Appeal court dismissed appeal against administrative penalty for illegal lane crossing in Latvia.
Legislator summary
AI generatedThe Administrative Regional Court dismissed the appellant's appeal against a police decision imposing a fine for driving in a prohibited zone. The appellant argued that the first-instance court's ruling was biased and lacked factual evidence, while the police maintained the violation was fully proven by the traffic protocol and officer report. The appellate court upheld the lower court's findings, concluding that the evidence was sufficient and the first-instance judgment was legally sound and well-motivated.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta 2. daļa 1. punkts; 286.14 pants: An appeal against an administrative penalty decision is inadmissible if the first-instance court correctly assessed the facts and evidence, and the appellate court finds the lower judgment legally sound and fully motivated.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
NORAKSTS Lieta Nr.142112010 143/AA43 - 2891 - 11/13
SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā
Rīgā 2011.gada 26.augustā
Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Kanenberga, tiesneses K.Krastiņa un U.Mihailova,
piedaloties Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes pārstāvei I.V.,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu par A.N., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31panta pirmajā daļā un 149.28panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu sakarā ar A.N. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 3.maija spriedumu.
Aprakstošā daļa
[1] 2010.gada 14.septembrī plkst.07.27 Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Ceļu policijas bataljona 12.rotas jaunākais inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu - lēmumu Nr.PD189539 (turpmāk arī – protokollēmums) par to, ka A.N. 2010.gada 14.septembrī plkst.07.22, Lielvārdes novadā, pa autoceļu A6 Rīga - Daugavpils, virzienā no Skrīveriem uz Dzelmēm 75.km, ar transportlīdzekli VW PASSAT, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/ (turpmāk - Transportlīdzeklis), veica apdzīšanas manevru ceļa zīmes Nr.319 „Apdzīt aizliegts” darbības zonā, šķērsojot ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.920 „Nepārtraukta līnija”. Protokollēmumā norādīts, ka A.N. ir pārkāpis Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi” (turpmāk – CSN) 282.19. un 314.1.punkta prasības, par ko atbildība paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.31panta pirmajā daļā un 149.28panta otrajā daļā. Par minēto pārkāpumu piemērots naudas sodu Ls 40 apmērā. Nepiekrītot minētajam lēmumam, A.N. to apstrīdēja.
[2] Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2010.gada 4.novembra lēmumu Nr.5855 (turpmāk arī – Lēmums) protokollēmums atstāts negrozīts.
Lēmumā norādīts, ka nav konstatēti fakti, kas apliecinātu, ka policijas darbinieks tieši vai netieši personīgi būtu ieinteresēts A.N. sastādīt protokolu un pieņemt lēmumu par soda uzlikšanu. Netika konstatēti apstākļi, kas liktu apšaubīt policijas darbinieka objektivitāti un nav pamata apšaubīt policijas darbinieka sniegto lietas apstākļu izklāstu. Administratīvā pārkāpuma izdarīšana ir pierādīta ar protokollēmumu, A.N. iesniegumu, shematiski atspoguļoto situāciju, policijas darbinieka A.A. dienesta ziņojumu un shēmu. Lietā nav neviena objektīva, pamatota un likumīga iemesla, lai A.N. atceltu piemēroto sodu.
[3] 2010.gada 16.novembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.N. pieteikums (sūdzība) par Lēmuma atcelšanu. Pieteikumā (sūdzībā) norādīts, ka Lēmumā ietvertie faktiskie apstākļi neatbilst reālajai situācijai. Secinājumi izdarīti bez pierādījumiem un varbūtības pieņēmumiem.
[4] 2010.gada 15.decembrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts iestādes rakstveida paskaidrojums, kurā iestāde, pamatojoties uz Lēmumā minētajiem argumentiem, norāda, ka pieteikumu (sūdzību) neatzīst.
