Noteikumi par preventīvajiem un sanācijas pasākumiem un kārtību, kādā novērtējams kaitējums videi un aprēķināmas preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas
Table of Provisions (54)
Statutory Text (54 Articles)
Noteikumi nosaka
1.1. tieša kaitējuma draudu gadījumus, kuros Valsts vides dienests organizē preventīvos pasākumus;
1.2. kārtību, kādā tieša kaitējuma draudu gadījumā Valsts vides dienests organizē preventīvos pasākumus;
1.3. sanācijas mērķus un metodes, kuras izmanto, ja ir nodarīts kaitējums videi;
1.4. kārtību, kādā nosaka un veic sanācijas pasākumus, ja ir nodarīts kaitējums videi;
1.5. kārtību, kādā novērtē kaitējumu videi un aprēķina preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas;
1.6. kārtību, kādā Valsts vides dienests un operatori sniedz informāciju valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" par gadījumiem, kad radušies tieša kaitējuma draudi vai radies kaitējums videi;
1.7. zaudējumu atlīdzināšanu par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu.
(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.204)
Valsts vides dienests (turpmāk - dienests) organizē preventīvos pasākumus, ja pastāv tieša kaitējuma draudi, kuru dēļ varētu tikt pārsniegti vides normatīvajos aktos noteiktie vides kvalitātes normatīvi, vai tie varētu radīt nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību un ja
2.1. operators, kura profesionālā darbība ir izraisījusi tieša kaitējuma draudus, neveic dienesta pieprasītos nepieciešamos preventīvos pasākumus;
2.2. operators, kura profesionālā darbība ir izraisījusi tieša kaitējuma draudus, nepilda dienesta norādījumus par veicamajiem preventīvajiem pasākumiem, un tādēļ netiek novērsti vai mazināti tiešā kaitējuma draudi;
2.3. nav konstatēts operators, kura profesionālā darbība izraisījusi tieša kaitējuma draudus;
2.4. preventīvie pasākumi, ko tieša kaitējuma draudu gadījumā veicis operators, kura profesionālā darbība ir izraisījusi tieša kaitējuma draudus, nav pietiekami efektīvi, un tieša kaitējuma draudi nav novērsti;
2.5. operatoram nav jāsedz izdevumi par preventīvajiem pasākumiem Vides aizsardzības likumā noteiktajos gadījumos.
Dienests šo noteikumu 2.punktā minētajos tieša kaitējuma draudu gadījumos
3.1. nosaka tieša kaitējuma draudu cēloņus un rašanās vietu, novērtē tieša kaitējuma draudiem pakļauto teritoriju un dabas resursu veidus un, ja nav iespējama visu aizsargājamo dabas resursu aizsardzība, īstenojoties tieša kaitējuma draudiem, nosaka prioritāri aizsargājamos dabas resursus;
3.2. nodrošina savu darbinieku ierašanos vietā, kur pastāv tieša kaitējuma draudi, situācijas novērtēšanai un vietas apsekošanai;
3.3. informē institūcijas, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem par vides aizsardzību, piesārņojumu, pārvadājumiem un civilās aizsardzības plāniem iesaistītas preventīvo pasākumu veikšanā, un sadarbībā ar šīm institūcijām piedalās preventīvo pasākumu organizēšanā, lai novērstu tieša kaitējuma draudus un sagatavotos iespējamās avārijas ierobežošanai vai likvidēšanai;
3.4. ja nepieciešams, piesaista citas valsts vai pašvaldību institūcijas vai privātpersonas tieša kaitējuma draudu novērtēšanā un novēršanā;
3.5. koordinē un sadarbojas informācijas apmaiņā ar valsts vai pašvaldību institūcijām un privātpersonām;
3.6. informē vietējo pašvaldību, kuras teritorija tiek vai var tikt ietekmēta;
3.7. sadarbībā ar vietējo pašvaldību, ja nepieciešams, informē iedzīvotājus, kas atrodas teritorijā, kuru varētu ietekmēt iespējamais kaitējums videi;
3.8. no operatora pieprasa tā veiktā monitoringa datus;
3.9. veic citus pasākumus, kas nepieciešami tieša kaitējuma draudu novēršanai.
