Kārtība, kādā ceļu lietotājiem nodrošina minimālo drošības līmeni Eiropas ceļu tīkla tuneļos, kas garāki par 500 metriem

Noteikumi nosaka kārtību, kādā ceļu lietotājiem nodrošina minimālo drošības līmeni Eiropas ceļu tīkla tuneļos, kas garāki par 500 metriem.

Noteikumus piemēro ekspluatācijā esošajiem, jaubūvējamajiem un projektēšanas stadijā esošajiem Eiropas ceļu tīkla tuneļiem Latvijā, kuru garums pārsniedz 500 metru (turpmāk - tunelis).

Iestāde, kas atbildīga par tuneļu drošības prasību izpildi un nepieciešamo pasākumu veikšanu, lai nodrošinātu šajos noteikumos noteikto prasību ievērošanu, ir valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi" vai vietējo pašvaldību izveidotas (noteiktas) iestādes (turpmāk - administratīvā iestāde).

Ja tunelis atrodas uz valsts autoceļa, administratīvās iestādes funkcijas pilda valsts akciju sabiedrība "Latvijas Valsts ceļi".

Ja tunelis atrodas uz pašvaldības ceļa, administratīvās iestādes funkcijas pilda attiecīgās pašvaldības izveidota (noteikta) iestāde. Attiecīgā pašvaldība mēneša laikā paziņo par administratīvās iestādes izveidošanu (noteikšanu) Satiksmes minis­trijai.

Administratīvā iestāde tuneli pieņem ekspluatācijā šajos noteikumos noteiktajā kārtībā.

Administratīvā iestāde nodrošina, lai tiktu veikti šādi pasākumi

7.1. regulāra tuneļu testēšana un pārbaudes un ar tām saistīto drošības prasību izstrāde;

7.2. civilās aizsardzības plāna izstrādāšana, iekļaujot organizatorisko un darbības shēmu avārijas dienestu apmācībai un ekipēšanai, riska samazināšanas pasākumu īstenošanu, reaģēšanas plānus un procedūru tuneļa tūlītējai slēgšanai avārijas gadījumā;

7.3. tuneļu avārijas dienestu izveidošana. Tuneļu avārijas dienesti ir speciāli dienesti avāriju vai katastrofu seku likvidēšanai tuneļos.

Administratīvā iestāde katram tunelim norīko tuneļa pārvaldītāju - valsts vai privātu institūciju, kas ir atbildīga par tuneļa pārvaldību konkrētajā projektēšanas, būvniecības vai ekspluatācijas stadijā. Tuneļa pārvaldītājs var būt pati administratīvā iestāde.

Administratīvā iestāde apstiprina un tuneļa pārvaldītājs norīko tuneļa drošības vadītāju, kas koordinē preventīvos un aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu tuneļa lietotāju un ekspluatācijas personāla drošību. Tuneļa drošības vadītājs attiecībā uz jebkuru ar tuneli saistīto drošības jautājumu ir neatkarīgs un nav pakļauts darba devējam.

Tuneļa pārvaldītājs par katru tunelī notikušu būtisku avāriju, kā arī par katastrofu mēneša laikā sagatavo un nosūta tuneļa drošības vadītājam, administratīvajai iestādei un avārijas dienestiem pārskatu par atgadījumu.

Tuneļa drošības vadītājs veic šādus uzdevumus

11.1. nodrošina koordināciju ar avārijas dienestiem un piedalās tuneļa ekspluatācijas shēmu izstrādē;

11.2. piedalās civilās aizsardzības plāna izstrādē, īstenošanā un izpildes novērtēšanā;

11.3. piedalās tuneļa drošības shēmu izstrādē un konstrukciju, aprīkojuma un ekspluatācijas specifikāciju izstrādē jaunbūvējamiem un renovējamiem tuneļiem;

11.4. pārbauda, vai tuneļa ekspluatācijas personāls un avārijas dienesta darbinieki ir attiecīgi apmācīti, kā arī piedalās regulāro apmācību organizēšanā;

11.5. sniedz konsultācijas par tuneļa būves un aprīkojuma nodošanu ekspluatācijā un par tuneļa ekspluatāciju;

11.6. pārbauda, kā tuneļa būve un aprīkojums tiek uzturēts un remontēts;

11.7. piedalās būtisku tunelī notikušu avāriju, kā arī katastrofu izvērtēšanā.

Ja tunelī nav ievērotas drošības prasības, administratīvajai iestādei ir tiesības pārtraukt vai ierobežot tuneļa ekspluatāciju. Administratīvā iestāde nosaka nosacījumus, kurus ievērojot tunelī var atsākt normālu satiksmi.

