Administrative court dismissed VAT and income tax appeal, upholding tax authority's finding of fraudulent transactions.

Lietas Nr. A420501213

Lietas arhīva Nr. AA43-0160-16/15

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2016.gada 21.decembrī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs M.Birzgalis,

tiesneses S.Kanenberga un V.Zommere,

piedaloties pieteicējas SIA „Elme Metall Latvia” pārstāvim zvērinātam advokātam Jānim Mooram un atbildētājas

Latvijas Republikas pusē pieaicinātās iestādes Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvim /pers.L/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz SIA „Latsteel” (šobrīd SIA „Elme

Metall Latvia”) pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 2.oktobra lēmuma Nr.22.8/L-24363 atcelšanu, sakarā ar

Valsts ieņēmumu dienesta apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 22.maija spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – dienests) Nodokļu kontroles pārvalde, veicot pieteicējas SIA „Latsteel”

pievienotās vērtības nodokļa (turpmāk – PVN) auditu par 2010.gada janvāri – 2012.gada jūliju, kā arī uzņēmumu ienākuma

nodokļa (turpmāk – UIN) auditu par 2010. un 2011.gadu, ar 2013.gada 21.februāra sākotnējo lēmumu Nr.23.28/L-160

pieteicējai papildus aprēķināja PVN Ls 6305,48, nokavējuma naudu Ls 1440,48 un soda naudu Ls 1261,1, kā arī samazināja

līdz taksācijas periodam nesegtos zaudējumus par Ls 34 020.

Pieteicēja sākotnējo lēmumu daļā par darījumiem ar SIA „Kvis” 2011.gada augustā – oktobrī apstrīdēja dienesta

ģenerāldirektorei, kura ar 2013.gada 2.oktobra lēmumu Nr.22.8/L-24363 (turpmāk – Lēmums) sākotnējo lēmumu atstāja

negrozītu.

Lēmumā norādīts, ka pēc dienesta rīcībā esošajiem dokumentiem nevar izsekot pieteicējas darījumiem ar SIA „Kvis”,

līdz ar to secināts, ka minētie darījumi reāli nav notikuši. Tāpat Lēmumā atzīts, ka dienesta Nodokļu kontroles pārvalde ir

pamatoti liegusi pieteicējai veikt priekšnodokļa atskaitījumus par deklarētajiem darījumiem ar SIA „Kvis”.

[2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā, lūdzot to atcelt.

Pieteikumā norādīts, ka dienests nepamatoti nav atzinis pieteicējas deklarētos darījumus ar SIA „Kvis”, jo darījumi ar

SIA „Kvis” ir faktiski notikuši. Dienests nav ņēmis vērā, ka gan SIA „Kvis”, gan SIA „Armet” bija tikai starpnieki

metālizstrādājumu pārdošanas procesā, kā arī dienests nav ņēmis vērā pieteicējas sūdzībā norādīto, ka iespējamā sākotnējā

metālizstrādājumu piegādātāja bija AS „Severstaļlat”. No Lēmuma nevar konstatēt, ka ir ņemti vērā pierādījumi, kas attiecas

uz tiešo darījumu partneru tālākajiem darījumiem ar citiem sadarbības partneriem tiktāl, ciktāl tas saistīts ar sniegtajiem

pakalpojumiem vai iegādātajām precēm.

Pieteicēja norāda, ka nekādā veidā nav saistīta ar preču pārvadātāju SIA „AB Autotransports”, kura noliedz, ka būtu

veikusi preču piegādes, lai gan pieteicējas divi darbinieki, parakstot pavadzīmes, apliecina, ka preču piegādes tika veiktas.

Pieteicēja norāda, ka dienests, pieņemot Lēmumu, nav ievērojis lēmuma pieņemšanai likumā noteiktos termiņus.

[3] Administratīvajā rajona tiesā saņemtajā paskaidrojumā dienests pieteikumu neatzīst, pamatojoties uz Lēmumā

norādītajiem argumentiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 22.maija spriedumu pieteicējas pieteikums apmierināts.