[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 3.maija spriedumu nolemts A.N. pieteikumu (sūdzību) noraidīt, Lēmumu atstāt negrozītu. Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem argumentiem. [5.1] Pamatojoties uz lietā esošajiem dokumentiem, tiesa secināja, ka lietā nav strīda, ka 2010.gada 14.septembrī plkst.07.22 A.N. vadīja Transportlīdzekli Lielvārdes novadā, pa autoceļu A6 Rīga – Daugavpils (75.km), virzienā no Skrīveriem uz Dzelmēm. Tāpat lietā nepastāv strīds, ka uz autoceļu A6 Rīga – Daugavpils (75.km) ir novietota ceļa zīme Nr.319 un atrodas ceļa apzīmējums Nr.920. Lietā pastāv strīds, vai ir pierādīta A.N. vaina, kas paredzēta LAPK 149.31panta pirmajā daļā un 149.28panta otrajā daļā minēto pārkāpumu izdarīšanā. LAPK 149.31panta pirmajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā uz 2010.gada 14.septembri) noteikts, ka par 920. un 947.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu vai 928.ceļa apzīmējuma līnijas šķērsošanu no nepārtrauktās līnijas puses apdzenot — uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam Ls 40 apmērā. Savukārt 149.28panta otrajā daļā (redakcijā, kas bija spēkā uz 2010.gada 14.septembri) paredzēts, ka par tās prasības neizpildīšanu, kura noteikta ar 301., 319. vai 321.ceļa zīmi, — uzliek naudas sodu velosipēda un mopēda vadītājam Ls 5 apmērā, bet cita transportlīdzekļa vadītājam — Ls 40 apmērā. [5.2] Tiesas ieskatā, lai A.N. konkrētajā gadījumā varētu saukt pie administratīvās atbildības par minētajos pantos paredzēto administratīvo pārkāpumu, nepieciešams konstatēt divus priekšnoteikumus, proti: 1) A.N., vadot Transportlīdzekli, pārkāpa ceļu zīmes Nr. 920.prasības, proti, šķērsoja 920.ceļa apzīmējuma līniju (nepārtraukta balta līnija);
2) A.N., vadot Transportlīdzekli, neizpildīja 319.ceļa zīmes prasības (apdzīt aizliegts). [5.3] CSN 4.punkts nosaka, ka ceļu satiksmes dalībniekiem jāizpilda šo noteikumu un citu normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļu satiksmes dalībnieku pienākumus, jāizpilda policijas darbinieku un to personu norādījumi, kuras pilnvarotas regulēt satiksmi, kā arī jāievēro luksoforu signālu, ceļa zīmju un ceļa apzīmējumu prasības. CSN 282.punkts nosaka, ka aizlieguma zīmes nosaka vai atceļ noteiktus ceļu satiksmes ierobežojumus.
Saskaņā ar 282.19.apakšpunktu aizlieguma zīme - 319.zīme „Apdzīt aizliegts”. Aizliegts apdzīt jebkurus transportlīdzekļus, izņemot atsevišķi braucošos transportlīdzekļus un to sastāvus, kuri brauc ar ātrumu, mazāku par 30 km/h. CSN 314.punkts nosaka, ka horizontālie apzīmējumi (līnijas, bultas, simboli un citas norādes uz ceļa) nosaka noteiktus satiksmes režīmus un kārtību. Horizontālie apzīmējumi ir baltā krāsā, izņemot 943., 944., 945., 946., 947. un 948.ceļa apzīmējumu, kas ir dzeltenā krāsā. Saskaņā ar 314.1.apakšpunktu horizontālais apzīmējums - 920.ceļa apzīmējums - nepārtraukta līnija - sadala pretējos virzienos braucošu transportlīdzekļu plūsmas, apzīmē braukšanas joslu robežas bīstamās vietās, brauktuves posmus, kuros aizliegts iebraukt, transportlīdzekļu stāvvietu un stāvlaukumu robežas, brauktuves malu ceļu posmos, kuros aizliegts apstāties un stāvēt, kā arī atdala joslu, kas paredzēta noteiktu transportlīdzekļu braukšanai.
