Bāriņtiesas darbības noteikumi

Noteikumi nosaka bāriņtiesas darba organizāciju, foto, video un skaņu ierakstu ieguves, glabāšanas un publiskošanas kārtību, apmeklētāju pieņemšanas kārtību un iepazīšanās kārtību ar lietām, bāriņtiesas lietu reģistru un lietu reģistrācijas žurnālu izveidošanu un vešanu, lietu veidošanas pamatprasības, lietu sagatavošanu izskatīšanai, bāriņtiesas sēdes norises kārtību, kā arī bāriņtiesas darbību ārpusģimenes aprūpes un aizgādnības lietu pārraudzībā un bāriņtiesas darbību ar bērna vai aizgādnībā esošas personas mantu.

(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 15.12.2015. noteikumiem Nr. 739, MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Bāriņtiesa izstrādā bāriņtiesas nolikumu. Nolikumu apstiprina attiecīgās pašvaldības dome.

Bāriņtiesas nolikumā paredz bāriņtiesas organizatorisko struktūru, apmeklētāju pieņemšanas laiku, kā arī kārtību, kādā administratīvā procesa dalībnieki var iepazīties ar lietas materiāliem.

(Svītrots ar MK 07.10.2025. noteikumiem Nr. 594)

(Svītrots ar MK 07.10.2025. noteikumiem Nr. 594)

Amata pienākumus bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam, bāriņtiesas locekļiem un bāriņtiesas darbiniekiem nosaka bāriņtiesas priekšsēdētājs attiecīgos amataprakstos.

Attiecīgās pašvaldības dome nodrošina bāriņtiesai darbam piemērotas telpas un nepieciešamo aprīkojumu visos novada pagastos un novada pilsētās.

(MK 07.07.2009. noteikumu Nr.740 redakcijā)

Par bāriņtiesas izveidošanu, tās atrašanās vietām un apmeklētāju pieņemšanas laikiem vai izmaiņām minētajā informācijā pašvaldības dome paziņo Bērnu aizsardzības centram (turpmāk – centrs) un Tieslietu ministrijai divu nedēļu laikā pēc attiecīgās iestādes izveidošanas vai veiktajām izmaiņām.

(MK 07.10.2025. noteikumu Nr. 594 redakcijā)

Pašvaldības dome bāriņtiesas priekšsēdētājam, bāriņtiesas priekšsēdētāja vietniekam un bāriņtiesas locekļiem izsniedz darba apliecību.

Bāriņtiesa lieto veidlapu ar mazā Latvijas valsts ģerboņa attēlu.

1 Bāriņtiesas lietas nodod un pieņem, sastādot par to pieņemšanas un nodošanas aktu.

(MK 07.07.2009. noteikumu Nr.740 redakcijā)

2 Bāriņtiesas priekšsēdētājs ar rīkojumu nosaka darbinieku, kurš atbild par bāriņtiesas arhīvu.

(MK 07.07.2009. noteikumu Nr.740 redakcijā)

Bāriņtiesa pieņem apmeklētājus ne retāk kā divas reizes nedēļā (vismaz reizi nedēļā apmeklētājiem izdevīgā laikā) bāriņtiesas nolikumā noteiktajā kārtībā. Bērnu un aizgādnībā esošu personu pieņemšana tiek nodrošināta bāriņtiesas darba laikā.

(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Bāriņtiesas telpās apmeklētājiem pieejamā vietā izvieto šādu informāciju

12.1. apmeklētāju pieņemšanas laiks;

12.2. kārtība, kādā personas var iepazīties ar lietas materiāliem;

12.3. kārtība, kādā izsniedz dokumentus;

12.4. informācija par valsts nodevām, to apmēru un samaksas kārtību.

Ar bāriņtiesas lietvedībā esošajiem lietas materiāliem var iepazīties

13.1. konkrētā administratīvā procesa dalībnieki un lietā pieaicināts tulks, ja no administratīvās lietas dalībnieka saņemts attiecīgs iesniegums, - ar konkrētās lietas materiāliem;

13.2. prokurors un centra vadītāja norīkota amatpersona – ar visu bāriņtiesas lietvedībā esošo lietu materiāliem. Centra vadītāja norīkotai amatpersonai piekļuvi lietas materiālos iekļautai informācijai var nodrošināt, piešķirot tiesības skatīt bāriņtiesas informācijas sistēmā esošo informāciju atbilstoši normatīvajos aktos par centra informācijas sistēmu noteiktajā apjomā.

(Grozīts ar MK 07.07.2009. noteikumiem Nr. 740; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr. 186; MK 15.11.2011. noteikumiem Nr. 875; MK 07.10.2025. noteikumiem Nr. 594; MK 07.07.2026. noteikumiem Nr. 392)

Personai, kura iepazīstas ar lietas materiāliem, bāriņtiesa nodrošina iespēju no lietas materiāliem izrakstīt vai, izmantojot personas tehniskos līdzekļus, nofotografēt nepieciešamo informāciju vai ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot lietā esošo dokumentu kopijas. Par to izdara atzīmi lietas uzziņas lapā. Bāriņtiesai ir tiesības atteikt lietā esošo dokumentu kopiju izsniegšanu atkārtoti, ja attiecīgais pieprasījums nav pamatots ar objektīviem iemesliem. Bāriņtiesa var ierobežot lietas dalībnieka un tā pilnvarotā pārstāvja tiesības iepazīties ar tādiem lietas materiāliem, kuros iekļautās informācijas atklāšana var radīt būtisku kaitējumu bērnam.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

1 Bāriņtiesa šo noteikumu 13.2. apakšpunkta otrajā teikumā minētajā gadījumā

14.11. saņemot centra vadītāja norīkotās amatpersonas lūgumu, var iekļaut bāriņtiesas informācijas sistēmā informāciju par bāriņtiesas lietvedībā esošas lietas materiāliem atbilstoši normatīvajos aktos par centra informācijas sistēmu noteiktajam apjomam;

14.12. neizdara šo noteikumu 14. punktā minēto atzīmi lietas uzziņas lapā.

(MK 07.07.2026. noteikumu Nr. 392 redakcijā)

Ja nav iespējams nodrošināt iepazīšanos ar lietas materiāliem pieprasījuma saņemšanas dienā, bāriņtiesa vienojas ar personu par laiku, bet ne vēlāk par trim darbdienām, kad būs iespējams iepazīties ar lietas materiāliem. Minētā kārtība piemērojama arī attiecībā uz bāriņtiesas rīcībā esošo dokumentu vai lēmumu norakstu, izrakstu vai kopiju izgatavošanu un izsniegšanu.