Tiesa, izvērtējot lietas materiālus un lietā esošos pierādījumus kopsakarā ar lietas dalībnieku paskaidrojumiem un

liecinieku liecībām, kā arī audita laikā sniegtajiem rakstveida paskaidrojumiem, atzina, ka lietā nav konstatējami apstākļi, lai

liegtu pieteicējai priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības.

Tiesa pie šāda secinājuma nonāca, ņemot vērā šādus apsvērumus.

Lēmumā norādīts, ka preču piegāde vispār nav notikusi, bet ir tikai formēti dokumenti PVN izkrāpšanai.

No lietā konstatētā tiesa izdarīja pretējus secinājumus. Pirmkārt, pieteicēja noliedz, ka uzņēmumā vispār varētu pastāvēt

iespēja, ka pavadzīmes tiek noformētas, bet prece faktiski dabā neeksistē. Pieteicēja paskaidro, ka nav neviena loģiska un

saprātīga izskaidrojuma, kādēļ pieteicējai būtu interese tā rīkoties, jo audita laikā apstrīdētie darījumi sastāda nelielu skaitu

no kopējā darījumu apjoma un PVN summas uz kopējiem pieteicējas finanšu rādītājiem ir niecīgas. Pieteicēja detalizēti

paskaidrojusi, kādā veidā notiek preču pieņemšana.

Otrkārt, gan audita laikā darījumu partneris sniegtajos rakstveida paskaidrojumos, gan tiesas sēdē tiešo darījumu

partnera valdes loceklis darījumus apstiprināja. Izskaidroja darījumu norisi, raksturu, darījumu partneru lomu, transporta

pakalpojumu izmantošanu. Personas paskaidroja, ka kopumā metāla izstrādājumu tirgū uzņēmēji ir labi pazīstami, tie

sadarbojas savā starpā, turklāt mazajiem uzņēmumiem ir lielākas iespējas saņemt izdevīgākas cenas no tāda liela uzņēmēja

kā AS „Severstaļlat” nekā pieteicējai, kas būtībā ir AS „Severstaļlat” konkurents. Tādējādi arī izskaidrojama starpnieku

uzņēmumu esība šajos darījumos.

Tiesa atzina, ka visas liecinieku liecības bija loģiskas un ticamas, tajās nebija konstatējamas pretrunas. Tieši pretēji, tās

viena otru savstarpēji papildināja, veidojot pilnīgu kopainu par veikto darījumu faktisko norisi. Turklāt kā papildu

apstiprinājumu darījumu faktiskai norisei tiesa atzina papildus iegūtos pierādījumus no AS „Severstaļlat”.

Tiesas sēdē atbildētājas pārstāvis, neskatoties uz Lēmumā norādīto, tomēr nebija tik kategorisks, ka preču aprite vispār

nav bijusi, vairāk norādot uz to, ka darījumi ir notikuši, bet tikai ne ar pavadzīmēs norādītajām personām.

Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka ar lietā esošajiem pierādījumiem ir pierādīts, ka darījumi faktiski ir notikuši.

Tiesa uzskatīja, ka, ņemot vērā spriedumā norādīto, ka darījumi faktiski ir notikuši un tieši ar pavadzīmē norādīto

personu, vispār atkrīt vērtēšana, vai pieteicēja zināja, vai tai bija jāzina, ka tā iesaistās fiktīvos darījumos. Tiesa norādīja, ka

ir atzinusi, ka nav pamata darījumus atzīt par fiktīviem.

Turklāt to, ka pieteicēja apzināti iesaistījusies vai nojauta, ka tiek iesaistīta ar PVN izkrāpšanu saistītās darījumu ķēdēs,

ar objektīviem pierādījumiem jāpierāda dienestam, bet dienests tādus pierādījumus lietā nav iesniedzis.

Pārējiem audita laikā konstatētajiem apstākļiem nav izšķirošas nozīmes lietas izskatīšanā. Tiesa norādīja, ka ir atzinusi,

ka darījumi ir notikuši un tieši ar tiem darījumu partneriem, kas izrakstījuši pavadzīmes.