Izvērtējot tuneļos īstenojamos drošības pasākumus, ņem vērā šādus tuneļa parametrus

13.1. garums;

13.2. ailu skaits;

13.3. satiksmes joslu skaits;

13.4. šķērsgriezuma ģeometrija;

13.5. vertikālais un horizontālais novietojums;

13.6. būvkonstrukcijas tips un uguns­reakcijas klase;

13.7. vienvirziena vai divvirzienu satiksme;

13.8. satiksmes intensitāte uz vienu ailu (ieskaitot tās sadalījumu laikā);

13.9. sastrēgumu risks (ikdienas vai sezonas);

13.10. avārijas dienestu piekļuves laiks;

13.11. kravas transportlīdzekļu īpat­svars un daļa satiksmes plūsmā;

13.12. bīstamo kravu pārvadājumu esība, daļa un veids;

13.13. piebraucamo ceļu raksturojums;

13.14. satiksmes joslu platums;

13.15. braukšanas ātrums;

13.16. apkārtējā ģeogrāfiskā un meteoroloģiskā vide.

Ja šo noteikumu 13.punktā minētajiem parametriem ir īpaši raksturlielumi, veic riska analīzi, lai noteiktu, vai attiecīgā drošības līmeņa sasniegšanai ir nepieciešami papildu drošības pasākumi vai papildu aprīkojums. Riska analīzē ņem vērā iespējamās avārijas, kas tieši apdraud ceļa lietotāju drošību tunelī un var notikt tuneļa ekspluatācijas laikā, kā arī avāriju iespējamo seku raksturu un apjomu.

Atsevišķos gadījumos iespējams piešķirt atbrīvojumu no šo noteikumu 19., 20., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38. vai 39.punktā minēto prasību izpildes (turpmāk - ierobežots atbrīvojums).

Lai pieņemtu lēmumu par ierobežota atbrīvojuma piešķiršanu, administratīvā iestāde nosūta Satiksmes ministrijai informāciju par

16.1. paredzēto ierobežoto atbrīvojumu;

16.2. iemesliem, kuru dēļ nepieciešams ierobežotais atbrīvojums;

16.3. alternatīviem riska samazināšanas pasākumiem, kas tiks izmantoti vai pastiprināti, lai tunelī nodrošinātu nepieciešamo drošības līmeni (informācijai pievieno risku analīzi).

Satiksmes ministrija šo noteikumu 16.punktā minēto informāciju nosūta Eiropas Komisijai lēmuma pieņemšanai par ierobežota atbrīvojuma piešķiršanu.

Ja paredzēts, ka kravas transportlīdzekļi, kuru masa ir lielāka par 3,5 tonnām, veidos vairāk nekā 15 % no diennakts vidējās satiksmes intensitātes gadā (tuneļa vienai satiksmes joslai) vai diennakts vidējā satiksmes intensitāte sezonā ievērojami pārsniegs diennakts vidējo satiksmes intensitāti gadā, izvērtēšanā ņem vērā šo papildu risku un palielina satiksmes intensitāti tunelī, lai nodrošinātu šajos noteikumos noteikto prasību izpildi.

Ailu un satiksmes joslu skaits

19.1. ja projektēšanas stadijā esoša tuneļa 15 gadu prognoze liecina, ka satiksmes intensitāte tajā pārsniegs 10000 transportlīdzekļu diennaktī vienai satiksmes joslai, dienā, kad satiksmes intensitāte pārsniegs 10000 transportlīdzekļu diennaktī, tunelim jābūt ar divām ailām un vienvirziena satiksmi katrā ailā;

19.2. tuneļa iekšpusē un ārpusē ir vienāds satiksmes joslu skaits (izņemot avārijas joslu) vai joslu skaitu var mainīt pirms tuneļa ieejas, turklāt maiņas attālumam jābūt vismaz tādam, lai transportlīdzeklis, braucot ar atļauto ātrumu, to veiktu 10 sekundēs.

Tuneļa šķērsgriezuma ģeometrija

20.1. tunelī slīpums garenvirzienā (ja šāds risinājums ir ģeogrāfiski iespējams) nedrīkst pārsniegt 5 %;

20.2. tuneļos, kuru slīpums garenvirzienā ir lielāks par 3 %, drošības paaugstināšanai veic papildu pasākumus, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem;

20.3. ja bremzēšanas joslas platums ir mazāks par 3,5 metriem un ir atļauta kravas transportlīdzekļu satiksme, drošības paaugstināšanai veic papildu pasākumus, pamatojoties uz riska analīzes rezultātiem.