Iepazīšanās ar lietas materiāliem notiek bāriņtiesas telpās bāriņtiesas darbinieka klātbūtnē. Dienā, kad lietu izskata bāriņtiesas sēdē, iepazīšanos ar lietas materiāliem var nenodrošināt.

Bāriņtiesa iekārto šādus lietu reģistrus

17.1. aizgādības tiesību pārtraukšanas un atņemšanas un aizgādības tiesību atjaunošanas lietu reģistru;

17.2. audžuģimeņu lietu reģistru;

17.3. adopcijas lietu reģistru;

17.4. aizbildnības lietu reģistru;

17.5. aizgādnības lietu reģistru;

17.6. lietu alfabētisko reģistru;

17.7. lietu reģistru par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē.

(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Aizgādības tiesību pārtraukšanas un atņemšanas un aizgādības tiesību atjaunošanas lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju

18.1. lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;

18.2. vecāku vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

18.3. bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

18.4. lēmuma par aizgādības tiesību pārtraukšanu abiem vai vienam no vecākiem numurs un lēmuma pieņemšanas datums;

18.5. lēmuma par pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanu abiem vai vienam no vecākiem numurs un lēmuma pieņemšanas datums;

18.6. lēmuma par prasības sniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atņemšanu abiem vai vienam no vecākiem numurs un lēmuma pieņemšanas datums;

18.7. tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par aizgādības tiesību atņemšanu abiem vai vienam no vecākiem spēkā stāšanās datums;

18.8. lēmuma par prasības sniegšanu tiesā par aizgādības tiesību atjaunošanu abiem vai vienam no vecākiem numurs un lēmuma pieņemšanas datums;

18.9. tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par aizgādības tiesību atjaunošanu abiem vai vienam no vecākiem spēkā stāšanās datums;

18.10. informācija par bērna nodošanu otra vecāka atsevišķā aizgādībā vai ārpusģimenes aprūpē, norādot dokumenta nosaukumu, izdevēju un izdošanas datumu.

(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Audžuģimeņu lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju

19.1. lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;

19.2. bāriņtiesas nosaukums, datums, kad pieņemts lēmums par personas piemērotību audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes pienākumu veikšanai, un lēmuma numurs;

19.3. bāriņtiesas nosaukums, datums, kad pieņemts lēmums par audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statusa piešķiršanu, un lēmuma numurs;

19.4. tās personas vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese, kurai piešķirts audžuģimenes vai specializētās audžuģimenes statuss;

19.5. bāriņtiesas nosaukums, datums, kad pieņemts lēmums par bērna ievietošanu audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē, un lēmuma numurs;

19.6. audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē ievietotā bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

19.7. vecāku vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

19.8. iemesls bērna ievietošanai audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē;

19.9. informācija par bērna uzturēšanās izbeigšanos audžuģimenē vai specializētajā audžuģimenē.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

Adopcijas lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju

20.1. lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;

20.2. adoptētāja vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

20.3. bāriņtiesas nosaukums, pieņemtā lēmuma par personas atzīšanu par bērna adoptētāju numurs un lēmuma pieņemšanas datums;

20.4. adoptējamā bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

20.5. bāriņtiesas nosaukums, pieņemtā lēmuma par adoptējamā bērna nodošanu adoptētāja aprūpē numurs un lēmuma pieņemšanas datums;

20.6. bāriņtiesas nosaukums, pieņemtā lēmuma par atzinumu, ka adopcija adoptētāja ģimenē ir bērna interesēs, numurs un lēmuma pieņemšanas datums;

20.7. tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par adopcijas apstiprināšanu spēkā stāšanās datums.

(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Aizbildnības lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju

21.1. lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;

21.2. bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

21.3. vecāku vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

21.4. pamats aizbildnības nodibināšanai;

21.5. lēmuma par personas atbilstību aizbildņa pienākumu veikšanai numurs, lēmuma pieņemšanas datums;

21.6. bāriņtiesas nosaukums, lēmuma par aizbildnības nodibināšanu un aizbildņa iecelšanu numurs, lēmuma pieņemšanas datums;

21.7. aizbildņa vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

21.8. informācija par aizbildņa un aizbilstamā radniecību;

21.9. informācija par bērna mantas saraksta sastādīšanu;

21.10. informācija par aizbildnības lietas pārsūtīšanu attiecīgai bāriņtiesai turpmākai aizbildnības pārvaldībai vai bāriņtiesas nosaukums, lēmuma par aizbildņa atlaišanu numurs un datums;

21.11. datums, kad bāriņtiesa ir apmeklējusi aizbildņa dzīvesvietu, apmeklētās dzīvesvietas adrese, apmeklējuma statuss, dzīves apstākļu pārbaudes akts, kas sagatavots, veicot apmeklējumu, dzīvesvietas veids – māja vai dzīvoklis, informācija par telpu novērtējumu, dzīvošanai nepieciešamo vajadzību nodrošinājums, dzīvesvietas apraksts un cita attiecināma informācija;

21.12. tā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra nosaukums un kontaktinformācija, ar kuru aizbildnis ir noslēdzis vienošanos par mācību programmas apguvi, un iegūtās apliecības par mācību programmas apguvi numurs un datums.

(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592; MK 07.10.2025. noteikumiem Nr. 594)

Aizgādnības lietu reģistrā iekļauj šādu informāciju

22.1. lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;

22.2. aizgādnībā esošās personas vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

22.3. tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par personas rīcībspējas ierobežošanu un aizgādnības nodibināšanu spēkā stāšanās datums;

22.3.1 tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par personas rīcībspējas ierobežojuma pārskatīšanu spēkā stāšanās datums;

22.4. tiesas nosaukums, civillietas numurs un sprieduma par aizgādnības nodibināšanu personai izlaidīgas vai izšķērdīgas dzīves dēļ spēkā stāšanās datums;

22.5. tiesas nosaukums, civillietas numurs un lēmuma par aizgādnības nodibināšanu promesošo un pazudušo mantai pieņemšanas datums;

22.5.1 zvērināta notāra vārds, uzvārds, prakses vietas adrese, datums, kad taisīts notariālais akts par aizgādnības nodibināšanu, un notariālā akta reģistrēšanas numurs;

22.6. bāriņtiesas lēmuma par aizgādņa iecelšanu numurs un pieņemšanas datums;

22.7. aizgādņa vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

22.8. informācija par mantas pārvaldību;

22.9. informācija par aizgādnības lietas pārsūtīšanu attiecīgai bāriņtiesai turpmākai aizgādnības pārvaldībai vai bāriņtiesas nosaukums, lēmuma par aizgādņa atlaišanu numurs un datums;

22.10. tiesas nosaukums, lietas numurs un datums, kad stājas spēkā lēmums par pagaidu aizgādnības nodibināšanu personai.