Tiesa, ņemot vērā visus spriedumā izvērtētos faktiskos un tiesiskos apstākļus un izdarītos secinājumus, atzina, ka

audita laikā pieteicējas darījumi ar SIA „Kvis” apstrīdēti nepamatoti. Darījumi faktiski ir notikuši un tieši ar pavadzīmē

norādīto personu, līdz ar to ir iestājušies visi likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” paredzētie priekšnoteikumi, lai

pieteicēja izmantotu savas tiesības atskaitīt priekšnodokli. Dienests šādas tiesības pieteicējai liedzis nepamatoti. Līdz ar to

Lēmums ir prettiesisks un atceļams no pieņemšanas brīža.

[5] Par Administratīvās rajona tiesas 2014.gada 22.maija spriedumu dienests iesniedza apelācijas sūdzību.

Apelācijas sūdzībā norādīti turpmāk minētie argumenti.

[5.1] Dienests uzskata, ka vislielākā ticamība ir piešķirama tieši /pers. H/ pirmajiem paskaidrojumiem, kas sniegti audita

laikā, jo vēlāk sniegtie paskaidrojumi, kas minētajā gadījumā pat detalizētāk un loģiskāk izskaidro darījumu gaitu, ir

vērtējami, kā sniegti ar mērķi panākt pieteicējai labvēlīgu lietas iznākumu. Minētais ir atzīts arī tiesu praksē (sk. Augstākās

tiesas 2009.gada 26.janvāra spriedumu lietā Nr.SKA-45/2009).

[5.2] Atbilstoši lietas materiālos esošā 2010.gada 1.janvāra līguma Nr.L-5-2/01-10 nosacījumiem pārdevējs (SIA

„Kvis”) nodrošina pircēju (pieteicēju) ar preču aprakstiem, tehnisko informāciju un sertifikātiem (sk. minētā līguma

5.5.apakšpunktu).

SIA „Kvis” amatpersona /pers. H/ audita laikā paskaidroja, ka par preču sertifikātiem neko nezina un viņa rīcībā tādu

nav. Savukārt pieteicēja pārbaudei uzrādīja SIA „Kvis” sertifikātus, uz kuriem nebija SIA „Kvis” amatpersonas paraksta,

iepriekšējo metālizstrādājumu pircēju – pārdevēju atzīmes, turklāt 2011.gada 16.septembra pavadzīmei – rēķinam Nr.APZ

90 pievienotajā sertifikātā uzrādītais metāla daudzums neatbilst pavadzīmē uzrādītajam.

Minētās pretrunas tiesa spriedumā nav vērtējusi.

[5.3] Par preces transportēšanas faktiskajiem apstākļiem audita laikā SIA „AB Autotransports” amatpersona /pers. K/

paskaidroja, ka atbilstoši preču pavadzīmēs norādītajai informācijai 2011.gada 12.augustā, 16.septembrī un 7.oktobrī

preces maršrutā Mazais Rogu ceļš 10, Jelgava – Ilūkstes iela 107/3-5, Rīga – Katlakalna iela 9, Rīga, nav transportējis,

savukārt tiesas sēdē minētā persona preces transportēšanu minētajos datumos apstiprināja. Pavadzīmēs norādītā

informācija par preces transportēšanas gaitu un personu, kas to darījusi, nav apliecināta ar dokumentāriem pierādījumiem.

[5.4] Tiesa, izdarot secinājumu, ka apstrīdētie darījumi ir notikuši, nav vērtējusi darījumu apliecinošos dokumentus

kopsakarā ar amatpersonu sniegtajiem paskaidrojumiem un liecībām tiesas sēdē.

[6] Tiesas sēdē dienesta pārstāvis uzturēja iestādes apelācijas sūdzību, lūdza pieteikumu noraidīt.

Pieteicējas pārstāvis dienesta apelācijas sūdzību neatzina, lūdza pieteikumu apmierināt.

Tiesas sēdē tika nopratināti liecinieki /pers. H/, /pers. K/, /pers. M/ un /pers. N/.

Motīvu daļa

[7] Uzklausījusi administratīvā procesa dalībnieku paskaidrojumus un liecinieku liecības, kā arī pārbaudījusi lietas

materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka dienesta apelācijas sūdzība ir pamatota un pieteikums ir noraidāms.

