Dzīvnieku aizsardzības likums

1) atrakciju dzīvnieks — dzīvnieks, kuru tur publiskai izrādīšanai izklaides vai sabiedrības izglītošanas nolūkā, kā arī cirka dzīvnieks, izņemot dzīvnieku, kuru tur zooloģiskajā dārzā;

2) dzīvnieka īpašnieks — juridiskā vai fiziskā persona, kurai pieder dzīvnieks;

3) dzīvnieka turētājs — persona, kuras rīcībā un aprūpē atrodas dzīvnieks;

4) (izslēgts ar 14.03.2024. likumu);

5) dzīvnieku viesnīca — speciāli aprīkota vieta, kur mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks uz noteiktu laiku var atstāt aprūpē savu dzīvnieku;

6) eitanāzija — dzīvnieka dzīvības funkciju pārtraukšana nesāpīgā veidā;

7) izmēģinājumu dzīvnieks — procedūrām audzēts vai tajās izmantojams dzīvnieks;

8) izmēģinājumu dzīvnieka audzētājs — persona, kas audzē šā likuma pielikumā minētos dzīvniekus izmantošanai procedūrās vai to audu vai orgānu izmantošanai zinātniskiem mērķiem vai kas galvenokārt šiem mērķiem audzē citus dzīvniekus, gūstot vai negūstot no tā peļņu;

9) izmēģinājumu dzīvnieka lietotājs — persona, kas izmanto dzīvnieku procedūrā, gūstot vai negūstot peļņu;

10) izmēģinājumu dzīvnieka piegādātājs — persona, kas nav dzīvnieka audzētājs un kas piegādā izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrās vai tā audu vai orgānu izmantošanai zinātniskiem mērķiem, gūstot vai negūstot peļņu;

11) izmēģinājuma projekts — darba programma ar noteiktu zinātnisku mērķi, kura ietver vienu vai vairākas procedūras;

12) labturība — dzīvnieka fizioloģisko un etoloģisko vajadzību nodrošināšanas pasākumu kopums;

13) lauksaimniecības dzīvnieks — dzīvnieks, kuru audzē un tur dzīvnieku izcelsmes produktu iegūšanai vai citos lauksaimnieciskos nolūkos, tai skaitā ierobežotā platībā turēts savvaļas sugas dzīvnieks un ar ģenētiskās modifikācijas metodēm iegūts dzīvnieks;

14) mājas (istabas) dzīvnieks — dzīvnieks, kuru cilvēks tur savam priekam;

15) procedūra — dzīvnieka invazīva vai neinvazīva tāda izmantošana eksperimentālam vai citam zinātniskam mērķim ar zināmu vai nezināmu iznākumu vai izglītības mērķiem, kura var dzīvniekam izraisīt sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu, kas līdzinās tam, ko izraisa adatas ievadīšana atbilstīgi veterinārmedicīniskajai praksei, vai pārsniedz to. Tas ietver jebkuras darbības, kas izraisa vai var izraisīt dzīvnieka piedzimšanu vai izšķilšanos vai jaunas ģenētiski modificētas dzīvnieku līnijas rašanos un uzturēšanu šādos apstākļos, taču neattiecas uz dzīvnieku nogalināšanu tikai tādēļ, lai izmantotu to orgānus vai audus;

16) savvaļas sugas dzīvnieks — dzīvnieks, kura evolūciju nav apzināti ietekmējis cilvēks, lai apmierinātu savas vajadzības;

17) sporta un darba dzīvnieks — dzīvnieks, kurš ir apguvis specifiskas iemaņas un veic cilvēka noteiktu darbību;

18) zooloģiskais dārzs — pastāvīga vieta, kur savvaļas sugu dzīvnieki tiek turēti izstādīšanai publikas apskatei septiņas vai vairāk dienas gadā sugas saglabāšanas, pavairošanas, reintrodukcijas, pētniecības un sabiedrības izglītošanas nolūkā.

(2) Likumā lietotais termins "dzīvnieku patversme" atbilst Komisijas 2019. gada 28. jūnija deleģētās regulas (ES) 2019/2035, ar ko attiecībā uz noteikumiem, kurus piemēro sauszemes dzīvnieku turēšanas objektiem un inkubatoriem, un attiecībā uz konkrētu sauszemes dzīvnieku un inkubējamu olu izsekojamību papildina Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) 2016/429 (turpmāk — regula (ES) 2019/2035) 2. panta 8. punktā lietotajam terminam.

(08.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014., 15.06.2017. un 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

Personas, kuru īpašumā šā likuma spēkā stāšanās brīdī ir 16.pantā minētie dzīvnieki, nedrīkst pieļaut šo dzīvnieku vairošanos un līdz 2000.gada 1.jūlijam nodrošina dzīvnieku turēšanu savvaļas dzīvnieku kolekcijās, bet, ja tas nav iespējams, — eitanāziju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.janvārim izdod noteikumus, kas reglamentē

1) labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībām, darbam vai atrakcijām;

2) labturības prasības dzīvnieku patversmēs un dzīvnieku viesnīcās un kārtību, kādā dzīvnieku nodod dzīvnieku patversmē vai dzīvnieku viesnīcā;

3) kritērijus un kārtību, kādā suni atzīst par bīstamu, nosaka turpmāko rīcību ar to un prasības bīstama suņa turēšanai;

4) labturības prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, suņa apmācībai un mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus.

(14.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2005.)

1) savvaļas dzīvnieki;

2) nebrīvē audzēti dzīvnieki.

(2) Savvaļas dzīvniekus pēc to izmantošanas veida iedala šādi

1) medījamie dzīvnieki;

2) nemedījamie dzīvnieki.

(3) Nebrīvē audzētus dzīvniekus pēc to izmantošanas veida iedala šādi

1) lauksaimniecības dzīvnieki;

2) mājas (istabas) dzīvnieki;

3) sporta, darba un atrakciju dzīvnieki;

4) izmēģinājumu dzīvnieki;

5) dzīvnieki, kurus tur zooloģiskajā dārzā;

6) savvaļas sugu dzīvnieki, kurus tur reģistrētā savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietā.

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

1) plēsēju kārtas savvaļas sugas dzīvnieku;

2) primātu;

3) jūras zīdītāju;

4) krokodilu kārtas dzīvnieku;

5) čūskveidīgo dzīvnieku.

(2) Aizliegts dzīvnieku barot ar dzīviem siltasiņu dzīvniekiem.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētie aizliegumi neattiecas uz zooloģiskajiem dārziem un reģistrētām savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietām.