(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 17.06.2014. noteikumiem Nr. 328; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592; MK 07.10.2025. noteikumiem Nr. 594)

Lietu alfabētiskajā reģistrā iekļauj šādu informāciju

23.1. tās personas uzvārds, vārds, par kuru iekārtota lieta, un piešķirtais lietas numurs atbilstoši šo noteikumu 28.punktam;

23.2. lietas nosaukums;

23.3. lietas indekss un numurs lietvedības gada ietvaros atbilstoši lietu nomenklatūrai.

1 Lietu reģistrā par bāreņu un bez vecāku gādības palikušo bērnu ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē iekļauj šādu informāciju

23.1 1. lietas indekss un numurs atbilstoši bāriņtiesas lietu nomenklatūrai;

23.1 2. bērna vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

23.1 3. vecāku vārds, uzvārds, personas kods un deklarētās dzīvesvietas adrese;

23.1 4. bāriņtiesas nosaukums, datums, kad pieņemts lēmums par bērna ievietošanu ārpusģimenes aprūpes iestādē, un lēmuma numurs;

23.1 5. pamats bērna ievietošanai ārpusģimenes aprūpes iestādē;

23.1 6. informācija par bērna uzturēšanās izbeigšanos aprūpes iestādē;

23.1 7. informācija par bērna mantu.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

Bāriņtiesa, kura veic Bāriņtiesu likuma VII un VIII nodaļā norādītās darbības, iekārto testamentu grāmatas un izdarīto apliecinājumu un citu lietu reģistrus atbilstoši Bāriņtiesu likuma 61.panta trešajai daļai un 66.pantam.

(MK 07.07.2009. noteikumu Nr.740 redakcijā)

Bāriņtiesa, ja nepieciešams, atbilstoši bāriņtiesas lietu paraugnomenklatūrai var iekārtot lietu papildu reģistrus.

(MK 07.10.2025. noteikumu Nr. 594 redakcijā)

Lietu reģistru, ja tas nav iekārtots elektroniski, pirms pirmā ieraksta izdarīšanas caurauklo un apzīmogo.

(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592; grozījums punktā par vārdu "vai lietu reģistrācijas žurnālu" svītrošanu stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

Bāriņtiesa papildina lietu reģistru ar attiecīgu informāciju, tiklīdz ir radies pamats šāda papildinājuma izdarīšanai un šī informācija ir bāriņtiesas rīcībā.

(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592; grozījums punktā par vārdu "un lietu reģistrācijas žurnālu" svītrošanu stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

1 Bāriņtiesa nodrošina lietu reģistros par bērniem esošo datu elektronisku apstrādi normatīvajos aktos par nepilngadīgo personu atbalsta informācijas sistēmu noteiktajā kārtībā.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2022., sk. grozījumu 2. punktu)

Lietai indeksu piešķir saskaņā ar centra vadītāja apstiprināto bāriņtiesas lietu nomenklatūru.

(MK 07.10.2025. noteikumu Nr. 594 redakcijā)

1 Lietai numuru piešķir, pievienojot attiecīgajam lietas indeksam kārtas skaitli lietvedības gada ietvaros un gadskaitli.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.186 redakcijā)

Lietai pievieno uzziņas lapu. Uzziņas lapā veic atzīmi par iepazīšanos ar lietas materiāliem un dokumentu kopiju vai norakstu izsniegšanu, norādot veiktās darbības veidu, laiku un apliecinot to ar parakstu.

(MK 15.11.2011. noteikumu Nr.875 redakcijā)

Ja lieta tiek izskatīta atkārtoti vai pēc noteikta termiņa nepieciešams pieņemt lēmumu šajā lietā, jaunu numuru lietai nepiešķir, bet lietu reģistrā vai lietu reģistrācijas žurnālā ieraksta pieņemtā lēmuma numuru, datumu un nosaukumu.

Ja lietas apvieno, lietu reģistrā vai lietu reģistrācijas žurnālā norāda tās lietas numuru, kurai pievieno citu lietu.

Ja persona ir mainījusi deklarēto dzīvesvietu un par to ir saņemta informācija, lietas materiālu kopijas triju darbdienu laikā nosūta bāriņtiesai, uz kuras darbības teritoriju persona ir pārcēlusies dzīvot, lietas pārraudzībai vai atkārtotai izskatīšanai. Bāriņtiesa, kas saņem lietu, piešķir saņemtajai lietai jaunu numuru. Bāriņtiesa, kas nosūtīja lietas materiālu kopijas, izdara attiecīgu atzīmi lietu reģistrā vai reģistrācijas žurnālā, norādot, kurai bāriņtiesai lietas materiālu kopijas ir nosūtītas.

(MK 07.10.2025. noteikumu Nr. 594 redakcijā)

1 Ja aizgādnībā esošā persona maina deklarēto dzīvesvietu un par to ir saņemta informācija, lietas materiālu kopijas triju darbdienu laikā nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā ir deklarēta personas dzīvesvieta, bet, ja deklarētās dzīvesvietas nav, – tai bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā ir personas dzīvesvieta. Ja persona ievietota ārstniecības iestādē, lietas materiālu kopijas nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas attiecīgā ārstniecības iestāde.

(MK 07.10.2025. noteikumu Nr. 594 redakcijā)

Par katru ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu vai aizgādnībā esošu personu iekārto atsevišķu lietu. Vienu kopīgu ārpusģimenes aprūpē esošu bērnu lietu iekārto par vienas ģimenes bērniem, kuriem ir kopīgi vecāki vai viens kopīgs vecāks, ja bāriņtiesa vienas ģimenes bērniem nodrošinājusi ārpusģimenes aprūpi pie viena un tā paša ārpusģimenes aprūpes pakalpojuma sniedzēja.

(Grozīts ar MK 15.12.2015. noteikumiem Nr. 739; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Bāriņtiesas lēmumu norakstus, kopijas vai izrakstus saskaņā ar normatīvo aktu prasībām apliecina ar bāriņtiesas ģerboņzīmogu.

Adopcijas lietas arhīvā glabājas seifā.

Bāriņtiesas sekretārs vai pašvaldības domes norīkots darbinieks (turpmāk - sekretārs) pēc lietas izskatīšanas un bāriņtiesas nolēmuma pasludināšanas lēmumu iereģistrē lēmumu reģistrācijas žurnālā.

