķērsojuma mezglu segas konstrukcijas vērtību nosaka, sadalot katru autoceļa mezglu un šķērsojuma mezglu posmos atbilstoši raksturīgajiem autoceļa klātnes un seguma platumiem, kuriem biežāk lietota attiecīgā segas konstrukcija (1.pielikums).

Autoceļu mezglu un šķērsojuma mezglu segas konstrukcijas vērtību nosaka, ņemot vērā autoceļu mezglu un šķērsojuma mezglu segas konstrukcijas atlikušo lietderīgo kalpošanas laiku un jaunu autoceļu mezglu un šķērsojuma mezglu segas konstrukcijas vērtību

Vcšm – autoceļa mezglu un šķērsojuma mezglu segas konstrukcijas vērtība (euro);

Vjcšm – jaunas autoceļu mezglu un šķērsojuma mezglu segas konstrukcijas vērtība, ja tā tiktu izbūvēta šodien (euro);

V % – procentuālā starpība starp esošo autoceļu mezglu un šķērsojuma mezglu segas konstrukcijas reālo vērtību (vizuāli novērtējot) un jaunas autoceļu mezglu un šķērsojuma mezglu segas konstrukcijas vērtību saskaņā ar šo noteikumu 2. un 3.pielikumu;

C – autoceļu mezglu un šķērsojuma mezglu segas konstrukcijas platums (m) katram posmam (vidējais lielums, aprēķinam izmantojot ceļa klātnes platumu un brauktuves platumu);

Lcšm – katra autoceļa mezgla un šķērsojuma mezgla segas konstrukcijas posma garums (m);

Iizm – autoceļa mezgla un šķērsojuma mezgla segas konstrukcijas viena kvadrātmetra izmaksa (euro/m2).

(Grozīts ar MK 08.10.2013. noteikumiem Nr.1078)

Ja mainās ceļu datu sastāvs vai to raksturojošie lielumi, valsts autoceļu un pašvaldību ceļu īpašniekam ir pienākums sešu mēnešu laikā veikt ceļu vērtības pārrēķinu.

(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1340 redakcijā)

Valsts autoceļu un pašvaldību ceļu īpašnieks ceļu vērtību ņem par pamatu, nosakot ceļu bilances vērtību saskaņā ar normatīvajiem aktiem par budžeta iestāžu pamatlīdzekļu nolietojuma normām un to piemērošanas nosacījumiem.

(MK 24.11.2009. noteikumu Nr.1340 redakcijā)

(Svītrots ar MK 24.11.2009. noteikumiem Nr.1340)