Riska analīze ir risku izvērtējums konkrētajam tunelim, ņemot vērā visus projektēšanas faktorus un satiksmes nosacījumus, kas ietekmē drošību, īpaši satiksmes raksturlielumus un veidu, tuneļa garumu un tuneļa šķērsgriezuma ģeometriju, avāriju un katastrofu risku tunelī, kā arī smago kravas transportlīdzekļu prognozēto skaitu dienā.

Ja nepieciešams, riska analīzi veic no tuneļa pārvaldītāja funkcionāli neatkarīga institūcija. Riska analīzes saturu un rezultātus iekļauj civilās aizsardzības plānā un iesniedz administratīvajā iestādē.

Ierobežota atbrīvojuma piešķiršana attiecībā uz inovācijas paņēmienu izmantošanu

23.1. lai varētu uzstādīt un izmantot ino­vatīvu drošības aprīkojumu vai izmantot inovatīvas drošības procedūras, kas nodrošinātu tādu pašu vai augstāku aizsardzības līmeni nekā pašlaik izmantojamās tehnoloģijas, tuneļa pārvaldītājs iesniedz administratīvajā iestādē pamatotu iesniegumu. Administratīvā iestāde to izskata mēneša laikā. Ja lēmums ir pozitīvs, administratīvā iestāde lēmumu kopā ar savu atzinumu nosūta Satiksmes ministrijai. Satiksmes ministrija iesniegumu un atzinumu nosūta Eiropas Komisijai;

23.2. pēc Eiropas Komisijas pozitīva atzinuma saņemšanas administratīvā iestāde piešķir ierobežotu atbrīvojumu attiecībā uz inovācijas paņēmienu izmantošanu.

Evakuācijas ceļi un evakuācijas izejas

24.1. tuneļos, kuros nav avārijas joslas, paredz gājēju avārijas celiņus (paceltus vai bez pacēluma) tuneļa lietotājiem avārijas gadījumā. Šo nosacījumu var neievērot, ja tuneļa konstruktīvo raksturlielumu dēļ tas nav iespējams vai tam nepieciešamas nesamērīgi augstas izmaksas, kā arī ja tunelis ir vienvirziena un aprīkots ar pastāvīgu uzraudzības un satiksmes joslu slēgšanas sistēmu;

24.2. ja attiecīgo risku analīze (arī dūmu izplatīšanās ātrums un attālums konkrētajos apstākļos) liecina, ka ceļa lietotāju drošības garantēšanai nepietiek ar ventilāciju un citiem drošības pasākumiem, izveido evakuācijas izejas;

24.3. evakuācijas izejas tuneļos izveido arī, ja satiksmes intensitāte satiksmes joslā pārsniedz 2000 transportlīdzekļu dienā;

24.4. attālums starp divām evakuācijas izejām nedrīkst pārsniegt 500 metru;

24.5. par evakuācijas izejām var kalpot

24.5.1. tiešas izejas no tuneļa ārpusē;

24.5.2. tuneļa ailu savienojumi;

24.5.3. izejas uz evakuācijas galeriju;

24.5.4. no tuneļa ailas atsevišķi nodalītas patvertnes ar evakuācijas ceļu ārpusē;

24.6. lai dūmi un karstums nenokļūtu evakuācijas ceļos aiz evakuācijas izejas, izmanto piemērotus līdzekļus tā, lai tuneļa lietotāji varētu droši izkļūt ārpusē un avārijas dienesti varētu iekļūt tunelī.

Avārijas dienesta piekļuve

25.1. tuneļos ar divām ailām, ja abas ailas ir vienā līmenī vai apmēram vienā līmenī, vismaz ik pēc 1500 metriem izbūvē tuneļa ailu savienojumus avārijas dienestu vajadzībām;

25.2. kur tas ir ģeogrāfiski iespējams, ārpus divu vai vairāku ailu tuneļu portāliem rada iespējas šķērsot centrālo sadales joslu (viduslīniju), lai nodrošinātu avārijas dienestiem tūlītēju piekļūšanu visām ailām;

25.3. ja avārijas dienests avārijas gadījumā nevar ierasties tunelī normatīvajos aktos noteiktajā laikposmā, administratīvā iestāde paredz ugunsdzēsības depo izveidošanu teritorijā blakus tunelim, ņemot vērā normatīvajos aktos noteiktās ugunsdzēsības depo izvietošanas prasības.