[8] Lietā ir strīds par to, vai dienests ir pamatoti liedzis pieteicējai atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar SIA

„Kvis”.

No lietas materiāliem konstatējams, ka pieteicēja 2011.gada augustā – oktobrī veica priekšnodokļa atskaitījumus Ls

4372,77 saskaņā ar SIA „Kvis” vārdā noformētajām preču pavadzīmēm – rēķiniem par metāla lokšņu un cauruļu iegādi Ls

19 876,2 vērtībā.

Dienests ir liedzis pieteicējai tiesības uz priekšnodokļa atskaitīšanu, jo uzskata, ka darījumi faktiski nav notikuši, tādēļ

pieteicēja nav tiesīga atskaitīt priekšnodokli par tiem.

Pieteicēja uzskata, ka dienests ir nepamatoti ierobežojis tās tiesības atskaitīt priekšnodokli par darījumiem ar SIA

„Kvis”, jo darījumu norisi apstiprina iesniegtās preču pavadzīmes – rēķini. Lai arī preču pārvadātājas SIA „AB

Autotransports” amatpersona noliedz, ka būtu veikusi preču piegādes, pieteicējas darbinieki, parakstot pavadzīmes, ir

apliecinājušas, ka preču piegādes tika veiktas.

[9] Likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” (redakcijā uz darījumu un deklarāciju iesniegšanas brīdi) 10.panta

pirmās daļas 1.punkts noteic, ka tikai dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā

priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa

rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

Taču, lai iegūtu tiesības atskaitīt priekšnodokli, nav pietiekami, ka darījums ir noformēts atbilstoši likuma prasībām, jo

nodokļu rēķinam jāatbilst faktiski notikušam darījumam, proti, darījumam jābūt arī faktiski notikušam gan pēc tā

ekonomiskās būtības, gan juridiskā rakstura (sk., piemēram, Augstākās tiesas 2013.gada 7.maija sprieduma lietā

Nr.SKA-14/2013 8.punktu, 2015.gada 5.oktobra lēmuma lietā Nr.SKA-746/2015 6.punktu).

Eiropas Savienības Tiesa ir atzinusi, ka gadījumos, kad atsaukšanās uz priekšnodokļa atskaitīšanas tiesībām ir bijusi

krāpnieciska vai ļaunprātīga, nodokļu administrācijai un tiesai ir tiesības liegt nodokļu maksātajam atskaitīt priekšnodokli

(sk. Eiropas Savienības Tiesas 2006.gada 6.jūlija sprieduma apvienotajās lietās C-439/04 un C-440/04 Kittel un

Recolta Recycling, 55.punktu; 2012.gada 21.jūnija sprieduma apvienotajās lietās C-80/11 un C-142/11 Mahagében

un D?vid, 42.punktu un 2012.gada 6.decembra sprieduma lietā C-285/11 Bonik, 37.punktu).

Tas, vai darījuma galvenais mērķis ir vienīgi fiskālu priekšrocību iegūšana, ir izsecināms no attiecīgā darījumu satura

un īstās nozīmes. Vērtējot darījumu, tiesa var ņemt vērā konkrētā darījuma pilnībā mākslīgo raksturu, kā arī juridisku,

ekonomisku un/vai personisku saistību starp uzņēmējiem, kuri ir iesaistīti nodokļu samazināšanas plānā (sk. Eiropas

Savienības Tiesas 2006.gada 21.februāra sprieduma lietā C-255/02 Halifax 81.punktu).

[10] Pieteicēja norāda, ka strīdus preces SIA „Armet” ir iegādājusies no AS „Severstaļlat”, ko ap liecina minētās

akciju sabiedrības tiesai adresētā vēstule un tai pievienotie dokumenti.

Apgabaltiesa konstatē, ka no AS „Severstaļlat” 2011.gada 12.augusta pavadzīmes SSL 734602 un 2011.gada

16.septembra pavadzīmes SSL 735306 redzams, ka minētajos datumos SIA „Armet” no AS „Severstaļlat” iegādāto preci

(metāla loksnes un caurules) ir pārvadājusi SIA „AB Autotransports”.