Plata līnija apzīmē mehānisko transportlīdzekļu brauktuves malu vietās, kur uz ceļa vienā līmenī ar tā segumu ierīkots velosipēdu ceļš. [5.4] Tiesa, pārbaudot lietā esošos pierādījumus, secināja, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīta A.N. vaina LAPK 149.31panta pirmajā daļā un 149.28panta otrajā daļā minēto pārkāpumu izdarīšanā. [5.4.1] Protokollēmumā konstatēts, ka 2010.gada 14.septembrī plkst.07.22, Lielvārdes novadā, pa autoceļu A6 Rīga - Daugavpils, virzienā no Skrīveriem uz Dzelmēm 75.km, A.N., vadot Transportlīdzekli, veica apdzīšanas manevru ceļa zīmes Nr.319 „Apdzīt aizliegts” darbības zonā, šķērsojot ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.920 „Nepārtraukta līnija”. [5.4.2] 2010.gada 30.oktobra jaunākā inspektora A.A. dienesta ziņojumā (lietas 21.lapa) norādīts, ka A.N. vadītais Transportlīdzeklis veica vieglās automašīnas apdzīšanas manevru neatļautā vietā.
Vadītājs protokolam piekrita, apliecinot to ar savu parakstu. Minēto notikumu ataino dienesta ziņojumam pievienotā notikuma vietas shēma (lietas 21.lapa). [5.4.3] Liecinieks A.A. tiesas sēdē liecināja, ka A.N. tika sastādīts protokols par apdzīšanas manevra veikšanu ceļa zīmes Nr.319 „Apdzīt aizliegts” un ceļa horizontālā apzīmējuma 920 „balta nepārtraukta līnija” darbības zonā. Lietas materiālos ir uzzīmētā shēma, kur atradās policijas automašīna. A.N. Transportlīdzeklis, veicot apdzīšanas manevru, atradās apmēram 500 metrus attālumā no policijas darbinieka un nebija iespējams kļūdīties.
Dienesta automašīna bija novietota ceļa nomalē, iepretim ceļa zīmei Nr.319 „Apdzīt aizliegts” un uz ceļa bija arī horizontālais apzīmējums Nr.920 „balta nepārtraukta līnija”. Minēto zīmju darbības zona ir 1,1 km garumā. Apdzīšanas manevrs veikts pretim degvielas uzpildes stacijai (turpmāk – DUS) „Lukoil”, tieši pa vidu minēto zīmju darbības zonai. Papildus liecinieks paskaidroja, ka policijas amatpersonas pienākumus pilda 10 gadus un zina, kur atrodas katra ceļa zīme, kā arī norāda, ka notikuma vietas shēma ir uzzīmēta notikuma vietā, visu nomērot un pārbaudot.
Ceļa zīmes (Nr.319) darbības sākums ir 300 - 400 metri pirms DUS „Lukoil”. Tāpat paskaidro, ka minētajā vietā ir taisns ceļa posms vairāku kilometru garumā. Attiecībā par video ierakstu liecinieks paskaidro, tā kā A.N. neizteica pretenzijas pārkāpuma fiksācijas brīdī, tad ieraksts netika saglabāts, jo ierakstus tehnisku iemeslu dēļ (ierobežots video aparatūras atmiņas apmērs) saglabā tikai tad, kad pārkāpējs izsaka pretenzijas un ir iemesls secināt, ka pārkāpējs nepiekritīs izdarītajam pārkāpumam. Tiesas ieskatā ar lietā esošajiem iepriekšminētajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka A.N. ir pārkāpis ceļa zīmes Nr.319 prasības un ceļa horizontālo apzīmējumu Nr.920.
Attiecīgi ir pierādīta A.N. vaina LAPK 149.31panta pirmajā daļā un 149.28panta otrajā daļā minēto pārkāpumu izdarīšanā. [5.5] A.N. norādīja, ka no policijas darbinieku atrašanās vietas nebija iespējams fiksēt pārkāpuma izdarīšanu lielā attāluma dēļ. Tiesa augstāku ticamību piešķīra policijas darbinieka dienesta ziņojumā un protokollēmumā norādītajam, proti, ka A.N. šķērsojis nepārtrauktu balto līniju un nav ievērojis ceļa zīmes Nr.319.prasības. No policijas darbinieka sastādītās notikuma vietas situācijas shēmas redzams, ka A.N. Transportlīdzeklis veica apdzīšanas manevru, atrodoties pretim DUS „Lukoil”.
