Court convicts defendant of administrative violation for breaching police control curfew and imposes 3-day administrative arrest.

Lietas Nr. 124014316

Lietas arhīva Nr. 1-0143-16/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ogrē 2016.gada 3.maijā

Ogres rajona tiesa: tiesnese S.Cīrule

ar tiesas sēdes sekretāri I.Ertmani

Brīvības ielā 6, atklātā tiesas sēdē, piedaloties pie administratīvās atbildības saucamajai personai, izskatīja administratīvā pārkāpuma lietas

materiālus par /pers. A/, personas kods /personas kods/, saukšanu pie administratīvās atbildības par Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa

177.pantā paredzēto pārkāpumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirkņa Kārtības policijas nodaļas vecākā speciāliste 2016.gada 18.aprīlī sastādīja

administratīvā pārkāpuma protokolu PC221670 par to, ka /pers. A/, kuram ar Ventspils tiesas 2009.gada 29.maija spriedumu noteikts papildsods –

policijas kontrole uz 3 gadiem, kurš 2016.gada 5.martā atbrīvots no Jelgavas cietuma pamatsoda izciešanas, un kopš 2016.gada 9.februāra atrodas

Valsts policijas Ogres iecirkņa uzskaitē ar policijas kontroli, tīši pārkāpa policijas kontroles noteikumus, konkrēti, 2016.gada 15.aprīlī (piektdienā) plkst.

22.23 neatradās savā dzīvesvietā /adrese/. Ar savu rīcību /pers. A/ pārkāpa uzlikto ierobežojumu: “aizliegt atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 22:00 līdz

plkst.6:00”.

2016.gada 15.aprīlī /pers. A/ atradās /adrese 2/, viņam tika izdota atļauja atrasties minētajā vietā no 2016.gada 12.aprīļa līdz 2016.gada

15.aprīlim plkst.22.00. Ar uzlikto ierobežojumu un tā izpildes kārtību 2016.gada 9.martā /pers. A/ iepazīstināts pret parakstu.

Ar šādu rīcību /pers. A/ izdarījis administratīvo pārkāpumu, kas paredzēts Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 177.

pantā.

[2] Pie administratīvās atbildības saucamā persona /pers. A/ tiesas sēdē savu vainu neatzina. Paskaidroja, ka autobusā izkritis maks, tāpēc neesot

ticis no Rīgas uz Ogri. To, ka nav maka, sapratis tikai dzelzceļa stacijā. Rīgā no Ventspils iebraucis tikai plkst.23.05, ātrāk nevarēja atbraukt, jo dēls

neiedeva biļetei naudu. Nevienu policijas iedoto numuru nav varējis sazvanīt.

Motīvu daļa

[3] Tiesa, izvērtējusi administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, uzklausījusi pie administratīvās atbildības saucamās personas paskaidrojumus

tiesas sēdē, atzīst, ka /pers. A/ vaina administratīvā pārkāpuma izdarīšanā pierādīta ar lietas materiāliem to kopumā un savstarpējā saistībā.

LAPK 177.pants paredz atbildību par policijas kontroles noteikumu tīšu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kurai noteikta policijas kontrole.

No lietas materiāliem redzams, ka, ar Ventspils tiesas 2009.gada 29.maija spriedumu /pers. A/ atzīts par vainīgu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā,

kas paredzēts Krimināllikuma 160.panta otrajā daļā un sodīts ar brīvības atņemšanu uz 4 gadiem ar policijas kontroli uz 2 gadiem, pievienojot neizciesto

sodu un kā galīgo sodu nosakot brīvības atņemšanu uz 8 gadiem un policijas kontroli uz 3 gadiem (lietas 9.-10.lapa).

Ar Jelgavas tiesas 2010.gada 20.janvāra lēmumu galīgais brīvības atņemšanas sods samazināts, nosakot to uz 7 gadiem un 6 mēnešiem(lietas

11.lapa).

Latvijas sodu izpildes kodeksa Pārejas noteikumu 24.punktā noteikts, ka Papildsodu — policijas kontrole — turpina izciest personas, kurām tas

piespriests, un tām piemērojami šādi policijas kontroles izpildes nosacījumi: personai, kurai ar tiesas spriedumu noteikta policijas kontrole, var piemērot

šādus ierobežojumus: aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā, aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās, aizliegumu izbraukt no

noteiktas administratīvās teritorijas bez policijas atļaujas, pienākumu no vienas līdz četrām reizēm mēnesī ierasties policijas iestādē, lai reģistrētos; lai

pārbaudītu, kā persona ievēro noteiktos ierobežojumus, policijas darbinieki var to apmeklēt dzīvesvietā jebkurā diennakts laikā; personai, kurai ar tiesas

spriedumu noteikta policijas kontrole, konkrētus ierobežojumus atbilstoši šā punkta 1.apakšpunktam nosaka policijas iestādes (pēc minētās personas

dzīvesvietas) priekšnieks.

