Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam, to piemērošanas kārtību un prasībām ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai

Noteikumi nosaka kritērijus, pēc kuriem nosakāmi kompensējošie pasākumi Eiropas nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju (Natura 2000) tīklam (turpmāk - kompensējošie pasākumi), kompensējošo pasākumu piemērošanas kārtību un prasības ilgtermiņa monitoringa plāna izstrādei un ieviešanai.

Kritēriji kompensējošo pasākumu noteikšanai

2.1. pasākumi nodrošina to pašu sugu vai biotopu, kurus negatīvi ietekmē paredzētās darbības veikšana vai plānošanas dokumenta īstenošana, aizsardzību tādā pašā apmērā kā paredzētās darbības veikšana vai plānošanas dokumenta īstenošana;

2.2. pasākumi nav aizstājami ar videi nodarītā kaitējuma dēļ radušos zaudējumu atlīdzību naudā.

Nosacījumi kompensējošo pasākumu noteikšanai

3.1. pasākumi nav tieši nepieciešami paredzētās darbības veikšanai vai plānošanas dokumenta īstenošanai;

3.2. pasākumi neaizstāj ietekmes uz vidi novērtējuma alternatīvu izvērtējumus, kas noteikti vides aizsardzību regulējošos normatīvajos aktos;

3.3. pasākumi nav tieši saistīti ar vides normatīvo aktu prasībām sugu vai biotopu labvēlīgas aizsardzības statusa nodrošināšanai, kā arī nav tieši saistīti ar normatīvo aktu prasībām dabas aizsardzības jomā;

3.4. pasākumi nav tieši saistīti ar konkrētās Eiropas nozīmes aizsargā­jamās dabas teritorijas (Natura 2000) (turpmāk - Natura 2000 teritorija) apsaimniekošanu.

Kompensējošos pasākumus īsteno ne vēlāk kā brīdī, kad uzsāk paredzētās darbības veikšanu vai plānošanas dokumenta īstenošanu.

Paredzētās darbības ierosinātājs vai plānošanas dokumenta izstrādātājs piemēro vismaz vienu no šādiem kompensējošiem pasākumiem

5.1. paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta ietekmētās Natura 2000 teritorijas daļas aizstāšana ar tiešā tuvumā (blakus) esošu teritorijas daļu, kas pēc ekoloģiskajiem parametriem ir līdzvērtīga ietekmētajai Natura 2000 teritorijai;

5.2. jaunas Natura 2000 teritorijas izveidošana, kas atbilst paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta ietekmētās Natura 2000 teritorijas daļai un ietekmētās sugas vai biotopa ekoloģiskajiem parametriem, citur Latvijas teritorijā;

5.3. sugas vai biotopa atjaunošanas pasākumi, kas nodrošina paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta ietekmētās sugas vai biotopa saglabāšanu līdzvērtīgā apjomā (īpatņu vai atradņu skaits, biotopa platība), esošajās Natura 2000 teritorijās.

Vienlaikus ar priekšlikumiem par kompensējošiem pasākumiem paredzētās darbības ierosinātājs vai plānošanas dokumenta izstrādātājs izstrādā kompensējošo pasākumu ilgtermiņa monitoringa plānu, kurā paredz vismaz piecusgadus apsekot jaunizveidoto Natura 2000 teritoriju vai tās daļu vai sugas vai biotopu atjaunošanas pasākumus, lai izvērtētu, vai izvēlētie kompensējošie pasākumi līdzsvaro paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta radītās negatīvās izmaiņas.

Paredzētās darbības ierosinātājs vai plānošanas dokumenta izstrādātājs priekšlikumus par kompensējošiem pasākumiem rakstiski saskaņo ar attiecīga­jām vietējām pašvaldībām un zemes īpašniekiem, kurus ietekmēs kompensējošo pasākumu ieviešana.

Paredzētās darbības ierosinātājs vai plānošanas dokumenta izstrādātājs priekšlikumus par kompensējošiem pasākumiem un ilgtermiņa monitoringa plānu iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē. Dabas aizsardzības pārvalde mēneša laikā izvērtē kompensējošo pasākumu atbilstību paredzētās darbības vai plānoša­nas dokumenta radīto negatīvo ietekmju līdzsvarošanai un ilgtermiņa monito­ringa plānu un pieņem lēmumu par kompensējošo pasākumu un ilgtermiņa monitoringa plāna apstiprināšanu. Par pieņemto lēmumu Dabas aizsardzības pārvalde triju darbdienu laikā rakstiski informē paredzētās darbības ierosinātāju vai plānošanas dokumenta izstrādātāju.

Paredzētās darbības ierosinātājs vai plānošanas dokumenta izstrādātājs šo noteikumu 6. un 7.punktā minētās darbības veic, ja saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu paredzētā darbība vai plānošanas dokuments ir vienīgais risinājums sabiedrībai nozīmīgu interešu (arī sociālo vai ekonomisko interešu) apmierināšanai.

Ikgadējo monitoringa apsekojumu rezultātus ilgtermiņa monitoringa plānā noteiktajā termiņā iesniedz Dabas aizsardzības pārvaldē izvērtēšanai un atzinuma sniegšanai. Ja monitoringa apsekojumi liecina, ka izvēlētie kompensē­jošie pasākumi nelīdzsvaro paredzētās darbības vai plānošanas dokumenta radīto negatīvo ietekmi, Dabas aizsardzības pārvalde uzdod pārstrādāt kompensējošos pasākumus un īstenot tos, vienlaikus pārstrādājot arī ilgtermiņa monitoringa plānu un pagarinot to vismaz uz pieciem gadiem. Ilgtermiņa monitoringa plāns ir saistošs paredzētās darbības ierosinātāja vai plānošanas dokumenta izstrādātāja saistību un tiesību pārņēmējiem.