Ja tieša kaitējuma draudu dēļ rodas vai var rasties draudi vai nelabvēlīga ietekme uz cilvēku veselību, dienests pieaicina Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu speciālistus tieša kaitējuma draudu novērtēšanā un novēršanā.
Ja tieša kaitējuma draudus ir izraisījuši objekti, uz kuriem attiecas normatīvie akti par rūpniecisko avāriju riska novērtēšanas kārtību un riska samazināšanas pasākumiem, vai ja tieša kaitējuma draudi atbilst civilās aizsardzības plānos noteiktajiem apdraudējumiem, preventīvo pasākumu organizēšana un veikšana notiek saskaņā ar minētajiem normatīvajiem aktiem un dokumentiem.
Ja ir nodarīts kaitējums videi, dienests nekavējoties nodrošina videi nodarītā kaitējuma vietas pārbaudi, lai sniegtu sākotnējo vērtējumu par kaitējumu videi un noteiktu neatliekamos pasākumus. Pārbaudē dienests apseko videi nodarītā kaitējuma vietu un novērtē tā apmēru un veidu, kaitējumam pakļautos dabas resursus un cilvēku veselību, kaitējuma iespējamo izplatību un tā novēršanas iespējas.
Ja kaitējums videi rada vai var radīt draudus vai nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību, dienests pieaicina Veselības ministrijas padotībā esošo iestāžu speciālistus, lai novērtētu kaitējumu videi un noteiktu, organizētu vai novērtētu neatliekamos pasākumus un sanācijas pasākumus.
Pēc pārbaudes dienests nekavējoties sastāda pārbaudes aktu. Pārbaudes aktā norāda arī termiņu, līdz kuram operatoram, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi, jāiesniedz dienestā neatliekamo pasākumu plāns saskaņošanai. Ja neatliekamie pasākumi veicami nekavējoties un operators tos nav veicis, dienests pārbaudes aktā norāda pasākumus, kuri operatoram jāveic.
Ja dienests pārbaudē konstatē, ka operators jau ir veicis nepieciešamos neatliekamos pasākumus, pārbaudes aktā norāda veiktos pasākumus.
Operators pārbaudes aktā norādītajā termiņā iesniedz dienestā neatliekamo pasākumu plānu, izņemot šo noteikumu 8. un 9.punktā minētos gadījumus. Dienests 30 dienu laikā izvērtē neatliekamo pasākumu plānu un pieņem lēmumu par neatliekamo pasākumu veikšanu. Lēmumā norāda termiņu, kādā operatoram jāveic neatliekamie pasākumi. Ja nepieciešams, lēmumā sniedz norādījumus operatoram par veicamajiem pasākumiem.
Pēc neatliekamo pasākumu veikšanas operators nekavējoties par to rakstiski informē dienestu. Dienests organizē šo pasākumu izvērtēšanu un novērtē videi nodarīto kaitējumu.
Attiecībā uz kaitējumu videi novērtē
12.1. kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, mikroliegumiem, kaitējumu īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem;
12.2. kaitējumu ūdeņiem (virszemes vai pazemes ūdeņi)
12.2.1. kaitējumu zivju resursiem saskaņā ar zivsaimniecisko ekspertīzi;
12.2.2. kaitējumu virszemes ūdensobjekta ekoloģiskajai vai ķīmiskajai kvalitātei, stipri pārveidota vai mākslīga ūdensobjekta ekoloģiskajam potenciālam vai ķīmiskajai kvalitātei, pazemes ūdensobjekta ķīmiskajai kvalitātei vai kvantitatīvajam stāvoklim. Kaitējumu novērtē, salīdzinot esošo stāvokli ar ūdensobjekta pamatstāvokli, veicot nepieciešamās analīzes un izvērtējot monitoringa rezultātus, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus;
12.3. kaitējumu augsnei vai zemes dzīlēm. Kaitējumu novērtē, salīdzinot piesārņoto augsni vai zemes dzīles ar pamatstāvokli, veicot nepieciešamās analīzes un izvērtējot monitoringa rezultātus, kā arī ievērojot normatīvajos aktos noteiktos vides kvalitātes normatīvus.