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Ministru kabinets līdz 2003.gada 1.jūlijam

1) apstiprina prasības mājas (istabas) dzīvnieku turēšanai, testēšanai, apmācībai, tirdzniecībai un demonstrēšanai publiskās izstādēs, prasības bīstama suņa turēšanai, kā arī mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieka un turētāja tiesības un pienākumus;

2) apstiprina Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nolikumu, nosakot tās funkcijas un darbību.

(06.02.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.03.2003.)

1) dzīvnieka nogalināšana, izņemot šajā likumā noteiktos gadījumus;

2) dzīvnieka sakropļošana, mocīšana un spīdzināšana;

3) dzīvnieka atstāšana bez aprūpes;

4) dzīvnieka atstāšana bezpalīdzīgā stāvoklī;

5) dzīvnieka kaitināšana un uzrīdīšana, izņemot gadījumus, kad tas nepieciešams darba dzīvnieka apmācībai;

6) dzīvnieku cīņu organizēšana, dzīvnieku iesaistīšana šajās cīņās un šo cīņu atbalstīšana;

7) dzīvnieka pakļaušana izskatu pārveidojošām vai citām neārstnieciskām procedūrām, ja to nepieciešamību nav noteicis un tās nav veicis praktizējošs veterinārārsts vai cita persona saskaņā ar lauksaimniecības dzīvnieku labturību regulējošiem normatīvajiem aktiem. Praktizējošam veterinārārstam atļauts izdarīt astes apgriešanu šā likuma 18.1 pantā noteikto šķirņu suņiem;

8) dzīvnieka izmantošana par mērķi šaušanas apmācībās vai sacensībās;

9) dzīvnieka izmantošana citu sugu dzīvnieku apmācībai, izņemot medību suņu apmācību;

10) dzīvnieka izmantošana, liekot tam veikt darbības, kas attiecīgajam dzīvniekam nav raksturīgas dabiskā vidē un pārsniedz tā dabiskās spējas, kā arī var kaitēt dzīvnieka veselībai un radīt tam ciešanas;

11) savvaļas sugas dzīvnieka demonstrēšana ārpus zooloģiskā dārza vai reģistrētas savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas;

12) dzīvnieka mātītes piedāvāšana un izmantošana dzīvnieka tēviņa dzimumtieksmju apmierināšanai bez nolūka iegūt pēcnācējus;

13) citu tādu darbību veikšana, kuras izraisa vai var izraisīt dzīvnieka sakropļošanu vai nāvi, radīt tam ciešanas, izņemot gadījumus, kad šīs darbības veiktas ārstēšanas, izmēģinājumu nolūkos, vai gadījumus, kad tiek apdraudēta cilvēka dzīvība vai veselība;

14) dzīvnieku turēšanas noteikumu, labturības prasību un pārvadāšanas noteikumu neievērošana, kas apdraud dzīvnieka veselību vai var izraisīt tā nāvi;

15) kaušanai paredzēto dzīvnieku aizsardzības prasību neievērošana;

16) dzīvnieka izmantošana reliģiskos rituālos un izlozēs.

(2) Personai ir aizliegts turēt dzīvnieku, ja tā ir sodīta par cietsirdīgu izturēšanos pret dzīvnieku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.02.2003., 14.04.2005., 31.03.2010. un 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

1) dzīvnieku, kuram šīs operācijas nepieciešamību apliecina praktizējošs veterinārārsts, veicot ierakstu dzīvnieka pasē vai vakcinācijas apliecībā;

2) šajā likumā noteiktas šķirnes suni, kuram atļauta astes apgriešana;

3) dzīvnieku, kura izcelsmes valsts normatīvajos aktos ir atļauts veikt attiecīgo izskatu pārveidojošo operāciju.

(2) Bez saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu aizliegts dzīvnieku izmantot publiskos pasākumos, kas nav specializēti pasākumi ar dzīvnieka piedalīšanos, vai dāvināt dzīvnieku publiskā pasākumā bez apdāvināmās personas piekrišanas un bez saskaņošanas ar Pārtikas un veterināro dienestu.

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Likuma 8.panta trešā daļa un grozījumi 39.pantā attiecībā uz vietējo pašvaldību uzdevumiem dzīvnieku aizsardzībā stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

(14.04.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.05.2005.)

(2) Dzīvnieka īpašniekam ir šādi pienākumi

1) rūpēties par dzīvnieka veselību, labturību un izmantošanu atbilstoši tā sugai, vecumam un fizioloģijai;

2) rūpēties par labvēlīgu sabiedrības attieksmi pret viņa īpašumā esošo dzīvnieku;

3) nodrošināt, lai dzīvnieks netraucētu un neapdraudētu cilvēkus vai citus dzīvniekus;

4) nepieļaut nekontrolētu dzīvnieka vairošanos;

5) nodrošināt dzīvnieka turēšanas apstākļu, aprīkojuma, barības un ūdens atbilstību tā fizioloģiskajām un etoloģiskajām vajadzībām, ņemot vērā attiecīgā dzīvnieka sugu, attīstības, adaptācijas un pieradināšanas pakāpi;

6) nepakļaut dzīvnieku sāpēm un ciešanām, kā arī novērst tā savainošanās iespējas;

7) ņemot vērā dzīvnieka fizioloģiskās un etoloģiskās vajadzības, nodrošināt dzīvniekam fizisko aktivitāti, bet dzīvniekam, kura pārvietošanās ir ierobežota, — pietiekamu turēšanas platību;

8) nekavējoties pēc šā likuma 9.pantā minēto iestāžu amatpersonu pieprasījuma atbilstoši to kompetencei uzrādīt dzīvnieku, tā turēšanas vietu, kā arī dzīvnieka pasi vai vakcinācijas apliecību un citus dokumentus, kas saistīti ar dzīvnieku;

9) nodrošināt sterilizēta kaķa apzīmēšanu, ja kaķis uzturas pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā.

(3) Ja dzīvnieka īpašnieks nespēj pildīt šā panta otrajā daļā minētos pienākumus, dzīvnieku atsavina personai, kas spēj pildīt šos pienākumus, nodod dzīvnieku patversmei vai nogalina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(4) Šā panta otrajā daļā minētie pienākumi ir arī dzīvnieka turētājam, kuram īpašnieks uzticējis dzīvnieku vai kura valdījumā dzīvnieks nokļuvis citādā veidā.

(5) Tikai dzīvnieka īpašniekam ir tiesības dot atļauju dzīvnieka izmantošanai par donoru un — šajā likumā noteiktajos gadījumos — tā nogalināšanai, kā arī tikai dzīvnieka īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības demonstrēt dzīvnieku publiskā izstādē.

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

(Izslēgts ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 10.panta 4., 5., 15., 18., 19., 20., 21. un 22.punktā minētos noteikumus.

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2005. likumu, kas stājas spēkā 19.05.2005.)