Attiecīgi policijas darbiniekam nebija problēmas fiksēt Transportlīdzekļa atrašanās vietu apdzīšanas manevra laikā (iepretim DUS „Lukoil”), jo tas ir labi nosakāms no policijas transportlīdzekļa atrašanās vietas. Ņemot vērā liecinieka norādīto, ka minēto zīmju darbības zona ir 1,1 km garumā un apdzīšanas manevrs tika veikts pretim DUS „Lukoil” (tieši pa vidu zīmju darbības zonai), tiesas vērtējumā policijas darbiniekiem nebija problēmas fiksēt pārkāpuma izdarīšanu, jo ceļa zīmju darbības zona ir ievērojama (vairāk kā 1 km), bet policijas transportlīdzeklis atradās pie minēto ceļa zīmju darbības zonas beigām.
Tāpat lietā nav informācijas, ka policijas darbiniekiem būtu bijuši traucēkļi, lai no policijas transportlīdzekļa atrašanās vietas (ceļa zīmes Nr.319 darbības zonas beigām) nevarētu saskatīt pārkāpuma izdarīšanu (apdzīšanas manevra izdarīšanu iepretim DUS „Lukoil”). Tiesas ieskatā policijas darbiniekiem būtu sarežģītāk fiksēt A.N. veikto apdzīšanas manevru pirms ceļa zīmes Nr.319 darbības zonas sākuma, proti, vairāk nekā vienu kilometru attālumā. [5.6] A.N. tiesas sēdē norādīja, ka, parakstot protokollēmumu ar savu parakstu, nav apstiprinājis, ka piekrīt pārkāpuma izdarīšanai, bet gan tikai parakstījies par protokola saņemšanu.
Tiesa, iepazīstoties ar protokollēmumu, secināja, ka A.N. nav sniedzis uz vietas paskaidrojumus, kā arī protokollēmumā nav izdarījis piezīmes, ka nepiekrīt pārkāpuma izdarīšanai. Tiesas ieskatā minētais papildus norāda, ka A.N. protokollēmuma sastādīšanas laikā nav izteicis iebildumus vai noliedzis pārkāpuma izdarīšanu. Tiesas vērtējumā, ja persona nepiekrīt pārkāpuma izdarīšanai, tad dabīga reakcija būtu vēlme sniegt iebildumus un paskaidrojumus uzreiz pārkāpuma fiksācijas brīdī.
Pēc kāda laika sniegtie paskaidrojumi un argumenti ir vērtējami kritiskāk, nekā uz vietas sniegtie argumenti (ja tādi būtu bijuši), jo tad pārkāpumu izdarījušajai personai ir bijis laiks apdomāt savus argumentus, kas noliegtu pārkāpuma izdarīšanu. [5.7] A.N. norādīja, ka lietā nav notikuma videoieraksta (lietas 33.lapa). Tiesa secināja, ka minētais pierādīšanas līdzeklis ir tikai viens no daudzajiem LAPK 243.pantā uzskaitītajiem līdzekļiem, ar kuriem konstatē faktus, kas liecina par pārkāpuma izdarīšanu. Pārkāpuma izdarīšana minētajā gadījumā ir apstiprināta ar citiem pieļaujamiem un attiecināmiem pierādījumiem. Attiecīgi, kāda pierādīšanas līdzekļa neesamība automātiski nenorāda, ka nebūtu pierādīta pārkāpuma izdarīšana. Kā jau tiesa secināja iepriekš, tad A.N. pārkāpumu pierāda citi lietā esošie pierādījumi (protokollēmums, dienesta ziņojums, liecinieka liecība). Tāpat tiesa piekrita, ka nav iespējams ilgstoši uzglabāt visu informāciju, ko fiksē video ierakstošā aparatūra to ievērojamā apmēra dēļ. Ņemot vērā, ka no lietas materiāliem neizriet, ka A.N. būtu izteicis pretenzijas pārkāpuma konstatēšanas brīdī (nav paskaidrojuma vai iebildumi protokolā), tad secināms, ka iestādei nebija pamata uzglabāt minētā notikuma videoierakstu un uz apstrīdēšanas iesnieguma saņemšanas brīdi (2010.gada 7.oktobrī) videoieraksts nebija saglabājies (tam „pa virsu” tika ierakstīta cita informācija). [5.8] A.N. piemērots administratīvais sods Ls 40 apmērā. LAPK 149.31panta pirmajā daļā un 149.28panta otrajā daļā ir noteikts konstants soda apmērs (Ls 40). Ņemot vērā, ka A.N. piemērotais sods (Ls 40) ir tiesību normās noteiktās soda sankcijas robežās, tiesai nav pamata secināt, ka piemērotā soda apmērs būtu nepamatots vai nesamērīgs ar izdarīto pārkāpumu. [5.9] Tā kā tiesa atzina, ka A.N. ir izdarījis administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 149.31panta pirmajā daļā un 149.28panta otrajā daļā, kā arī nekonstatēja būtiskus procesuālus pārkāpumus, secināms, ka Lēmums par soda uzlikšanu Ls 40 apmērā, ir tiesisks un pamatots.
