Saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanas un kompensācijas kārtība

Šie noteikumi nosaka kārtību, kādā tiek noteikti un kompensēti saimnieciskās darbības rezultātā zivju resursiem nodarītie zaudējumi.

Šie noteikumi attiecas uz tādu saimniecisko darbību, kuru veicot tiek nodarīts zaudējums zivju resursiem, tai skaitā uz hidrotehnisko būvju celtniecību un ekspluatāciju, ūdenstilpju (upju, ezeru, ūdenskrātuvju), ostu, kuģošanas ceļu un kanālu padziļināšanu, spridzināšanas darbiem ūdeņos, grunts ņemšanu un izgāšanu, ūdenstilpju regulēšanu, kā arī uz saimnieciskās darbības izraisītām avārijām vai negadījumiem un citām darbībām, kas ietekmē zivju resursus. Šie noteikumi neattiecas uz zvejniecību, ko regulē attiecīgi normatīvie akti.

Šie noteikumi attiecas uz Latvijas Republikas iekšējiem un teritoriālajiem ūdeņiem, kā arī ekonomiskās zonas ūdeņiem.

Zivju resursiem nodarīto zaudējumu kompensē juridiskās un fiziskās personas, kuru tīšas vai netīšas, likumīgas vai nelikumīgas darbības dēļ zaudējums nodarīts.

Zivju resursiem nodarītajā zaudējumā ietver gan tiešos zivju resursu zudumus, gan netiešos zaudējumus, kas radušies zivju barības objektu, zivju dabīgo nārsta vietu un dzīvotņu zuduma dēļ, tai skaitā zaudējumus, kas radušies, samazinoties ūdenstilpes zivsaimnieciskajai produktivitātei.

(MK 30.05.2006. noteikumu Nr.442 redakcijā)

Zivsaimniecisko ekspertīzi, kas nepieciešama zivju resursiem nodarītā zaudējuma novērtēšanai un zaudējuma aprēķinam, veic valsts zinātniskais institūts "Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts" (turpmāk – institūts) vai cita juridiskā persona, kuras nolikumā vai statūtos ir paredzēts zinātniskās pētniecības darbs. Ja ekspertīzi neveic institūts, bet cita juridiskā persona, tā veiktās ekspertīzes materiālus iesniedz institūtā izvērtēšanai un institūta atzinumu pievieno zivsaimnieciskās ekspertīzes materiāliem. Zivsaimnieciskajā ekspertīzē

6.1. novērtē saimnieciskās darbības tiešo un netiešo ietekmi uz zivju resursiem, izmantojot ekspertīzei pieejamos zinātniskās pētniecības datus vai, ja nepieciešams, veicot tiešus pētījumus, analīzes vai eksperimentus konkrētajā ūdenstilpē;

6.2. sagatavo atzinumu par zivju resursiem nodarītā zaudējuma cēloņiem un zaudējuma veidiem. Atzinums ir pamats zivju resursiem nodarītā zaudējuma aprēķinam. Atzinumā sniedz arī priekšlikumus par iespējamo zaudējuma kompensācijas veidu atbilstoši šo noteikumu 17.punktam, kā arī ieteikumus nodarītā zaudējuma samazināšanai vai novēršanai. Atzinumā ietvertos secinājumus ņem vērā, izstrādājot tehniskos noteiku­mus atbilstoši normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu vai izsniedzot atļauju saimnieciskajai darbībai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ostu hidrotehnisko būvju speciālajiem būvnoteikumiem.

(MK 30.05.2006. noteikumu Nr.442 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.11.2008. noteikumiem Nr.955; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1535)

Zivju resursiem nodarītā zaudējuma veidi ir šādi

7.1. zaudējums, kas radies pastāvīgas vai periodiskas un apjomā nemainīgas saimnieciskās darbības rezultātā. Zivju resursiem nodarītais zaudējums tiek noteikts tikai reizi, un zaudējuma segšanai tiek paredzēta ikgadēja vai periodiska kompensācija;

7.2. zaudējums, kas radies neregulāras saimnieciskās darbības rezultātā. Zivju resursiem nodarītais zaudējums un tam paredzētā kompensācija tiek noteikta katrai konkrētai darbībai;

7.3. zaudējums, kas radies nelikumīgas saimnieciskās darbības, avārijas vai negadījuma dēļ. Zivju resursiem nodarītais zaudējums un tam paredzētā kompensācija tiek noteikta konkrētajai darbībai, kas notikusi līdz nelikumīgās darbības apturēšanai, avārijas vai negadījuma seku likvidēšanai.

