Kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtība

Noteikumi nosaka kontaktpersonu noteikšanas, primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas kārtību, lai atklātu infekciozas personas un veiktu nepieciešamos ārstniecības un pretepidēmijas pasākumus.

(Grozīts ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.728)

Šo noteikumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija.

(Grozīts ar MK 30.10.2007. noteikumiem Nr.728)

Kontaktpersonu primāro medicīnisko pārbaudi, laboratorisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu veic

3.1. šo noteikumu pielikumā minētajām kontaktpersonām vai citām kontaktpersonām, ja epidemioloģiskās izmeklēšanas laikā tiek konstatēti papildu inficēšanās riski;

3.2. ja persona ir bijusi saskarē ar vidi (tai skaitā priekšmetiem), kas satur vai, iespējams, satur šo noteikumu pielikumā minēto infekcijas slimību izraisītājus, kā arī ar dzīvniekiem, kas inficēti ar pielikumā minēto infekcijas slimību izraisītājiem;

3.3. ja ir pamatotas aizdomas par bioloģisko terorismu.

(Grozīts ar MK 15.10.2019. noteikumiem Nr. 479)

Ārsts, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību ziņo par saslimšanu ar infekcijas slimību, nosaka arī šo noteikumu pielikumā minētās pārbaudāmās kontaktpersonas, izņemot šo noteikumu 5. punktā minētos gadījumus. Šo noteikumu 11. punktā minēto slimību gadījumā ārsts nosaka kontaktpersonas arī šo noteikumu 5.1. apakšpunktā minētajās vietās.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 100 redakcijā, kas piemērojami ar 10.03.2023.)

Slimību profilakses un kontroles centra reģionālās nodaļas epidemiologs (turpmāk – epidemiologs) organizē kontaktpersonu noteikšanu, ja

5.1. saņemts paziņojums par saslimšanu ar infekcijas slimību. Šādā gadījumā apzina kontaktpersonas

5.1.1. izglītības iestādē, stacionārā ārstniecības iestādē, sociālās aprūpes iestādē, bērnu aprūpes iestādē, bērnu uzraudzības pakalpojumu sniegšanas iestādē, darbavietā un citās personu uzturēšanās vietās (tai skaitā ieslodzījuma vietā, īslaicīgās aizturēšanas vietā, aizturēto patvēruma meklētāju izmitināšanas telpās un ārzemnieku izmitināšanas centrā, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā, patversmē, kazarmās, viesnīcā) ārpus pacienta dzīvesvietas (turpmāk – uzturēšanās vieta), kā arī transportlīdzekļos, kas veic pasažieru starptautiskos pārvadājumus, un vietējās satiksmes transportlīdzekļos, kuros tiek veikta elektroniska pasažieru reģistrācija, izņemot gadījumu, ja ir saslimšana ar šo noteikumu 11. punktā minēto slimību;

5.1.2. infekciozā pacienta dzīvesvietā (ģimenes locekļi, citas tuvas personas), ja sākotnējais steidzamais ziņojums par pacientu saņemts no ārsta, kas nav pacienta ģimenes ārsts, izņemot gadījumu, ja ir saslimšana ar šo noteikumu 11. punktā minēto slimību;

5.2. ārstniecības persona ziņo par šo noteikumu 11. punktā minēto slimības gadījumu un ir pamatotas aizdomas, ka personas inficēšanās notikusi šo noteikumu 5.1.1. apakšpunktā minētajā uzturēšanās vietā sadzīves kontakta ceļā (nav notikusi seksuālās transmisijas ceļā, vertikālās transmisijas ceļā vai lietojot injicējamās narkotikas) vai saņemot veselības aprūpes pakalpojumu;

5.3. ārstniecības persona ziņo par šo noteikumu 11. punktā minēto infekcijas slimības gadījumu un ir pamatotas aizdomas, ka inficētā persona radījusi infekcijas izplatīšanās risku sadzīves kontakta ceļā šo noteikumu 5.1.1. apakšpunktā minētajā uzturēšanās vietā;