Bāriņtiesa dokumentus paziņo adresātam Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 07.10.2025. noteikumu Nr. 594 redakcijā)

Bāriņtiesa lietas vai to kopijas nosūta pa pastu vai ar kurjeru, saņemot rakstisku pieprasījumu no iestādes, kurai ar likumu piešķirtas tiesības lietas pieprasīt, kā arī pēc bāriņtiesas iniciatīvas nosūtot lietas pārraudzībai citai bāriņtiesai. Pieprasījumu par lietas nosūtīšanu, lietā taisītā nolēmuma norakstu un pavadrakstu, ar kuru lieta nosūtīta, līdz lietas saņemšanai atpakaļ glabā atsevišķā mapē, kontrolējot lietas saņemšanu bāriņtiesā. Lietu reģistrā vai lietu reģistrācijas žurnālā atzīmē, kam, kad un pēc kā pieprasījuma lieta nosūtīta un kad tā saņemta atpakaļ bāriņtiesā.

Dokumentus lietai pievieno hronoloģiskā secībā, sanumurē, kā arī sastāda lietā esošo dokumentu sarakstu.

Bāriņtiesā saņemtos iesniegumus, sūdzības vai priekšlikumus sekretārs reģistrē un nodod bāriņtiesas priekšsēdētājam, kurš nosaka to tālāko virzību.

Ja bāriņtiesa pēc savas iniciatīvas vai pēc iesnieguma saņemšanas ierosinājusi administratīvo lietu, to reģistrē attiecīgajā reģistrā vai lietu reģistrācijas žurnālā.

Bērnu un to personu viedokli, kurām ar tiesas spriedumu ierobežota rīcībspēja, izskatāmajā lietā bāriņtiesa noskaidro šo personu ierastajā vidē vai citā drošā vidē. Bāriņtiesā šo personu viedokli var noskaidrot, ja šīs personas pašas izteikušas vēlmi ierasties bāriņtiesā. Šo personu izteikto viedokli bāriņtiesa noformē rakstiski.

(Grozīts ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr. 875; MK 18.06.2013. noteikumiem Nr. 320; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Administratīvā procesa dalībnieks var rakstveidā iesniegt bāriņtiesai lūgumu nomainīt personu, kura piedalās lietas sagatavošanā. Bāriņtiesa septiņu dienu laikā pieņem lēmumu un paziņo to iesniedzējam.

(MK 07.10.2025. noteikumu Nr. 594 redakcijā)

1 Foto, video un skaņu ieraksta iegūšana par bērna dzīves apstākļiem (turpmāk – ieraksts) pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja nepieciešams fiksēt faktus, kas liecina par bērna atrašanos dzīvībai un veselībai bīstamos apstākļos, un šie ieraksti nepieciešami Bāriņtiesu likumā noteiktā vienpersoniskā lēmuma pieņemšanai.

2 Ierakstu iegūšanai izmanto foto, video, audio ierīces, kas nodrošina atbilstošu ieraksta kvalitāti ar norādi par tā ieguves laiku un datumu.

3 Ierakstiem nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu, un tajos esošos personas datus publisko tikai likumā noteiktajos gadījumos.

4 Ierakstus iznīcina pēc mēneša no dienas, kad beidzies attiecīgā bāriņtiesas lēmuma pārsūdzēšanas termiņš, ja šis lēmums nav pārsūdzēts, vai pēc mēneša no dienas, kad stājies spēkā tiesas galīgais nolēmums attiecīgā bāriņtiesas koleģiālā lēmuma lietā.

5 Ierakstus, kas fiksē bāriņtiesas sēdes gaitu, pievieno attiecīgajai lietai un glabā atbilstoši šo noteikumu 28. punktā minētajā bāriņtiesu lietu paraugsarakstā noteiktajam glabāšanas termiņam.

Bāriņtiesas sēdē var piedalīties

44.1. administratīvā procesa dalībnieki;

44.2. lietā pieaicināts tulks;

44.3. lietā pieaicināts psihologs vai cits speciālists (turpmāk - speciālists);

44.4. institūcijas pārstāvis, lai atbilstoši kompetencei dotu atzinumu lietā;

44.5. (svītrots ar MK 23.02.2010. noteikumiem Nr.186);

44.6. centra vadītāja norīkota amatpersona.

(Grozīts ar MK 07.07.2009. noteikumiem Nr. 740; MK 23.02.2010. noteikumiem Nr. 186; MK 15.11.2011. noteikumiem Nr. 875; MK 07.10.2025. noteikumiem Nr. 594)

Par bāriņtiesas sēdes norises laiku un vietu administratīvā procesa dalībniekam, tulkam, speciālistam un institūcijai, kuras kompetencē ir sniegt atzinumu izskatāmajā lietā, paziņo vismaz 10 darbdienas pirms bāriņtiesas sēdes. Ja tas atbilst bērna vai aizgādnībā esošas personas interesēm, minēto termiņu var saīsināt, to īpaši pamatojot uzaicinājumā. Uzaicinājumu uz bāriņtiesas sēdi nosūta Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

Uzaicinājumu uz bāriņtiesas sēdi administratīvā procesa dalībniekiem var izsniegt pret parakstu.

Uzaicinājumā norāda

47.1. bāriņtiesas nosaukumu un adresi;

47.2. uzaicināmās fiziskās personas vārdu, uzvārdu, deklarētās dzīvesvietas adresi vai juridiskās personas nosaukumu un atrašanās vietu (juridisko adresi);

47.3. ierašanās laiku un vietu;

47.4. tās lietas nosaukumu, kurā persona uzaicināta;

47.5. norādi, kādā statusā persona tiek uzaicināta;

47.6. norādi, ka bāriņtiesa lietu var izskatīt bez administratīvā procesa dalībnieku klātbūtnes, ja ir ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem ir noteiktā kārtībā paziņots par lietas izskatīšanu un viņi nav ieradušies uz attiecīgo sēdi, kā arī nav paziņojuši neierašanās iemeslu;

47.7. norādi par tiesībām iepazīties ar lietas materiāliem.

Uzaicinājumu nosūta uz personas deklarēto dzīvesvietu.

Ja uzaicināmā persona nav deklarējusi dzīvesvietu un bāriņtiesas rīcībā ir informācija par personas faktisko atrašanās vietu, bāriņtiesa uzaicinājumu nosūta uz personas faktisko atrašanās vietu.

Ja uzaicinājums ir saņemts atpakaļ ar pasta atzīmi, ka adresāts nav sasniedzams, to pievieno lietai.

