Noteikumi par mobilizācijas plāniem

Noteikumi nosaka

1.1. mobilizācijas plānošanas un plānu sistēmu;

1.2. mobilizācijas plānošanas apjomu valsts institūcijās un pašvaldībās un mobilizācijas plānošanas koordinācijas kārtību;

1.3. mobilizācijas plānu apstiprināšanas un precizēšanas kārtību;

1.4. mobilizācijas plānu dokumentu veidlapu paraugus (1., 2., 3., 4., 6. un 7. pielikums);

1.5. Nacionālo bruņoto spēku, civilās aizsardzības formējumu un tautsaimniecības nozaru mobilizācijas plānošanā, sagatavošanā un īstenošanā iesaistīto citu valsts institūciju, kā arī pašvaldību kompetenci.

(Grozīts ar MK 07.04.2026. noteikumiem Nr. 186)

Mobilizācijas plānošanas sistēmai ir šādi uzdevumi

2.1. veicināt Nacionālo bruņoto spēku izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai;

2.2. veicināt mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu sagatavošanu un izmantošanu ārkārtējām situācijām paredzētos reaģēšanas pasākumos un ārkārtējo situāciju seku likvidēšanas pasākumos, kā arī darbībai izņēmuma stāvokļa un kara gadījumā;

2.3. atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nodrošināt to valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā, kuriem ir noteikts mobilizācijas pieprasījums.

Mobilizācijas plānošanas sistēma ietver valsts un pašvaldību institūcijas, Latvijas Republikā reģistrētās komercsabiedrības un fiziskās personas, kurām noteikti mobilizācijas pieprasījumi.

Mobilizācijas plānu sistēma ietver

4.1. Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu, Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plānus;

4.2. tautsaimniecības mobilizācijas plānu;

4.3. Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļu “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” un mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānus.

(Grozīts ar MK 07.04.2026. noteikumiem Nr. 186)

Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plāni ietver Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību izvēršanu daļējai vai pilnai kaujas gatavībai, nosaka mobilizācijas pienākumus, kārtību un materiāltehnisko nodrošinājumu.

Tautsaimniecības mobilizācijas plāns ietver valsts materiālo rezervju un tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu izņēmuma stāvokļa vai kara laikā. Tautsaimniecības objektu sagatavošanas un izmantošanas nodrošinājuma apraksts izņēmuma stāvokļa vai kara laikā var būt ietverts nozares darbības nepārtrauktības un noturības plānā.

(MK 07.04.2026. noteikumu Nr. 186 redakcijā)

Valsts (pašvaldības, komercsabiedrības) civilās aizsardzības formējuma mobilizācijas plāns ietver mobilizējamā civilās aizsardzības formējuma uzdevumus, izvēršanu gatavībai pildīt noteiktos uzdevumus valsts apdraudējuma gadījumā, nosaka attiecīgā formējuma struktūru, štatus, nepieciešamo materiāltehnisko un finansiālo nodrošinājumu un vadību ārkārtēju situāciju, izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā.

Aizsardzības ministrija

8.1. koordinē Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plānošanu;

8.2. koordinē Nacionālo bruņoto spēku sadarbību ar citām valsts institūcijām un pašvaldībām mobilizācijas sagatavošanas jautājumos un mobilizācijas izsludināšanas gadījumā.

Ekonomikas ministrija

9.1. (svītrots ar MK 07.04.2026. noteikumiem Nr. 186);

9.2. (svītrots ar MK 07.04.2026. noteikumiem Nr. 186);

9.3. sadarbībā ar pārējām ministrijām un pašvaldībām izstrādā un iesniedz apstiprināšanai Ministru kabinetā tautsaimniecības mobilizācijas plānu un katru gadu līdz 1.maijam to izvērtē un aktualizē;

9.4. koordinē mobilizācijas plānošanu ministrijas padotības iestādēs.

(Grozīts ar MK 07.04.2026. noteikumiem Nr. 186)

Iekšlietu ministrija

10.1. koordinē mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānošanu;

10.2. koordinē mobilizācijas plānošanu ministrijas padotības iestādēs.

Pārējās ministrijas

11.1. to kompetencē esošajās tautsaimniecības nozarēs plāno valsts materiālo rezervju sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā;

11.2. plāno to atbildībā esošo tautsaimniecības objektu sagatavošanu un izmantošanu valsts apdraudējuma gadījumā;

11.3. koordinē mobilizācijas plānošanu to padotības iestādēs;

11.4. piedalās tautsaimniecības mobilizācijas plāna izstrādē.

(Grozīts ar MK 07.04.2026. noteikumiem Nr. 186)

Pašvaldības

12.1. piedalās tautsaimniecības mobilizācijas plāna un Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļas "Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi" izstrādē;

12.2. koordinē mobilizācijas plānošanu attiecīgās pašvaldības padotības iestādēs.

(Grozīts ar MK 07.04.2026. noteikumiem Nr. 186)

Tautsaimniecības mobilizācijas plānu un Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu apstiprina Nacionālās drošības likumā un Nacionālo bruņoto spēku likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts civilās aizsardzības plāna sadaļu “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” apstiprina Valsts civilās aizsardzības plāna ietvaros Nacionālās drošības likumā noteiktajā kārtībā.

Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas plānu precizē reizi divos gados triju mēnešu laikā pēc Valsts aizsardzības operacionālā plāna apstiprināšanas.

(MK 07.04.2026. noteikumu Nr. 186 redakcijā)

Nacionālo bruņoto spēku veidu un vienību mobilizācijas plānus apstiprina un precizē attiecīgā Nacionālo bruņoto spēku veida vai vienības komandieris.

(Svītrots ar MK 07.04.2026. noteikumiem Nr. 186)

Mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānus pēc saskaņošanas ar Iekšlietu ministriju apstiprina šādā kārtībā

18.1. valsts mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānus apstiprina ministrs, kura padotībā esošā institūcija veido formējumu;

18.2. pašvaldību mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānus apstiprina reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs;

18.3. komercsabiedrību mobilizējamo civilās aizsardzības formējumu mobilizācijas plānus apstiprina par komercsabiedrības darbības nozari atbildīgais ministrs.

(Svītrots ar MK 07.04.2026. noteikumiem Nr. 186)

Šo noteikumu 18.punktā minētos plānus izstrādā pēc sadaļas “Mobilizējamie civilās aizsardzības formējumi” iekļaušanas Valsts civilās aizsardzības plānā.

Tautsaimniecības mobilizācijas plānu pirmo reizi aktualizē līdz 2027. gada 1. maijam.

(MK 07.04.2026. noteikumu Nr. 186 redakcijā)