(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.204)
Ja teritorijā, kurā nodarīts kaitējums videi, konstatē vairākus pēc izcelsmes, sastāva vai vecuma atšķirīgus piesārņojošo vielu veidus, novērtē atsevišķi katras piesārņojošās vielas veida kaitējumu videi.
Ja videi nodarītā kaitējuma novērtēšanai un lēmuma par sanācijas pasākumiem pieņemšanai ir nepieciešams dažādu institūciju, ekspertu vai speciālistu viedoklis, dienests ar rīkojumu izveido komisiju. Komisijas sastāvā iekļauj dienesta un citu Vides ministrijas padotībā esošo iestāžu pārstāvjus un, ja nepieciešams, ņemot vērā nodarīto kaitējumu videi, tās vietējās pašvaldības pārstāvjus, kuras teritorijā ir nodarīts kaitējums videi, vai citu iestāžu pārstāvjus. Ja kaitējums videi nodarīts meža zemēs, komisijas sastāvā iekļauj Valsts meža dienesta pārstāvi.
Ja ar sākotnējo vērtējumu netiek iegūta pietiekama informācija, lai novērtētu kaitējumu videi, dienests veic atkārtotu pārbaudi. Dienests atkārtotajā pārbaudē var piesaistīt komisijas pārstāvjus, kā arī citas valsts vai pašvaldību institūcijas vai privātpersonas, kurām ir līgums ar dienestu, un to atzinumus un analīžu rezultātus pievieno pārbaudes aktam.
Pēc atkārtotās pārbaudes dienests sastāda pārbaudes aktu. Pārbaudes aktā norāda arī termiņu, līdz kuram operatoram, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi, jāiesniedz dienestā sanācijas pasākumu plāns.
Lai pilnībā novērtētu videi nodarīto kaitējumu un pieņemtu lēmumu par sanācijas pasākumiem, dienests ir tiesīgs piesaistīt operatoru un organizēt papildu pasākumus, lai novērtētu kaitējumu videi. Dienests noskaidro, izvērtē un, ja iespējams, ņem vērā tā īpašnieka apsvērumus, kura nekustamajā īpašumā paredzēts veikt sanācijas pasākumus.
Sanācijas mērķi ir šādi
18.1. attiecībā uz kaitējumu ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem - atjaunot pamatstāvokli, izmantojot primāro, papildu un kompensējošo sanāciju, kā arī novērst būtiskus draudus nelabvēlīgai ietekmei uz cilvēku veselību. Atjaunošana, tai skaitā dabiskā atjaunošanās, attiecībā uz kaitējumu ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem nozīmē izpostīto dabas resursu vai pasliktinājušos ar dabas resursiem saistīto funkciju atjaunošanu līdz pamatstāvoklim, bet attiecībā uz augsni vai zemes dzīlēm - jebkāda cilvēku veselībai nelabvēlīgās ietekmes būtiska riska novēršana;
18.2. attiecībā uz kaitējumu augsnei vai zemes dzīlēm - atjaunot pamatstāvokli vai vismaz nodrošināt, ka piesārņojums tiek savākts, kontrolēts, ierobežots vai samazināts, lai tas, ņemot vērā zemes lietošanas mērķi, neradītu būtiskus draudus vai nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēku veselību vai vidi.