Līdz šā likuma 10.panta 4., 5., 15., 18., 20., 21. un 22.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 31.decembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu

1) Ministru kabineta 2001.gada 23.janvāra noteikumi Nr.34 “Nemedījamo sugu indivīdu iegūšanas, Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas dzīvnieku ieviešanas (introdukcijas), kā arī dzīvnieku populācijas atjaunošanas dabā (reintrodukcijas) atļauju izsniegšanas kārtība”;

2) Ministru kabineta 2001.gada 8.maija noteikumi Nr.185 “Noteikumi par prasībām savvaļas dzīvnieku turēšanai nebrīvē un savvaļas dzīvnieku kolekciju izveidošanai”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 23.oktobra noteikumi Nr.450 “Eksperimentos un zinātniskos nolūkos izmantojamo dzīvnieku turēšanas, izmantošanas, tirdzniecības un nogalināšanas kārtība”;

4) Ministru kabineta 2003.gada 15.aprīļa noteikumi Nr.180 “Dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijai izmantojamo savvaļas dzīvnieku turēšanas kārtība iežogotās platībās”;

5) Ministru kabineta 2007.gada 4.septembra noteikumi Nr.606 “Prasības attiecībā uz klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanu”;

6) Ministru kabineta 2007.gada 18.septembra noteikumi Nr.634 “Noteikumi par valsts nodevu par atļauju izmantot dzīvnieku eksperimentos un apmācībās”;

7) Ministru kabineta 2007.gada 13.novembra noteikumi Nr.757 “Noteikumi par valsts nodevu par atļauju savvaļas dzīvnieku kolekcijas izveidei un darbībai”.

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Ievainotam vai slimam dzīvniekam sniedzama palīdzība, ja nepieciešams, pieaicinot praktizējošu veterinārārstu.

Šā likuma 4.1 pants neattiecas uz mājas (istabas) dzīvniekiem, kas dzimuši pirms 2010.gada 1.jūnija.

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

(2) Jebkura persona par klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku nekavējoties paziņo vietējās pašvaldības institūcijai.

(3) Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem un normatīvajiem aktiem, kas reglamentē dzīvnieku labturības jomu, vietējā pašvaldība organizē klaiņojošu vai bezpalīdzīgā stāvoklī nonākušu dzīvnieku izķeršanu un, ja nepieciešams, nogalināšanu.

(4) Saskaņā ar pašvaldības saistošajiem noteikumiem vietējā pašvaldība var atļaut pilsētā vai lauku apdzīvotā vietā dzīvojamo māju tuvumā turēt sterilizētu bezsaimnieka kaķi, ja tiek nodrošināta tā labturība un apzīmēšana.

(5) Latvijas Veterinārārstu biedrība apmāca klaiņojošu suņu un kaķu ķērājus, izsniedz un anulē dzīvnieku ķērāja apliecību un reģistrē apmācītos dzīvnieku ķērājus.

(6) Pildot šā panta piektajā daļā minētos valsts pārvaldes uzdevumus, tai skaitā izdodot attiecīgus administratīvos aktus, Latvijas Veterinārārstu biedrība atrodas Zemkopības ministrijas funkcionālā pakļautībā.

(7) Šā panta piektajā daļā minēto uzdevumu izpildei pieņemtā Latvijas Veterinārārstu biedrības lēmuma apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(31.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2012. likumu, kas stājas spēkā 15.04.2012.)

Grozījumi šā likuma 10.panta 18.punktā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

1) Zemkopības ministrijas padotībā esošās iestādes

a) Pārtikas un veterinārais dienests — attiecībā uz nebrīvē audzētu dzīvnieku aizsardzību un labturību un izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzību, kā arī uz dzīvnieku importa, eksporta un tranzītpārvadājumu kontroli normatīvajos aktos noteiktajos valsts robežkontroles punktos atbilstoši savai kompetencei, bet attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību — valsts veterinārās uzraudzības objektos un šā panta 1.1 daļā minētajos gadījumos, kā arī attiecībā uz sludinājumiem par suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku atsavināšanu,

b) Valsts meža dienests — attiecībā uz medījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību;

2) Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas padotībā esošās iestādes — attiecībā uz savvaļā dzīvojošo nemedījamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību, uz starptautiskās tirdzniecības apdraudēto savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību un uz īpaši aizsargājamo un ierobežoti izmantojamo savvaļas sugu dzīvnieku aizsardzību saskaņā ar dabas aizsardzības normatīvajiem aktiem;

3) pašvaldības — attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku labturību to administratīvajā teritorijā.

(11) Pašvaldība saistībā ar mājas (istabas) dzīvnieku labturības uzraudzību un kontroli ir tiesīga izdot administratīvu aktu, kurā noteikts pienākums atbilstošā veidā un termiņā novērst pārkāpumu dzīvnieku labturības jomā. Pašvaldība normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos un kārtībā mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanas kontrolē iesaista Pārtikas un veterināro dienestu.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās institūcijas šā likuma prasību ievērošanas uzraudzībā var iesaistīt sabiedriskās dzīvnieku aizsardzības organizācijas.

(3) Pārtikas un veterinārais dienests uzrauga un kontrolē Eiropas Savienības tieši piemērojamo tiesību aktu izpildi dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, kā arī sniedz Eiropas Savienības institūciju pieprasīto informāciju.

(4) Kompetentā iestāde par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un ar to saistīto darbību laikā ir Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar Padomes 2004.gada 22.decembra regulu (EK) Nr. 1/2005 par dzīvnieku aizsardzību pārvadāšanas un saistīto darbību laikā un grozījumiem direktīvās 64/432/EEK un 93/119/EK un regulā (EK) Nr. 1255/97.

(5) Kompetentā iestāde par dzīvnieku veselības prasībām attiecībā uz cirka dzīvnieku pārvietošanu ir Pārtikas un veterinārais dienests saskaņā ar Komisijas 2005.gada 21.oktobra regulu (EK) Nr. 1739/2005, ar kuru nosaka dzīvnieku veselības prasības attiecībā uz cirka dzīvnieku pārvietošanu starp dalībvalstīm.

(6) Valsts ieņēmumu dienesta muitas iestādes atbilstoši kompetencei nodrošina šajā likumā minēto prasību izpildes uzraudzību un kontroli attiecībā uz šā likuma 35.1 pantā noteikto roņu mazuļu ādu un ādas izstrādājumu importēšanu.

(7) Zemkopības ministrija apmācību lauksaimniecības dzīvnieku labturības jautājumos Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt ar līgumu privāto vai publisko tiesību subjektam, kurš par šo apmācību izdod administratīvo aktu. Privāto vai publisko tiesību subjekta izdotos administratīvos aktus var apstrīdēt Pārtikas un veterinārajā dienestā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001., 08.07.2003., 14.04.2005., 19.12.2006., 20.12.2007., 31.03.2010., 16.12.2010., 08.03.2012., 14.03.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. Grozījumi pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā un 1.1 daļā stājas spēkā 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 26. punktu)

Šā likuma 18.1 pants stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Veterinārmedicīnas likumā.