Zivju resursiem nodarīto zaudējumu nosaka tajā Baltijas jūras vai Rīgas jūras līča ūdeņu teritorijā, ūdenstilpē vai tās daļā (arī upes posmā), kuru ietekmējusi konkrētā saimnieciskā darbība.

Nosakot zivju resursiem nodarīto zaudējumu, zivsaimnieciskajā ekspertīzē novērtē

9.1. zivju resursu tiešo zudumu pieau­gušu zivju, zivju mazuļu, zivju ikru un kāpuru bojāejas dēļ;

9.2. zivju tiešās bojāejas izraisīto nārstojošo zivju skaita samazināšanos turpmākajos gados;

9.3. zivju barības bāzes zudumu, kas samazina attiecīgo ūdeņu zivju resursu biomasas pieaugumu;

9.4. zivju dabīgo nārsta vietu zudumu un zivju pirmsnārsta un nārsta migrācijas laikā tiem pielīdzināmus traucējumus, kas samazina nārstojošo zivju skaitu un nārsta efektivitāti;

9.5. zivju dzīvotņu un ziemošanas vietu zudumu, kas samazina attiecīgo ūdeņu zivsaimniecisko produktivitāti;

9.6. ūdenstilpes vai tās ietekmētās daļas kopējās zivsaimnieciskās produktivitātes zudumu vai produktivitātes samazināšanos uz noteiktu laikposmu — ja zivju resursiem nodarītā zaudējuma novērtējumu veic saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 5.2.apakšpunktu.

(MK 30.05.2006. noteikumu Nr.442 redakcijā)

Zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā paredzētos rādītājus novērtē un zivju resursiem nodarīto zaudējumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu pielikumu, pamatojoties uz Starptautiskās jūras izpētes padomes (ICES) un Apvienoto Nāciju Pārtikas un Lauksaimniecības organizācijas (FAO) Eiropas iekšējo ūdeņu zivsaimniecības padomdevēju komitejas (EIFAC) atzītām zivju resursu un to barības bāzes noteikšanas metodēm.

Zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēru nosaka, pamatojoties uz zivsaimniecisko ekspertīzi un aprēķinot zaudējumus konkrētām zivju sugām, un kopējo zaudējuma apmēru izsaka kā zvejā (rūpnieciskajā zvejā un makšķerēšanā) izmantojamo vidēja lieluma zivju kopsvara vērtību. Šo vērtību aprēķina saskaņā ar šo noteikumu pielikuma 7.punktu.

(MK 20.11.2008. noteikumu Nr.955 redakcijā)

Saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu aprēķinā var apvienot vairākas bioloģiski līdzīgas zivju sugas, kas ir līdzīgas arī pēc cenas, kā arī noteikt zivju sadalījumu mazuļu kategorijās pēc to vecuma un attīstības (lašveidīgajām zivīm - smoltifikācijas) stadijām.

Ja tiek novērtēts zivju resursu zaudējums to zivju mazuļu vai kāpuru bojāejas dēļ, kurus audzē mākslīgi un izlaiž no zivaudzētavām, zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā var paredzēt, ka zaudējumi aprēķināmi, izmantojot zivju mazuļu vai kāpuru faktiskās audzēšanas izmaksas.

Ja zivju dabiskā nārsta vieta vai dzīvotne tiek neatgriezeniski zaudēta, saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu tiek aprēķināti ikgadējie zivju resursu zaudējumi un paredzēta ikgadēja vai periodiska kompensācija - iemaksas valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai vai zivju mazuļu ielaišana, vai finansiāla kompensācija, kas sedz zivju ceļu izbūves vai nārsta vietu vai dzīvotņu rekultivācijas un ierīkošanas izmaksas.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.12; MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.442; MK 20.11.2008. noteikumiem Nr.955)

Galveno zvejā izmantojamo zivju sugu zaudējuma aprēķinam izmanto šo noteikumu pielikumā minētos rādītājus un formulas. Ja nepieciešams, zivsaimnieciskajā ekspertīzē, pamatojoties uz zivju resursu pētījumiem, kas veikti ūdenstilpē, kurā nodarīts zaudējums, vai tai analogā ūdenstilpē, nosaka atšķirīgus zivju paredzamā atguvuma koeficientus, kā arī zaudējuma aprēķinā izmanto zivju produktivitātes un zivju barības bāzes rādītājus ūdenstilpei, kurā nodarīts zaudējums, vai analogai ūdenstilpei.