Uzsākot bāriņtiesas sēdi, sēdes vadītājs

51.1. iepazīstina ar sēdes sastāvu un informē, kāda lieta tiks izskatīta;

51.2. ziņo, kuras šajā lietā uzaicinātās personas ieradušās, kā arī to, vai ir paziņots par sēdi personām, kas nav ieradušās, un kādas ziņas saņemtas par šo personu neierašanās iemesliem;

51.3. šo noteikumu 44. punktā minētajām personām pārbauda personu apliecinošos dokumentus un noskaidro administratīvā procesa dalībnieku dzīvesvietas. Pilnvarotais pārstāvis vai advokāts uzrāda attiecīgo pilnvaru vai apliecinātu tās izrakstu, kopiju, norakstu vai orderi. Pilnvaras oriģināls, noraksts, kopija vai ordera oriģināls pievienojams lietas materiāliem;

51.4. iepazīstina administratīvā procesa dalībniekus ar viņu tiesībām un pienākumiem. Ja administratīvā procesa dalībniekiem ir papildus iesniedzami pierādījumi, kam ir nozīme lietas izskatīšanā, bāriņtiesa nodrošina iespēju pārējiem lietas dalībniekiem ar tiem iepazīties;

51.5. informē, ka sēdes gaita tiek fiksēta skaņu ierakstā, ja bāriņtiesas sēdes gaita pilnā apjomā tiek fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

Bāriņtiesas sēdi atliek

52.1. ja uz bāriņtiesas sēdi neierodas kāds no administratīvā procesa dalībniekiem un viņam nav paziņots par bāriņtiesas sēdes laiku un vietu, izņemot gadījumus, kad administratīvā procesa dalībniekam nav iespējams paziņot par lietas izskatīšanu tāpēc, ka viņš nav deklarējis dzīvesvietu un nav zināma viņa faktiskā atrašanās vieta;

52.2. ja kāds no lietas dalībniekiem, kuram paziņots par bāriņtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas tāda iemesla dēļ, kuru bāriņtiesas sēdes sastāvs atzīst par attaisnojošu.

Bāriņtiesas sēdi var atlikt

53.1. ja administratīvā procesa dalībnieks, kam paziņots par bāriņtiesas sēdes datumu un laiku, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;

53.2. ja bāriņtiesa uzskata, ka nav iespējams izskatīt lietu tāpēc, ka nav ieradies administratīvā procesa dalībnieks, lietā pieaicināts speciālists vai tulks;

53.3. pēc administratīvā procesa dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt pierādījumus, kam ir būtiska nozīme izskatāmajā lietā;

53.4. ja administratīvā procesa dalībniekam nav bijusi nodrošināta iespēja iepazīties ar lietas materiāliem;

53.5. ja bāriņtiesa atzīst, ka lietā nepieciešams iegūt papildu informāciju, kas būtiska konkrētās lietas izskatīšanai un tāda lēmuma pieņemšanai, kurš prioritāri nodrošina bērna labāko interešu ievērošanu.

(Grozīts ar MK 15.12.2015. noteikumiem Nr. 739)

Lietu var izskatīt bez administratīvā procesa dalībnieku klātbūtnes, ja

54.1. ir ziņas par to, ka administratīvā procesa dalībniekiem noteiktā kārtībā ir paziņots par lietas izskatīšanu un viņi nav ieradušies uz attiecīgo sēdi, kā arī nav paziņojuši neierašanās iemeslu vai ir lūguši izskatīt lietu bez viņu klātbūtnes un ir noskaidrota lietas izskatīšanai nepieciešamā informācija;

54.2. administratīvā procesa dalībniekam nav iespējams paziņot par lietas izskatīšanu tāpēc, ka viņš nav deklarējis dzīvesvietu un nav zināma viņa faktiskā atrašanās vieta.

(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Uz bāriņtiesas sēdi uzaicinātās personas paskaidrojumus sniedz mutiski. Lietā esošie rakstiskie pierādījumi un citi materiāli pēc administratīvā procesa dalībnieku lūguma tiek nolasīti.

Ja administratīvā procesa dalībnieks konstatē, ka bāriņtiesas sēdes sastāvā ir persona, kura saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav tiesīga piedalīties lietas izskatīšanā, administratīvā procesa dalībnieks var lūgt noraidīt sēdes sastāva dalībnieku.

Administratīvā procesa dalībnieks noraidījumu var pieteikt rakstiski vai mutiski, un par to izdarāms ieraksts sēdes protokolā.

Ja pieteikts noraidījums, bāriņtiesa uzklausa sēdes sastāva dalībnieku, kuram noraidījums pieteikts. Lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem pārējais sēdes sastāvs, apspriežoties atsevišķā telpā. Ja noraidījums pieteikts vismaz diviem sēdes sastāva dalībniekiem, lēmumu par pieteikto noraidījumu pieņem tas pats sēdes sastāvs, apspriežoties atsevišķā telpā.

Ja noraidījums ir pamatots, lietas izskatīšanu atliek, izdara atzīmi lietā vai sēdes protokolā un to nodod izskatīšanai citam bāriņtiesas sēdes sastāvam. Ja nav iespējams lietu izskatīt citā sēdes sastāvā un attiecīgās pašvaldības teritorijā darbojas vairākas bāriņtiesas, lietu izskatīšanai nodod attiecīgās pašvaldības citai bāriņtiesai. Ja attiecīgās pašvaldības teritorijā lietu izskatīt nav iespējams, lietu izskatīšanai nosūta citai tuvākajai bāriņtiesai.

Par bāriņtiesas sēdes gaitu rakstāms sēdes protokols. Sēdes protokolu raksta sekretārs par katru izskatāmo lietu atsevišķi. Protokolu paraksta sēdes vadītājs un sekretārs ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc bāriņtiesas sēdes.

Bāriņtiesas sēdes protokolā norāda

61.1. sēdes datumu un vietu, norādot adresi;

61.2. sēdes sākumu un beigas;

61.3. personas, kuras piedalās sēdē, un personas, kurām par sēdi ir paziņots, bet kuras nav ieradušās, kā arī neierašanās iemeslus, ja tādi ir zināmi;

61.4. lietas dalībnieku teikto vai skaņu ieraksta datnes nosaukumu, ja bāriņtiesas sēdes gaita pilnā apjomā tiek fiksēta skaņu ierakstā un ieraksts tiek uzglabāts informācijas sistēmā, kas nodrošina konfidencialitāti, integritāti, pieejamību, auditācijas pierakstus un citas augsta riska informācijas drošības prasības;

61.5. sēdē pieņemto lēmumu;

61.6. vai bāriņtiesas sēdes gaitas fiksēšanai pilnā apjomā izmantots skaņu ieraksts.