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

1) lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas un izmantošanas kārtību un nosaka labturības prasības katras lauksaimniecības dzīvnieku sugas turēšanai un izmantošanai, prasības kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieka turētāja tiesības un pienākumus;

2) (izslēgts ar 14.03.2024. likumu);

3) labturības prasības sporta, darba un atrakciju dzīvnieku turēšanai, apmācībai un izmantošanai sacensībām, darbam vai atrakcijām;

4) izmēģinājumu dzīvnieku aizsardzības jomā

a) izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju reģistrācijas un tās anulēšanas kārtību,

b) prasības izmēģinājumu dzīvnieku audzētājiem, piegādātājiem un lietotājiem,

c) kārtību, kādā par izmēģinājuma projektu atbildīgajai personai izsniedz un anulē atļauju,

d) kārtību, kādā izsniedz, groza, atjauno un anulē izmēģinājuma projekta atļauju,

e) labturības prasības izmēģinājumu dzīvnieka iegūšanai, apzīmēšanai, audzēšanai, turēšanai, kopšanai, piegādei un izmantošanai,

f) to dzīvnieku sarakstu, kurus audzē izmantošanai procedūrās,

g) izmēģinājuma projektu izvērtēšanas kārtību,

h) prasības telpām, iekārtām, inventāram, aprīkojumam,

i) prasības audzētāju, piegādātāju un lietotāju darbiniekiem,

j) prasības labturības struktūrai un struktūras uzdevumus,

k) izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanas metodes,

l) kārtību, kādā iesniedzami dokumenti izmēģinājuma projekta atļaujas saņemšanai,

m) prasības procedūru smaguma klasifikācijai,

n) prasības atkārtotai izmēģinājumu dzīvnieku izmantošanai procedūrā,

o) informācijas reģistrēšanas, apkopošanas un pārskatu iesniegšanas, kā arī dokumentācijas glabāšanas kārtību;

5) kārtību, kādā notiek dzīvnieku populācijas atjaunošana (reintrodukcija) dabā un Latvijas dabai neraksturīgo savvaļas sugu dzīvnieku ieviešana (introdukcija);

6) (izslēgts ar 06.12.2001. likumu);

7) dzīvnieku labturības prasības dzīvnieku veterinārmedicīniskās aprūpes iestādēs;

8) dzīvnieku pārvadāšanas kārtību, labturības prasības dzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzeklī, kā arī kārtību, kādā izsniedz un reģistrē dzīvnieku pārvadātāja atļauju un atļauju transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai;

9) (izslēgts ar 08.03.2012. likumu);

10) kārtību un prasības tādu savvaļas dzīvnieku turēšanai iežogotās platībās (briežu dārzos, savvaļas putnu fermās u.c.), kuri izmantojami dzīvnieku izcelsmes produktu ieguvei vai sugas selekcijas nolūkos;

11) (izslēgts ar 03.12.2025. likumu);

12) (izslēgts ar 14.03.2024. likumu);

13) (izslēgts ar 03.12.2025. likumu);

14) (izslēgts ar 03.12.2025. likumu);

15) (izslēgts no 01.01.2018. ar 15.06.2017. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 18. punktu);

16) valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par dzīvnieka pārvadātāja apliecības izsniegšanu;

17) valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par atļaujas izsniegšanu transportlīdzeklim dzīvnieku pārvadāšanai;

18) valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietas reģistrāciju;

19) (izslēgts ar 08.03.2012. likumu);

20) prasības klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanai, dzīvnieku ķērāja pienākumus, apmācības programmu, apmācības un reģistrācijas kārtību, samaksu par dzīvnieku ķērāja apmācību un apliecības izgatavošanu un izsniegšanu, kā arī dzīvnieku ķērāja apliecību izsniegšanas un anulēšanas kārtību;

21) prasības savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai zooloģiskajā dārzā un prasības zooloģiskā dārza izveidošanai un reģistrācijai;

22) savvaļas sugu dzīvnieku turēšanas vietu reģistrācijas kārtību;

23) kārtību, kādā veicama apmācība dzīvnieku labturības jautājumos, apmācības programmu, kārtību, kādā izsniedzams un anulējams apliecinājums par veikto apmācību, kā arī apmācīto personu reģistrācijas kārtību;

24) valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā veicama samaksa par atļaujas izsniegšanu atbildīgajai personai par izmēģinājuma, izmēģinājumā iesaistīto personu un izmēģinājumu dzīvnieku pārraudzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001., 06.02.2003., 08.07.2003., 14.04.2005., 19.12.2006., 31.03.2010., 08.03.2012., 15.06.2017., 22.09.2022., 14.03.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

Ministru kabinets līdz 2012.gada 10.novembrim izdod šā likuma 10.panta 4.punkta “a”, “b”, “c”, “d”, “e”, “f” “g”, “h”, “i”, “j”, “k”, “l”, “m”, “n” un “o” apakšpunktā un 24.2 pantā minētos noteikumus.

(08.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2012.)

(2) Ministru kabinets apstiprina Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes nolikumu.

(3) Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes sastāvu apstiprina zemkopības ministrs.

(12.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2014.)

Ministru kabinets līdz 2012.gada 31.decembrim izdod šā likuma 10.panta 8., 15., 20. un 23.punktā minētos noteikumus.

(08.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2012.)

(2) Personas saukšana pie administratīvās vai kriminālās atbildības neatbrīvo šo personu no pienākuma atlīdzināt likuma pārkāpumu rezultātā nodarītos zaudējumus.

(3) Ja dzīvnieka īpašnieks veic vai pieļauj šā likuma 4.pantā minētās darbības vai neveic 5.panta otrajā daļā minētās darbības, 9.panta pirmajā daļā minēto iestāžu amatpersonas savas kompetences ietvaros var dzīvnieku konfiscēt likumā noteiktajā kārtībā.

Līdz šā likuma pārejas noteikumu 10. un 11.punktā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2012.gada 31.decembrim piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu

1) Ministru kabineta 2008.gada 22.decembra noteikumi Nr.1079 “Dzīvnieku pārvadāšanas noteikumi”;

2) Ministru kabineta 2010.gada 21.decembra noteikumi Nr.1131 “Noteikumi par izmēģinājumu dzīvnieku audzētāju, piegādātāju un lietotāju reģistrāciju, kārtība, kādā veicamas darbības ar izmēģinājumu dzīvniekiem, un izmēģinājumu dzīvniekiem nodrošināmās labturības prasības”;

3) Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1191 “Noteikumi par valsts nodevu par atļauju izmantot dzīvnieku izmēģinājumā”;

4) Ministru kabineta 2010.gada 28.decembra noteikumi Nr.1192 “Klaiņojošu suņu un kaķu izķeršanas kārtība”.

