Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļgauja” konsultatīvās padomes nolikums

Aizsargājamo ainavu apvidus “Ziemeļ­gauja” (turpmāk – ainavu apvidus) konsultatīvā padome (turpmāk – padome) ir koleģiāla konsultatīva institūcija, kuras mērķis ir veicināt ainavu apvidus dabas aizsardzības un saimniecisko interešu saskaņošanu ainavu apvidus teritorijā.

Padomes funkcijas ir veicināt un atbalstīt sadarbību starp valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām, kā arī privātpersonām, lai īstenotu ainavu apvidus izveidošanas un aizsardzības mērķus un nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu attīstību.

Padomei ir šādi uzdevumi

3.1. sniegt ieteikumus valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, kā arī privātpersonām to darba pilnveidošanai atbilstoši ainavu apvidus izveidošanas un aizsardzības mērķiem;

3.2. piedalīties ainavu apvidus individuālo aizsardzības un izmantošanas noteikumu un dabas aizsardzības plāna īstenošanā.

Padomei ir šādas tiesības

4.1. pieaicināt padomes darbā nozaru speciālistus un ekspertus, kā arī citu valsts un pašvaldību iestāžu pārstāvjus;

4.2. izskatīt ainavu apvidus dabas aizsardzības plānu un ar ainavu apvidu saistītos teritorijas plānojumus, kā arī būvprojektus, infrastruktūras attīstības projektus un koncepcijas, kas var ietekmēt ekosistēmas, un izvērtēt to atbilstību ainavu apvidus izveidošanas un aizsardzības mērķiem.

Padomes sastāvā ir pa vienam pārstāvim no ainavu apvidus teritorijā esošajām pašvaldībām, Dabas aizsardzības pārvaldes, Vidzemes plānošanas reģiona, Valsts meža dienesta Ziemeļvidzemes virsmežniecības, Valsts meža dienesta Ziemeļ­austrumu virsmežniecības, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Austrumvidzemes mežsaimniecības, valsts akciju sabiedrības “Latvijas valsts meži” Rietumvidzemes mežsaimniecības, Valsts vides dienesta Valmieras reģionālās vides pārvaldes, Valsts vides dienesta Madonas reģionālās vides pārvaldes, valsts akciju sabiedrības “Latvijas Valsts ceļi” Ceļu pārvaldīšanas un uzturēšanas pārvaldes, Latvijas Ornitoloģijas biedrības un Latvijas Dabas fonda.

Padomes locekļi

6.1. informē padomi par viņu pārstāvētās iestādes viedokli padomes sēdē izskatāmajā jautājumā;

6.2. informē viņu pārstāvēto iestādi par sagatavotajiem padomes dokumentu un lēmumu projektiem.

Padome no padomes locekļu vidus ar vienkāršu balsu vairākumu uz diviem gadiem ievēlē padomes priekšsēdētāju un padomes priekšsēdētāja vietnieku.

Padomes priekšsēdētāja pienākumus viņa prombūtnes laikā pilda padomes priekšsēdētāja vietnieks.

Padomes priekšsēdētājs plāno un organizē padomes darbu, apstiprina padomes sēžu darba kārtību un pārstāv padomi.

Padomes sēdes sasauc pēc padomes priekšsēdētāja ierosinājuma vai ja to pieprasa vairāk nekā puse no padomes locekļiem. Pirmo padomes sēdi sasauc Dabas aizsardzības pārvalde.

Par padomes sēdes sasaukšanu padomes locekļus informē rakstiski vismaz trīs nedēļas pirms paredzētās padomes sēdes. Par padomes ārkārtas sēdi padomes locekļus informē rakstiski vismaz nedēļu pirms paredzētās padomes sēdes.

Vienlaikus ar informēšanu par padomes sēdi Dabas aizsardzības pārvalde visiem padomes locekļiem nosūta padomes sēdes darba kārtību un ar to saistītos materiālus.

Padomes sēdes ir atklātas. Tās notiek ne retāk kā reizi pusgadā.

Padome ir lemttiesīga, ja tās sēdē piedalās vairāk nekā puse padomes locekļu.

Padomes sēdē lēmumus pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir padomes priekšsēdētāja balss. Padomes lēmumus elektroniski nosūta ieinteresētajām valsts un pašvaldību iestādēm, biedrībām un nodibinājumiem, un privātpersonām. Padomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

Padomes sēdes protokolē. Padomes lēmumus ieraksta protokolā. Ja kāds padomes loceklis nepiekrīt pieņemtajam lēmumam, attiecīgā padomes locekļa viedokli pēc viņa pieprasījuma ieraksta protokolā. Protokolu paraksta padomes priekšsēdētājs un sēdes protokolētājs.

Padomes darbību materiāltehniski nodrošina un tās lietvedību kārto Dabas aizsardzības pārvalde.