(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Pirms sēdes protokola parakstīšanas atrunā visus labojumus un pārsvītro līdz galam neaizpildītās rindas un citas brīvās vietas. Protokolā nav pieļaujami neatrunāti teksta dzēsumi un aizkrāsojumi. Ja protokols ir uz vairākām lapām, to caurauklo.

Bāriņtiesas sēdes dalībniekiem pēc protokola parakstīšanas ir tiesības iepazīties ar bāriņtiesas sēdes protokolu.

1 Ja bāriņtiesas sēdes gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu, bāriņtiesa nodrošina bāriņtiesas sēdes dalībniekam skaņu ieraksta pieejamību nākamajā darbdienā pēc bāriņtiesas sēdes, savukārt skaņu ieraksta audioprotokola pieejamību – pēc trim darbdienām.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

Personas, kuras ir piedalījušās bāriņtiesas sēdē, triju darbdienu laikā no protokola parakstīšanas dienas var iesniegt rakstveida piezīmes par protokolu, norādot tajā pieļautās nepilnības un neprecizitātes, izņemot gadījumu, kad bāriņtiesas sēdes gaita pilnā apjomā fiksēta, izmantojot skaņu ierakstu

(Grozīts ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Iesniegtās piezīmes sēdes vadītājs izskata triju darbdienu laikā un, ja piekrīt piezīmēm, tad apliecina to pareizību un pievieno tās bāriņtiesas sēdes protokolam.

Sarežģītā lietā var izsludināt sēdes pārtraukumu līdz nākamajai darbdienai. Lēmumu par sēdes pārtraukumu ieraksta sēdes protokolā.

Pēc sēdes dalībnieku uzklausīšanas un iepazīšanās ar lietas materiāliem bāriņtiesas sēdes vadītājs un bāriņtiesas locekļi, kuri piedalās bāriņtiesas sēdē, apspriežas atsevišķā telpā un pieņem lēmumu.

Lēmumu bāriņtiesa pieņem ar vienkāršu balsu vairākumu. Neviens no sēdes sastāva nav tiesīgs atturēties no balsošanas. Ja balsis dalās līdzīgi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

1 Bāriņtiesas loceklis, kuram par bāriņtiesas sēdē pieņemto lēmumu ir atšķirīgs viedoklis, to pamato un noformē rakstiski, kā arī 15 dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas iesniedz sēdes vadītājam.

(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā)

2 Rakstiski noformētajam atsevišķajam viedoklim nosaka ierobežotas pieejamības informācijas statusu, un ar to var iepazīties

68.2 1. tiesa, kurā pārsūdzēts attiecīgais bāriņtiesas lēmums;

68.22. bāriņtiesas priekšsēdētājs un centrs, vērtējot bāriņtiesas locekļa darbību.

(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.10.2025. noteikumiem Nr. 594)

Pēc apspriešanās, bāriņtiesas sēdes dalībniekiem klātesot, bāriņtiesa pasludina lēmumu, paskaidrojot lēmuma stāšanos spēkā un lēmuma pārsūdzēšanas kārtību.

Bāriņtiesa lēmumu rakstiski noformē un apzīmogo un tā norakstu, Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā, nosūta administratīvā procesa dalībniekam 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas. Bāriņtiesa triju darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas, kas personai dod tiesības uz valsts sociālo pabalstu vai ar kuru saskaņā šādas tiesības personai izbeidzas, informē par to Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr. 186 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr. 875; MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592)

Lēmuma norakstu, izrakstu vai kopiju administratīvā procesa dalībniekiem var izsniegt bāriņtiesā pret parakstu.

Ja bāriņtiesas lēmuma norakstu, izrakstu vai kopiju nosūta pa pastu vai ar kurjeru, lietai pievieno pavadvēstuli.

1 Bāriņtiesa vēršas tiesā divu mēnešu laikā pēc attiecīgā lēmuma pieņemšanas, ja Bāriņtiesu likumā noteiktajos gadījumos ir nepieciešams tiesas nolēmums.

(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā)

Riska novērtēšana veicama, ierosinot lietu par bērna aizgādības tiesību pārtraukšanu vecākiem un pirms bāriņtiesas lēmuma pieņemšanas attiecīgajā lietā, izņemot gadījumu, kad tiek pieņemts vienpersonisks lēmums saskaņā ar Bāriņtiesu likuma 23. pantu.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

Bāriņtiesa veic riska novērtēšanu, aizpildot attiecīgas anketas (1.pielikums) un ņemot vērā noteiktus kritērijus (2.pielikums).

Veicot riska novērtēšanu, bāriņtiesa var pieaicināt attiecīgus speciālistus un institūciju pārstāvjus vai pieprasīt viņu rīcībā esošu informāciju.

Noteikumu 74.punktā minēto riska novērtēšanu veic arī pirms pārtraukto aizgādības tiesību atjaunošanas vecākiem un pirms aizbildņa atcelšanas.

(Grozīts ar MK 18.06.2013. noteikumiem Nr.320)

Aizpildīto riska novērtēšanas anketu pievieno attiecīgajai lietai.

Lemjot par ārpusģimenes aprūpi bērnam, bāriņtiesa izskaidro bērnam iespējamos ārpusģimenes aprūpes veidus un noskaidro bērna viedokli par viņam piemērotāko ārpusģimenes aprūpes veidu, ja bērns spēj formulēt savu viedokli.

1 Lemjot par aizgādnību vai pagaidu aizgādnību, bāriņtiesa noskaidro personas ar rīcībspējas ierobežojumu viedokli vai tās personas viedokli, kurai nodibināta pagaidu aizgādnība, visos ar personas tiesību un tiesisko interešu aizsardzības nodrošināšanu saistītajos jautājumos, ja vien šī persona spēj formulēt viedokli.

(MK 18.06.2013. noteikumu Nr.320 redakcijā)

Bāriņtiesa izskaidro ieceltajam aizbildnim (aizgādnim) viņa pienākumus, tiesības un atbildību, un aizbildnis (aizgādnis) parakstās, ka ir informēts par to.