(MK 30.05.2006. noteikumu Nr.442 redakcijā)

Zaudējuma aprēķinā norāda zaudējuma apmēru naudas izteiksmē un zivsaimnieciskajā ekspertīzē ieteikto zaudējuma kompensācijas veidu atbilstoši šo noteikumu 17.punktam. Ja zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumā kā pilnīgas vai daļējas zaudējuma kompensācijas veidu iesaka kompensācijas pasākumus, kas neparedz naudas līdzekļu pārskaitījumu valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai, šo pasākumu plānu, kurā norādīti konkrēto pasākumu izdevumu apmēri, apstiprina institūts. Pasākumu plānu pievieno zivsaimnieciskās ekspertīzes un zaudējuma aprēķina materiāliem.

(MK 30.05.2006. noteikumu Nr.442 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.11.2008. noteikumiem Nr.955; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1535)

Pamatojoties uz zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu un zaudējuma aprēķinu, juridiskās un fiziskās personas zivju resursiem nodarīto zaudējumu var kompensēt

17.1. samaksājot par zivju resursu zaudējumiem vai sedzot izdevumus, kas nodrošina zivsaimnieciskajā ekspertīzē noteikto pasākumu veikšanu;

17.2. samaksājot mākslīgi pavairoto zivju mazuļu audzēšanas izdevumus;

17.3. ielaižot attiecīgajā ūdenstilpē zivju mazuļus.

Ja zivju resursiem nodarīto zaudējumu juridiskā vai fiziskā persona kompensē dažādos veidos, kopējam kompensācijas apmēram jāatbilst zaudējuma aprēķinā noteiktajam zaudējuma apmēram un ekspertīzes atzinumā paredzētajam pasākumu kompleksam.

(MK 30.05.2006. noteikumu Nr.442 redakcijā)

Zivsaimniecisko ekspertīzi zivju resursiem nodarītā zaudējuma novērtēšanai un zaudējuma aprēķināšanu ierosina Vides ministrijas Valsts vides dienesta atbilstošā struktūrvienība (turpmāk – iestāde), nosūtot konkrētās saimnieciskās darbības veicējam (arī avārijas vai negadījuma izraisītājam) pieprasījumu par zivsaimnieciskās ekspertīzes nodrošināšanu. Pieprasījumā norāda zivju resursus ietekmējošo saimnieciskās darbības veidu, par kuru jāveic zivsaimnieciskā ekspertīze. Iestāde zivsaimniecisko ekspertīzi zaudējuma aprēķināšanai un zaudējuma aprēķināšanu ierosina arī tad, ja saimnieciskā darbība ir jau beigusies vai zaudējums radies negadījuma, avārijas vai nelikumīgas darbības rezultātā, kā arī ierosina jaunu zivsaimniecisko ekspertīzi, ja pēc iepriekšējās zivsaimnieciskās ekspertīzes tiek mainīti saimnieciskās darbības termiņi, apjomi vai citi apstākļi, kas ietekmē zivju resursus.

(MK 20.11.2008. noteikumu Nr.955 redakcijā)

Šo noteikumu 7.3.apakšpunktā minētajos gadījumos, pirms tiek ierosi­nāta zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšana, iestāde atbilstoši tās kompetencei sastāda aktu par zivju resursiem nodarītā zaudējuma fakta konstatāciju un informē par to pašvaldību, kuras teritorijas ūdeņos vai ūdeņu piekrastē nodarīts zaudējums.

(MK 20.11.2008. noteikumu Nr.955 redakcijā)

(Svītrots ar MK 20.11.2008. noteikumiem Nr.955.)

Saimnieciskās darbības veicējs (arī avārijas vai negadījuma izraisītājs) nodrošina zivsaimniecisko ekspertīzi un zaudējuma aprēķināšanu iestādes pieprasījumā noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc pastāvīgas saimnieciskās darbības uzsākšanas, neregulāras vai periodiskas darbības pabeigšanas, nelikumīgas darbības apturēšanas vai avārijas vai negadījuma seku likvidēšanas. Izdevumus par zivsaimniecisko ekspertīzi un zaudējuma aprēķinu sedz juridiskā vai fiziskā persona, kas veikusi attiecīgo saimniecisko darbību vai izraisījusi avāriju vai negadījumu.

(MK 30.05.2006. noteikumu Nr.442 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.11.2008. noteikumiem Nr.955)

Ja zaudējuma nodarījuma brīdī nav noskaidrota juridiskā vai fiziskā persona, kas nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, zaudējuma noteikšanai iztērēto līdzekļu apmēru iekļauj zaudējuma kompensācijas aprēķinā.

