Dabas lieguma "Virguļicas meži" individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi

Noteikumi nosaka

1.1. dabas lieguma "Virguļicas meži" (turpmāk - liegums) individuālo aizsardzības un izmantošanas kārtību;

1.2. lieguma funkcionālo zonējumu;

1.3. lieguma apzīmēšanai dabā lietojamās speciālās informatīvās zīmes paraugu un tās lietošanas un izveidošanas kārtību;

1.4. liegumā esošo dabas pieminekļu - aizsargājamo koku - aizsardzības un izmantošanas kārtību.

Lieguma teritorijā nav spēkā īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un izmantošanas noteikumi.

Lieguma platība ir 745,7 hektāri. Lieguma funkcionālo zonu shēma noteikta šo noteikumu 1.pielikumā, bet funkcionālo zonu sastāvs - šo noteikumu 2.pielikumā.

Lieguma robežas dabā apzīmē ar speciālām informatīvām zīmēm, kuru paraugs un lietošanas kārtība noteikta šo noteikumu 3.pielikumā.

Liegumā ir noteiktas šādas funkcionālās zonas

5.1. regulējamā režīma zona;

5.2. dabas lieguma zona;

5.3. neitrālā zona.

1 Visā lieguma teritorijā valsts autoceļi to zemes nodalījuma joslas platumā ir noteikti kā neitrālā zona.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.586 redakcijā)

Zemes īpašniekiem, tiesiskajiem valdītājiem vai lietotājiem aizliegts savā īpašumā vai to lietojumā esošajā zemē ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa ceļiem un ūdenstecēm, kas norādītas šo noteikumu 1.pielikumā un paredzētas lieguma apskatei.

(Svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586)

Informāciju par liegumā esošajām īpaši aizsargājamo sugu dzīvotnēm un īpaši aizsargājamiem biotopiem drīkst izplatīt tikai ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju.

1 Dabas aizsardzības pārvalde, izsniedzot rakstisku atļauju šajos noteikumos minētajām darbībām, izmanto dabas aizsardzības plānā ietverto informāciju un jaunāko pieejamo informāciju par īpaši aizsargājamām sugām un biotopiem lieguma teritorijā. Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nav nepieciešama šo noteikumu 13.4., 13.26., 13.29.2., 13.29.3., 13.29.7., 18.9.1., 18.9.3.apakšpunktā un 15.punktā minētajām darbībām, kurām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ietekmes uz vidi novērtējumu Valsts vides dienests izsniedz tehniskos noteikumus vai veic sākotnējo ietekmes uz vidi novērtējumu.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.586 redakcijā)

Visā liegumā aizliegts

9.1. ierīkot jaunus atkritumu poligonus, kā arī piesārņot un piegružot vidi ar atkritumiem un uzglabāt atkritumus tiem neparedzētās vietās;

9.2. ierīkot jaunus ceļus, kā arī mainīt esošo ceļu platumu un ceļa trases novietojumu.

Regulējamā režīma zona ir izveidota, lai nodrošinātu bioloģiski vērtīgo mež­audžu netraucētu attīstību un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu.

Regulējamā režīma zonā ir aizliegta jebkāda saimnieciskā un citu veidu darbība, izņemot šādas darbības

11.1. kontrolēt aizsardzības režīma ievērošanu;

11.2. zinātnisko pētījumu veikšana;

11.3. vides monitoringa, nacionālā meža monitoringa un meža inventarizācijas veikšana;

11.4. meža ugunsdrošības pasākumu īstenošana, cilvēku glābšana un meklēšana;

11.5. medņu riesta kopšana 244.kvartāla 4. un 7.nogabalā;

11.6. esošo ceļu uzturēšana un renovācija vai rekonstrukcija, ja šo darbību rezultātā netiek mainīta meža zemes lietošanas kategorija;

11.7. medības saskaņā ar medības regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

11.8. makšķerēšana saskaņā ar makšķerēšanu regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

11.9. savvaļas sēņu, augu un to produktu ievākšana un iegūšana personiskām vajadzībām, neizmantojot speciālas vākšanas palīgierīces;

11.10. bīstamo koku (koki, kas apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) ciršana un novākšana gar ceļiem un takām. Nocirsto koku stumbri, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, atstājami mežaudzē, izņemot 25 metru joslu gar infrastruktūras objektiem;

11.11. pārvietošanās pa ceļiem;

11.12. ekosistēmu, īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu aizsardzībai un saglabāšanai nepieciešamo pasākumu īstenošana, ja saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586)

Dabas lieguma zona ir izveidota, lai veicinātu bioloģiski vērtīgu un aizsargājamām sugām piemērotu mežu biotopu veidošanos.