(08.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2012.)

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

(Pants stājas spēkā 01.01.2028. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2028.. Sk. pārejas noteikumu 22. punktu)

Ministru kabinets līdz 2013.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 11.panta otrajā daļā minēto Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nolikumu. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2013.gada 30.jūnijam piemērojami Ministru kabineta 2011.gada 8.novembra noteikumi Nr.864 “Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomes nolikums”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2012.)

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Grozījumi šā likuma 10.panta 15. un 19.punktā stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

(08.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2012.)

(Izslēgts ar 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Šā likuma 24.1 pants un 26.1 panta trešā daļa stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(08.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2012.)

(Izslēgts ar 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

1) prasības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku turēšanas vietām, barošanu, dzirdināšanu, fiziskām aktivitātēm un pārvadāšanu;

2) prasības suņa turēšanai ārpus telpām tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošā teritorijā;

3) prasības, kas jāievēro, lai suns, kaķis vai mājas (istabas) sesks varētu uzturēties ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošas teritorijas;

4) prasības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku demonstrēšanu publiskā izstādē;

5) gadījumus, kad suni atļauts piesiet;

6) gadījumus un kārtību, kādā pašvaldība mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanas kontrolē iesaista Pārtikas un veterināro dienestu.

(14.03.2024. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. 6. punkts stājas spēkā 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 26. punktu)

Ministru kabinets līdz 2014.gada 1.oktobrim apstiprina Dzīvnieku aizsardzības un labturības konsultatīvās padomes nolikumu.

(12.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2014.)

1) izmantot darbam par vilcējspēku (izņemot suņus speciālā aizjūgā);

2) audzēt un izmantot pārtikas un kažokādu ieguvei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

(2) Mājas (istabas) dzīvniekam — suņa, kaķa vai seska mātītei — gada laikā nedrīkst būt vairāk par vienu mazuļu metienu.

(3) Pavairošanai nedrīkst izmantot slimus mājas (istabas) dzīvniekus, dzīvniekus ar iedzimtām patoloģijām, kā arī fizioloģiski un ģenētiski nesaderīgus dzīvniekus.

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 23. punktu)

Ministru kabinets līdz 2014.gada 31.decembrim apstiprina zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komitejas nolikumu.

(12.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2014.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010. Sk. pārejas noteikumu 9.punktu)

1) asspalvainais foksterjers;

2) gludspalvainais foksterjers;

3) krievu medību spaniels;

4) vācu asspalvainais putnusuns;

5) vācu īsspalvainais putnusuns;

6) vācu medību terjers;

7) Velsas terjers.

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010. Pants stājas spēkā 06.07.2010. Sk. pārejas noteikumu 9.punktu)

(2) Mājas (istabas) dzīvnieka īpašnieks, kas pavairo sev piederošu suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku un atsavina tā pēcnācējus, ir apmācīts mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un ir saņēmis apliecinājumu par to.

(3) Ministru kabinets attiecībā uz apmācību mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā nosaka

1) prasības attiecībā uz izglītību un darba pieredzi personām, kas ir tiesīgas apmācīt;

2) prasības attiecībā uz izglītību un darba pieredzi personām, kurām nav nepieciešama papildu apmācība;

3) apmācības programmas saturu un apjomu, periodiskumu un pārbaudījuma norises kārtību;

4) prasības attiecībā uz apmācīto personu uzskaiti un apliecībā par apmācību norādāmo informāciju.

(4) Ministru kabinets attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku — suņu, kaķu vai mājas (istabas) sesku — pavairošanu nosaka

1) prasības attiecībā uz telpām, aprīkojumu, inventāru un dzīvnieku kopēju;

2) prasības attiecībā uz dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrāciju;

3) labturības prasības attiecībā uz dzīvnieku turēšanu, tostarp veselību, barošanu, dzirdināšanu, fiziskām aktivitātēm un socializāciju;

4) dzīvnieku atsavināšanas prasības un kārtību;

5) prasības attiecībā uz veterinārmedicīnisko aprūpi;

6) prasības attiecībā uz blakusproduktu savākšanu un uzglabāšanu;

7) dezinsekcijas un dezinfekcijas kārtību.

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024. Pants stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)

(2) Persona, kas piedāvā atsavināšanai suni, kaķi vai mājas (istabas) sesku, sludinājumā norāda informāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem par mājas (istabas) dzīvnieka atsavināšanu.

(3) Ministru kabinets nosaka

1) prasības attiecībā uz minimālo vecumu, kādā mājas (istabas) dzīvnieku var atsavināt;

2) prasības attiecībā uz atsavināmā mājas (istabas) dzīvnieka fizioloģiju un veselības stāvokli;

3) sludinājumā par suņa, kaķa vai mājas (istabas) seska piedāvāšanu atsavināšanai sniedzamo informāciju par dzīvnieka vecumu, šķirni, izcelsmes valsti, veselības stāvokli, apzīmēšanu un reģistrāciju;

4) dokumentus, ar kuriem mājas (istabas) dzīvnieku atsavina, to nododot nākamajam īpašniekam.

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

(2) Ministru kabinets specializētajām tirdzniecības vietām nosaka

1) prasības attiecībā uz to telpām, aprīkojumu un inventāru;

2) dezinfekcijas kārtību;

3) blakusproduktu savākšanas un uzglabāšanas kārtību;

4) prasības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku turēšanu, barošanu un dzirdināšanu;

5) mājas (istabas) dzīvnieka pircējam sniedzamo informāciju par attiecīgās sugas dzīvnieka turēšanas prasībām;

6) prasības attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieka sugu, fizioloģiju un veselības stāvokli, kuras jāievēro, lai dzīvnieku pieņemtu tirdzniecībai specializētajā tirdzniecības vietā;

7) kārtību, kādā mājas (istabas) dzīvnieku pieņem tirdzniecībai specializētajā tirdzniecības vietā.

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

1) atrasties ar suni;

2) atrasties ar suni bez pavadas.

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

(2) Ja administratīvā pārkāpuma procesā par šā likuma 58. pantā minētajiem pārkāpumiem vai kriminālprocesā par Krimināllikuma 230.1 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu tiek konstatēts, ka tajā iesaistītais suns ir provocējis uzbrukumu, tad šā panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi un aizliegumi attiecas arī uz iesaistīto suni.

(3) Par suni, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar šā likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 pantu, mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara attiecīgu atzīmi, ko nenoņem suņa dzīves laikā.