Apstāšanās laukumi

26.1. tuneļos ar divvirzienu satiksmi, kuru garums ir lielāks par 1500 metriem, satiksmes intensitāte satiksmes joslā pārsniedz 2000 transportlīdzekļu dienā un nav avārijas joslu, jābūt apstāšanās laukumiem, starp kuriem attālums nepārsniedz 1000 metru;

26.2. apstāšanās laukumos ierīko avārijas stacijas.

Ja cauri tunelim ir atļauts pārvadāt bīstamās kravas, tunelī, izmantojot šķērsgrāvīšus vai citus līdzekļus, visā tuneļa šķērsgriezumā izbūvē drenāžu uzliesmojošiem un toksiskiem šķidrumiem, kā arī drenāžas sistēmu izveido un uztur tādu, lai novērstu ugunsgrēka un uzliesmojošu un toksisku šķidrumu izplatīšanos ailās un no vienas ailas citā.

Ja konstrukciju sabrukšanai var būt katastrofālas sekas (piemēram, iegremdēto tuneļu konstrukcijas vai tādu tuneļu konstrukcijas, kuri var izraisīt svarīgu apkārtējo būvju sabrukšanu), tuneļa galvenajām kon­strukcijām jābūt pietiekami ugunsizturīgām.

Izvēloties tuneļa aprīkojuma uguns­izturības līmeni, ņem vērā tehnoloģiskās iespējas, saglabājot nepieciešamās drošības funkcijas ugunsgrēka gadījumā.

Apgaismojums

30.1. tuneļos nodrošina apgaismojumu, kas autovadītājiem visu diennakti garantē redzamību tuneļa ieejas zonā un tuneļa iekšienē;

30.2. tuneļos jābūt rezerves apgaismojumam elektroapgādes traucējumu gadījumos, kas tuneļa lietotājiem nodrošina tādu minimālu redzamību, lai varētu evakuēties no tuneļa savos transportlīdzekļos;

30.3. tuneļos ne augstāk par 1,5 metriem jābūt evakuācijas apgaismojumam (piemēram, evakuācijas ceļa apzīmējumu apgaismojums), lai norādītu tuneļa lietotājiem, kā avārijas gadījumā kājām evakuēties no tuneļa.

Ventilācija

31.1. mehāniskās ventilācijas sistēmas uzstāda visos tuneļos, kas ir garāki par 1000 metriem un kuros satiksmes intensitāte satiksmes joslā pārsniedz 2000 trans­portlīdzekļu dienā;

31.2. konstruējot un ekspluatējot ventilācijas sistēmas, ņem vērā

31.2.1. iespējas samazināt transportlīdzekļu piesārņojošo izmešu daudzumu parastas un maksimālas satiksmes plūsmas apstākļos;

31.2.2. iespējas samazināt transportlīdzekļu piesārņojošo izmešu daudzumu, ja satiksme apturēta avārijas dēļ;

31.2.3. iespējas samazināt karstumu un dūmus ugunsgrēka gadījumā;

31.3. tuneļos ar divvirzienu vai blīvu vienvirziena satiksmi garenvirziena ventilāciju atļauts ierīkot, ja riska analīze liecina, ka tas ir pieļaujams vai ir veikti īpaši pasākumi (piemēram, ir atbilstoša satiksmes vadība, samazināts attālums starp evakuācijas izejām, ik pēc zināma attāluma izvietoti dūmu novadītāji);

31.4. šķērsvirziena vai daļējas šķērsvirziena ventilācijas sistēmas tuneļos ierīko, ja ir nepieciešama mehāniskā ventilācijas sistēma un saskaņā ar šo noteikumu 31.3.apakšpunktu nedrīkst izmantot garenvirziena ventilāciju. Jābūt iespējai, izmantojot minētās sistēmas, ugunsgrēka gadījumā novadīt dūmus;

31.5. tuneļos ar divvirzienu satiksmi, kuros satiksmes intensitāte satiksmes joslā pārsniedz 2000 transportlīdzekļu dienā un kuri ir garāki par 3000 metriem, kuros ir uzraudzības centrs un šķērsvirziena vai daļēja šķērsvirziena ventilācijas sistēma, attiecībā uz ventilāciju veic vismaz šādus pasākumus

31.5.1. uzstāda gaisa un dūmu nosūcēju aizbīdņus, ko var darbināt pa vienam vai grupās;

31.5.2. pastāvīgi uzrauga gaisa plūsmas ātrumu garenvirzienā un attiecīgi regulē ventilācijas sistēmas vadības darbību.

