Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība

Noteikumi nosaka arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību, arodslimību sarakstu, kā arī arodslimību izraisītājfaktoru un to pielietojuma kategoriju sarakstu.

Par arodslimības izmeklēšanu ir uzskatāma personas izmeklēšana, darba vietas higiēniskā raksturojuma sastādīšana, diagnozes noteikšana, kā arī veselības un darbspēju ekspertīze, ja radušās aizdomas, ka personai varētu būt arodslimība.

Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība attiecināma uz visiem arodslimību gadījumiem, ja nodarbinātie darbā tiek vai tikuši pakļauti kaitīgiem darba vides faktoriem.

Par šo noteikumu ievērošanu ir atbildīgi ārsti, kas nodrošina arodslimību izmeklēšanu (tai skaitā veic nodarbināto obligātās veselības pārbaudes), un darba devēji.

(Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 164)

Šo noteikumu ievērošanu attiecībā uz darbībām, ko veic ārstniecības personas (piemēram, arodslimību diagnosticēšana, ieraksti medicīniskajā dokumentācijā), kontrolē Veselības inspekcija, bet attiecībā uz darba devēja veiktajiem pasākumiem - Valsts darba inspekcija.

(Grozīts ar MK 03.03.2008. noteikumiem Nr.148)

Ja personai konstatētas šo noteikumu 1.pielikumā minētās slimības vai to pazīmes un viņa tiek vai tikusi pakļauta kaitīgu darba vides faktoru iedarbībai, personai ir tiesības prasīt ģimenes ārstam, pie kura viņa ir reģistrēta, lai tiktu izmeklēta un noteikts, vai konstatētā slimība ir arodslimība.

Ja, izmeklējot personu, ģimenes ārsts konstatē veselības traucējumus, ko, iespējams, izraisījuši kaitīgie darba vides faktori, diagnozes precizēšanai personu nosūta pie arodslimību ārsta, arodveselības ārsta vai arodveselības un arodslimību ārsta (turpmāk – arodslimību ārsts), izņemot šo noteikumu 13. un 14. punktā minēto gadījumu.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

Arodslimību ārsts izmeklē personu, izvērtē tās veselības stāvokli, darba anamnēzi un, ja nepieciešams, nosūta personu uz papildu konsultācijām un izmeklējumiem pie speciālistiem.

Ja arodslimību ārsts apstiprina arodslimības diagnozes iespējamību, viņš personu nosūta konsultācijai uz ārstniecības iestādes izveidotu ārstu komisiju arodslimībās (turpmāk – ārstu komisija) vai uz valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca" Aroda un radiācijas medicīnas centra (turpmāk – centrs) ārstu komisiju arodslimībās (turpmāk – centra ārstu komisija). Nosūtījumam pievieno veikto izmeklējumu rezultātus un izrakstu no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes par pārciestajām slimībām.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

Iesniedzot ārstu komisijā vai centra ārstu komisijā šo noteikumu 10. punktā minētos dokumentus, persona pievieno darba stāžu apliecinošus dokumentus (darba līguma kopijas vai citu darba devēja vai publiskas institūcijas izsniegtu apliecinājumu) un aprakstu par veicamajiem darba pienākumiem, kaitīgajiem darba vides faktoriem un darba apstākļiem, kā arī darba devēja sagatavotu un apstiprinātu aktu par nelaimes gadījumu darbā, ja persona ir cietusi nelaimes gadījumā darbā, kas saistīts ar inficēšanas risku, un tai ir attīstījušies veselības traucējumi. Persona var iesniegt arī citus dokumentus, kam varētu būt nozīme arodslimību izvērtēšanas procesā, piemēram, ar personu saskaņotu (ja iespējams) darba devēja sagatavotu un apstiprinātu darba vietas higiēnisko raksturojumu.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

Lēmumu par arodslimības diagnozi pieņem ārstu komisija vai centra ārstu komisija. Komisijas sastāvā ir divi arodslimību ārsti vai arodslimību ārsts un vecākais darba aizsardzības speciālists ar medicīnisko izglītību, neirologs un citi speciālisti, ja nepieciešams. Komisijas priekšsēdētājs ir arodslimību ārsts. Tiesības piedalīties lēmuma pieņemšanā ir arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras un Valsts darba inspekcijas pārstāvim.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.53 redakcijā)