No lietā esošajām SIA „Armet” pavadzīmēm Nr.ART 293111, Nr.ART 293131 un Nr.ART 293141 redzams, ka

2011.gada 12.augustā, 16.septembrī un 7.oktobrī strīdus preču saņēmēja un piegādātāja ir SIA „Kvis”.

Savukārt SIA „Kvis” 2011.gada 12.augusta pavadzīmē – rēķinā APZ 087, 2011.gada 16.septembra pavadzīmē –

rēķinā APZ 090 un 2011.gada 7.oktobra pavadzīmē – rēķinā APZ 092 ir norādīts, ka konkrētajos datumos strīdus preces

pieteicējai ir piegādājusi SIA „AB Autotransports”, automašīnas vadītājs /pers. K/.

SIA „AB Autotransports” amatpersona /pers. K/ 2013.gada 23.janvārī, sniedzot paskaidrojumus dienestam, ir

norādījis, ka 2011.gada 12.augustā, 16.septembrī un 7.oktobrī nav sniedzis transporta pakalpojumus SIA „Kvis”.

Nopratināts kā liecinieks, /pers. K/ pirmās instances tiesā liecināja, ka ir sadarbojies gan ar SIA „Kvis”, gan ar SIA

„Armet”, par dienestam sniegtajiem paskaidrojumiem liecinieks paskaidroja, ka 2011.gada 12.augustā, 16.septembrī un

7.oktobrī nav sniedzis pakalpojumus SIA „Kvis” un nav tai piestādījis rēķinus, jo 2011.gada 12.augustā un 16.septembrī,

kā arī, iespējams, 7.oktobrī (jo rēķins esot izrakstīts 10.oktobrī) ir veicis pārvadājumus SIA „Armet” uzdevumā. 2011.gada

16.septembrī SIA „Armet” uzdevumā vedis metālu uz Saldu.

Nopratināts kā liecinieks, /pers. K/ apgabaltiesā liecināja, ka nevar izskaidrot, kāpēc SIA „Kvis” ir norādījis kā

pārvadātāju SIA „AB Autotransports”. Par preču transportēšanu maksājusi SIA „Armet”. Liecinieks norādīja, ka pazīst gan

/pers. N/, gan /pers. H/, ar kuru vairākkārt ir ticies.

Apgabaltiesa konstatē, ka lietā nav iesniegti pierādījumi (piemēram, ceļazīmes), kas apstiprinātu faktu, ka SIA „AB

Autotransports” 2011.gada 12.augustā, 16.septembrī un 7.oktobrī būtu sniedzis transporta pakalpojumus SIA „Kvis”.

Nopratināts tiesas sēdē kā liecinieks, SIA „Armet” bijusī amatpersona /pers. N/ atzina, ka SIA „Armet” pavadzīmēs

norādītā informācija, ka SIA „Armet” preci ir pārvadājusi SIA „Kvis”, ir nekorekti aizpildīta.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka no SIA „Kvis” 2011.gada 12.augusta, 16.septembra un 7.oktobra

pavadzīmēm – rēķiniem nevar izsekot darījumu norisei, jo minētie dokumenti satur nepatiesu informāciju, līdz ar to šos

dokumentus saskaņā ar likuma „Par grāmatvedību” 2. un 7.pantu nevar atzīt par attaisnojuma dokumentiem.

[11] Pieteicēja norāda, ka pieteicējas darījumu partneri ir apliecinājuši, ka darījumi ar pieteicēju ir notikuši.

Apgabaltiesa konstatē, ka sākotnēji /pers. H/, sniedzot paskaidrojumus dienestā un liecības pirmās instances tiesā, ir

apstiprinājis, ka ir SIA „Kvis” vārdā veicis saimniecisko darbību, kā arī apstiprināja piedalīšanos strīdus darījumu slēgšanā.

Nopratināts tiesas sēdē kā liecinieks, /pers. H/ apgabaltiesā liecināja, ka iepriekš par savām darbībām SIA „Kvis” ir

sniedzis nepatiesas liecības, jo SIA „Kvis” vārdā saimniecisko darbību nav veicis. Minēto uzņēmumu dibinājis pēc sava

drauga un radinieka /pers. M/ lūguma, jo /pers. M/ gribējis SIA „Kvis” izmantot darījumos ar SIA „Latsteel”. Tā kā /pers.