Avārijas stacijas

32.1. avārijas stacijas paredzētas dažādiem drošības aprīkojuma priekšmetiem (piemēram, ugunsdzēsības aparātiem un tālruņa aparātiem zvanīšanai avārijas dienestiem), bet nav paredzētas tuneļa lietotāju aizsardzībai pret ugunsgrēku;

32.2. avārijas stacijas var novietot pie tuneļa sānu sienas kastes veidā vai tuneļa sānu sienas padziļinājumā. Tām jābūt aprīkotām vismaz ar diviem ugunsdzēsības aparātiem un tālruņa aparātu zvanīšanai avārijas dienestiem;

32.3. avārijas stacijas atrodas netālu no portāliem un tuneļa iekšienē. Attālums starp avārijas stacijām nedrīkst pārsniegt 150 metru.

Jebkurā tunelī nepieciešama ūdens­apgāde, tai skaitā ugunsdzēsības ūdens­apgāde. Hidrantus izvieto netālu no portāliem un tuneļa iekšienē. Attālums starp hidrantiem nedrīkst pārsniegt 250 metru. Ja ūdensapgādes sistēma nav pieejama, nepieciešams pārbaudīt, vai ūdens pietiekamā daudzumā tiek nodrošināts citādi.

Drošības ierīces tuneļa lietotājiem norāda ar īpašām ceļa zīmēm

34.1. apstāšanās laukumi;

34.2. evakuācijas izejas - vienādu ceļa zīmi izmanto visu veidu evakuācijas izeju apzīmēšanai;

34.3. evakuācijas ceļš - divas tuvākās evakuācijas izejas apzīmē, izvietojot ceļa zīmes pie tuneļa sānu sienas attālumā, kas nepārsniedz 25 metrus, un uzstādot ceļa zīmes 1,0-1,5 metru augstumā virs evakuācijas ceļa līmeņa ar norādēm par attālumu līdz šīm izejām;

34.4. avārijas stacijas - ceļa zīmes, kas norāda ugunsdzēsības un telefona aparātu atrašanās vietas zvanīšanai avārijas dienestiem.

Uzraudzības centrs

35.1. uzraudzības centru izveido tuneļiem, kas ir garāki par 3000 metriem un kuros satiksmes intensitāte vienā satiksmes joslā pārsniedz 2000 transportlīdzekļu dienā;

35.2. vairāku tuneļu novērošanu var apvienot vienā uzraudzības centrā.

Uzraudzības sistēmas

36.1. tuneļos, kuriem ir uzraudzības centrs, uzstāda video­novērošanas sistēmas un sistēmas, kas automātiski konstatē avārijas (piemēram, transportlīdzekļu apstāšanos) un ugunsgrēku;

36.2. automātiskās ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes iekārtas uzstāda visos tuneļos, kuriem nav uzraudzības centra, ja mehāniskās ventilācijas darbība dūmu samazināšanai atšķiras no ventilācijas automātiskās darbības piesārņotājvielu samazināšanai.

Aprīkojums tuneļa slēgšanai

37.1. pirms ieejas tuneļos, kas ir garāki par 1000 metriem, uzstāda satiksmes signāliekārtas tā, lai avārijas situācijā tuneli varētu slēgt;

37.2. tuneļos, kuriem ir uzraudzības centrs, ja tie ir garāki par 3000 metriem un satiksmes intensitāte satiksmes joslā pārsniedz 2000 transportlīdzekļu dienā, ne vairāk kā 1000 metru attālumā vienu no otra ieteicams uzstādīt aprīkojumu, kas sastāv no satiksmes signāliekārtām un iespējamajiem papildlīdzekļiem (piemēram, skaļruņiem, maināmiem uzrakstiem, barjerām) transportlīdzekļu apturēšanai avārijas situācijās.

Sakaru sistēmas

38.1. radio apraides aprīkojumu avārijas dienestu vajadzībām uzstāda tuneļos, kas ir garāki par 1000 metriem un kuros satiksmes intensitāte satiksmes joslā pārsniedz 2000 transportlīdzekļu dienā;

38.2. ja tunelim ir uzraudzības centrs, nodrošina iespēju pārtraukt tuneļa lietotājiem paredzēto radio kanālu apraidi (ja tādi ir), lai sniegtu paziņojumu par avārijas situāciju;

38.3. patvertnes un citas būves, kurās evakuējamajiem tuneļa lietotājiem jāgaida, kamēr tie varēs izkļūt ārpusē, aprīko ar skaļruņiem tuneļa lietotāju informēšanai.

