Noteikumi par neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanu un pretepidēmijas pasākumiem, medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu un darbu valsts apdraudējuma gadījumā

Noteikumi nosaka

1.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības apjomu iedzīvotājiem un Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un tās sniegšanas organizāciju valsts apdraudējuma gadījumā;

1.2. pretepidēmijas pasākumu plānošanas un izpildes kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;

1.3. medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanas un darba kārtību valsts apdraudējuma gadījumā;

1.4. valsts, pašvaldību un privāto ārstniecības iestāžu uzdevumus un pienākumus neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā un pretepidēmijas pasākumu veikšanā valsts apdraudējuma gadījumā.

(Grozīts ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.183)

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida, intensitātes un medicīnisko resursu daudzuma Ministru kabinets nosaka, ka

2.1. neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoms iedzīvotājiem netiek ierobežots;

2.2. neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoms iedzīvotājiem tiek ierobežots, kā arī nosaka ierobežojuma apjomu katrā konkrētā gadījumā, garantējot medicīniskās palīdzības minimumu.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības apjoms Nacionālo bruņoto spēku karavīriem valsts apdraudējuma gadījumā netiek ierobežots.

Neatliekamo medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem valsts apdraudējuma gadījumā ārpus riska zonas (vietas, kurās netiek apdraudēta personu dzīvība un veselība) nodrošina neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigādes, ārstniecības iestāžu ārstniecības personas, kā arī, ja nepieciešams, primārās veselības aprūpes ārsti, medicīnas māsas un ārsta palīgi.

Ārkārtējās situācijās ar Ministru kabineta rīkojumu neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un cietušo (slimo) transportēšanā uz reģionālajām daudzprofilu slimnīcām un lokālajām daudzprofilu slimnīcām, specializētajiem centriem un specializētajām slimnīcām, kā arī tuvākajām ārstniecības iestādēm, kurās cietušajiem (slimajiem) iespējams nodrošināt nepieciešamo palīdzību (turpmāk - slimnīca), var iesaistīt Nacionālo bruņoto spēku medicīniskās vienības.

Ja tiek izsludināta mobilizācija, neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā iedzīvotājiem un cietušo (slimo) transportēšanā uz slimnīcām var iesaistīt mobilizējamos civilās aizsardzības medicīniskos formējumus.

Neatliekamo medicīnisko palīdzību Nacionālo bruņoto spēku kara­vīriem un ievainoto (slimo) transportēšanu uz slimnīcām valsts apdraudējuma gadījumā nodrošina

7.1. riska zonās (vietas, kurās tiek apdraudēta personu dzīvība un veselība) - Nacionālo bruņoto spēku medicīnas personāls;

7.2. ārpus riska zonām (vietās, kurās netiek apdraudēta personu dzīvība un veselība) - neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes un mobilizējamie civilās aizsardzības medicīniskie formējumi.

Neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas sistēmas darbību valsts apdraudējuma gadījumā vada veselības ministrs, bet koordinē Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

(Grozīts ar MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.24)

Pretepidēmijas pasākumu plānošanu valsts apdraudējuma gadījumā organizē un veic Veselības ministrija. Plāna izstrādē iesaista Aizsardzības ministriju, Iekšlietu ministriju, Zemkopības ministriju, pašvaldības, Slimību profilakses un kontroles centru, sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīca", Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu un Veselības inspekciju.

(Grozīts ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.183; MK 08.09.2009. noteikumiem Nr.1019; MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.24; MK 04.09.2012. noteikumiem Nr.605)

Pretepidēmijas pasākumu izpildes kārtība valsts apdraudējuma gadījumā ir šāda

10.1. pretepidēmijas pasākumus veic saskaņā ar šo noteikumu 9.punktā minēto plānu;

10.2. papildus nepieciešamos pretepidēmijas pasākumus nosaka Ministru kabinets pēc veselības ministra ierosinājuma;

10.3. pretepidēmijas pasākumu izpildi kontrolē Veselības inspekcija.

(Grozīts ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.183)

Pretepidēmijas pasākumus valsts apdraudējuma gadījumā koordinē Ārkārtējo situāciju valsts operatīvā komisija sadarbībā ar Valsts operatīvo medicīnisko komisiju.

Medikamentu nodrošinājuma sistēmu, kura ietver nodrošinājumu ar medikamentiem un medicīnas precēm, valsts apdraudējuma gadījumā sagatavo darbam šādā kārtībā

12.1. veido pirmsslimnīcas neatliekamās medicīniskās palīdzības iestāžu, ārstniecības iestāžu, kā arī reģionālo mobilo operatīvo rezervi un valsts materiālajās rezervēs ietilpstošo medikamentu, zāļu un medicīnas preču rezervi;

12.2. slēdz līgumus par medikamentu atliktajām piegādēm;

12.3. veido asins komponentu un asins rezervi;

12.4. slēdz sadarbības līgumus ar Latvijas, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām par nodrošinājumu ar specifiskiem medikamentiem, kas nepieciešami ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo piesārņojumu gadījumos.

Lai sagatavotu darbam medikamentu nodrošinājuma sistēmu, Veselības ministrija

13.1. (svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 124);

13.2. (svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 124);

13.3. (svītrots ar MK 27.02.2018. noteikumiem Nr. 124);

13.4. izstrādā un slēdz sadarbības līgumus ar Latvijas, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām par nodrošinājumu ar specifiskiem medikamentiem, kas nepieciešami ķīmisko, bioloģisko un radioaktīvo piesārņojumu gadījumos.