Dabas lieguma zonā aizliegts

13.1. veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, gruntsūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu;

13.2. lietot ūdensputnu medībās šāviņus, kas satur svinu;

13.3. pļaut pļavas virzienā no lauka malām uz centru;

13.4. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta meža vai lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorija, izņemot dabiski apmežojušās zemes lietošanas kategorijas maiņu uz kategoriju "mežs" vai "krūmājs", kā arī gadījumus, ja to veic saskaņā ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstisku atļauju šo noteikumu 13.29.2.apakšpunktā minēto darbību veikšanai;

13.5. dedzināt sauso zāli un niedres, kā arī meža zemsedzi. Šis aizliegums neattiecas uz īpaši aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākumiem, kuru veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja un par kuriem ir rakstiski informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

13.6. cirst kokus galvenajā cirtē un rekonstruktīvajā cirtē;

13.7. cirst kokus kopšanas cirtē, ja mežaudzes vecums pārsniedz

13.7.1. priežu audzēm - 80 gadus;

13.7.2. egļu audzēm - 60 gadus;

13.7.3. bērzu un melnalkšņu audzēm - 50 gadus;

13.7.4. apšu audzēm - 30 gadus;

13.8. veicot kopšanas cirtes mistrotās audzēs, veidot mežaudzi, kurā vienas koku sugas īpatsvars ir lielāks par 70 %;

13.9. no 15.marta līdz 31.jūlijam veikt mežsaimniecisko darbību, izņemot meža nekoksnes vērtību ieguvi, meža ugunsdrošības pasākumus, meža atjaunošanu ar rokas darbarīkiem un bīstamo koku ciršanu un novākšanu;

13.10. atzarot augošus kokus mežaudzēs, izņemot koku atzarošanu skatu punktu ierīkošanai un uzturēšanai, elektrolīniju uzturēšanai, kā arī satiksmes drošībai uz ceļiem;

13.11. mežaudzēs cirst nokaltušus kokus, kuru caurmērs 1,3 metru augstumā no sakņu kakla ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot bīstamos kokus, kā arī izvākt kritušus kokus, kritalas vai to daļas, kuru diametrs resnākajā vietā ir lielāks par 25 centimetriem, izņemot svaigos vēja gāztos ošus un egles, ja to apjoms pārsniedz 5 kubikmetrus uz hektāru un to atstāšana mežaudzē var veicināt kaitēkļu masveida savairošanos;

13.12. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586);

13.13. pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, tai skaitā automašīnām, traktortehniku, motocikliem, tricikliem, kvadricikliem un mopēdiem, kā arī ar dzīvniekiem un pajūgiem ārpus ceļiem un dabiskām brauktuvēm mežā, izņemot gadījumus, ja pārvietošanās ir saistīta ar šo teritoriju apsaimniekošanu, uzraudzību, valsts aizsardzības uzdevumu veikšanu vai glābšanas un meklēšanas darbiem;

13.14. ierīkot nometnes, atpūtas vietas un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;

13.15. kurināt ugunskurus ārpus speciāli ierīkotām vietām, kuras nodrošina uguns tālāku neizplatīšanos (izņemot ugunskurus ciršanas atlieku sadedzināšanai atbilstoši ugunsdrošību un ugunsdzēsību regulējošajiem normatīvajiem aktiem);

13.16. rīkot autosacensības, motosacensības, ūdensmotosporta un ūdens­slēpošanas sacensības, kā arī rallijus, treniņbraucienus un izmēģinājuma braucienus;

13.17. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586);

13.18. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586);

13.19. uzstādīt vēja elektrostacijas;

13.20. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586);

13.21. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personiskajām vajadzībām;

13.22. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot vai kultivējot) palieņu, terašu un meža pļavas un lauces, izņemot augsnes apstrādi medījamo dzīvnieku piebarošanas laucēs;

13.23. sadalīt zemes īpašumus zemes vienībās, kas mazākas par 10 hektāriem, tai skaitā dalot kopīpašumu, kā arī noteikt lietošanas tiesības kopīpašumam, ja jebkura kopīpašnieka lietošanā paliek mazāk par 10 hektāriem. Šis nosacījums neattiecas uz zemes vienībām, kas tiek atdalītas infrastruktūras un inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un kuru apbūves nosacījumus nosaka vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā;

13.24. veikt darbības, kas izraisa augsnes eroziju;

13.25. ierīkot iežogotas platības savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē;

13.26. celt un ierīkot jaunas hidrotehniskas būves, izņemot gadījumus, ja tas nepieciešams biotopu atjaunošanas pasākumu veikšanai un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja;

13.27. ierīkot un atjaunot meliorācijas sistēmas;

13.28. bojāt bebru dambjus un to mītnes, izņemot šādus gadījumus, ja ir Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja

13.28.1. bebru aizsprosti ietekmē grunts­ūdens līmeni vai virszemes ūdens noteci/līmeni liegumam piegulošajās teritorijās;

13.28.2. bebru darbība apdraud īpaši aizsargājamo sugu vai biotopu saglabāšanu;