Primārā sanācija ir pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot izpostītos dabas resursus vai pasliktinājušās ar dabas resursiem saistītās funkcijas līdz pamatstāvoklim vai iespējami tuvu tam.
Papildu sanācija ir pasākumu kopums, ko veic attiecībā uz dabas resursiem vai ar dabas resursiem saistītajām funkcijām, lai kompensētu primārajā sanācijā pilnīgi neatjaunotos izpostītos dabas resursus vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas. Papildu sanācijas mērķis ir sasniegt līmeni, kas līdzīgs dabas resursu vai ar dabas resursiem saistīto funkciju līmenim, kāds tas būtu, ja izpostītā teritorija būtu atjaunota līdz tās pamatstāvoklim.
Ja ar papildu sanāciju nav iespējams veikt atjaunošanu izpostītajā teritorijā, dienests pieņem lēmumu veikt atjaunošanu alternatīvajā teritorijā. Tas ir iespējams, ja alternatīvās teritorijas zeme pieder operatoram vai operators ir panācis vienošanos ar zemes īpašnieku. Ja iespējams un tas ir lietderīgi, alternatīvā teritorija ģeogrāfiski jāsaista ar izpostīto teritoriju, ņemot vērā ietekmētos dabas resursus, skartās īpaši aizsargājamās sugas vai īpaši aizsargājamos biotopus.
Kompensējošā sanācija ir darbība, kuru veic, lai kompensētu dabas resursu vai ar dabas resursiem saistīto funkciju iekšējos zudumus, kas veidojušies no kaitējuma rašanās līdz brīdim, kad primārā sanācija ir pilnībā iedarbojusies. Šo kompensāciju veido papildu uzlabojumi īpaši aizsargājamiem biotopiem un sugām vai ūdeņiem izpostītajā teritorijā vai alternatīvajā teritorijā, un to nevar aizstāt ar finansiālu kompensāciju. Iekšējie zudumi rodas, ja izpostītie dabas resursi vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas nespēj pildīt savu ekoloģisko lomu vai nodrošināt funkcijas citiem dabas resursiem vai sabiedrībai, kamēr primārā vai papildu sanācija nav iedarbojusies.
Ja primārā sanācija nenodrošina vides atjaunošanos līdz pamatstāvoklim, veic papildu sanāciju.
Sanācijas metožu izvēlē ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem ievēro šādus nosacījumus
24.1. nosakot primārās sanācijas pasākumus, dienests izvērtē iespēju atjaunot dabas resursus vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas līdz pamatstāvoklim paātrināti vai izmantojot dabisko atjaunošanos;
24.2. nosakot papildu un kompensējošās sanācijas pasākumus un to apjomu, sākotnēji izvērtē visus dabas resursus, kuriem nepieciešama sanācija. Vispirms izskata pasākumus, kas paredz atjaunot tādus pašus dabas resursus vai ar dabas resursiem saistīto funkciju veidu, kvalitāti un kvantitāti. Ja tas nav iespējams, nodrošina alternatīvus dabas resursus vai ar dabas resursiem saistītas funkcijas;
24.3. ja nav iespējams izmantot šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minēto atsevišķu dabas resursu vai ar dabas resursiem saistīto funkciju pieeju un nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst vai to ir iespējams novērst tikai daļēji, dienests
24.3.1. zaudējumus īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem aprēķina atbilstoši šo noteikumu VI nodaļai;
24.3.2. kaitējumu ūdeņiem aprēķina kā zaudējumus attiecībā uz zivju resursiem saskaņā ar šo noteikumu 28.punktu un kaitējumu attiecībā uz ūdeņos palikušā piesārņojuma vienību, kas novērtēts, aprēķinot vai veicot analīzes, atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 1.tabulai.
Papildu un kompensējošās sanācijas pasākumus plāno, lai tie nodrošinātu papildu dabas resursus vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas, ņemot vērā sanācijas pasākumu priekšrocības un to veikšanai nepieciešamo laikposmu.