5.4. persona ir bijusi vienādos inficēšanās apstākļos vai saskarē ar vidi (tai skaitā priekšmetiem), kas satur vai, iespējams, satur šo noteikumu pielikumā minēto infekcijas slimību izraisītājus, kā arī ar dzīvniekiem, kas inficēti ar šo noteikumu pielikumā minēto infekcijas slimību izraisītājiem;

5.5. infekciozā persona ir bijusi bioloģiskā materiāla donors;

5.6. konstatētas iespējamā bioloģiskā terorisma skartas vietas (teritorijas).

(MK 15.10.2019. noteikumu Nr. 479 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.03.2023. noteikumiem Nr. 100; MK 17.03.2026. noteikumiem Nr. 143)

1 Ārstniecības persona informē epidemiologu, veicot attiecīgu ierakstu paziņojumā par infekcijas slimību, kopīgi ar epidemiologu pieņem lēmumu par kontaktpersonu noteikšanu un sniedz epidemiologam informāciju, kas nepieciešama kontaktpersonu noteikšanai, ja ir pamatotas aizdomas par

5.1 1. situāciju, kas atbilst šo noteikumu 5.2. un 5.3. apakšpunktam;

5.12. pacienta kā bioloģiskā materiāla recipienta inficēšanos ar sifilisu;

5.13. sifilisa pacienta bioloģiskā materiāla donāciju iespējamā infekciozā periodā.

(MK 15.10.2019. noteikumu Nr. 479 redakcijā, kas grozīta ar MK 07.03.2023. noteikumiem Nr. 100, kas piemērojami ar 10.03.2023.)

Ja ir apzināta kontaktpersona, ārsta pienākums ir informēt viņu par primārās medicīniskās pārbaudes, laboratoriskās pārbaudes un medicīniskās novērošanas nepieciešamību un organizēt minētās pārbaudes. Ja pacientam ir konstatēta šo noteikumu 11. punktā minētā infekcija, ārsts informē viņu par infekcijas izplatīšanās ceļiem un norāda uz nepieciešamību informēt kontaktpersonu (dzimumpartneri) par nepieciešamību vērsties pie ārsta.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 100 redakcijā, kas piemērojami ar 10.03.2023.)

Kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi, laboratorisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu dzīvesvietā nodrošina kontaktpersonas ģimenes ārsts vai šo noteikumu 11. punktā minētā ārstniecības persona. Ja kontaktpersona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta, primāro medicīnisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu nodrošina ģimenes ārsts, kas apkalpo teritoriju, kurā atrodas kontaktpersonas dzīvesvieta.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 100 redakcijā, kas piemērojami ar 10.03.2023.)

Kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi, laboratorisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu uzturēšanās vietā nodrošina tajā strādājošā ārstniecības persona (ārsts, ārsta palīgs, māsa) (turpmāk – uzturēšanās vietas ārstniecības persona). Ja kontaktpersonas uzturēšanās vietā nav ārstniecības personas, kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu nodrošina ģimenes ārsts, kas apkalpo teritoriju, kurā atrodas uzturēšanās vieta. Ja nepieciešams, kontaktpersonu nosūta pie šo noteikumu 11. punktā minētās ārstniecības personas.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 100 redakcijā, kas piemērojami ar 10.03.2023.)

(Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 373)

Cilvēka imūndeficīta vīrusa (HIV) infekcijas gadījumā kontaktpersonu primāro medicīnisko pārbaudi, laboratorisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu nodrošina saskaņā ar normatīvajiem aktiem par epidemioloģiskās drošības pasākumiem cilvēka imūndeficīta vīrusa infekcijas (HIV) un AIDS izplatības ierobežošanai.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 100 redakcijā, kas piemērojami ar 10.03.2023.)