(4) Suni, kurš cilvēkam nodarījis smagus miesas bojājumus vai izraisījis tā nāvi un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta otro daļu, nekavējoties eitanazē. Izdevumus par suņa eitanāziju sedz tā īpašnieks.

(5) Personai, kura ir sodīta saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta otro daļu, uz visu mūžu ir aizliegts turēt suni.

(6) Ja suns ir uzbrucis cilvēkam un šā suņa īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, tad suņa īpašnieks nekavējoties nodrošina suņa sterilizāciju. Praktizējošs veterinārārsts suņa sterilizāciju neveic, ja to nepieļauj suņa veselības stāvoklis.

(7) Ja suns ir uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un šā suņa īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar šā likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, tad suņa īpašniekam vai turētājam ir pienākums iziet apmācību dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā un nodrošināt suņa paklausības apmācību, tajā piedaloties personīgi.

(8) Ministru kabinets nosaka

1) kārtību, kādā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara atzīmi par suni, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar šā likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 pantu;

2) termiņu, kādā izejama suņa, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar šā likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, paklausības apmācība, un prasības personām, kuras ir tiesīgas apmācīt suni un sniegt ieteikumus suņa uzvedības kontrolei;

3) kārtību, kādā mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdara atzīmi par suņa, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar šā likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, paklausības apmācību un par suņa īpašnieka vai turētāja apmācību mājas (istabas) dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā, kā arī norādāmo informāciju;

4) prasības suņa, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam, turēšanai laikā, kamēr tiek veikts administratīvā pārkāpuma process par šā likuma 58. pantā minētu pārkāpumu vai kriminālprocess par noziedzīgo nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 230.1 pantā;

5) prasības suņa, kurš uzbrucis citam dzīvniekam vai cilvēkam un kura īpašnieks vai turētājs ir sodīts saskaņā ar šā likuma 58. pantu vai Krimināllikuma 230.1 panta pirmo daļu, turēšanai ārpus tā īpašnieka vai turētāja lietošanā esošās teritorijas visā suņa dzīves laikā.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026. Pants stājas spēkā 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 26. punktu)

Grozījums šā likuma 10. pantā par 15. punkta izslēgšanu stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

(15.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Šā likuma 10. panta 24. punkts un 26.1 panta ceturtā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. janvārī.

(15.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

(Izslēgts ar 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Šā likuma 10. panta 24. punktā un 26.1 panta piektajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2017. gada 31. decembrim.

(15.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Šā likuma X nodaļa stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019.)

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Šā likuma 13.1 pants stājas spēkā 2028. gada 1. janvārī.

(22.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2022. 13.1 pants iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2028.)

(15.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

(15.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

(15.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

Šā likuma 17.2 pantā noteiktais aizliegums suni turēt piesietu nav attiecināms uz tādiem suņiem, kas dzimuši līdz 2023. gada 31. augustam.

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

1) dzīvniekus, ja pastāv cita zinātniska metode vai testēšanas stratēģija, kas nav saistīta ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu;

2) dzīvus dzīvniekus, ja vajadzīgo rezultātu iegūšanai Eiropas Savienības tiesību aktos ir atzīta cita metode vai testēšanas stratēģija, kas nav saistīta ar dzīvu dzīvnieku izmantošanu, neskarot Latvijas Republikas normatīvos aktus, ar kuriem aizliedz noteiktus metožu veidus;

3) dzīvniekus, kas pieder pie apdraudētajām sugām, kuras minētas 1973.gada Vašingtonas konvencijā par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām un Padomes 1996.gada 9.decembra regulas (EK) Nr. 338/97 par savvaļas dzīvnieku un augu sugu aizsardzību, reglamentējot to tirdzniecību, A pielikumā;

4) dzīvniekus, kas sagūstīti savvaļā;

5) primātus, kas nav cilvēkveidīgie primāti, tostarp cilvēkveidīgos pērtiķus;

6) klaiņojošus un mājas (istabas) dzīvniekus.

(08.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2019.)

(08.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2019.)

(08.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 24.12.2019.)

Šā likuma 18.2 pants un grozījums 39. pantā stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī.

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

1) pamatpētījumi;

2) praktiskie vai lietišķie pētījumi, kuru nolūks ir

a) nepieļaut, novērst, diagnosticēt vai ārstēt cilvēku un dzīvnieku vai augu slimības, veselības traucējumus vai citas anomālijas vai to izraisīto ietekmi,

b) novērtēt, noteikt, regulēt vai mainīt cilvēka, dzīvnieku vai augu fizioloģisko stāvokli,

c) nodrošināt dzīvnieku labturību un uzlabot lauksaimniecības dzīvnieku turēšanas apstākļus;

3) zāļu, pārtikas, barības un citu vielu vai produktu izstrāde, ražošana vai kvalitātes, efektivitātes un drošības pārbaude šā panta 2. punktā minētajos nolūkos;

4) dabiskās vides aizsardzība cilvēka vai dzīvnieku veselības vai labklājības interesēs;

5) pētījumi, kuru nolūks ir saglabāt dzīvnieku sugu;

6) augstākā izglītība vai apmācība, kuras nolūks ir iegūt, uzturēt vai uzlabot arodprasmes;

7) tiesu medicīniskā ekspertīze.

(08.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

Persona, kas pēc šā likuma 39.1 panta spēkā stāšanās dienas speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā veic šā likuma 39.1 panta pirmajā vai otrajā daļā minētās darbības, ne vēlāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim nodrošina iepriekš nereģistrētu attiecīgo dzīvnieku turēšanas vai aprūpēšanas vietu reģistrāciju Pārtikas un veterinārajā dienestā. Pēc noteiktā termiņa šādu nereģistrētu attiecīgo dzīvnieku turēšanas vai aprūpēšanas vietu izmantošana minēto darbību veikšanai ir aizliegta.

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

1) izmanto minimālu dzīvnieku skaitu;

2) iesaista izmēģinājumu dzīvniekus ar zemāko spēju just sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu;

3) rada izmēģinājumu dzīvniekam vismazākās iespējamās sāpes, ciešanas, diskomfortu vai ilgstošu kaitējumu;

4) ir vislielākā iespēja nodrošināt apmierinošus rezultātus.

(08.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2012.)

(2) Papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajam procedūrās atļauts izmantot dzīvniekus, kas mīt savvaļā, ja ir saņemta Valsts meža dienesta atļauja medījamo savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanai procedūrā vai Dabas aizsardzības pārvaldes atļauja nemedījamo savvaļas sugu dzīvnieku izmantošanai procedūrā.