Medikamentu nodrošinājuma sistēmas sagatavošanu darbam valsts apdraudējuma gadījumā atbilstoši iedalītajam finansējumam vada Veselības ministrija.

Valsts materiālo rezervju medikamentus un medicīniskās preces valsts apdraudējuma gadījumā sagatavo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests.

(Grozīts ar MK 17.03.2008. noteikumiem Nr.183; MK 11.01.2011. noteikumiem Nr.24)

Atkarībā no valsts apdraudējuma veida un intensitātes tiek noteikta šāda medikamentu nodrošinājuma sistēmas darba kārtība

16.1. ārkārtējās situācijās neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanai pirmsslimnīcas un slimnīcas posmā izmanto operatīvās medicīniskās rezerves un valsts materiālajās rezervēs ietilpstošās medikamentu un medicīnisko preču rezerves;

16.2. izņēmuma stāvokļa vai kara gadījumā valsts materiālo rezervju medikamentu un medicīnas preču izmantošanu, kā arī medikamentu atlikto piegāžu līgumu aktivizēšanu organizē iekšlietu ministrs vai viņa pilnvarota persona saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu.

Ņemot vērā apgādi ar medikamentiem, tirdzniecības komersantu rīcībā esošās medikamentu rezerves un iespējas tās papildināt, saskaņā ar Ministru kabineta rīkojumu tiek noteikta šāda medikamentu pārdošanas kārtība

17.1. medikamentu pārdošana brīvā apgrozībā netiek ierobežota;

17.2. medikamentu pārdošana brīvā apgrozībā tiek ierobežota;

17.3. medikamenti tiek pārdoti par noteiktu pirmskrīzes cenu;

17.4.medikamenti tiek pārdoti iepirkšanas zīmes uzrādītājam par noteiktu cenu.

Valsts, pašvaldību un privātajām ārstniecības iestādēm valsts apdraudējuma gadījumā ir šādi uzdevumi un pienākumi

18.1. atbilstoši Nacionālo bruņoto spēku mobilizācijas pieprasījumam nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu Nacionālo bruņoto spēku karavīriem un viņu ārstēšanu;

18.2. saskaņā ar katastrofu medicīnas plāniem nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanu iedzīvotājiem un viņu ārstēšanu;

18.3. veikt pretepidēmijas pasākumus atbilstoši šo noteikumu 9.punktā minētajam plānam un epidemioloģijas drošību reglamentējošo normatīvo aktu prasībām;

18.4. atbilstoši Veselības ministrijas mobilizācijas pieprasījumam veidot mobilizējamos civilās aizsardzības medicīniskos formējumus un nodrošināt to darbību.

Veselības ministrijai valsts apdraudējuma gadījumā ir šādi uzdevumi un pienākumi

19.1. plānot un organizēt valsts materiālo rezervju medikamentu, medicīnisko materiālu un medicīnisko ierīču sadalījumu un izvietojumu pa reģionālajām daudzprofilu slimnīcām, kā arī specializētajiem centriem un specializētajām slimnīcām;

19.2. nodrošināt neatliekamās medicīniskās palīdzības un katastrofu medicīnas vienotu vadību valstī vai tās daļā;

19.3. ķīmisku, bioloģisku un radiācijas avāriju izraisītās ārkārtējās situācijās sākt īstenot sadarbības līgumus ar Latvijas, ārvalstu un starptautiskajām institūcijām par nodrošinājumu ar specifiskiem medikamentiem, medicīnis­kajiem materiāliem un ierīcēm;

19.4. izstrādāt un iesniegt priekšlikumus Ministru kabinetā par operatīvo medicīnisko rezervju un valsts materiālo rezervju papildus nepieciešamo nodrošinājumu ar medikamentiem, medicīniskajiem materiāliem un medicīnis­kajām ierīcēm, par nepieciešamo katastrofu medicīnas speciālo un tehnisko aprīkojumu, kā arī tam nepieciešamo finansējumu;

19.5. ja tiek izsludināta mobilizācija

19.5.1. sākt īstenot medikamentu, medicīnisko materiālu un medicīnisko ierīču atlikto piegāžu līgumus, kontrolēt un koordinēt to izpildi;

19.5.2. kontrolēt mobilizējamo civilās aizsardzības medicīnisko formējumu izveides norisi un koordinēt to darbību.

Materiālos un finanšu resursus šajos noteikumos paredzētajiem pasākumiem plāno, sagatavojot valsts budžeta projektu kārtējam gadam. Pasākumu plānošanā un īstenošanā iesaistītās ministrijas un pašvaldības sagatavo valsts budžeta līdzekļu pieprasījumus normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā

20.1. Veselības ministrija plāno nepieciešamos materiālos un finanšu resursus neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai iedzīvotājiem un ārstniecības personu apmācībai un sagatavošanai neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanā;

20.2. Aizsardzības ministrija plāno nepieciešamos materiālos un finanšu resursus neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai Nacionālo bruņoto spēku karavīriem valsts apdraudējuma gadījumā;

20.3. Iekšlietu ministrija plāno nepieciešamos materiālos un finanšu resursus neatliekamās medicīniskās palīdzības nodrošināšanai Iekšlietu ministrijas specializētā valsts civildienesta personālam.