Ekspluatācijas aizsargjoslu noteikšanas metodika gar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem

Noteikumi nosaka prasības ūdensvadu un kanalizācijas tīklu (tīklu elementu) ekspluatācijas aizsargjoslām (turpmāk - aizsargjosla) un ietver

1.1. ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatācijas un drošības prasības;

1.2. vides un cilvēka aizsardzības prasības;

1.3. aizsargjoslu uzturēšanas un tehniskā stāvokļa kontroles mehānismu;

1.4. informāciju par aprobežojumiem, kas saistīti ar ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem un to aizsargjoslām;

1.5. kārtību, kādā aizsargjoslas tiek ierīkotas un apzīmētas dabā.

Ūdensvadu un kanalizācijas tīkli šo noteikumu izpratnē ir ūdensapgādes cauruļvadi, kas nodrošina ūdens padevi no ūdensgūtnes uz apdzīvotām vietām vai atsevišķiem objektiem, kanalizācijas ūdeņu un lietusūdeņu novadīšanas cauruļvadi, kā arī inženierbūves, kas nodrošina minēto tīklu ekspluatāciju, - ūdenstorņi, virszemes ūdens rezervuāri, ūdens spiediena paaugstināšanas sūkņu stacijas, ūdens apstrādes stacijas un kanalizācijas sūkņu stacijas.

Tīklu elementi šo noteikumu izpratnē ir tuneļi, kanāli, drenas, atklāti grāvji, zemtekas, ūdeņu un notekūdeņu izlaides.

Lai nodrošinātu ūdensvadu un kanalizācijas tīklu ekspluatāciju un drošību, zemes īpašniekiem vai lietotājiem papildus Aizsargjoslu likuma 35. un 48.pantā minētajiem aprobežojumiem aizsargjoslās aizliegts

4.1. veikt būvdarbus vai remontdarbus bez saskaņošanas ar ūdensvadu un kanalizācijas tīklu īpašnieku;

4.2. veikt zemes darbus dziļāk par 0,3 metriem, bet aramzemē - dziļāk par 0,45 metriem, kā arī bez saskaņošanas ar ūdensvadu un kanalizācijas tīklu īpašnieku veikt grunts planēšanu;

4.3. audzēt kokus un krūmus;

4.4. būvēt objektus, kas izraisa elektrokoroziju, kuru nav iespējams novērst.

Zemteku aizsargjoslās aizliegts

5.1. iekārtot kuģu, liellaivu un peldošo celtņu piestātnes;

5.2. noenkuroties;

5.3. braukt ar izmestu enkuru un izmestiem zvejas tīkliem;

5.4. ierādīt zvejas vietas un zvejot;

5.5. ar dziļūdens rīkiem ķert ūdensdzīvniekus un iegūt ūdensaugus;

5.6. ierīkot dzirdinātavas;

5.7. veikt gultnes padziļināšanas un zemes smelšanas (iegūšanas) darbus.

Aizsargjoslās aizliegts

6.1. izvietot lopbarības, minerālmēslu, kūtsmēslu un ķīmisko vielu glabātavas;

6.2. ierīkot sausās tualetes, samazgu bedres, notekūdeņu filtrācijas iekārtas un citus augsnes un gruntsūdeņu piesārņošanas avotus.

Ja aizsargjoslas šķērso īpaši aizsargājamas dabas teritorijas, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu īpašnieks darbību tajās saskaņo ar aizsargājamās teritorijas administrāciju vai, ja tādas nav, ar reģionālo vides pārvaldi.

Lai nodrošinātu cilvēku aizsardzību, nepiederošām personām aizsargjoslās aizliegts

8.1.atvērt inženierbūvju durvis vai lūkas, kā arī atrasties inženierbūvēs;

8.2. atvērt ūdensvadu un kanalizācijas tīklu skatakas un iekāpt tajās.

Ūdensvadu un kanalizācijas tīklu īpašnieka un zemes īpašnieka rīcību ūdensvadu un kanalizācijas tīklu bojājumu vai avārijas gadījumā nosaka zemes nomas vai īpašuma tiesību aprobežojumu līgumos.

Kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs zemteku atrašanās vietas saskaņo ar attiecīgās ostas pārvaldi un atzīmē ostas plānos un navigācijas kartēs.

Aizsargjoslas uztur un to tehnisko stāvokli kontrolē ūdensvadu un kanalizācijas tīklu īpašnieks.

Aizsargjoslu likumā aizsargjoslām noteikto prasību izpildi kontrolē Valsts vides dienests un attiecīgās pašvaldības saskaņā ar likumu "Par pašvaldībām".

Ja tiek veikts ūdensvadu un kanalizācijas tīklu remonts, rekonstrukcija vai renovācija vai ir notikusi avārija, ūdensvadu un kanalizācijas tīklu īpašniekam ir tiesības izcirst aizsargjoslā augošos kokus un krūmus, par to paziņojot zemes īpašniekam. Zemes īpašniekam šādā gadījumā atlīdzību neizmaksā.

Nosakot aizsargjoslu no jauna ierīkojamam ūdensvadu un kanalizācijas tīklam, ūdensvadu un kanalizācijas tīkla īpašnieks ar zemes īpašnieku vai tā pilnvarotu personu slēdz zemes nomas vai īpašuma tiesību aprobežojuma līgumu. Aprobežojumus ieraksta zemesgrāmatā Aizsargjoslu likuma 60.pantā noteiktajā kārtībā.

No jauna ierīkotiem ūdensvadu un kanalizācijas tīkliem aprobežojumus nostiprina zemesgrāmatā pēc to ekspluatācijas uzsākšanas.

Ja mainās ūdensvadu un kanalizācijas tīklu īpašnieks vai aprobežotā zemesgabala īpašnieks vai lietotājs, aprobežojumi nemainās.

Ja īpašumā mainās ūdensvadu un kanalizācijas tīklu (tīklu elementu) izvietojums vai veids, aprobežojumus pārskata un attiecīgi precizē dokumentāciju. Aprobežojumu izmaiņas nostiprina zemesgrāmatā tādā kārtībā, kādā tiek nostiprināti aprobežojumi.

Aizsargjoslas robežas uz sauszemes (dabā) ar īpašām zīmēm neiezīmē.

Aizsargjoslu dabā nosaka pēc ūdensvadu un kanalizācijas tīklu stacionāro konstrukciju atrašanās vietas taisnos posmos redzamības robežās (bet ne tālāk par 500 metriem) vai īpašām minimāla izmēra skatakām, kas ierīkotas trases pagrieziena punktos. Lai noteiktu aizsargjoslas robežu dabā, no iezīmētajiem tīklu elementiem nomēra attiecīgo attālumu.

Kuģojamās ūdenstecēs un ūdenstilpēs, kā arī vietās, kur iespējama laivu noenkurošana, zemteku atrašanās vietu norobežo ar īpašām signālzīmēm. Signālzīmju vizuālo un konstruktīvo noformējumu un atrašanās vietu gar zemtekām nosaka saskaņā ar attiecīgās ostas noteikumiem.

Signālzīmes novieto ūdensvadu un kanalizācijas tīklu īpašnieks.

Ja šo noteikumu 9.punktā minētais līgums noslēgts līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai un tajā nav noteikta rīcība ūdensvadu un kanalizācijas tīklu bojājumu vai avārijas gadījumā, zemes īpašnieks vai lietotājs par ūdensvadu un kanalizācijas tīklu bojājumu vai avāriju nekavējoties ziņo tīklu īpašniekam, kā arī norobežo bojāto vietu līdz avārijas brigādes atbraukšanai.