Sanācijas metodes ūdeņiem, īpaši aizsargājamām sugām vai īpaši aizsargājamiem biotopiem novērtē ar labākajām pieejamām metodēm, pamatojoties uz šādiem kritērijiem
26.1. ietekme uz cilvēku veselību un sabiedrības drošību;
26.2. īstenošanas izmaksas;
26.3. panākumu varbūtība;
26.4. pakāpe, līdz kādai metode novērsīs turpmāko kaitējumu, un izvairīšanās no papildu kaitējuma, metodi īstenojot;
26.5. pakāpe, līdz kādai metode dos labumu katrai dabas resursa vai ar dabas resursu saistīto funkciju sastāvdaļai;
26.6. pakāpe, līdz kādai katrā metodē ņemti vērā sociālie, ekonomiskie un kultūras aspekti un citi būtiski faktori, kas raksturīgi teritorijai;
26.7. laikposms, kas nepieciešams, lai videi nodarītā kaitējuma atlīdzināšana būtu efektīva;
26.8. pakāpe, līdz kādai atjaunos teritoriju, kurā noticis kaitējums videi;
26.9. ģeogrāfiskā saikne ar kaitējuma skarto teritoriju.
Novērtējot sanācijas metodes, dienests var izvēlēties primārās sanācijas pasākumus, ar kuriem pilnībā līdz pamatstāvoklim nevar atjaunot nodarīto kaitējumu ūdeņiem vai aizsargājamām sugām, vai biotopiem vai ar kuriem atjaunošana notiks daudz lēnāk. Tādu lēmumu dienests var pieņemt tikai tad, ja dabas resursi vai ar dabas resursiem saistītās funkcijas, kas iepriekš bija iespējamas primārajā teritorijā, pēc šī lēmuma pieņemšanas tiks kompensētas ar pastiprinātām papildu vai kompensējošām darbībām, lai nodrošinātu līdzīgu dabas resursu vai ar dabas resursiem saistīto funkciju līmeni, kāds bija iepriekš. Sanācijas papildu pasākumus nosaka saskaņā ar šo noteikumu 24.2.apakšpunktā minētajām prasībām.
Sanācijas pasākumus attiecībā uz kaitējumu zivju resursiem nosaka saskaņā ar zivsaimnieciskās ekspertīzes atzinumu.
Sanācijas pasākumus attiecībā uz kaitējumu augsnei vai zemes dzīlēm nosaka
29.1. izmantojot riska novērtēšanas procedūras, ņemot vērā augsnes vai zemes dzīļu funkcijas un īpašības, ķīmisko vielu, ķīmisko produktu (preparātu), organismu vai mikroorganismu tipu un koncentrāciju, to izkliedes draudus un iespējamību;
29.2. ņemot vērā zemes lietošanas mērķi, kāds bija laikā, kad notika kaitējums. Ja zemes lietošanas mērķis ir mainījies, nosaka pasākumus, kas veicami, lai novērstu jebkādu kaitīgu ietekmi uz cilvēku veselību;
29.3. izvērtējot dabiskās atjaunošanās iespējamību bez tiešas cilvēku iejaukšanās;
29.4. ņemot vērā vides kvalitātes normatīvus, kas noteikti normatīvajos aktos par augsnes un grunts kvalitāti;
29.5. ja nodarīto kaitējumu nav iespējams novērst vai to ir iespējams novērst tikai daļēji, - aprēķinot radīto kaitējumu par palikušo piesārņojumu vienību, kas novērtēts, aprēķinot vai veicot analīzes, atbilstoši šo noteikumu 1.pielikuma 2.tabulai.
Operators atbilstoši pārbaudes aktā noteiktajam termiņam izstrādā sanācijas pasākumu plānu, ņemot vērā šo noteikumu IV nodaļā minētās prasības, un iesniedz to dienestā izvērtēšanai un apstiprināšanai. Ja sanācijas pasākumu veikšanu organizē dienests, sanācijas pasākumu plāna izstrādi organizē dienests.