Ja, veicot personas obligāto veselības pārbaudi, arodslimību ārsts konstatē šo noteikumu 1.pielikumā minētās arodslimības vai to pazīmes, pacientu izmeklē un, pievienojot izmeklējumu rezultātus un konsultanta atzinumu, nosūta pie ģimenes ārsta. Ģimenes ārsts nosūta personu uz ārstu komisiju vai centra ārstu komisiju.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.53 redakcijā)

Ja ir noticis nelaimes gadījums darbā, par kuru sastādīts akts (jo ir pastāvējusi inficēšanās iespēja), tomēr tūlītēja darbnespēja nav iestājusies, bet ar darbā notikušo nelaimes gadījumu saistītā infekcijas slimība ir diagnosticēta vēlāk, ģimenes ārsts nosūta personu konsultācijai uz ārstu komisiju vai centra ārstu komisiju.

Ja personai ir atklāti veselības traucējumi, kurus izraisa profesijai neraksturīgi darba vides faktori un apstākļi un nav iespējams noteikt tiešu cēloņsakarību starp veikto darbu un personas veselības traucējumiem, arodslimību ārsts izsniedz darba devējam darba vietas higiēniskā raksturojuma pieprasījumu (2. pielikums).

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

(Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 164)

1 Darba vietas higiēnisko raksturojumu nepieprasa

16.11. ja zināms, ka darba vieta, kurā pastāvējuši kaitīgie faktori, kas bijuši iespējamās arodslimības cēlonis, likvidēta;

16.12. ja persona pēdējos divus gadus strādājusi darba vietā un profesijā, kas nav saistīta ar iespējamo arodslimību, un ir zināms, ka iepriekšējās darba vietas ir likvidētas;

16.13. hronisku arodslimību gadījumos par pēdējo darba vietu, ja persona pēdējā darba vietā strādā mazāk par diviem gadiem;

16.14. ja iespējamo arodslimību izraisījis darba vides faktors, kas ir tipisks profesijai un darba veidam, kurā persona strādā vai strādāja iespējamās arodslimības iegūšanas laikā;

16.15. (svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 164);

16.16. ja arodslimību izraisījis nelaimes gadījums darbā, kas saistīts ar inficēšanas risku un par kuru sagatavots akts par nelaimes gadījumu darbā.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.53 redakcijā, kas grozīta ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 164)

2 (Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 164)

3 Darba devējs mēneša laikā pēc arodslimību ārsta pieprasījuma saņemšanas sagatavo darba vietas higiēnisko raksturojumu, pēc iespējas iesaistot uzticības personu vai nodarbināto pārstāvi un nodarbināto, un nosūta to arodslimību ārstam. Sagatavojot darba vietas higiēnisko raksturojumu, darba devējs aizpilda šo noteikumu 3. pielikumā ietverto veidlapu, kā arī norāda kaitīgā faktora pielietojuma kategoriju saskaņā ar šo noteikumu 4. pielikumu un kaitīgo faktoru saskaņā ar arodslimību izraisītājfaktoru klasifikāciju atbilstoši šo noteikumu 5. pielikumam.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

(Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 164)

1 Ja konstatētas būtiskas pretrunas starp personas sniegto informāciju par darba vides apstākļiem un darba devēja sagatavoto darba vietas higiēnisko raksturojumu vai ja darba devējs to nav sagatavojis, vai ja ir nepieciešama konsultācija par jauniem vai specifiskiem darba vides faktoriem, ārstu komisijai vai centra ārstu komisijai ir tiesības lūgt Valsts darba inspekciju sniegt viedokli par darba vides faktoriem vai veikt pārbaudi personas darba vietā. Valsts darba inspekcija neveic pārbaudi personas darba vietā, ja persona ir nodarbināta Iekšlietu ministrijas vai Aizsardzības ministrijas sistēmā, Nacionālajos bruņotajos spēkos, valsts drošības iestādē, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā vai Ieslodzījuma vietu pārvaldē esošā darba vietā.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