Elektroapgāde un elektroinstalācija

39.1. visiem tuneļiem ir avārijas elektroapgāde vismaz no diviem neatkarīgiem strāvas piegādes avotiem, kas var nodrošināt drošības aprīkojuma darbību līdz laikam, kad visi lietotāji ir evakuējušies no tuneļa;

39.2. elektriskās mērīšanas un kontroles instalācijas izveido tā, lai vietēja rakstura bojājumi neietekmētu nebojātās instalācijas.

Projekta apstiprināšana

40.1. pirms būvdarbu sākšanas tuneļa pārvaldītājs par projektēšanas stadijā esošu tuneli sagatavo šo noteikumu 41.punktā minēto civilās aizsardzības plānu un konsultējas ar tuneļa drošības vadītāju. Tuneļa pārvaldītājs iesniedz administratīvajā iestādē civilās aizsardzības plānu kopā ar tuneļa drošības vadītāja atzinumu;

40.2. Būvniecības likumā noteiktajos gadījumos projektu apstiprina būvvalde un par savu lēmumu informē administratīvo iestādi.

Civilās aizsardzības plāns

41.1. tuneļa pārvaldītājs par katru tuneli sastāda civilās aizsardzības plānu un to pastāvīgi aktualizē. Vienu civilās aizsardzības plāna eksemplāru nodod tuneļa drošības vadītājam;

41.2. civilās aizsardzības plānā nosaka preventīvos pasākumus un aizsargpasākumus, kas nepieciešami, lai garantētu tuneļa lietotāju drošību, ņemot vērā prasības, kādas ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, kā arī maršruta īpatnības, būves konstrukciju, apkārtni, satiksmes raksturu un šajos noteikumos minētās avārijas dienestu darbības;

41.3. projektēšanas stadijā esošiem tuneļiem civilās aizsardzības plānā iekļauj

41.3.1. plānotās būves konstrukcijas un piekļuves aprakstu ar plāniem, kas ļauj saprast konstrukciju un plānotos ekspluatācijas pasākumus;

41.3.2. satiksmes prognozi, kurā norādīti un aprakstīti bīstamo kravu pārvadājumu nosacījumi, kā arī riska analīzi;

41.3.3. pētījumu par konkrētiem bīstamības veidiem, kurā aprakstītas iespējamās avārijas, kas tieši apdraud ceļa lietotāju drošību tuneļos un var notikt tuneļa ekspluatācijas laikā, kā arī iespējamo seku raksturs un apjoms. Pētījumā norāda un pamato pasākumus avārijas iespējamības un avārijas radīto seku samazināšanai;

41.3.4. atzinumu par drošību, ko sniedz eksperts vai organizācija, kas specializējas attiecīgajā jomā;

41.4. ja tuneli paredzēts nodot ekspluatācijā, civilās aizsardzības plānā papildus šo noteikumu 41.3.apakšpunktā minētajai informācijai iekļauj šādus dokumentus

41.4.1. tuneļa uzturēšanas organizācijas, cilvēkresursu un materiālo resursu aprakstu un tuneļa pārvaldītāja noteiktās tuneļa ekspluatācijas un uzturēšanas instrukcijas;

41.4.2. reaģēšanas plānu avārijas gadījumā, kas izstrādāts kopā ar avārijas dienestiem un kurā ņemtas vērā prasības, kādas ir cilvēkiem ar īpašām vajadzībām;

41.4.3. pieredzes apmaiņas pastāvīgās sistēmas aprakstu, kuru izmanto lielu starpgadījumu un avāriju dokumentēšanai un analīzei.

Nodošana ekspluatācijā

42.1. lai tuneli nodotu ekspluatācijā un atvērtu satiksmei (arī pēc būtiskām tā konstrukcijas vai darbības izmaiņām vai tuneļa pārbūves, kam var būt būtiska ietekme uz civilās aizsardzības plāna saturu), nepieciešams saņemt administratīvās iestādes atļauju. Atļauju izsniedz šādā kārtībā

42.1.1. tuneļa pārvaldītājs nodod šo noteikumu 41.punktā minēto civilās aizsardzības plānu tuneļa drošības vadītājam. Tuneļa drošības vadītājs mēneša laikā sniedz atzinumu par iespēju tuneli atvērt satiksmei;

42.1.2. pēc tuneļa drošības vadītāja atzinuma saņemšanas tuneļa pārvaldītājs atzinumu kopā ar civilās aizsardzības plānu nosūta administratīvajai iestādei. Administratīvā iestāde pieņem attiecīgu lēmumu - atļaut tuneli atvērt satiksmei vai neatļaut tuneli atvērt satiksmei, vai atļaut tuneli atvērt satiksmei ar konkrētiem ierobežojumiem. Administratīvā iestāde lēmumu paziņo tuneļa pārvaldītājam un lēmuma kopiju nosūta avārijas dienestiem.