Zivju resursiem nodarītā zaudējuma noteikšanai var izvēlēties jebkuru no šo noteikumu 6.punktā minētajām juridiskajām personām, izņemot zaudējuma nodarītāja dibinātas juridiskās personas.

Saimnieciskās darbības veicējs zivsaimnieciskās ekspertīzes materiālus kopā ar zaudējuma aprēķinu iesniedz iestādē.

(MK 30.05.2006. noteikumu Nr.442 redakcijā)

Ja zaudējums aprēķināts pa daļām un to noteikušas vairākas juridiskās personas, kopējam zaudējuma aprēķinam, kas iesniegts iestādē, nepieciešams visu šo juridisko personu apstiprinājums (katra juridiskā persona apstiprina noteikto zaudējuma aprēķina daļu).

(Grozīts ar MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.442)

Iestāde ar lēmumu apstiprina zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēru un kompensācijas veidu. Ja zivju resursiem nodarīts zaudējums nelikumīgas saimnieciskās darbības rezultātā, zaudējuma kopējā apmēra noteik­šanai piemēro koeficientu 4. Lēmums stājas spēkā, kad tas kļuvis zināms juridiskajai vai fiziskajai personai, kas nodarījusi zaudējumu zivju resursiem.

(MK 20.11.2008. noteikumu Nr.955 redakcijā)

Iestādes lēmums par zivju resursiem nodarītā zaudējuma apmēru un kompensācijas veidu vai veidiem desmit dienu laikā tiek nosūtīts juridiskajai vai fiziskajai personai, kas zivju resursiem nodarījusi zaudējumu. Lēmuma kopiju iestāde nosūta institūtam.

(Grozīts ar MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.442; MK 20.11.2008. noteikumiem Nr.955; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1535)

Zivju resursiem nodarītais zaudējums atbilstoši šo noteikumu 28.punktā minētajam lēmumam tiek kompensēts šādi

29.1. pārskaitot naudas līdzekļus valsts pamatbudžeta ieņēmumos Zivju fonda veidošanai par zivju resursiem nodarīto zaudējumu saskaņā ar Zvejniecības likuma 28.panta otro daļu. Ja veikts kopējs zaudējuma aprēķins par zivju resursiem nodarīto zaudējumu un citiem ūdeņu bioloģiskajiem resursiem nodarīto zaudējumu, tad aprēķinā atsevišķi norāda zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēru un ar zivju resursiem nesaistītiem ūdeņu bioloģiskajiem resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēru;

29.2. samaksājot kompensāciju nodarītā zaudējuma apmērā par zivju mazuļu izaudzēšanu un ielaišanu attiecīgajā ūdenstilpē. Zivju mazuļu ielaišanu noformē ar zivju mazuļu ielaišanas aktu, ko sastāda saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā uzskaitāmi un ielaižami dabiskajās ūdenstilpēs zivju resursu atražošanai un pavairošanai paredzētie zivju mazuļi. Ar zivju mazuļu audzēšanu un ielaišanu ūdenstilpēs zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensēšanai nodarbojas Zvejniecības likuma 21.panta otrajā daļā minētās zivju audzētavas un institūts;

29.3. veicot pasākumus, kas kompensē zivju resursiem nodarītos zaudējumus, tai skaitā nodrošina zivju ceļu izbūvi ūdenstil­pju aizsprostos un nārsta vietu vai dzīvotņu rekultivācijas finansiālu kompensāciju. Par attiecīgo darbu izpildi noformē darbu pieņemšanas aktu, kuru paraksta darbu veicējs, iestādes amatpersona, juridiskā vai fiziskā persona, kas nodarījusi zaudējumu, institūta pārstāvis un tās pašvaldības pārstāvis, kuras teritorijas ūdeņos vai ūdeņu piekrastē nodarīts zaudējums.

(Grozīts ar MK 06.01.2004. noteikumiem Nr.12; MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.442; MK 22.12.2009. noteikumiem Nr.1535)

Pamatojoties uz iestādes pieņemto lēmumu par zivju resursiem nodarītajiem zaudējumiem, kurā ņemts vērā saimnieciskās darbības ilgums, naudas līdzekļus samaksā (par veiktajiem maksājumiem informējot iestādi, kas pieņēmusi attiecīgo lēmumu) šādos termiņos

30.1. ja saimnieciskā darbība ilgst ne vairāk kā gadu, — mēneša laikā pēc šo noteikumu 27.punktā minētā lēmuma pieņemšanas;

30.2. ja saimnieciskā darbība ilgst vairāk nekā gadu, — trīs mēnešus pēc šo noteikumu 27.punktā minētā lēmuma pieņemšanas;

30.3. ja saimnieciskā darbība ir pastāvīga vai periodiska un apjomā nemainīga, — ne vēlāk kā līdz kārtējā kompensācijas gada septembra beigām.