(3) Izmēģinājuma projekta atļauju Pārtikas un veterinārais dienests izdod 40 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri sagatavoti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un kuros pilnīgi ietverta ar normatīvajiem aktiem pieprasītā informācija. Atļaujas izsniegšanas termiņu var pagarināt vienu reizi uz laiku līdz 15 darbdienām, ja tas pamatots ar izmēģinājuma projekta sarežģītību vai daudzdisciplināro būtību.

(4) Izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšana ir maksas pakalpojums.

(5) Maksas apmēru un samaksas kārtību par izmēģinājuma projekta atļaujas izsniegšanu, grozīšanu un atjaunošanu, kā arī maksas apmēru un samaksas kārtību par izmēģinājuma projekta izvērtēšanā nepieciešamo ekspertu (pētnieku) piesaisti nosaka Ministru kabinets.

(08.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2017. Ceturtā daļa stājas spēkā 01.01.2018. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

1) informē Eiropas Komisiju par laboratorijām, kas spēj nodrošināt atbilstības novērtēšanu (validāciju), izmantojot alternatīvas pieejas metodes, kuras nav saistītas ar dzīvnieku izmantošanu vai kurās izmanto mazāk dzīvnieku, vai kuras saistītas ar mazāk sāpīgām procedūrām;

2) konsultē ieinteresētās personas par atbilstības novērtēšanai (validācijai) ieteiktās alternatīvās pieejas atbilstību un piemērotību.

(08.03.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2014.)

(2) Ministru kabinets apstiprina zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku aizsardzības komitejas nolikumu.

(12.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2014.)

1) konsultē kompetentās iestādes un dzīvnieku labturības struktūras, kas saistītas ar izmēģinājumu dzīvnieku iegūšanu, audzēšanu, izmitināšanu, kopšanu un izmantošanu procedūrās, un nodrošina paraugprakses apmaiņu;

2) apmainās ar informāciju ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu kompetentajām institūcijām par izmēģinājumu dzīvnieku labturības struktūru darbību un izmēģinājumu projektu izvērtēšanu, kā arī dalās paraugprakses pieredzē ar Eiropas Savienības dalībvalstīm.

(12.06.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2014.)

Grozījumi šā likuma 9. panta pirmās daļas 1. punkta "a" apakšpunktā un 1.1 daļā, kā arī šā likuma 16.1 panta 6. punkts, 18.6 pants un 50. panta 9. punkts stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

(31.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

(15.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.07.2017.)

Līdz 2025. gada 31. decembrim saņemtos iesniegumus par suņa uzbrukumu Pārtikas un veterinārais dienests izskata, piemērojot to kārtību suņa atzīšanai par bīstamu, kura bija spēkā iesnieguma iesniegšanas dienā. Par suni, kas atzīts par bīstamu, tā mājas (istabas) dzīvnieka pasē un mājas (istabas) dzīvnieku reģistra datubāzē izdarīto ierakstu saglabā suņa dzīves laikā.

(03.12.2025. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

(Izslēgts ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

Pieradinātu un dzīvei savvaļā nepielāgotu savvaļas dzīvnieku aizliegts izlaist brīvā dabā.

(Izslēgts ar 06.12.2001. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

(08.03.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.04.2012.)

(2) Šā likuma 3.1 panta pirmajā daļā minēto dzīvnieku īpašnieks (turētājs) savvaļas sugas dzīvnieku turēšanas vietu piesaka reģistrācijai Pārtikas un veterinārajā dienestā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001., 08.07.2003. un 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

(06.12.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2002.)

(20.12.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.01.2008.)

(2) Ja nepieciešams, pirms pārvadāšanas vai pārvadāšanas laikā dzīvniekam drīkst ievadīt nomierinošus zāļu līdzekļus, ievērojot praktizējoša veterinārārsta norādījumus.

(3) (Izslēgta ar 31.03.2010. likumu)

(4) (Izslēgta ar 31.03.2010. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.12.2001., 14.04.2005. un 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Dzīvnieka īpašnieks vai tā pilnvarota persona atbild par šā likuma prasību ievērošanu dzīvnieka pārvadāšanas laikā.

(2) Aizkavēt dzīvnieka pārvadāšanu ir pieļaujams tikai dzīvnieka labā vai gadījumos, kad radušās aizdomas par dzīvnieka saslimšanu ar infekcijas slimību.

(31.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024. Grozījums par vārdu "fizisko vai juridisko personu par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi" aizstāšanu ar vārdiem "Pārtikas un veterinārajā dienestā reģistrētu dzīvnieku patversmi par šādu dzīvnieku izķeršanu, izmitināšanu, uzturēšanu un aprūpi, kā arī ar dzīvnieku ķērāju par dzīvnieku izķeršanu" stājas spēkā 01.01.2025. Sk. pārejas noteikumu 24. punktu)

(2) Persona, kas speciāli aprīkotā telpā vai teritorijā sistemātiski par samaksu noteiktu laiku aprūpē tai īpašnieka atstātu mājas (istabas) dzīvnieku, minēto dzīvnieku aprūpēšanas vietu reģistrē Pārtikas un veterinārajā dienestā kā dzīvnieku viesnīcu.

(3) Ministru kabinets dzīvnieku patversmēm un dzīvnieku viesnīcām nosaka

1) dzīvnieku patversmes reģistrācijas un apstiprināšanas, darbības apturēšanas, kā arī reģistrācijas un apstiprināšanas anulēšanas kārtību;

2) dzīvnieku viesnīcas reģistrācijas, darbības apturēšanas, kā arī reģistrācijas anulēšanas kārtību;

3) prasības attiecībā uz telpām, aprīkojumu un inventāru, kā arī personālu;

4) prasības attiecībā uz dzīvnieku uzņemšanu, apzīmēšanu un reģistrāciju;

5) labturības prasības attiecībā uz dzīvnieku turēšanu, tostarp barošanu, dzirdināšanu un fiziskām aktivitātēm;

6) dzīvnieku atsavināšanas prasības un kārtību;

7) dzīvnieku aprites pārskatu sagatavošanas kārtību;

8) prasības attiecībā uz veterinārmedicīnisko aprūpi un praktizējoša veterinārārsta pienākumus;

9) prasības attiecībā uz blakusproduktu savākšanu un uzglabāšanu;

10) dezinfekcijas kārtību.

(4) Pārtikas un veterinārais dienests apstiprina patversmes, no kurām suņus, kaķus un mājas (istabas) seskus atsavina uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, atbilstoši regulā (ES) 2019/2035 noteiktajām prasībām.

(14.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2024. Sk. pārejas noteikumu 25. punktu)

Patversmē nedrīkst pieļaut dzīvnieku vairošanos.

(2) Patversme nodrošina dzīvnieka sterilizāciju, ja 14 dienu laikā nav izdevies atrast tā īpašnieku vai turētāju.