Seksuāli transmisīvās infekcijas gadījumā kontaktpersonu primāro medicīnisko pārbaudi, laboratorisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu nodrošina dermatologs, venerologs, ģimenes ārsts vai uzturēšanās vietas ārstniecības persona.

(Grozīts ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 373; MK 15.10.2019. noteikumiem Nr. 479)

Tuberkulozes gadījumā kontaktpersonu primāro medicīnisko pārbaudi, laboratorisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu veic saskaņā ar normatīvajiem aktiem par epidemioloģiskās drošības pasākumiem tuberkulozes izplatības ierobežošanai.

(MK 15.10.2019. noteikumu Nr. 479 redakcijā)

Ja ir apzināta šo noteikumu 5. punktā minētā kontaktpersona, epidemiologs informē kontaktpersonas ģimenes ārstu vai uzturēšanās vietas ārstniecības personu, vai ģimenes ārstu, kas apkalpo teritoriju, kurā atrodas kontaktpersonas dzīvesvieta vai uzturēšanās vieta (ja kontaktpersonas uzturēšanās vietā nav ārstniecības personas vai kontaktpersona nav reģistrēta pie ģimenes ārsta). Ģimenes ārstam sniegto informāciju dokumentē (pierakstot arī datumu, laiku un ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura pieņēma informāciju).

(Grozīts ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 373; MK 15.10.2019. noteikumiem Nr. 479)

(Svītrots ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 373)

Kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi veic vismaz reizi medicīniskās novērošanas sākumā, bet ne vēlāk par diviem maksimālajiem novērošanas periodiem. B un C hepatīta un sifilisa gadījumā primāro medicīnisko pārbaudi un laboratorisko pārbaudi veic neatkarīgi no maksimālā novērošanas perioda noilguma. Primārajā medicīniskajā pārbaudē var veikt tikai personas aptauju, ja nav konstatēta bīstama infekcijas slimība vai šo noteikumu pielikumā minētajos gadījumos nav nepieciešama kontaktpersonas izmeklēšana vai laboratoriskā pārbaude. Medicīniskās novērošanas ilgumu nosaka, ņemot vērā pēdējo saskari ar infekcijas avotu vai infekcijas pārnešanas faktoru.

(MK 07.03.2023. noteikumu Nr. 100 redakcijā, kas piemērojami ar 10.03.2023.)

Bīstamas infekcijas gadījumā kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi medicīniskās novērošanās laikā veic vismaz reizi dienā, ja šo noteikumu pielikumā nav minēts cits pārbaudes biežums.

Uzturēšanās vietā kontaktpersonas medicīnisko pārbaudi medicīniskās novērošanas laikā veic vismaz reizi dienā, ja ir šādas infekcijas slimības un sindromi

17.1. akūts A vai E vīrushepatīts;

17.2. difterija un difterijas izraisītāju nēsāšana;

17.3. epidēmiskais parotīts;

17.4. ērču encefalīts (ja inficēšanās notikusi alimentārā ceļā);

17.5. garais klepus;

17.6. hantavīrusu infekcija;

17.7. holera un holeras izraisītāju nēsāšana;

17.8. invazīvā Haemophilus influenzae slimība;

17.9. invazīvā meningokoku ierosinātā slimība;

17.10. jersinioze;

17.11. kampilobakterioze;

17.12. leģionāru slimība (legioneloze);

17.13. leptospiroze;

17.14. listerioze;

17.15. masalas;

17.16. masaliņas;

17.17. meningīti, encefalīti;

17.18. ornitoze (psitakoze);

17.19. Rietumnīlas drudzis;

17.20. Q drudzis un citas riketsiozes;

17.21. salmoneloze un tās izraisītāju nēsāšana;

17.22. šigeloze un tās izraisītāju nēsāšana;

17.23. Šiga toksīnu/verotoksīnu producējošo Escherichia coli infekcija (STEC/VTEC), hemolītiski urēmiskais sindroms vai trombocitāri hemorāģiskā purpura;

17.24. trihineloze;

17.25. tularēmija;

17.26. vēdertīfs un paratīfi, tai skaitā vēdertīfa un paratīfu izraisītāju nēsāšana;

17.27. vējbakas;

17.28. vīrusu (rotavīrusu, norovīrusu, adenovīrusu, astrovīrusu, sapovīrusu) zarnu infekcijas;

17.29. vīrusu hemorāģiskie drudži, tai skaitā Ebolas vīrusslimība, Lasas drudzis, Mārburgas vīrusslimība, Krimas-Kongo hemorāģiskais drudzis;

17.30. pērtiķu bakas.