Ja operators nav konstatēts vai kaitējumu videi ir izraisījusi persona, kas nav uzskatāma par operatoru, tīša vai aiz neuzmanības veikta darbība vai bezdarbība, ar kuru ir pārkāptas vides normatīvo aktu prasības, sanācijas pasākumus organizē dienests atbilstoši piešķirtajam finansējumam.
Ja operatoram sanācijas pasākumu plāna izstrādei ir nepieciešama dienesta rīcībā esošā informācija par videi nodarītā kaitējuma novērtējumu, dienests tā rīcībā esošo informāciju sniedz operatoram.
Dienests sadarbībā ar komisiju (ja tāda ir izveidota) Administratīvā procesa likumā noteiktajos termiņos izvērtē operatora izstrādāto sanācijas pasākumu plānu, ņemot vērā videi nodarīto kaitējumu un šo noteikumu IV nodaļā minētās prasības, un pieņem lēmumu par sanācijas pasākumu veikšanu. Lēmumā norāda
33.1. veicamos sanācijas pasākumus attiecībā uz kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kaitējumu īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem vai biotopiem, ūdeņiem un augsnei vai zemes dzīlēm. Ja kaitējumu videi nav iespējams novērst vai kaitējuma sekas iespējams novērst tikai daļēji, norāda aprēķināto summu, kas operatoram jāiemaksā valsts pamatbudžetā, un termiņu, līdz kuram aprēķinātā summa iemaksājama valsts pamatbudžetā;
33.2. sanācijas pasākumu sākšanas laiku, šo pasākumu veikšanas kārtību un termiņu, līdz kuram minētie pasākumi pabeidzami;
33.3. termiņu, līdz kuram operatoram jāiesniedz informācija par sanācijas pasākumu gaitu;
33.4. citus nosacījumus vai norādījumus operatoram par sanācijas pasākumiem.
Neņemot vērā šo noteikumu 27.punktā minētos nosacījumus un ievērojot Vides aizsardzības likuma 28.panta septīto daļu, dienests var pieņemt lēmumu, ka turpmākus sanācijas pasākumus neveic, ja
34.1. veiktie neatliekamie un sanācijas pasākumi nodrošina, ka vairs nepastāv būtiski draudi nelabvēlīgai ietekmei uz cilvēku veselību, ūdeņiem vai aizsargājamām sugām un biotopiem;
34.2. prognozējamās veicamo pasākumu izmaksas, lai sasniegtu pamatstāvokli vai līdzīgu vides kvalitātes līmeni, nav samērīgas ar panāktajiem ekoloģiskajiem ieguvumiem.
Ja operators, kura profesionālā darbība izraisījusi kaitējumu videi, sanācijas pasākumu laikā konstatē, ka ar dienesta lēmumā norādītajiem sanācijas pasākumiem nevar novērst kaitējumu videi, operators iesniedz dienestā iesniegumu, kurā pamato nepieciešamību veikt grozījumus dienesta pieņemtajā lēmumā. Dienests izvērtē operatora iesniegumā minēto informāciju Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.
Pēc sanācijas pasākumu veikšanas operators rakstiski informē dienestu par veiktajiem pasākumiem, pievienojot iesniegumam informāciju, kas apliecina, ka sanācijas pasākumi ir veikti atbilstoši dienesta lēmumam, tai skaitā akreditētu laboratoriju veikto analīžu testēšanas pārskatus.
Lai konstatētu, vai operators kaitējumu videi ir novērsis atbilstoši dienesta pieņemtajam lēmumam, dienests veic pārbaudi. Pārbaudē dienests piesaista attiecīgus speciālistus, ja dienesta rīcībā nav nepieciešamo speciālistu vai dienestam lēmuma pieņemšanai tas ir nepieciešams. Pārbaudes aktā norāda konstatētos faktus, kā arī nosaka operatoram veicamo vides monitoringu un termiņu monitoringa datu iesniegšanai dienestā, lai pārliecinātos, vai veiktie sanācijas pasākumi ir pietiekami efektīvi un nenotiek vides stāvokļa pasliktināšanās.
