Appeal court dismisses claim for moral damages due to lack of causal link between procedural error and rights infringement.

NORAKSTS

ADMINISTRATĪVĀ APGABALTIESA

Lieta Nr.A42490907 AA43-0112-13/9

SPRIEDUMS LATVIJAS TAUTAS VĀRDĀ

Rīgā 2013.gada 20.jūnijā

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā: tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Liniņa, tiesneši I.Amona un V.Poķis,

piedaloties pieteicējam J.S., pieteicēja pārstāvei zvērinātai advokātei Agnesei Sevastjanovai, atbildētājas Preiļu novada pašvaldības pusē pieaicinātās iestādes Preiļu novada domes pārstāvim A.D., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu, kas ierosināta, pamatojoties uz J.S. pieteikumu par Preiļu novada domes būvvaldes 2006.gada 6.jūlija būvatļaujas Nr./numurs/ atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu, sakarā ar J.S. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 26.aprīļa spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] Pamatojoties uz Preiļu novada domes būvvaldes 2006.gada 6.jūlija būvatļauju Nr./numurs/, Preiļos, /ielas nosaukums/, daudzdzīvokļu māju mikrorajonā no 2006.gada jūlija līdz 2006.gada oktobrim projekta „/projekta nosaukums/” ietvaros tika veikti siltumapgādes sistēmu rekonstrukcijas un renovācijas darbi.

[2] 2007.gada 1.februārī pieteicējs J.S. kā zemes gabala /adrese/ (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/) un zemes gabala /adrese 2/, /adrese 3/, Preiļos (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/) īpašnieks vērsās Preiļu novada domē ar iesniegumu par Preiļu novada domes būvvaldes 2006.gada 6.jūlija būvatļauju Nr./numurs/ atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu, jo būvniecība nebija saskaņota ar zemes īpašnieku.

[3] Ar Preiļu novada domes (turpmāk arī – atbildētāja) 2007.gada 28.marta lēmumu Nr.6 (turpmāk arī – Lēmums) J.S. atteikts atlīdzināt morālo kaitējumu. Lēmums pamatots ar turpmāk minēto. [3.1] Saskaņā ar Aizsargjoslu likuma 35.panta otro daļu siltumtīklu īpašniekam (valdītājam) ir atļauts siltumtīklu aizsargjoslā veikt attiecīgā objekta renovācijas, rekonstrukcijas darbus, brīdinot zemes īpašnieku vismaz divas nedēļas iepriekš. J.S. rakstveidā netika brīdināts. [3.2] Pamatojoties uz Aizsargjoslu likuma 35.panta ceturto daļu, zemes īpašniekam tiek atlīdzināti darbu izpildes gaitā nodarītie zaudējumi. Ministru kabineta 1998.gada 20.oktobra noteikumu Nr.416 „Ekspluatācijas aizsargjoslu gar siltumtīkliem noteikšanas metodika” 4.punkts noteic, ka zemes īpašniekam pēc renovācijas ir jāatlīdzina tiešie zaudējumi, ja tādi ir radušies. Iesniedzējs nav pamatojis viņam nodarītos zaudējumus un to, kā viņam šie zaudējumi nodarīti. [3.3] Saskaņā ar Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma prasībām personai ir jāpierāda mantisko, personisko un morālo kaitējumu tiesiskais pamats un apmērs. J.S. to nav norādījis.

[4] Administratīvajā rajona tiesā saņemts J.S. pieteikums, kurā lūgts Lēmumu atzīt par spēkā neesošu no pieņemšanas brīža, atcelt Preiļu novada domes būvvaldes 2006.gada 6.jūlija būvatļauju Nr./numurs/ (turpmāk – Būvatļauja), atlīdzināt morālo kaitējumu Ls 60 000 apmērā. Pieteikums pamatots ar turpmāk minētajiem apsvērumiem. [4.1] Uz pieteicējam piederošās zemes tika veikti centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcijas darbi un siltummezglu uzstādīšana zem daudzdzīvokļu mājas Preiļos, /adrese/, /adrese 2/ un /adrese 3/, neievērojot Ministru kabineta 1997.gada 1.aprīļa noteikumus Nr.112 „Vispārīgie būvnoteikumi” (turpmāk – Vispārīgie būvnoteikumi) un Būvniecības likuma 3.panta pirmās daļas noteikumus, kas noteic, ka zemes gabalu drīkst apbūvēt, ja būvniecība ir saskaņota ar zemes gabala īpašnieku. [4.2] 2006.gada 18.oktobra aktā pār būves pieņemšanu ekspluatācijā, neievērojot Ministru kabineta 2004.gada 13.aprīļa noteikumus Nr.299, nav norādīti pieteicēja zemes īpašuma kadastra numuri. [4.3] Preiļu novada dome pārsūdzētajā Lēmumā ir nepamatoti atsaukusies uz Aizsargjoslu likuma 35.panta otro daļu, jo siltumtrase zemesgrāmatā nav reģistrēta kā Preiļu novada domes īpašums, līdz ar to atbildētāja nav siltumtrases īpašniece.