[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 3.maija spriedumu A.N. iesniedza apelācijas sūdzību, kurā norādīts, ka pirmās instances tiesas spriedumam nepiekrīt un uzskata to par neobjektīvu. Lietas materiālos nav neviena faktiska pierādījuma, kas pierāda administratīvā pārkāpuma izdarīšanu. Spriedums sastādīts, balstoties uz pieņēmumiem un varbūtībām.
[7] 2011.gada 2.jūnijā Administratīvajā apgabaltiesā saņemts iestādes rakstveida paskaidrojums, kurā iestāde norādījusi, ka administratīvās lietas materiālos ir pilnībā pierādītas A.N. darbības attiecīgo CSN prasību pārkāpumā un pirmās instances spriedums ir likumīgs, pamatots un taisnīgs, apelācijas sūdzību uzskata par nepamatotu un noraidāmu.
[8] Uz tiesas sēdi pie administratīvās atbildības saucamā persona nebija ieradusies. 2011.gada 23.augustā pie administratīvās atbildības saucamā persona apgabaltiesu informēja, ka 2011.gada 24.augustā pulksten 12.30 uz tiesas sēdi ierasties nevarēs. Vienlaikus A.N. norādīja, ka viņš neiebilst, ka lieta tiek izskatīta bez viņa klātbūtnes un ka līdz tiesas sēdei uz tiesas e-pastu atsūtīs iesniegumu (lietas 50.lapa).
Iestādes pārstāve lūdza izskatīt lietu bez pie administratīvās atbildības saucamās personas klātbūtnes. Apgabaltiesa atzina, ka var izskatīt lietu bez pie administratīvās atbildības saucamās personas klātbūtnes. Iestādes pārstāve apelācijas sūdzību neatzina uz Lēmumā norādīto argumentu un sniegto paskaidrojumu pamata. Lūdza sūdzību (pieteikumu) noraidīt.
Motīvu daļa
[9] Izvērtējusi lietas materiālus un noklausījusies procesa dalībnieka paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un Lēmums ir atstājams negrozīts.
[10] Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus un pirmās instances tiesas spriedumā ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, līdz ar to Administratīvā apgabaltiesa pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un sprieduma motivācijai. Apgabaltiesa uzskata, ka pirmās instances tiesa ir novērtējusi visus lietā esošos pierādījumus un argumentēti motivējusi, kāpēc vieniem pierādījumiem devusi priekšroku iepretim citiem. Pirmās instances tiesa ir spriedumā argumentējusi arī visus būtiskos argumentus lietā. Tā kā A.N. apelācijas sūdzībā nav norādījis argumentus, tad apgabaltiesa papildus argumentus nenorāda.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.11panta otrās daļas 1.punktu un 286.14pantu, Administratīvā apgabaltiesa nosprieda:
Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes priekšnieka vietnieces 2010.gada 4.novembra lēmumu Nr.5855 (2010.gada 14.septembra administratīvā pārkāpuma protokols - lēmums Nr.PD189539) par A.N., personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 149.31panta pirmajā daļā un 149.28panta otrajā daļā paredzēto pārkāpumu atstāt negrozītu, bet A.N. pieteikumu (sūdzību) noraidīt. Spriedums nav pārsūdzams un stājas spēkā tā sastādīšanas dienā.
Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Kanenberga Tiesneses (paraksts) K.Krastiņa (paraksts) U.Mihailova NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Kanenberga
Rīga, 2011.gada 26.augustā