13.28.3. bebru darbības dēļ tiek bojāti vai appludināti ceļi;

13.28.4. bebru darbības dēļ tiek appludinātas agrāk bebru darbības neskartas teritorijas;

13.29. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas

13.29.1. organizēt brīvā dabā publiskus pasākumus, kuros piedalās vairāk nekā 50 cilvēku;

13.29.2. veikt inženierkomunikāciju un citu inženierbūvju restaurāciju, renovāciju vai rekonstrukciju, kā arī ceļu rekonstrukciju vai renovāciju;

13.29.3. ierīkot publiski pieejamus izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

13.29.4. atjaunot mežu sējot vai stādot un ieaudzēt mežu;

13.29.5. vākt dabas materiālus kolekcijām;

13.29.6. veikt zinātniskos pētījumus;

13.29.7. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586);

13.29.8. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586).

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586)

1 Dabas lieguma zonā sanitārā cirte atļauta gadījumos, ja meža slimību, kaitēkļu, dzīvnieku vai citādi bojātie koki rada masveidīgas kaitēkļu savairošanās draudus, var izraisīt mežaudžu bojāeju ārpus dabas lieguma zonas un ir saņemts Valsts meža dienesta sanitārais atzinums.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.586 redakcijā)

Neitrālā zona ir izveidota, lai nodrošinātu teritorijas ilgtspējīgu un līdzsvarotu attīstību, kā arī lai nodrošinātu transporta infrastruktūras objektu uzturēšanu un attīstību.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586)

Neitrālajā zonā aizliegts veikt darbības, kas izraisa pazemes ūdeņu, grunts­ūdeņu un virszemes ūdeņu līmeņa maiņu bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586)

Būvniecība neitrālajā zonā pieļaujama atbilstoši pašvaldības teritorijas plānojumam, ievērojot šajos, kā arī būvniecību un vides aizsardzību regulējošajos normatīvajos aktos noteikto kārtību un ierobežojumus.

Liegumā esošie dabas pieminekļi - aizsargājamie koki - ir vietējo un citzemju sugu dižkoki (koki, kuru apkārtmērs 1,3 metru augstumā no koka sakņu kakla vai augstums nav mazāks par šo noteikumu 4.pielikumā noteiktajiem izmēriem).

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586)

Dabas pieminekļu teritorijā un 10 metru rādiusā ap aizsargājamiem kokiem (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas ārējās malas) aizliegts

18.1. veikt jebkādu saimniecisko vai citu veidu darbību, kuras rezultātā tiek vai var tikt bojāts vai iznīcināts dabas piemineklis vai mazināta tā dabiskā estētiskā nozīme;

18.2. iegūt derīgos izrakteņus, izņemot pazemes ūdens ieguvi personis­kajām vajadzībām;

18.3. ierīkot atpūtas vietas un nometnes, celt teltis un kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām vai speciāli ierīkotām vietām;

18.4. veikt jebkādas darbības, kas var negatīvi ietekmēt aizsargājamo koku augšanu un dabisko attīstību;

18.5. apkraut aizsargājamos kokus;

18.6. mainīt vides apstākļus - ūdens un barošanās režīmu;

18.7. veikt darbības, kuru rezultātā tiek mainīta zemes lietošanas kategorija;

18.8. iznīcināt dabisko zemsedzi;

18.9. bez Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiskas atļaujas

18.9.1. ierīkot izziņas, atpūtas un tūrisma infrastruktūras objektus;

18.9.2. veikt dabas pieminekļu apsaimniekošanas pasākumus to turpmākai aizsardzībai un saglabāšanai;

18.9.3. veikt pazemes būvju celtniecību, kuras nav saistītas ar derīgo izrakteņu ieguvi;

18.9.4. (svītrots ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586).

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586)

Aizsargājamā koka nociršana (novākšana) pieļaujama tikai gadījumā, ja tas ir kļuvis bīstams (apdraud cilvēku dzīvību un veselību, tuvumā esošās ēkas vai infrastruktūras objektus) un saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstiska atļauja.

(Grozīts ar MK 28.08.2012. noteikumiem Nr.586)

Ja aizsargājamo koku nomāc vai apēno jaunāki koki un krūmi, atļauta to izciršana aizsargājamā koka vainaga projekcijā un tai piegulošajā zonā, izveidojot no kokiem brīvu 10 metru platu joslu (mērot no aizsargājamā koka vainaga projekcijas līdz apkārtējo koku vainagu projekcijām) saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē koku ciršanu mežā un ārpus tā.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.586 redakcijā)

Ja aizsargājamais koks ir nolūzis vai nozāģēts, koka stumbrs un zari, kuru diametrs ir lielāks par 50 centimetriem, meža zemēs ir saglabājami koka augšanas vietā vai tās tuvākajā apkārtnē.

(MK 28.08.2012. noteikumu Nr.586 redakcijā)