Gar siltumtīkliem noteiktā aizsargjosla nav iezīmēta zemes robežu plānos, kā arī nav reģistrēta ne Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā, ne zemesgrāmatā. [4.4] Būvatļauja neatbilst Būvniecības likuma, Civillikuma un Vispārīgo būvnoteikumu prasībām. Proti, atbildētāja nav pasūtītāja Būvniecības likuma 24.panta un Vispārīgo būvnoteikumu 18.panta izpratnē, tāpēc tai nebija tiesiska pamata pieprasīt Būvatļauju. Sakarā ar to, ka Preiļu novada domē nebija reģistrēti Būvatļaujas saņemšanai nepieciešamie dokumenti, atbildētāja, saņemot būvatļauju, pārkāpa Vispārīgo būvnoteikumu 116.panta noteikumus. [4.5] Būvatļaujā nepareizi norādīts, ka zeme ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ pieder tikai O.L., pašvaldības zemes gabalam norādīts nepareizs kadastra apzīmējums, nav norādīti pieteicēja zemes gabalu kadastra apzīmējumi. [4.6] Būvatļaujā norādītā licence Nr.4 bija derīga tikai līdz 2004.gada 15.jūnijam. [4.7] Būvatļauju izsniedza /amats/ A.P., taču šāds amats Preiļu novada domē 2006.gadā neeksistēja. [4.8] SIA „/Nosaukums/” darbiniekam V.H. nebija tiesību saņemt un parakstīt Būvatļauju.

Būvatļaujā nav norādīts datums, kad V.H. to saņēmis.

[5] Ar Administratīvās rajona tiesas 2011.gada 26.aprīļa spriedumu pieteikums noraidīts. Spriedums pamatots ar turpmāk minēto. [5.1] Kā konstatējams no lietas materiāliem, 2004.gadā tika izstrādāta būvniecības projekta dokumentācija siltumtrašu rekonstrukcijai Preiļu pilsētā, t.sk., /ielas nosaukums/. 2006.gadā būvprojekts tika atkārtoti saskaņots un akceptēts, jo reāli būvdarbi tika uzsākti 2006.gadā. Izstrādātajam projektam ir veikta būvekspertīze, kur eksperta slēdzienā ir norādīts, ka projekts ir akceptējams.

Tiesa konstatē, ka pirms Būvatļaujas saņemšanas ir izpildīts visu normatīvajos aktos paredzēto darbību – dokumentu izstrādes, saskaņošanas, akceptēšanas u.tml. kopums. Tiesa būvatļaujas izdošanas procesā nekonstatē tādus būtiskus pārkāpumus, kas varētu ietekmēt Būvatļaujas tiesiskumu. [5.2] Būvatļauja izsniegta /projekta nosaukums/ uz zemes gabaliem ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/, kas ir fizisko personu īpašumā, un /kadastra apzīmējums/, kas ir pašvaldības zeme. Tiesa piekrīt atbildētājas pārstāvja norādītajam, ka Būvatļaujā ir pieļauta pārrakstīšanās kļūda pašvaldības zemes kadastra apzīmējumā.

Tiesas ieskatā šāda pārrakstīšanās kļūda nevar ietekmēt Būvatļaujas tiesiskumu, jo šo zemes gabalu īpašnieki norādīti pareizi. [5.3] Pieteicējs ir zemes gabalu ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/ īpašnieks. No lietas materiāliem secināms, ka uz pieteicējam piederošās zemes tika veikti darbi, kuru rezultātā uz viņam piederošās zemes esošajās siltumtrasēs tika nomainītas caurules. Atbilstoši zemesgrāmatas ierakstiem pieteicējam piederošajiem zemes gabaliem ar kadastra apzīmējumu /kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/ ir atzīmes par apgrūtinājumiem saistībā ar siltumtrasēm šajos zemes gabalos.

Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 18.punktu Preiļu novada dome ir siltumtrašu Preiļu pilsētā lietotāja, jo siltumtrases izmanto domes uzņēmums (SIA „/Nosaukums/”) siltumnesēja transportēšanai pie patērētāja. Izskatāmajā gadījumā nav piemērojamas Būvniecības likuma 3.panta prasības, jo pieteicējam piederošajos zemes gabalos jauna apbūve netika veikta, bet gan rekonstrukcijas darbu rezultātā tika nomainīti cauruļvadi jau esošai siltumtrasei. Konkrētajā gadījumā ir piemērojama Aizsargjoslu likuma 35.panta otrā daļa, kas noteic, ja objektam ir noteikta aizsargjosla, tā īpašniekam ir atļauts veikt attiecīgā objekta ekspluatācijai, remontam, renovācijai, rekonstrukcijai nepieciešamos darbus.