M/ SIA „Latsteel” ir strādājis par menedžeri, viņš nav varējis pats veikt uzņēmējdarbību. Liecinieks ir bijis Uzņēmumu

reģistrā, lai reģistrētu uzņēmumu, kopā ar /pers. M/ gājuši arī uz Valsts ieņēmumu dienestu. Par darbu SIA „Kvis” /pers. M/

ir maksājis lieciniekam uz viņa bankas kontu algu, taču liecinieks ieskaitīto naudu ir atdevis /pers. M/ atpakaļ, jo ir uzskatījis,

ka nav šo naudu nopelnījis. SIA „Kvis” bija tikai starpniece. Liecinieks dažreiz ir parakstījis uzņēmuma dokumentus,

dažreiz to viņa vietā ir darījis /pers. M/. Liecinieks nevienam nav zvanījis, nav piedalījies darījumu slēgšanā, ar finanšu

dokumentiem ir rīkojies /pers. M/. Uzņēmuma zīmogs ir atradies pie /pers. M/. Liecinieks nepazīst /pers. N/, /pers. K/

pazīst tikai saistībā ar šo tiesvedību.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. M/ liecināja, ka ir bijušais SIA „Latsteel” darbinieks, jo no 1.marta ir atbrīvots no darba.

SIA „Kvis” ir noorganizējuši kopā ar /pers. H/. Uzņēmums nodarbojies ar starpniecību, ir pircis un pārdevis metāla

izstrādājumus. /pers. M/ liecināja, ka arī /pers. H/ ir piedalījies klientu meklēšanā, ir parakstījis dokumentus. /pers. M/ ir

devis /pers. H/ informāciju, kas bija SIA „Latsteel” rīcībā. Uzņēmuma zīmogs pārsvarā atradies pie /pers. H/, kopā

sastādījuši preču pavadzīmes-rēķinus. Liecinieka darba devējs neko nav zinājis par liecinieka darbošanos SIA „Kvis” labā,

liecinieks paskaidroja, ka darba devējs neļautu viņam strādāt divu uzņēmumu labā. Liecinieks pazīst SIA „Armet”

amatpersonu /pers. N/. SIA „Latsteel” pa tiešo darījumus ar SIA „Armet” neslēdza, jo iepriekšējā sadarbība ar šo

uzņēmumu nav bijusi veiksmīga. Liecinieks pazīst arī /pers. K/, kura uzņēmums ir sniedzis transporta pakalpojumus. /pers.

M/ liecināja, ka /pers. H/ ir piedalījies preču pieņemšanā. Liecinieks domā, ka /pers. H/ ir ticies ar /pers. K/, ir saņēmis un

iesniedzis dokumentus, jo /pers. M/ pats SIA „Kvis” oficiāli pārstāvēt nevarēja. Pirmās instances tiesā nav stāstījis par to,

ka ir pazīstams ar /pers. H/, jo ir liecinājis no SIA „Latsteel” pozīcijām.

Tiesas sēdē liecinieks /pers. N/ liecināja, ka ir bijis SIA „Armet” amatpersona, pazīst SIA „Kvis” amatpersonu /pers.

H/, ar kuru iepazinies, spēlējot basketbolu. SIA „Kvis” bija gan /pers. H/, gan /pers. M/. Liecinieks sapratis, ka uzņēmumu

vada abi. Liecinieks vairāk kontaktējies ar /pers. H/, par saviem jautājumiem sadarbojies ar /pers. M/. /pers. N/ apstiprināja,

ka SIA „Armet” ir bijuši darījumi ar SIA „Kvis”, preču transportēšanu veicis /pers. K/. Darījumus kārtojis pa telefonu, arī

ar e-pasta palīdzību. Liecinieks atzina, ka ir nekorekti aizpildījis pavadzīmes, jo preču pavadzīmē-rēķinā nevarēja rādīt, no

kurienes prece nāk. Prece ir tikusi vesta pa taisno. SIA „Armet” no AS „Severstaļlat” nopirkto preci esot pārdevis tālāk SIA

„Kvis” ar uzcenojumu no 10 līdz 100 euro par tonnu. Tikai tiesvedības laikā uzzinājis, kam SIA „Kvis” iegādāto preci ir

pārdevis tālāk. Pirmās instances tiesā nav minējis, ka /pers. M/ ir bijis saistīts ar SIA „Kvis”, jo /pers. M/ lūdzis to nestāstīt.