Darba devējs sadarbojas ar arodslimību ārstu, ārstu komisiju, centra ārstu komisiju vai Valsts darba inspekcijas amatpersonām un nodrošina pieeju visai nepieciešamajai informācijai par darba vides iekšējo uzraudzību, riska novērtēšanas un novēršanas pasākumiem un citai informācijai, kas saistīta ar iespējamo arodslimības diagnozes noteikšanas gadījumu, kā arī ņem vērā Valsts darba inspekcijas amatpersonu prasības vai arodslimību ārsta ieteikumus attiecībā uz riska novēršanu vai samazināšanu un darba vides uzlabošanu.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

(Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 164)

(Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 164)

(Svītrots ar MK 18.03.2025. noteikumiem Nr. 164)

Ārstu komisija vai centra ārstu komisija, izvērtējot personas izmeklēšanas rezultātus, datus par iepriekšējām slimībām, darba vietas higiēnisko raksturojumu un citus iesniegtos dokumentus, divu mēnešu laikā pēc šo noteikumu 10. un 11. punktā minēto dokumentu saņemšanas sagatavo atzinumu par arodslimību (6. pielikums). Nosakot arodslimību, neņem vērā laiku, kad persona ir bijusi pašnodarbināta vai veikusi darbu pie ārvalsts darba devēja ārpus Latvijas. Atzinumā norāda arī laiku, kad atkārtoti jāierodas uz medicīnisko apskati pie arodslimību ārsta, kā arī informē par to ģimenes ārstu, pie kura persona ir reģistrēta.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

Arodslimniekam ir pienākums rūpēties par savu veselību un ievērot ārstu norādījumus. Arodslimniekam ir tiesības saņemt pilnīgu informāciju par kaitīgajiem darba vides faktoriem, kas ietekmējuši viņa veselības stāvokli, par izmeklējumu rezultātiem un ārstēšanas pasākumiem, kā arī, ja nepieciešams, informāciju par neskaidrajiem jautājumiem.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

Ārstu komisija vai centra ārstu komisija atzinumu par arodslimību paziņo personai. Atzinumu par arodslimību nosūta Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrai, bet ziņojumu par arodslimības gadījumu (7. pielikums) nosūta Valsts darba inspekcijai.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

1 Ārstu komisija piecu darbdienu laikā pēc atzinuma sagatavošanas nosūta tā kopiju centram (6. pielikums).

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

2 Ārstu komisijas vai centra ārstu komisijas atzinumu par arodslimību vai faktisko rīcību var apstrīdēt Veselības inspekcijā. Veselības inspekcijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

Valsts darba inspekcija pēc šo noteikumu 24. punktā minētā ziņojuma saņemšanas informē darba devēju, pie kura strādā konkrētais nodarbinātais, par darba vides riska faktoriem, kuri izraisījuši arodslimību, un ārstu komisijas ieteikumiem attiecībā uz darba vides uzlabošanu.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

1 Centrs, saņemot šo noteikumu 24.1 punktā minētā atzinuma kopiju, reģistrē arodslimības gadījumu centra datubāzē.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

Darba devējs pēc šo noteikumu 25.punktā minētās informācijas saņemšanas veic darba aizsardzības pasākumus riska novēršanai vai samazināšanai, kā arī paredz iespēju norīkot arodslimnieku alternatīvos darbos, kur nepastāv to kaitīgo darba vides faktoru risks, kas izraisa personas veselības traucējumus.

(MK 19.01.2010. noteikumu Nr.53 redakcijā)

Lai novērtētu slimības norisi un izvērtētu ārstēšanās rezultātus, ģimenes ārsts nosūta arodslimnieku pie arodslimību ārsta atkārtotai medicīniskai apskatei atzinumā norādītajā laikā.

Atkārtoti ierodoties pie arodslimību ārsta, personu izmeklē, ja nepieciešams, nosūta uz papildu izmeklējumiem un konsultācijām pie speciālis­tiem, nosaka diagnozi un nosūta konsultācijai uz ārstu komisiju vai centra ārstu komisiju. Komisija, izvērtējot personas izmeklējuma rezultātus, sniedz atkārtotu atzinumu.

Ja ārstu komisija vai centra ārstu komisija personai diagnosticē arodslimību, persona ar komisijas izsniegto atzinumu par arodslimību vēršas pie ģimenes ārsta, pie kura viņa ir reģistrēta. Ģimenes ārsts invaliditātes smaguma pakāpes un darbspēju zaudējuma noteikšanai (procentos) nosūta arodslimnieku uz Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisiju vai tās struktūrvienību- vispārēja un speciāla profila veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu komisiju (turpmāk - ekspertīzes komisija) invaliditātes ekspertīzei atbilstoši normatīvajiem aktiem par invaliditātes ekspertīzes kārtību.