Par to rakstveidā brīdināms zemes īpašnieks, tiesiskais valdītājs vai lietotājs vismaz divas nedēļas pirms darbu uzsākšanas, izņemot avāriju novēršanas vai to seku likvidēšanas darbus, kurus var veikt jebkurā laikā bez brīdinājuma. [5.4] Ievērojot iepriekš norādīto, tiesa atzīst, ka izskatāmajā gadījumā projekts ar pieteicēju nebija jāsaskaņo, jo uz viņam piederošajiem zemes gabaliem jaunas siltumtrases netika būvētas, taču par rekonstrukcijas darbu veikšanu pieteicējs rakstveidā bija jābrīdina, kas izskatāmajā gadījumā, kā to atzīst arī atbildētāja, netika izdarīts.

Tādējādi atbildētāja ir pieļāvusi procesuālu pārkāpumu, rakstveidā nebrīdinot zemes īpašnieku par plānotajiem rekonstrukcijas darbiem, taču tiesas ieskatā minētais pārkāpums nav atzīstams par būtisku, jo ne no lietas materiāliem, ne pieteicēja sniegtajiem paskaidrojumiem nav konstatējams, ka ar pieteicēja nebrīdināšanu rakstveidā pieteicējam būtu nodarīti kādi materiāli zaudējumi. [5.5] Attiecībā uz pieteicēja norādītajiem argumentiem, ka Būvatļauja izdota būvniecībai vienīgi uz zemes gabaliem ar kadastra apzīmējumiem /kadastra apzīmējums/ un /kadastra apzīmējums/, bet reāli būvniecība veikta arī uz citiem, t.sk. pieteicējam piederošajiem zemesgabaliem, tāpēc Būvatļauja atzīstama par prettiesisku, nav pamatoti, jo, kā konstatējams no lietas materiāliem un atbildētājas pārstāvja paskaidrojumiem, tad jauna būvniecība tika veikta tikai uz Būvatļaujā norādītajiem zemes gabaliem, bet uz pārējiem zemes gabaliem, uz pieteicējam piederošajiem zemes gabaliem jauna būvniecība netika veikta, bet esošajās siltumtrasēs tika nomainītas caurules. [5.5] Ievērojot, ka tiesa atzina, ka Būvatļaujas izdošanas procesā nav pieļauti tādi būtiski pārkāpumi, kas varētu ietekmēt tās tiesiskumu, pieteikums daļā par Būvatļaujas atzīšanu par prettiesisku ir noraidāms, līdz ar to noraidāms ir arī pieteicēja prasījums daļā par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

[6] Par Administratīvās rajona tiesas 2012.gada 26.aprīļa spriedumu, pieteicējs iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz pieteikumu apmierināt. Apelācijas sūdzībā norādīts turpmāk minētais. [6.1] Būvniecība nebija saskaņota ar pieteicēju un citiem zemes gabalu īpašniekiem. [6.2] Atbildētāja tiesai nav varējusi iesniegt būvniecības iesnieguma – uzskaites karti, kas saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 32.punktu pašvaldībai kā būvniecības ierosinātājam bija jāiesniedz būvvaldei, līdz ar to nav zināms tiesiskais pamats plānošanas un arhitektūras uzdevuma izsniegšanai un lēmuma par projekta akceptēšanu pieņemšanai. [6.3] Plānošanas un arhitektūras uzdevumā nav norādīti zemes gabalu īpašnieki, īpašuma un lietošanas tiesību apliecinoši dokumenti. Plānošanas un arhitektūras uzdevumu nav parakstījis /amats/, inženiertīklu atbildīgā amatpersona, minētais dokuments bija derīgs tikai līdz 2005.gada 29.janvārim, tam nav lietvedības reģistrācijas numura. [6.4] Būvvaldes 2006.gada 6.jūlija būvprojekta akceptu nav parakstījusi komisijas locekle I.A., akceptā norādītā projekta izstrādātāja licence Nr.4 bija derīga tikai līdz 2004.gada 15.jūnijam, būvprojekta vadītājs bija J.B. nevis I.K., kā norādīts akceptā. Nepamatoti norādīts, ka projekts saskaņots ar zemes īpašnieku I.S., jo šīs personas paraksta uz ģenplāna nav. Akcepts netika saskaņots ar pieteicēju. Nav iesniegts Būvvaldes 2004.gada 11.jūnija akcepts. [6.5] Nav ievērots Vispārīgo būvnoteikumu 67.punkts. [6.6] Atbildētāja prettiesiski bez kooperatīvās sabiedrības „/Nosaukums 2/” biedru kopsapulces lēmuma un tehniskā projekta zem ēkām /ielas nosaukums/ uzstādīja automātiskos siltummezglus. [6.7] Pieteicēja zemes gabalos notika ne tikai jaunas siltumtrases būvniecība, bet arī rakšanas darbi, kas netika saskaņoti ar pieteicēju, pretēji tam kā to paredz Preiļu novada domes saistošo noteikumu Nr.4 „Par rakšanas darbu veikšanu Preiļu pilsētā” 2.5 punkts un 1.pielikums. [6.8] Tiesa nepamatoti nevērtēja jautājumu Lēmuma tiesiskumu, neskatoties uz to, ka tas bija pieteicēja pieteikuma priekšmets.