[12] Izvērtējot minētās liecinieku liecības, apgabaltiesa konstatē, ka lietā ir sniegtas pretrunīgas liecības par to, vai

/pers. H/ ir SIA „Kvis” vārdā piedalījies strīdus darījumos, jo viņš pats savu dalību uzņēmuma saimnieciskajā darbībā

pilnībā noliedz, savukārt liecinieki /pers. M/, /pers. N/ un /pers. K/ apstiprina, ka /pers. H/ ir ņēmis aktīvu dalību gan klientu

meklēšanā, gan preču pasūtīšanā, gan to pieņemšanā, turklāt ir parakstījis arī dokumentus.

Apgabaltiesa turpmāk minēto apsvērumu dēļ nepiešķir ticamību /pers. H/ sākotnēji sniegtajiem paskaidrojumiem un

liecībām, kā arī atzīst, ka priekšroka ir dodama /pers. H/ apgabaltiesā sniegtajām liecībām, ka faktiskais darījumu veicējs ir

bijis /pers. M/, jo, pirmkārt, viņa nodarbošanās (angļu un krievu valodas pasniedzējs) neliecina par to, ka viņš ir zinošs

biznesa jautājumos, turklāt nozarē, kas ir saistīta ar metāla pirkšanu un pārdošanu. Otrkārt, /pers. M/, sniedzot liecības

apgabaltiesā, apliecināja, ka metāla tirdzniecība ir viņa profesionālā nodarbošanās, ka tieši viņam ir bijusi interese nodibināt

firmu, lai ar tās palīdzību varētu nopelnīt.

Līdz ar to, izvērtējot arī /pers. N/ un /pers. K/ liecības, apgabaltiesa konstatē, ka tieši /pers. M/ ir bijusi tā persona,

kas, izmantojot SIA „Kvis”, ir organizējusi nodokļu optimizācijas shēmas.

Apgabaltiesa kritiski vērtē /pers. N/ liecību, ka viņš /pers. H/ pazīst un ir ar viņu ticies, jo minētais liecinieks tiesas sēdē

apliecināja, ka nav klātienē piedalījies darījumu slēgšanā, kā arī preču pieņemšanā vai nodošanā, jo visus darījumus ir

kārtojis pa telefonu vai ar e-pasta starpniecību.

Savukārt /pers. K/, kas sākotnēji apgabaltiesā liecināja, ka ar /pers. H/ ir bieži ticies, jo no viņa ir saņēmis preču

pavadzīmes – rēķinus, pēc /pers. H/ liecību noklausīšanās vairs tik pārliecinoši to neapgalvoja, vien norādīja, ka ir redzējis

/pers. H/ kopā ar /pers. M/.

Ievērojot minēto, apgabaltiesa atzīst, ka lietā nav konstatējams, ka /pers. H/, būdams vienīgā SIA „Kvis” amatpersona,

ir piedalījies darījumu slēgšanā SIA „Kvis” vārdā, līdz ar to nav konstatējama arī viņa kā uzņēmuma amatpersonas griba

piedalīties darījumu slēgšanā.

Tā kā vienīgā SIA „Kvis” amatpersona nav piedalījusies strīdus darījumu slēgšanā (un nav arī pilnvarojusi citas

personas), apgabaltiesa atzīst, ka dienests ir pamatoti atzinis, ka minētie darījumi ir bijuši fiktīvi, jo faktiski ir tikuši

noformēti tikai darījumu dokumenti.