Arodslimnieks ekspertīzes komisijai uzrāda personu apliecinošu dokumentu un iesniedz ģimenes ārsta izsniegtu nosūtījumu un ārstu komisijas vai centra ārstu komisijas atzinumu par slimības saistību ar veicamo darbu.

Ekspertīzes komisija lēmuma pieņemšanas dienā arodslimniekam izsniedz

31.1. invaliditātes izziņu, ja arodslimniekam tiek noteikta invaliditāte, ko izraisījusi arodslimība;

31.2. izrakstu no ekspertīzes akta par darbspēju zaudējumu.

Par pieņemto lēmumu ekspertīzes komisija informē ārstu komisiju vai centra ārstu komisiju, Valsts darba inspekciju un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūru.

Lai noteiktu tiesības uz normatīvajos aktos paredzēto apdrošināšanas atlīdzību, arodslimnieks iesniedz ārstu komisijas vai centra ārstu komisijas un ekspertīzes komisijas izsniegtos dokumentus Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā.

Ārstu komisijas katru mēnesi līdz piektajam datumam nosūta centram šādu informāciju par pirmreizēji un atkārtoti diagnosticētajām arodslimībām saskaņā ar šo noteikumu 8.pielikumu

34.1. arodslimnieka vārds, uzvārds;

34.2. arodslimnieka personas kods;

34.3. arodslimnieka dzimums;

34.4. arodslimnieka profesija arodslimības izraisītājfaktoru iedarbības laikā;

34.5. ekonomiskā aktivitāte arodslimības izraisītājfaktoru iedarbības laikā;

34.6. konkrētās arodslimības izraisītājfaktors saskaņā ar šo noteikumu 5.pielikumu;

34.7. kaitīgā faktora pielietojuma kategorija saskaņā ar šo noteikumu 4.pielikumu;

34.8. arodslimība saskaņā ar šo noteikumu 1.pielikumu;

34.9. arodslimības grupa atbilstoši izraisītājfaktoram saskaņā ar šo noteikumu 9.pielikumu;

34.10. arodslimības diagnoze saskaņā ar Starptautisko statistisko slimību un veselības problēmu klasifikācijas kodiem (SSK-10.red.).

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.53)

Ārstniecības mērķu sasniegšanai ārstu komisija un centra ārstu komisija pēc citas ārstu komisijas pieprasījuma sniedz papildu informāciju par arodslimnieku, kurš tajā vērsies.

(Grozīts ar MK 19.01.2010. noteikumiem Nr.53)

Valsts darba inspekcija gada pārskatā iekļauj šādu informāciju par pirmreizēji noteiktajām arodslimībām

36.1. no jauna reģistrēto arodslimību gadījumu analīze pa nozoloģiskām vienībām saskaņā ar Starptautiskās statistiskās slimību un veselības problēmu klasifikācijas kodiem (SSK-10. red.);

36.2. arodslimību gadījumu skaita korelācijas analīze saistībā ar arodslimības izraisītājfaktoru, profesiju, ekonomiskās darbības veidu, nodarbināto dzimumu, vecumu un kopējo stāžu darbā, kas saistīts ar kaitīgo faktoru ietekmi;

36.3. dati par arodslimību gadījumu skaitu uz 100 000 strādājošajiem Latvijā.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

Gada pārskatu Valsts darba inspekcija publicē Valsts darba inspekcijas oficiālajā tīmekļvietnē.

(MK 18.03.2025. noteikumu Nr. 164 redakcijā)

Pēc Valsts darba inspekcijas pieprasījuma Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra sniedz informāciju par papildu izdevumu segšanu arodslimnieku ārstēšanai un rehabilitācijai.

Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 1998.gada 31.marta noteikumus Nr.119 "Arodslimību saraksts" (Latvijas Vēstnesis, 1998, 87./88.nr.).

Līdz ārstu komisiju izveidošanai ārstniecības iestādēs personas arod­slimību diagnozes noteikšanai tiek nosūtītas uz centru.

Noteikumi stājas spēkā ar 2007.gada 1.janvāri.