Izmaiņas

43.1. par tuneļa konstrukcijas, aprīkojuma vai darbības izmaiņām, kas varētu būtiski ietekmēt kādu civilās aizsardzības plāna daļu, tuneļa pārvaldītājs pieprasa jaunu atļauju šo noteikumu 42.punktā noteiktajā kārtībā;

43.2. tuneļa pārvaldītājs informē tuneļa drošības vadītāju par visām tuneļa konstrukcijas vai darbības izmaiņām, kā arī pirms to izdarīšanas iesniedz tuneļa drošības vadītājam dokumentāciju, kurā sīki aprakstīti paredzētie darbi;

43.3. tuneļa drošības vadītājs pārbauda paredzēto izmaiņu ietekmi uz drošību tunelī un mēneša laikā sniedz tuneļa pārvaldītājam atzinumu. Tuneļa pārvaldītājs atzinuma kopijas nosūta administratīvajai iestādei un avārijas dienestiem.

Regulārās apmācības

44.1. tuneļa pārvaldītājs sadarbībā ar tuneļa drošības vadītāju tuneļa personālam un avārijas dienestu darbiniekiem organizē kopīgas regulāras apmācības;

44.2. vismaz reizi četros gados katrā tunelī apmācības veic atbilstoši pilnai programmai apstākļos, kas iespējami pilnīgi atbilst reālajai situācijai;

44.3. ja apmācību laikā iespējams novirzīt satiksmi citur, tuneli slēdz;

44.4. reizi gadā veic daļējas un (vai) imitētas apmācības atbilstoši kādai programmas daļai;

44.5. ja vairāki tuneļi atrodas nelielā attālumā cits no cita, apmācības atbilstoši pilnai programmai veic vismaz vienā no tiem;

44.6. tuneļa drošības vadītājs un avārijas dienesti kopīgi izvērtē apmācību rezultātus, sagatavo pārskatu un izstrādā atbilstošus priekšlikumus.

Regulārās pārbaudes

45.1. administratīvā iestāde veic regulāras pārbaudes, lai nodrošinātu tuneļu atbilstību šajos noteikumos noteiktajām prasībām;

45.2. laikposms starp divām secīgām tuneļa pārbaudēm nedrīkst pārsniegt sešus gadus;

45.3. ja, pamatojoties uz tuneļa pārbaudes rezultātiem, administratīvā iestāde konstatē, ka tunelis neatbilst šajos noteikumos noteiktajām prasībām, tā tuneļa pārvaldītājam un tuneļa drošības vadītājam paziņo par veicamajām darbībām, lai paaugstinātu tuneļa drošību, kā arī izdod nosacījumus, ar kādiem atļauts turpināt tuneļa ekspluatāciju vai atjaunot satiksmi cauri tunelim. Attiecīgos nosacījumus piemēro līdz laikam, kad tiek īstenoti pasākumi stāvokļa uzlabošanai;

45.4. ja stāvokļa uzlabošanai nepieciešams būtiski pārveidot tuneļa konstrukciju vai mainīt ekspluatācijas apstākļus, pēc attiecīgo pasākumu veikšanas jāsaņem jauna atļauja šo noteikumu 42.punktā noteiktajā kārtībā.

Ar ekspluatāciju saistītie pasākumi

46.1. tuneli ekspluatē tā, lai garantētu satiksmes drošību tajā un satiksmes nepārtrauktību;

46.2. ja paredzēti tuneļa būvdarbi vai apkopes darbi, kuru dēļ ārpus tuneļa pil­nīgi vai daļēji jāslēdz satiksmes joslas, par to laikus paziņo, izmantojot dažādus maināmus uzrakstus, signālierīces un mehāniskās barjeras;

46.3. jebkuram tunelim izstrādā reaģēšanas plānu avārijas gadījumā. Tuneļos, kas sākas vienā valstī un beidzas otrā valstī, abas valstis iesaistās vienotā starpvalstu reaģēšanas plānā;

46.4. ja tunelī notiek nopietna avārija vai starpgadījums, satiksmei nekavējoties slēdz visas attiecīgās ailas, vienlaikus aktivizējot aprīkojumu ieeju priekšā, kā arī maināmos uzrakstus, satiksmes signālierīces un mehāniskās barjeras tuneļa iekšienē (ja tādas ir), lai satiksmi tuneļa iekšpusē un ārpusē varētu apturēt pēc iespējas ātrāk. Tuneļus, kuru garums nepārsniedz 1000 metru, var slēgt, izmantojot citus līdzekļus. Satiksmi organizē tā, lai transportlīdzekļi, kas nav cietuši, varētu ātri atstāt tuneli;

46.5. laikposmam, kādā pēc negadījuma tunelī iekļūst avārijas dienesti, jābūt iespējami īsākam. To mēra regulāro apmācību laikā, kā arī, ja nepieciešams, negadījuma laikā.