Saskaņā ar 2016.gada 9.marta lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu, /pers. A/ viens no piemērotajiem ierobežojumiem ir

aizliegums atstāt dzīvesvietu /adrese/, laikā no plkst. 22.00 līdz 06.00, izņemot darba nolūkos (lietas 16.lapa).

/pers. A/ ar savu parakstu apliecinājis, ka ar lēmumu par policijas kontroles ierobežojumu piemērošanu un uzlikto ierobežojumu izpildes kārtību

iepazinies 2016.gada 9.martā (lietas 16.-18.lapa).

2016.gada 11.aprīlī /pers. A/ izsniegta atļauja no 2016.gada 12.aprīļa līdz 2016.gada 15.aprīlim plkst.22.00 uzturēties adresē /adrese 2/ (lietas

24.lapa).

No lietas materiāliem pievienotā 2016.gada 15.aprīlī sastādītā pārbaudes akta izriet, ka /pers. A/ 2016.gada 15.aprīlī plkst. 22.23 savā dzīvesvietā

/adrese/, neatradās, civilsieva paskaidroja, ka viņš tikai plkst.19.45 izbraucis no Ventspils, tāpēc vēl neesot mājās (lietas 28.lapa).

Tas, ka /pers. A/ 2016.gada 15.aprīlī plkst.22.23 neatradās savā dzīvesvietā, apstiprinās arī ar /pers. A/ sniegto rakstveida paskaidrojumu, kurā

minēti nokavējuma iemesli (lietas 30.lapa).

Tiesa secina, ka /pers. A/ ar savu rīcību – 2016.gada 15.aprīlī plkst.22.23 neatradoties norādītajā uzturēšanās vietā, ir tīši pārkāpis policijas

kontroles noteikumu nosacījumu – aizliegums atstāt dzīvesvietu laikā no plkst. 22.00 līdz 06.00, līdz ar to ir pamats viņu saukt pie administratīvās

atbildības pēc LAPK 177.panta un piemērot viņam administratīvo sodu.

Policijas kontrole ir papildsods, ko tiesa piespriež kā piespiedu līdzekli, lai uzraudzītu no brīvības atņemšanas vietas atbrīvotās personas uzvedību

un pakļautu šo personu policijas iestādes norādītajiem ierobežojumiem.

Attaisnojoši iemesli noteikto ierobežojumu neievērošanai tiesā netika konstatēti. Tiesa izskaidroja pārkāpējam, ka personai noteiktā policijas

kontrole uzliek par pienākumu ievērot zināmu dzīves režīmu un paciest zināmus ierobežojumus. Minētie ierobežojumi attiecināmi arī uz personas privāto

dzīvi, kurai savs laiks plānojams atbilstoši policijas kontroles ierobežojumiem.

Uzliekot sodu, tiesa saskaņā ar LAPK 32.pantu ņem vērā izdarītā pārkāpuma raksturu, pārkāpēja personību, viņa vainas pakāpi, mantisko

stāvokli, atbildību mīkstinošos un pastiprinošos apstākļus.

2016.gada 13.aprīlī /pers. A/ piešķirts bezdarbnieka statuss (lietas 34.lapa), ienākumu nav, agrāk tiesāts, administratīvi sodīts (lietas 42.lapa).

Tiesa, saskaņā ar LAPK 33.pantu, nekonstatē /pers. A/ atbildību mīkstinošus apstākļus.

Saskaņā ar LAPK 34.panta pirmās daļas 2.punktu par personas atbildību pastiprinošu apstākli atzīstams tas, ka pārkāpumu izdarījusi persona, kas

agrāk izdarījusi noziegumu.

Novērtējot pārkāpuma raksturu un /pers. A/ personību, tiesa atzīst, ka pārkāpējam piemērojams administratīvais arests uz 3 diennaktīm, cerot, ka

šāds sods sasniegs LAPK 22.pantā noteikto soda mērķi – audzināt personu likumu ievērošanas un sadzīves noteikumu cienīšanas garā, lai tiesību

pārkāpējs neizdarītu jaunus pārkāpumus.

LAPK 317.pantā noteikts, ka lēmumu par administratīvo arestu izpilda, kad termiņš tā pārsūdzēšanai apelācijas kārtībā ir beidzies un lēmums nav

pārsūdzēts.

Pamatojoties uz LAPK 22., 34.pantu, 275.panta pirmās daļas 1.punktu, 289.6 pantu, 289.16 panta ceturto daļu, 289.17 panta pirmo un otro daļu,

289. panta pirmo daļu, 177., 317. pantu, tiesa

nosprieda:

/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu un sodīt pēc LAPK 177.panta ar administratīvo arestu uz 3 (trim) diennaktīm.

Spriedumu par administratīvo arestu pēc tā stāšanās spēkā izpildīt Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Ogres iecirknim.

Administratīvā aresta termiņu skaitīt no soda izciešanas uzsākšanas brīža.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā pēc sprieduma pasludināšanas, iesniedzot apelācijas sūdzību vai

protestu Ogres rajona tiesā.

Tiesnese S.Cīrule