(MK 30.05.2006. noteikumu Nr.442 redakcijā, kas grozīta ar MK 20.11.2008. noteikumiem Nr.955)

Šo noteikumu 27.punktā minētajā lēmumā noteiktie zaudējumu kompensācijas pasākumi veicami atbilstoši attiecīgam darbu grafikam, kas jāparedz līgumā starp zaudējumu nodarījušo juridisko vai fizisko personu un iestādi. Ja zaudējumu nodarījusī juridiskā vai fiziskā persona mēneša laikā pēc minētā lēmuma saņemšanas vai saimnieciskās darbības uzsākšanas nenoslēdz šādu līgumu vai nepilda noslēgtā līguma nosacījumus, tai mēneša laikā no fakta konstatācijas dienas nodarītais zaudējums jākompensē ar naudas līdzekļiem.

Ja zivju resursiem zaudējumu nodarījusī juridiskā vai fiziskā persona neievēro šo noteikumu 30. un 31.punktā noteikto kompensācijas kārtību vai kompensācijas termiņu, iestāde var apturēt šo noteikumu 7.1. un 7.2.apakšpunktā minēto saimniecisko darbību līdz zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensēšanai vai arī šo zaudējumu piedzīt tiesas ceļā.

Pēc iestādes ierosinājuma vai zivju resursiem zaudējumu nodarījušās juridiskās vai fiziskās personas pieprasījuma, ja tās rīcībā ir attiecīgs pamatojums un šo noteikumu 6.punktā minēto juridisko personu aprēķini par zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēra neatbilstību noteiktajam zaudējuma apmēram, iestāde šo noteikumu 25., 26. un 27.punktā noteiktajā kārtībā var pārskatīt tās iepriekš pieņemto lēmumu par zivju resursiem nodarītā zaudējuma kompensācijas apmēru un veidu.

Ja zivju resursiem zaudējumu nodarījusī juridiskā vai fiziskā persona nespēj kompensēt zaudējumu kādā no līgumā paredzētajiem kompensācijas veidiem, tā var lūgt iestādi šo noteikumu 25., 26. un 27.punktā noteiktajā kārtībā to aizstāt ar kompensāciju naudā.

Juridisko vai fizisko personu, kas nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, var atbrīvot no zaudējuma kompensācijas, ja zaudējums radies nepārvaramas varas dēļ.

Juridiskajai vai fiziskajai personai, kas nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, ir jāpierāda šo noteikumu 35.punktā minētās nepārvaramās varas ietekme, pievienojot kompetentas valsts institūcijas izsniegtu izziņu, kurā ietverts nepārvaramas varas ietekmes apstiprinājums un raksturojums.

(Svītrots ar MK 30.05.2006. noteikumiem Nr.442.)

Ja juridiskā vai fiziskā persona, kas nodarījusi zaudējumu zivju resursiem, atsakās kompensēt zaudējumu vai nepilda zaudējuma kompensācijas līguma nosacījumus, iestāde iesniedz tiesā prasību par zaudējuma kompensācijas piedzīšanu.

Iestāde līdz 2008.gada 1.decembrim pieņemtos lēmumus par zivju resursiem nodarīto zaudējuma apmēru un kompensācijas veidu, ja zaudējums radies pastāvīgas vai periodiskas un apjomā nemainīgas saimnieciskās darbības rezultātā, pārskata atbilstoši šo noteikumu pielikuma 7.punktā noteiktajai zivju vērtībai un pieņem jaunu lēmumu šādos termiņos

39.1. līdz 2008.gada 31.decembrim, ja zivju resursiem nodarītais zaudējums nav lielāks par 50 000 latu, no 2009.gada 1.janvāra piemērojot zaudējuma apmēru, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu pielikuma 7.punktā noteiktajai zivju vērtībai;

39.2. līdz 2009.gada 31.decembrim, ja zivju resursiem nodarītais zaudē­jums ir lielāks par 50 000 latu, no 2010.gada 1.janvāra piemērojot zaudē­juma apmēru, kas aprēķināts atbilstoši šo noteikumu pielikuma 7.punktā noteiktajai zivju vērtībai.