(3) Informāciju par dzīvnieka nākamo īpašnieku patversme saglabā ne mazāk par vienu gadu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Patversme sniedz dzīvnieka nākamajam īpašniekam informāciju par dzīvnieka uzvedības un kopšanas īpatnībām.

Dzīvnieka īpašnieks var uz noteiktu laiku dzīvnieku atstāt dzīvnieku viesnīcas aprūpē.

1) lauksaimniecības dzīvniekiem;

2) dzīvnieka eitanāziju;

3) medībām;

4) zveju;

5) bezmugurkaulniekiem, ciktāl citos likumos nav noteikts citādi, kā arī uz dezinsekciju un peļveidīgo grauzēju deratizāciju;

6) gadījumiem, kad dzīvnieks, uzbrūkot cilvēkam, apdraud viņa veselību vai dzīvību;

7) gadījumiem, kad dzīvnieka nogalināšana paredzēta infekcijas slimību vai invazīvo sugu apkarošanas programmā;

8) izmēģinājumu dzīvnieku nogalināšanu, ja to paredz izmēģinājuma mērķis;

9) kurmju ķeršanu ar mehāniskām lamatām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.04.2005., 31.03.2010. un 12.06.2014. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2014.)

(31.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2010.)

Dzīvnieka nogalināšanai izraugāms veids, kas dzīvniekam rada vismazāk ciešanu.

1) tas audzēts cilvēka uzturam paredzētas dzīvnieku izcelsmes pārtikas produkcijas un rūpniecības izejvielu ieguvei;

2) dzīvnieka turēšana tā neproduktivitātes dēļ kļuvusi ekonomiski neizdevīga;

3) dzīvniekam draud bojāeja slimības vai traumas dēļ;

4) tas paredzēts infekcijas slimību apkarošanas programmā.

(2) Lauksaimniecības dzīvnieku, izmantojot pēckaušanas apdullināšanu, atļauts nokaut kautuvē saskaņā ar reliģisko kopienu tradicionālajām gaļas ieguves metodēm un normatīvajiem aktiem par labturības prasībām kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzībai.

(3) Lauksaimniecības dzīvnieku atļauts nokaut bez apdullināšanas galējas nepieciešamības gadījumā, kā arī gadījumā, kad slimības vai traumas dēļ iespējama dzīvnieka nobeigšanās.

(17.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.10.2009.)

Grūsna lauksaimniecības dzīvnieka tīša nokaušana ir aizliegta, izņemot praktizējoša veterinārārsta noteiktos gadījumus.

1) dzīvnieks ir neārstējami slims vai tam novecošanas procesā radušās neatgriezeniskas izmaiņas, kas dzīvniekam sagādā ciešanas;

2) dzīvnieks savas agresivitātes dēļ kļuvis bīstams cilvēkiem vai citiem dzīvniekiem;

3) īpašnieks nespēj pildīt šā likuma 5.panta otrajā daļā minētos pienākumus un saskaņā ar šā likuma 5.panta trešo daļu nav spējis atsavināt dzīvnieku citai personai;

4) tas paredzēts infekcijas slimību apkarošanas programmā;

5) klaiņojošam dzīvniekam 14 dienu laikā nav atrasts tā iepriekšējais īpašnieks vai jauns turētājs;

6) klaiņojošs dzīvnieks ir atrasts smagā traumatiskā stāvoklī;

7) 30 dienu laikā pēc tam, kad stājies spēkā lēmums par dzīvnieka konfiskāciju, neizdodas atrast tam jaunu īpašnieku;

8) (izslēgts ar 03.12.2025. likumu);

9) tas ir šā likuma 18.6 panta ceturtajā daļā minētais suns.

(31.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026. 9. punkts stājas spēkā 01.07.2026. Sk. pārejas noteikumu 26. punktu)

Dzīvnieka eitanāziju izdara praktizējošs veterinārārsts.

(2) Pēc eitanāzijas praktizējošam veterinārārstam jāpārliecinās, ka iestājusies dzīvnieka bioloģiskā nāve.

(2) Par tādu mājas (istabas) dzīvnieku piedalīšanos sacensībās, tirgos un izsolēs, kā arī demonstrēšanu publiskās izstādēs, kuriem izdarīta izskatu pārveidojoša operācija, piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz divdesmit divām naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trim līdz četrdesmit divām naudas soda vienībām.

(21.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

(2) Par mājas (istabas) dzīvnieku pārvadāšanai transportlīdzeklī noteikto prasību neievērošanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai līdz četrpadsmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit divām līdz piecdesmit naudas soda vienībām.

(21.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)

(2) Par dzīvnieku izmantošanu procedūrā bez Pārtikas un veterinārā dienesta izsniegtas izmēģinājuma projekta atļaujas piemēro naudas sodu fiziskajai personai no desmit līdz simt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām.

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

(2) Par savvaļas sugu dzīvnieku turēšanai zooloģiskajā dārzā noteikto prasību un zooloģiskā dārza izveidošanai un reģistrācijai noteikto prasību pārkāpšanu piemēro naudas sodu fiziskajai personai no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit astoņām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par savvaļas sugas dzīvnieka (gan savvaļā iegūta, gan nebrīvē audzēta) apmācīšanu un izmantošanu kā atrakciju dzīvnieku un tā izrādīšanu publiski kā atrakciju dzīvnieku piemēro naudas sodu fiziskajai personai no divdesmit līdz divsimt naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no trīsdesmit līdz trīssimt piecdesmit naudas soda vienībām.

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

(21.11.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.12.2019. Pants stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 21. punktu)

(21.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2024.)

(2) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 54. panta otrajā daļā un 58. pantā (ja ar pārkāpumu nodarīts kaitējums cilvēkam) minētajiem pārkāpumiem veic Valsts policija.

(3) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 53., 54. panta pirmajā daļā, 55. pantā, 56. panta pirmajā un trešajā daļā, 57. un 58. pantā (ja ar pārkāpumu nodarīts kaitējums dzīvniekam), kā arī 59. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Pārtikas un veterinārais dienests.

(31) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 58. pantā (ja ar pārkāpumu nodarīts kaitējums dzīvniekam) un 59. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic arī pašvaldības policija, pašvaldības administratīvā inspekcija vai Valsts policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Pārtikas un veterinārais dienests.

(4) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 56. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Dabas aizsardzības pārvalde.

(5) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 56. panta pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvās lietas izskatīšanai veic Valsts policija vai pašvaldības policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Pārtikas un veterinārais dienests vai Dabas aizsardzības pārvalde.

(6) Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 57. pantā minētajiem pārkāpumiem līdz administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšanai veic arī Valsts policija, bet administratīvā pārkāpuma lietu izskata Pārtikas un veterinārais dienests.

(21.11.2019. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.2024. un 03.12.2025. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2026.)