Ja, izmantojot šo noteikumu IV nodaļā minētās sanācijas metodes, nav iespējams atjaunot īpaši aizsargājamās sugas vai biotopus pamatstāvoklī, dienests saskaņā ar šo nodaļu aprēķina nodarītos zaudējumus īpaši aizsargājamām sugām vai biotopiem, kas ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.
Kaitējumu īpaši aizsargājamām dabas teritorijām novērtē, ņemot vērā nodarīto kaitējumu īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem vai biotopiem. Ja šo noteikumu 2., 3. un 4.pielikumā minētie īpaši aizsargājamo sugu indivīdi iznīcināti vai bojāti dabas rezervātā, dabas liegumā, nacionālā parka vai biosfēras rezervāta dabas lieguma zonā, kā arī mikrolieguma vai īpaši aizsargājamā meža iecirkņa teritorijā, zaudējumi atlīdzināmi trīskāršā apmērā.
Lai segtu kaitējumu īpaši aizsargājamo sugu indivīdiem (piemēram, dzīvnieku sugas indivīdu nogalināšana, ievainošana un to dzīvotņu postīšana, augu sugas indivīdu ciršana, noplūkšana, izrakšana, vākšana, bojāšana, lasīšana un to dzīvotņu postīšana), to atlīdzības apmērus nosaka atbilstoši īpaši aizsargājamo sugu iedalījumam grupās atkarībā no to apdraudētības, sastopamības un nozīmīguma
40.1. par pirmās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (2.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu kaitējumu atlīdzina 40 minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu;
40.2. par otrās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (3.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu kaitējumu atlīdzina 10 minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu;
40.3. par trešās grupas īpaši aizsargājamo sugu indivīdu (4.pielikums) iznīcināšanu vai bojāšanu kaitējumu atlīdzina piecu minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu.
Par tādu īpaši aizsargājamo sugu indivīdu iznīcināšanu vai bojāšanu, kuri nav minēti šo noteikumu 2., 3. vai 4.pielikumā, kaitējumu atlīdzina triju minimālo mēnešalgu apmērā par katru indivīdu, ja īpaši aizsargājamās sugas indivīds iznīcināts vai bojāts tā aizsardzībai izveidotā mikrolieguma teritorijā.
Kaitējumu īpaši aizsargājamam biotopam (iznīcināšana vai bojāšana, piemēram, piesārņošana, uzaršana, apbūve, zemes transformācija, ūdensrežīma maiņa, derīgo izrakteņu ieguve) atlīdzina piecu minimālo mēnešalgu apmērā par katriem 10 m2 iznīcinātā vai bojātā biotopa. Nodarītos zaudējumus īpaši aizsargājamiem mežu un krūmāju biotopiem neaprēķina, ja mežam nodarītie zaudējumi aprēķināti saskaņā ar normatīvajiem aktiem par mežam nodarīto zaudējumu noteikšanas kārtību.
Par īpaši aizsargājamo putnu dējuma vai perējuma iznīcināšanu vai bojāšanu (olu bojāšana, olu vai mazuļu izņemšana no ligzdas) atlīdzināmā kaitējuma apmērs palielināms divas reizes par katru indivīdu atbilstoši grupai, kurā attiecīgā suga iekļauta.
Šīs nodaļas prasības attiecas uz tām preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksām, kuras veidojas iestādei vai pašvaldībai, organizējot vai veicot preventīvos, neatliekamos vai sanācijas pasākumus, tai skaitā iesaistot šo pasākumu veikšanā citas iestādes, pašvaldības vai privātpersonas.
