Valsts prezidenta ievēlēšanas likums

Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni, kurš vēlēšanu dienā ir sasniedzis 40 gadu vecumu un kuram nav citas valsts pilsonības, ja uz viņu neattiecas kāds no šā likuma 3.pantā minētajiem ierobežojumiem.

Par Valsts prezidentu var ievēlēt Latvijas pilsoni ar nevainojamu reputāciju.

1) likumā paredzētajā kārtībā atzīta par personu ar ierobežotu rīcībspēju;

2) izcieš sodu brīvības atņemšanas vietā;

3) ir sodīta par tīšu noziedzīgu nodarījumu, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta;

4) Krimināllikumā paredzētā nodarījuma izdarīšanas laikā atradusies nepieskaitāmības stāvoklī, ierobežotas pieskaitāmības stāvoklī vai arī pēc noziedzīga nodarījuma izdarīšanas saslimusi ar psihiskiem traucējumiem, kas tai atņēmuši iespēju saprast savu rīcību vai to vadīt, un kurai sakarā ar to piemērots medicīniska rakstura piespiedu līdzeklis vai arī lieta izbeigta bez šāda piespiedu līdzekļa piemērošanas;

5) ir vai ir bijusi PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;

6) pēc 1991.gada 13.janvāra darbojusies PSKP (LKP), Latvijas PSR Darbaļaužu internacionālajā frontē, Darba kolektīvu apvienotajā padomē, Kara un darba veterānu organizācijā, Vislatvijas sabiedrības glābšanas komitejā vai tās reģionālajās komitejās;

7) ir sodīta ar aizliegumu kandidēt Saeimas, Eiropas Parlamenta, republikas pilsētas domes un novada domes vēlēšanās, izņemot personu, kura ir reabilitēta vai kurai sodāmība dzēsta vai noņemta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. un 25.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

(07.03.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

1) kandidāta parakstīta deklarācija, ka viņš atbilst šā likuma 1.panta prasībām un uz viņu neattiecas šā likuma 3.pantā minētie ierobežojumi;

2) kandidāta parakstītas ziņas

a) kandidāta vārds, uzvārds, dzimšanas gads, dzimums, ja vēlas, — arī tautība, ģimenes stāvoklis,

b) personas kods,

c) dzīvesvieta (republikas pilsēta vai novads un apdzīvota vieta),

d) darbavietas un amati (arī amati biedrībās, nodibinājumos, arodbiedrībās, arodbiedrību savienībās, politiskajās partijās, politisko partiju apvienībās un reliģiskajās organizācijās) vai — ja darbavietas nav — nodarbošanās, statuss,

e) kādas izglītības iestādes beidzis un kurā gadā, kāda izglītības pakāpe iegūta un kādā specialitātē,

f) pašnovērtējums par latviešu valodas prasmi,

g) ir vai nav sadarbojies ar PSRS, Latvijas PSR vai ārvalstu valsts drošības dienestiem, izlūkdienestiem vai pretizlūkošanas dienestiem kā šo dienestu ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs,

h) kandidāta īpašumā vai valdījumā (arī sakarā ar nodibināto aizbildnību vai aizgādnību) esošie nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vieta); kandidātam piederošie valsts institūcijās reģistrējamie trans­portlīdzekļi (sauszemes, gaisa un ūdens transporta līdzekļi — to veids, izlaides un reģistrācijas gads); nekustamie īpašumi (to veids un atrašanās vieta), kurus kandidāts iznomā citām personām vai nomā no citām personām; kandidāta parādsaistību summa, ja parādsaistību vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas; kandidāta izsniegto aizdevumu summa, ja aizdevumu vērtība katrā gadījumā atsevišķi vai kopā pārsniedz 20 valdības noteiktās minimālās mēnešalgas; kandidātam piederošas kapitāla daļas (akcijas, pajas), norādot kapitāla daļu skaitu un summu; kandidāta skaidrās naudas uzkrājumi, ja to summa pārsniedz 700 euro, bezskaidrās naudas uzkrājumi un bezskaidrās naudas norēķinu karšu kontu atlikumi, ja to summa pārsniedz 700 euro (norādot katra bezskaidrās naudas uzkrājumu turētāja vai bezskaidrās naudas norēķinu kartes izdevēja nosaukumu); kandidātam piederošie vērtspapīri sadalījumā pa to veidiem [norādot to veidu, skaitu, summu (nominālvērtībā) un juridiskās personas — vērtspapīru emitenta — nosaukumu, privatizācijas un kompensācijas sertifikātiem norādot tikai to skaitu].

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. un 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

Kārtējām Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 40 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pirms esošā Valsts prezidenta pilnvaru laika beigām.

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija pārbauda, vai kandidatūras atbilst likuma noteikumiem. Par kandidatūru noraidīšanu lemj Saeima.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.10.2018. un 07.03.2019. likumu, kas stājas spēkā 04.04.2019.)

Ja Valsts prezidenta vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, tiek rīkotas jaunas vēlēšanas. Kandidatūras jaunām Valsts prezidenta vēlēšanām izvirza ne vēlāk kā piecas dienas pēc pēdējās vēlēšanu kārtas.

(2) Ja arī jaunu vēlēšanu pēdējā kārtā neviens kandidāts nav ieguvis ievēlēšanai nepieciešamo balsu skaitu, atkārtoti rīko jaunas vēlēšanas saskaņā ar šā likuma 9. un 10.panta nosacījumiem.

Saeimas Prezidijs, ņemot vērā esošā Valsts prezidenta pilnvaru termiņu, nosaka dienu, kad jaunievēlētais Valsts prezidents dod svinīgo solījumu.

1) atsakās no amata;

2) nomirst;

3) ir atlaists.

(2) Ja tiek rīkotas Valsts prezidenta ārkārtas vēlēšanas, kandidatūru iesniegšanas termiņu un Valsts prezidenta vēlēšanu dienu nosaka Saeimas Prezidijs.

(2) Šajā gadījumā kandidatūras Valsts prezidenta amatam iesniedzamas Saeimas Prezidijam rakstveidā ne agrāk kā 10 dienas un ne vēlāk kā 15 dienas pēc jaunievēlētās Saeimas pilnvaru pirmās dienas. Valsts prezidenta vēlēšanām Saeimas Prezidijs sasauc Saeimas sēdi ne agrāk kā 20 dienas un ne vēlāk kā 30 dienas pēc jaunievēlētās Saeimas pilnvaru pirmās dienas.

Ja jaunievēlētais Valsts prezidents atsakās dot svinīgo solījumu Saeimas Prezidija noteiktajā dienā, tiek rīkotas jaunas Valsts prezidenta vēlēšanas. Kandidatūru iesniegšanas termiņu un Valsts prezidenta vēlēšanu dienu nosaka Saeimas Prezidijs.