(MK 14.06.2016. noteikumu Nr. 373 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.10.2019. noteikumiem Nr. 479; MK 05.07.2022. noteikumiem Nr. 405)

Veicot primāro medicīnisko pārbaudi, ģimenes ārsts vai cita ārstniecības persona informē kontaktpersonu par attiecīgās infekcijas slimības pazīmēm, kurām parādoties nepieciešams nekavējoties informēt ģimenes ārstu vai citu ārstniecības personu.

Parauga ņemšanu un piegādi laboratoriskai pārbaudei nodrošina

19.1. ārstniecības persona, epidemiologs vai epidemiologa palīgs – paraugus bakterioloģiskai, virusoloģiskai un parazitoloģiskai pārbaudei, kas ņemti no deguna, rīkles gala gļotādas un taisnās zarnas, kā arī paraugus, kuru iegūšanā neizmanto invazīvās metodes. Pēc epidemioloģiskām indikācijām uzliesmojumu izraisošās infekcijas slimības noteikšanai epidemiologs vai epidemiologa palīgs minētos paraugus var ņemt arī gadījumā, ja kontaktpersonai ir infekcijas slimības pazīmes;

19.2. ārstniecības persona – asins paraugu un citus paraugus bakterioloģiskai, virusoloģiskai, parazitoloģiskai un seroloģiskai pārbaudei, kuru iegūšanā izmanto invazīvās metodes, kā arī paraugus ādas lipīgo slimību un seksuāli transmisīvo infekciju noteikšanai.

(MK 15.10.2019. noteikumu Nr. 479 redakcijā)

Pārbaudāmo paraugu kontaktpersonas laboratoriskajai pārbaudei ņem

20.1. saskaņā ar šo noteikumu pielikumu;

20.2. kad paraugā atbilstoši infekcijas slimības norisei ir iespējams tieši vai netieši noteikt infekcijas slimības izraisītāju.

1 Ja ir aizdomas par pacienta inficēšanos ar asins transmisijas infekciju pēc medicīnisko ierīču izmantošanas, personas, kuras bija vienādos inficēšanās apstākļos, laboratoriski pārbauda vienlaikus HIV, B hepatīta un C hepatīta infekcijas noteikšanai.

(MK 15.10.2019. noteikumu Nr. 479 redakcijā)

Ārstniecības persona, organizējot kontaktpersonas primāro medicī­nisko pārbaudi un šo noteikumu 19. punktā minēto paraugu ņemšanu, 24stundu laikā telefoniski informē attiecīgās teritorijas epidemiologu par apzināto kontaktpersonu (izņemot gadījumus, ja konstatē saslimšanu ar šo noteikumu 10. un 11. punktā minēto infekcijas slimību), tās primāro medicīnisko pārbaudi un parauga laboratorisko pārbaudi.

(Grozīts ar MK 14.06.2016. noteikumiem Nr. 373; MK 15.10.2019. noteikumiem Nr. 479)

Epidemiologs 24stundu laikā telefoniski informē ģimenes ārstu vai uzturēšanās vietas ārstniecības personu par šo noteikumu 19.1.apakšpunktā ņemtā parauga laboratoriskās pārbaudes apstiprinošo rezultātu.

Ārstniecības persona, kas veic kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu, informē kontaktpersonu par medicīniskās novērošanas rezultātiem (tai skaitā par parauga laboratoriskās pārbaudes rezultātu).