Apstāklis, ka pieteicēja ir iesniegusi izdruku no pieteicējas preču uzskaites noliktavā, kā arī preču pavadzīmes, kas, pēc

pieteicējas domām, apliecina, ka no SIA „Kvis” iegādātās preces ir tajā pašā dienā vai nedaudz vēlāk realizētas citiem

pieteicējas darījumu partneriem, pats par sevi nepierāda, ka noliktavā uzskaitītās un vēlāk pārdotās preces ir tikušas

iegādātas tieši strīdus darījumu rezultātā.

[13] Kā ir atzīts administratīvo tiesu praksē, ja tiek konstatēts, ka lietā ir tikuši noformēti dokumenti par nenotikušiem

darījumiem, šāda personu rīcība ir atzīstama par ļaunprātīgu. Turklāt tādos apstākļos ir loģiski arī secināt, ka pieteicēja

nevarēja nezināt, ka ir iesaistīta nodokļu krāpšanas shēmā.

Proti, kā ir norādījusi Augstākā tiesa, tā kā labticīga darījuma dokumentu noformēšana par neesošu pakalpojumu ir

grūti iedomājama, ir prezumējama pieteicējas apzināta rīcība, tādēļ detalizēta nodokļu maksātāja (pieteicējas) ļaunprātības

pamatošana šādos gadījumos nav nepieciešama (sk. Augstākās tiesas 2015.gada 17.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-

536/2015 7.punktu).

[14] Atbilstoši Augstākās tiesas iedibinātajai praksei gan uzņēmumu ienākuma nodokļa, gan pievienotās vērtības

nodokļa aprēķinā tiek ņemti vērā vieni un tie paši attaisnojuma dokumenti. Abos gadījumos būtiska nozīme ir tam, vai

persona darījuma rezultātā ir saņēmusi preces (pakalpojumus), ko tā izmantojusi savas saimnieciskās darbības

nodrošināšanā. Nodokļu sistēmas sekmīgā funkcionēšanā un krāpniecības novēršanā nav pamata attiecībā uz katru nodokli

par vieniem un tiem pašiem darījumiem piemērot atšķirīgus kritērijus, ja vien tam nav no nodokļa būtības izrietošs objektīvs

pamats. Tādēļ arī uz uzņēmumu ienākuma nodokļa aprēķinu, nosakot saimnieciskās darbības izmaksās iekļaujamos

izdevumus, ir attiecināma tāda pati pieeja, kāda attīstīta Eiropas Savienības Tiesas judikatūrā. Proti, ja tiesai ir pamats

apšaubīt, vai pieteicējas darījumu partneris varēja izpildīt konkrēto darījumu, ir jānoskaidro, vai pieteicēja ir iesaistījusies

krāpšanā ar nodokļiem (sk. Augstākās tiesas 2013.gada 12.jūnija sprieduma lietā Nr.SKA-21/2013 19. punktu) . Citiem

vārdiem, arī UIN aprēķinā, kas veikti uz darījumu esības apšaubīšanas pamata, ir nepieciešams konstatēt to, vai pieteicēja

zināja par iesaistīšanos ļaunprātīgajos darījumos.

Tā kā apgabaltiesa atzina, ka darījumi starp pieteicēju un SIA „Kvis” nav notikuši un pieteicēja nevarēja nezināt, ka tā

iesaistās faktiski nenotikušos darījumos, tad pieteicējai ir pamatoti koriģēts ne vien PVN aprēķins, bet arī UIN aprēķins.

Līdz ar to apgabaltiesa atzīst, ka dienests, pamatojoties uz Lēmumā piemērotajām tiesību normām, ir pamatoti pieteicējai

koriģējis UIN un 2011.gada peļņas un zaudējumu aprēķinu.

[15] Ņemot vērā minēto, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka pieteicējas pieteikums par Lēmuma atcelšanu ir

noraidāms.

Apgabaltiesa atzīst, ka pirmās instances tiesas spriedums nav pamatots.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda

Noraidīt SIA „Elme Metall Latvia” pieteikumu par Valsts ieņēmumu dienesta 2013.gada 2.oktobra lēmuma Nr.22.8/L-

24363 atcelšanu.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamentam viena mēneša laikā no sprieduma

sastādīšanas dienas, iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētājs (paraksts) M.Birzgalis

Tiesneses (paraksts) S.Kanenberga

(paraksts) V.Zommere