Katram tunelim, kam nepieciešams uzraudzības centrs, ir viens uzraudzības centrs, kas nepārtraukti pilnībā kontrolē situāciju.

Tuneļa slēgšana

48.1. ja tuneli slēdz, tuneļa lietotājus, izmantojot viegli pieejamas informācijas sistēmas, informē par labāko alternatīvo maršrutu;

48.2. alternatīvie maršruti ir iekļauti rīcības plānā ārkārtas situācijās un paredzēti satiksmes intensitātes iespējamai saglabāšanai un bīstamības samazināšanai apkārtējās teritorijās.

Bīstamo kravu pārvadājumi tuneļos

49.1. lai noteiktu vai grozītu prasības bīstamo kravu pārvadājumiem tunelī, veic riska analīzi;

49.2. riska analīzē izvērtē īpašus ekspluatācijas pasākumus bīstamības samazināšanai, kas saistīta ar visiem transportlīdzekļiem vai to daļu, ar kuriem cauri tuneļiem transportē bīstamās kravas (piemēram, kravas deklarēšana pirms tuneļa ieejas, konvojēšana cauri tunelim ar pavadošajiem transportlīdzekļiem);

49.3. ja ir noteiktas prasības bīstamo kravu pārvadājumiem tunelī, tad pirms pēdējās iespējamās nobrauktuves pirms tuneļa, pirms ieejas tunelī un pie tās izvieto attiecīgas ceļa zīmes, lai bīstamo kravu pārvadātāji varētu izvēlēties alternatīvus maršrutus.

Lai pieņemtu lēmumu par to, vai kravas transportlīdzekļi tuneļos ar vairākām kustības joslām katrā virzienā drīkst izdarīt apdzīšanu, veic riska analīzi.

Tuneļa pārvaldītājs nodrošina, lai tuneļa lietotājiem tiktu norādīts piemērotākais kustības ātrums un attālums starp transportlīdzekļiem.

Vieglā transportlīdzekļa minimālajam attālumam līdz priekšā braucošajam transportlīdzeklim tunelī jābūt ne mazākam par ceļa garumu, kādu tas nobrauc divās sekundēs. Kravas transportlīdzekļiem šo attālumu divkāršo.

Ja satiksme tunelī tiek apturēta, ceļa lietotājiem jāapstājas vismaz piecu metru attālumā no priekšā esošajiem transportlīdzekļiem, izņemot gadījumu, ja apstāšanās notikusi avārijas dēļ.

Informatīvās kampaņas

54.1. tuneļa pārvaldītājs sadarbībā ar ieinteresētajām pusēm un pamatojoties uz starptautisko organizāciju saskaņotu darbību, regulāri organizē un īsteno informācijas kampaņas par drošību tuneļos. Informācijas kampaņas rīko par ceļa lietotāju pareizu rīcību, tuvojoties tuneļiem un braucot cauri tiem, īpaši par rīcību, ja transport­līdzeklis nokļuvis neparedzētā situācijā satiksmes sastrēgumu dēļ, kā arī avārijas un ugunsgrēka gadījumā;

54.2. tuneļa pārvaldītājs informāciju par tuneļos pieejamo drošības aprīkojumu un ceļa lietotāju pareizu rīcību izvieto tuneļa lietotājiem saskatāmās vietās (piemēram, atpūtas vietās pirms tuneļa, pie tuneļa ieejas, kā arī internetā).

Satiksmes ministrija paziņo Eiropas Komisijai administratīvās iestādes nosaukumu un adresi. Par izmaiņām minētajā informācijā Eiropas Komisijai paziņo triju mēnešu laikā.

Reizi divos gados administratīvā iestāde sastāda pārskatu par tuneļos notikušajiem ugunsgrēkiem un avārijām, to biežumu un cēloņiem, kā arī izvērtē drošības iekārtu un pasākumu faktisko nozīmi un efektivitāti. Pārskatu iesniedz Satiksmes ministrijā. Satiksmes ministrija līdz pārskata periodam sekojošā gada oktobrim nosūta pārskatu Eiropas Komisijai.