Bāriņtiesa vismaz reizi gadā pārbauda aizgādņa darbību un noskaidro aizgādņa un aizgādnībā esošas personas viedokli par mantas pārvaldību, kā arī aizgādnībā esošas personas viedokli par savstarpējām attiecībām ar aizgādni un nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

Bāriņtiesa vismaz reizi gadā pārbauda aizbildnībā esošā bērna aprūpi un sastāda dzīves apstākļu pārbaudes aktu. Aktā iekļauj vismaz šādu informāciju

81.1. bērna viedoklis par dzīves apstākļiem, savstarpējām attiecībām ar aizbildni un nedalītā saimniecībā dzīvojošām personām, par saskarsmi un iespējām kontaktēties ar vecākiem, citiem radiniekiem un citām bērnam tuvām personām;

81.2. aizbildņa viedoklis par aizbildnības pārvaldību un savstarpējām attiecībām ar aizbilstamo.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

1 Bāriņtiesa vismaz reizi gadā pārbauda ārpusģimenes aprūpes iestādē ievietota bērna aprūpi.

(MK 23.02.2010. noteikumu Nr.186 redakcijā)

2 Pirms lēmuma pieņemšanas par bērna ārpusģimenes aprūpi bāriņtiesa sagatavo rakstisku pārskatu par darbībām, kas veiktas, lai bērnam nodrošinātu piemērotu aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē (turpmāk – pārskats). Pārskatā iekļauj šādu informāciju

81.2 1. potenciālā aizbildņa vārds, uzvārds, dzimšanas gads un deklarētās dzīvesvietas adrese, viedoklis un iemesli, kas liedz minētajai personai kļūt par aizbildni;

81.2 2. tā ārpusģimenes aprūpes atbalsta centra darbinieka vārds, uzvārds, ar kuru pārrunāta iespēja audžuģimenei vai specializētajai audžuģimenei uzņemt bērnu, kā arī iemesli, kādēļ attiecīgā audžuģimene nevar uzņemt bērnu;

81.23. datums, kad no Fizisko personu reģistra iegūta informācija par potenciālā aizbildņa vārdu, uzvārdu, dzimšanas gadu un deklarētās dzīvesvietas adresi un no pašvaldību bāriņtiesu informācijas sistēmas – informācija par audžuģimenēm.

(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.09.2020. noteikumiem Nr. 592; MK 07.10.2025. noteikumiem Nr. 594)

3 Ja bērnam vecumā līdz trim gadiem pirmreizējas informācijas ieguves laikā nav bijis iespējams nodrošināt ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa vai audžuģimenē un bērns ievietots ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijā, bāriņtiesa ne retāk kā reizi trijos mēnešos aktualizē pārskatā norādīto informāciju, iekļaujot arī

81.3 1. ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūcijas sniegto informāciju par bērna saskarsmi ar vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem, kā arī citām personām, ar kurām bērns ilgu laiku ir dzīvojis nedalītā saimniecībā, un minēto personu sadarbību ar ilgstošas sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas institūciju, kā arī informāciju par bērna fizisko un psihosociālo attīstību;

81.3 2. pašvaldības sociālā dienesta sniegto informāciju par veikto sociālo darbu, lai sekmētu bērna atgriešanos ģimenē.

(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā)

4 Par bērnu vecumā no trīs līdz 18 gadiem bāriņtiesa atbilstoši šo noteikumu 81.3 punktam aktualizē informāciju ne retāk kā reizi sešos mēnešos.

(MK 15.12.2015. noteikumu Nr. 739 redakcijā)

5 Par bērnu, kuram nodrošina ārpusģimenes aprūpi audžuģimenē, bāriņtiesa pārskatā norādīto informāciju aktualizē ne retāk kā reizi 12 mēnešos, iekļaujot informāciju par iespējām bērnam nodrošināt ārpusģimenes aprūpi pie aizbildņa. Bāriņtiesa atkārtoti aktualizē pārskatā norādīto informāciju par bērna radiniekiem un citām bērnam tuvām personām, no kurām nav saņemts atteikums uzņemties aizbildņa pienākumus vai kurām ir mainījušies apstākļi, kas bija par pamatu atteikuma iesniegšanai, un vairs nepastāv objektīvi šķēršļi uzņemties un pildīt aizbildņa pienākumus.

(MK 07.10.2025. noteikumu Nr. 594 redakcijā; punkts stājas spēkā 01.03.2026., sk. 101. punktu)

Bāriņtiesa vismaz reizi gadā pārliecinās par aizgādnībā vai ārpusģimenes aprūpē esošās personas mantas sastāvu un stāvokli.

Par mantas apskati bāriņtiesa sastāda mantas apskates aktu, kurā norāda

83.1. informāciju par mantas sastāva atbilstību mantas sarakstam;

83.2. informāciju, kādas ir izmaiņas mantas stāvoklī, salīdzinot ar iepriekšējo periodu;

83.3. apsekotāju ieteikumus par mantas pārvaldību, ja tādi nepieciešami.

Pirms lēmuma pieņemšanas par ārpusģimenes aprūpes veida maiņu, kā arī pirms bērna atgriešanās vecāku aprūpē, bāriņtiesa izskaidro bērnam veicamās darbības un noskaidro bērna viedokli, ja bērns spēj formulēt savu viedokli.

Bāriņtiesa ieceltajam aizbildnim (aizgādnim) uzdod sastādīt aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas sarakstu. Sastādot mantas sarakstu, veic mantas apraksti, kā arī pēc iespējas noskaidro esošos parādus. Mantas sarakstu nesastāda, ja to ir sastādījis tiesu izpildītājs.

Pēc mantas saraksta saņemšanas bāriņtiesa to pārbauda, uzklausa aizbildni (aizgādni) un, ja nepieciešams, dod aizbildnim (aizgādnim) norādījumus, kā rīkoties ar viņam nodoto mantu un kas darāms, lai atgūtu trešo personu valdījumā esošo aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantu, ja tāda ir.

Mantas pārdošanu par tirgus cenām organizē aizbildnis (aizgādnis). Pirms nekustamā īpašuma pārdošanas aizbildnis (aizgādnis) iesniedz bāriņtiesai pirkuma līguma projektu un nekustamā īpašuma novērtējumu.

Ja aizbildnis (aizgādnis) lūdz atļauju aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas kustamo vai nekustamo mantu atsavināt, ieķīlāt vai apgrūtināt ar citām lietu tiesībām, bāriņtiesa izvērtē, vai šāda rīcība ir likumīga un lietderīga un vai tā atbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm. Bāriņtiesa arī izvērtē, vai pirkuma līguma projektā minētie nosacījumi un pirkuma cena atbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm. Pēc minēto apstākļu izvērtēšanas bāriņtiesa pieņem motivētu lēmumu.

Ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas pārdošana ir likumīga un lietderīga un atbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm, bāriņtiesa nosaka, vai attiecīgā manta ir pārdodama izsolē vai par tirgus cenām.

Mantas pārdošanu izsolē organizē bāriņtiesa.