(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.204 redakcijā)
Preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksas veido to darbu izmaksas, kas nepieciešami, lai samazinātu un novērstu kaitējumu draudus videi, veiktu neatliekamos un sanācijas pasākumus, novērstu kaitējuma dēļ videi nodarītos zaudējumus.
Preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķinā iekļauj
46.1. tās iestādes vai pašvaldības maksas pakalpojumu faktiskos izdevumus, kura organizējusi vai veikusi preventīvos, neatliekamos un sanācijas pasākumus;
46.2. izmaksas, kas saistītas ar preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu veikšanu, pamatojoties uz noslēgtajiem līgumiem starp iestādi vai pašvaldību, kura organizējusi preventīvos, neatliekamos un sanācijas pasākumus, un personām, kuras veikušas šajā punktā minētos pasākumus, un maksājumu dokumentiem;
46.3. iestādes vai pašvaldības administratīvās izmaksas, kas radušās, organizējot vai veicot preventīvos, neatliekamos vai sanācijas pasākumus.
(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.204 redakcijā)
30 dienu laikā pēc tam, kad veikti šajos noteikumos noteiktie darbi, lai novērstu tieša kaitējuma draudus vai kaitējumu videi, iestāde vai pašvaldība sagatavo aprēķinu par preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksām un iesniedz dienestā. Dienests sastāda aktu, kurā norāda preventīvo, neatliekamo un sanācijas pasākumu izmaksu aprēķinu un nosaka termiņu, kādā attiecīgā summa samaksājama valsts pamatbudžetā vai pašvaldības budžetā, ja izmaksas radušās pašvaldībai.
(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.204 redakcijā)
Operators informāciju par gadījumiem, kad radušies tieša kaitējuma draudi vai radies kaitējums videi, iesniedz dienestā rakstiski atbilstoši šo noteikumu 5.pielikumam, vienlaikus nosūtot to arī elektroniski. Dienests izvērtē operatora iesniegto informāciju un, ja sagatavotā informācija ir nepilnīga vai nav norādītas visas šo noteikumu 5.pielikumā minētās prasības, uzdod operatoram to precizēt.
Dienests operatora sagatavoto informāciju iesniedz rakstiski valsts sabiedrībā ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" (turpmāk – centrs), vienlaikus nosūtot to arī elektroniski.
(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.204)
Ja dienests organizē preventīvos pasākumus, neatliekamos pasākumus vai sanācijas pasākumus, operators dienestam nesniedz informāciju par gadījumu, kad radies kaitējums videi vai tieša kaitējuma draudi. Šajā gadījumā informāciju sagatavo dienests un iesniedz centrā rakstiski, vienlaikus nosūtot to arī elektroniski.
(Grozīts ar MK 02.03.2010. noteikumiem Nr.204)
Informāciju par gadījumu, kad radies kaitējums videi vai tieša kaitējuma draudi, operators iesniedz dienestā ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc nodarītā kaitējuma videi vai radītā tieša kaitējuma draudiem. Ja sanācijas pasākumi attiecībā uz nodarīto kaitējumu videi šajā termiņā nav vēl pilnībā pabeigti, operators iesniedz informāciju par kaitējumu videi un jau veiktajiem pasākumiem. Turpmāko informāciju iesniedz pēc sanācijas pasākumu pabeigšanas, bet ne retāk kā reizi gadā.
Centrs elektroniski apkopo informāciju par gadījumiem, kad radies kaitējums videi vai tieša kaitējuma draudi. Centrs izveido, uztur un aktualizē datubāzi.
(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.204 redakcijā)
Datubāzē iekļautā informācija ir publiski pieejama centra mājaslapā internetā.
(MK 02.03.2010. noteikumu Nr.204 redakcijā)
Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2001.gada 13.marta noteikumus Nr.117 "Noteikumi par zaudējumu atlīdzību par īpaši aizsargājamo sugu indivīdu un biotopu iznīcināšanu vai bojāšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2001, 43.nr.).