Par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošumu

1) hidroelektrostacija — būves un iekārtas, ar kuru palīdzību ūdens hidraulisko enerģiju pārveido elektroenerģijā;

2) hidroelektrostacijas hidrotehniskās būves — hidroelektrostacijas darbībai nepieciešamo būvju komplekss, tai skaitā aizsprosti, dambji, hidroelektrostacijas ēkas, ūdens novadbūves, kanāli, cauruļvadi, tuneļi, sūkņu stacijas, drenāža, zivju aizsardzības un pārvades būves, aizsargdambji, krastu nostiprinājumi, atbalsta sienas un citas būves, uz kurām iedarbojas ūdens spiediens;

3) hidrotehnisko būvju valdītājs — īpašnieks, tiesiskais valdītājs, turētājs — fiziskā vai juridiskā persona, kas būvē, lieto vai uztur hidroelektrostaciju hidrotehniskās būves un ar savu darbību vai bezdarbību var ietekmēt to stāvokli;

4) trešā persona — hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju valdītāju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanā — jebkura fiziskā vai juridiskā persona, izņemot apdrošinājuma ņēmēju, apdrošināto, hidrotehniskās būves īpašnieku un apdrošinātāju. Apdrošinātā darbinieks un persona, kas uz cita līguma pamata sniedz pakalpojumu hidrotehnisko būvju ekspluatācijas nodrošināšanai, tiek uzskatīta par trešo personu, ja tai nodarītie zaudējumi nav saistāmi ar darba tiesiskajām attiecībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2006.)

Likuma 4.panta prasība apdrošināt civiltiesisko atbildību stājas spēkā 2005.gada 1.janvārī.

(16.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

1) A klase — būves, kuru avāriju rezultātā rodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, tiek nodarīts būtisks zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un būtisks kaitējums videi;

2) B klase — būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, bet tiek nodarīts zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi;

3) C klase — būves, kuru avāriju rezultātā nerodas draudi fiziskās personas dzīvībai un veselībai, bet zaudējums fizisko un juridisko personu īpašumam un kaitējums videi ir nenozīmīgs.

(2) HES hidrotehnisko būvju paredzēto drošuma klasi norāda projektēšanas uzdevumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004., 12.06.2009., 21.02.2013. un 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 07.04.2004.)

(2) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja pienākums ir apdrošināt savu civiltiesisko atbildību par tā darbības vai bezdarbības rezultātā nodarīto kaitējumu trešo personu dzīvībai un veselībai, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, ekspluatējot (lietojot un uzturot) tā valdījumā esošās hidrotehniskās būves. A klases HES hidrotehnisko būvju valdītājs HES hidrotehnisko būvju civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas polises kopiju iesniedz Būvniecības valsts kontroles birojam, bet B klases HES hidrotehnisko būvju valdītājs — attiecīgajai pašvaldībai, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve.

(3) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumam jābūt spēkā visā HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas laikā.

(4) A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas līgumā var paredzēt apdrošinājuma ņēmēja pašrisku, kas ir naudas izteiksmē vai procentos izteikts zaudējuma apmērs, kuru katrā apdrošināšanas gadījumā uzņemas apdrošinājuma ņēmējs. Apdrošinājuma ņēmēja pašrisks nedrīkst būt lielāks par pieciem procentiem no apdrošināšanas līgumā noteiktā atbildības limita.

(5) Trešās personas īpašumam nodarītie zaudējumi tiek atlīdzināti, ievērojot kompensācijas principu. Saskaņā ar to izmaksātā atlīdzība nedrīkst pārsniegt apdrošināšanas gadījuma radītos zaudējumus.

(6) Zaudējumus, kas radušies saistībā ar videi nodarīto kaitējumu, un zaudējumus, kas radušies saistībā ar personas veselībai un dzīvībai nodarīto kaitējumu, atlīdzina normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(7) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā veicama A un B klases HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana pret trešo personu dzīvībai un veselībai nodarīto kaitējumu, zaudējumu trešo personu īpašumam un kaitējumu videi, un nosaka apdrošinātāja atbildības limitus.

(8) HES hidrotehnisko būvju valdītājam ir aizliegts ekspluatēt HES, ja nav veikta HES hidrotehnisko būvju valdītāja civiltiesiskās atbildības obligātā apdrošināšana.

(13.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.02.2013. un 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

HES hidrotehnisko būvju valdītājs, kurš HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarāciju un tajā iekļauto pārskatu par drošuma programmas izpildi iesniedzis Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai 2012.gadā, nākamo drošuma deklarāciju iesniedz Ekonomikas ministrijai ne vēlāk kā līdz 2014.gada 1.jūnijam.

(21.02.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.03.2013.)

(16.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. novembrim izdod šā likuma 5. un 9. pantā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2021. gada 30. novembrim ir piemērojami Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumi Nr. 70 "Noteikumi par hidroelektrostaciju hidrotehnisko būvju drošuma programmām un deklarācijām", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(16.09.2021. likumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

Drošuma programmas izpildi A klases HES hidrotehniskajām būvēm uzsāk vienlaikus ar būvdarbiem, B un C klases HES hidrotehniskajām būvēm — pēc to pieņemšanas ekspluatācijā.

Drošuma programmas izpildei nepieciešamo kontrolmērietaišu aizsardzības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Ja HES hidrotehniskās būves valdītājs ir nolēmis pārtraukt HES hidrotehniskās būves ekspluatāciju, viņš par to vismaz 30 dienas iepriekš informē Būvniecības valsts kontroles biroju, attiecīgo pašvaldību, kuras teritorijā atrodas HES hidrotehniskā būve, un Valsts vides dienesta attiecīgo reģionālo vides pārvaldi, iesniedzot apstiprinātu drošuma programmu un plānu pasākumiem, kuri tiks veikti pēc HES hidrotehniskās būves ekspluatācijas pārtraukšanas, lai netiktu nodarīts kaitējums fiziskās personas dzīvībai un veselībai, zaudējums fiziskās vai juridiskās personas īpašumam vai kaitējums videi.

(3) HES hidrotehniskās būves ekspluatācijas pārtraukšana un elektroenerģijas ražošanas pārtraukšana neatbrīvo HES valdītāju no drošuma programmas pildīšanas.

(13.10.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009., 21.02.2013. un 16.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

(16.09.2021. likumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

Ja HES hidrotehnisko būvju stāvokļa novērojumi, kontroles mērījumi un pārbaudes liecina, ka šo būvju turpmāka ekspluatācija var izraisīt to sagraušanu, HES valdītājam ir tiesības, ievērojot drošuma programmu, pieņemt lēmumu par ūdenskrātuves līmeņa pazemināšanu un pienākums nekavējoties par to ziņot elektroenerģijas pārvades vai sadales sistēmas operatoram, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta centrālajam sakaru un vadības punktam un šā dienesta struktūrvienību sakaru un vadības punktiem apdraudētajos rajonos, kā arī lejpus esošo hidrotehnisko būvju valdītājiem.

(16.09.2021. likumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)

(Izslēgts ar 21.02.2013. likumu, kas stājas spēkā 08.03.2013.)

(2) Būvniecības valsts kontroles birojs var pieņemt lēmumu par A klases HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas apturēšanu, bet pašvaldības administratīvā komisija — par B un C klases HES hidrotehnisko būvju ekspluatācijas apturēšanu, ja tiek konstatēta šo būvju ekspluatācija bez izstrādātas drošuma programmas vai bez iesniegtas HES hidrotehnisko būvju drošuma deklarācijas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētā lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(16.09.2021. likumu redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2021.)