Ja aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai piederošā nekustamā īpašuma vērtība nepārsniedz 14000 euro un bāriņtiesa ir nolēmusi atļaut īpašumu pārdot, bāriņtiesas lēmums ir par pamatu, lai aizbildnis (aizgādnis) noslēgtu pirkuma līgumu.

(Grozīts ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.875; MK 03.09.2013. noteikumiem Nr.726)

Nosūtot lietu izšķiršanai tiesai, bāriņtiesa savā lēmumā norāda pamatojumu aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas pārdošanas likumībai, lietderībai un atbilstībai attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm vai pamatojumu, ka aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas mantas pārdošana nav likumīga, lietderīga vai neatbilst attiecīgās aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm.

Pēc lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa sagatavo pieteikumu tiesai un kopā ar lēmuma un lietas materiālu kopijām nosūta tiesai izšķiršanai.

Ja bāriņtiesa ir pieņēmusi lēmumu par atļauju aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai piederošā nekustamā īpašuma, kura vērtība nepārsniedz 14000 euro, pārdošanai uz pirkuma līguma projektā minētajiem nosacījumiem, aizbildnis (aizgādnis) noslēdz pirkuma līgumu un pirkuma līguma kopiju iesniedz bāriņtiesā.

(Grozīts ar MK 15.11.2011. noteikumiem Nr.875; MK 03.09.2013. noteikumiem Nr.726)

Bāriņtiesa izvērtē aizdevuma līguma nosacījumus, ja aizbildnis (aizgādnis) iesniedzis lūgumu par aizbildnībā vai aizgādnībā esošai personai piederošā nekustamā īpašuma, kura vērtība nepārsniedz 14000 euro, ieķīlāšanu vai apgrūtināšanu ar lietu tiesībām, un lemj par atļauju vai atteikumu nekustamo īpašumu ieķīlāt vai apgrūtināt ar lietu tiesībām.

(Grozīts ar MK 03.09.2013. noteikumiem Nr.726)

Ja bāriņtiesa uzskata, ka aizbildņa (aizgādņa) iesniegto līgumu vai darījuma aktu projektu nosacījumi neatbilst aizbildnībā vai aizgādnībā esošās personas interesēm, bāriņtiesa var lūgt vienošanās nosacījumus precizēt, norādot, kādi nosacījumi precizējami.

Pēc lēmuma pieņemšanas bāriņtiesa lēmumu kopā ar lietā esošo darījuma akta projektu cauršuj.

Pēc mantas pārdošanas (maiņas) vai aizdevuma līguma noslēgšanas aizbildnis (aizgādnis) mēneša laikā no darījuma noslēgšanas brīža iesniedz norēķinu bāriņtiesā.

1 Atzinumu, kuru Bāriņtiesu likuma 50. pantā noteiktajos gadījumos sniedz pēc tiesas pieprasījuma (turpmāk – atzinums tiesai), sagatavo kā bāriņtiesas lēmumu un pieņem bāriņtiesas sēdē, ievērojot šo noteikumu 68. un 68.2 punktā minētās prasības, bez tās personas klātbūtnes, kuras intereses skar atzinums tiesai. Atzinumu tiesai noformē rakstiski un apzīmogo. Bāriņtiesa pēc savas iniciatīvas lietu var izskatīt tās personas klātbūtnē, uz kuru attiecas atzinums tiesai.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

2 Pēc tiesas pieprasījuma saņemšanas bāriņtiesa informē tiesu par termiņu, kādā tiks sagatavots atzinums tiesai, un nosūta minēto informāciju konkrētās lietas dalībniekam, lūdzot to 20 dienu laikā rakstveidā izteikt viedokli par jautājuma izskatīšanu bāriņtiesas sēdē, kā arī 30 dienu laikā, skaitot no dienas, kad bāriņtiesa nosūtījusi informācijas pieprasījumu konkrētās lietas dalībniekam, sniegt papildu viedokli un pierādījumus.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

3 Lietas dalībniekiem, kuri bāriņtiesā ir iesnieguši attiecīgu iesniegumu, ir tiesības iepazīties ar lietas materiāliem. Personai, kura iepazīstas ar lietas materiāliem, bāriņtiesa nodrošina iespēju izrakstīt no lietas materiāliem vai, izmantojot personas tehniskos līdzekļus, nofotografēt nepieciešamo informāciju vai ar tehniskiem līdzekļiem izgatavot lietā esošo dokumentu kopijas. Par to izdara atzīmi lietas uzziņas lapā. Bāriņtiesai ir tiesības atteikt lietā esošo dokumentu kopiju izsniegšanu atkārtoti, ja attiecīgais pieprasījums nav pamatots ar objektīviem iemesliem.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

4 Bāriņtiesas atzinums sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas, motīvu daļas un rezolutīvās daļas

98.4 1. ievaddaļā norāda atzinuma sagatavošanas vietu un laiku, bāriņtiesas nosaukumu, bāriņtiesas locekļu vārdus un uzvārdus, lietas izskatīšanas pamatojumu, personas, kuras piedalās sēdē, un personas, kurām par sēdi ir paziņots, bet kuras nav ieradušās, kā arī neierašanās iemeslus, ja tie ir zināmi. Ja atzinums sagatavots bāriņtiesas sēdē tās personas klātbūtnē, kuras intereses skar atzinums, ievaddaļā pamato šādu nepieciešamību;

98.4 2. aprakstošajā daļā norāda lietas apstākļus, informāciju par bērnu un ģimeni vai aizgādnībā esošo personu, uzskaita konstatētos faktus un iegūtos pierādījumus;

98.4 3. motīvu daļā norāda iegūto ziņu analīzi saistībā ar tiesā iesniegto prasību, bāriņtiesas secinājumus un ieteikumus par bērna vai aizgādnībā esošas personas interesēm atbilstošāko risinājumu un tā pamatojumu;

98.4 4. rezolutīvajā daļā sniedz bāriņtiesas viedokli par bērna vai aizgādnībā esošas personas interesēm atbilstošāko risinājumu.

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

5 Bāriņtiesa Paziņošanas likumā noteiktajā kārtībā 10 darbdienu laikā pēc lēmuma pieņemšanas nosūta lietas dalībniekam atzinumu tiesai (norakstu).

(MK 22.09.2020. noteikumu Nr. 592 redakcijā)

Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.

Noteikumu VII nodaļa stājas spēkā ar 2007.gada 1.augustu.

Šo noteikumu 81.5 punkts stājas spēkā 2026. gada 1. martā.

(MK 07.10.2025. noteikumu Nr. 594 redakcijā)