[7] Tiesas sēdē pieteicējs apelācijas sūdzību uzturēja un lūdza pieteikumu apmierināt, bet atbildētājas pārstāvis to neatzina un lūdza pieteikumu noraidīt. Pieteicējs papildus paskaidroja, ka saskaņojums bija nepieciešams, jo tika veikta jauna būvniecība, nevis rekonstrukcija, jo, pirmkārt, papildus tika ierīkots ūdensvads, otrkārt, siltumtrases pārbūves rezultātā ir pagarinājies trases garums un izvietojums. Atbildētājas pārstāvis pieteicēja argumentam nepiekrita, jo būvniecība notika pa to pašu vietu, vecās caurules nomainot pret jaunām, bet trašu garuma pieaugums izskaidrojums ar tehnoloģiskajām prasībām cauruļu izvietojumā, veidojot „tehnoloģiskās cilpas”.

Motīvu daļa

[8] Noklausījusies lietas dalībnieku paskaidrojumus un pārbaudījusi lietas materiālus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka apelācijas sūdzība ir nepamatota un pieteikums ir noraidāms.

[9] Saskaņā ar Vispārīgo būvnoteikumu 21.punktu rekonstrukcija ir būves vai tās daļas pārbūve, mainot būves vai tās daļas apjomu un mainot vai saglabājot funkciju, vai funkcijas maiņa, nemainot apjomu. Lietā pastāv strīds par to, vai uz pieteicēja zemes notika centralizētās siltumapgādes sistēmas rekonstrukcija vai jauna siltumtrases būvniecība.

[10] Saskaņā ar zemes grāmatas ierakstiem pieteicēja nekustamajam īpašumam Preiļos, /adrese/ (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/) ir apgrūtinājumi – uz zemes īpašuma atrodas Preiļu pilsētas pašvaldībai piederoša ēka /adrese/, pašvaldības uzņēmuma „/Nosaukums 3/” siltumtrase

30 m, pašvaldības uzņēmuma „/Nosaukums 4/” kanalizācijas vads 90 m, ūdensvads 30 m. Pieteicēja nekustamajam īpašumam /adrese 2/, /adrese 3/, Preiļos (kadastra apzīmējums /kadastra apzīmējums/) ir apgrūtinājumi – uz zemes īpašuma atrodas Preiļu pilsētas pašvaldībai piederošā ēka /adrese 2/, dzīvokļu celtniecības kooperatīvam „/Nosaukums 5/” piederošā ēka /adrese 3/, pašvaldības uzņēmuma „/Nosaukums 3/” siltumtrase 100 m, pašvaldības uzņēmuma „/Nosaukums 4/” ūdensvads 76 m, kanalizācijas vads 137 m (lietas 1.sējuma 152.-155.lapa).

Zemesgrāmatā minētās inženiertehniskās komunikācijas ir reģistrētas Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā (lietas 3.sējuma 69.lapa). No minētā secināms, ka pieteicēja zemes gabalos pirms būvniecības siltumtīkli bija jau izbūvēti. Tehniskais projekts paredz siltumtrašu rekonstrukciju /ielas nosaukums/ dzīvojamo māju masīvā, nomainot esošos cauruļvadus pret Poliur tipa rūpnieciski izolētiem cauruļvadiem, un karstā ūdens piegādes sistēmu jeb automātisko siltummezglu ierīkošanu 8 daudzdzīvokļu mājā /ielas nosaukums/, tajā skaitā /adrese/, /adrese 2/, /adrese 3/ (sk. lietas materiāliem pievienotā tehniskā projekta (sējumi Nr.1-I, Nr.1-II) projektēšanas darba uzdevumu un rasējumus).

Pārsūdzētā Būvatļauja izsniegta /projekta nosaukums/ (lietas 1.sējuma 95.lapa). Tādējādi Administratīvā apgabaltiesa secina, ka pieteicēja zemes gabalos nav notikusi jaunu siltumtīklu izbūve, bet jau esošo siltumtīklu cauruļu nomaiņa pret jaunām, kas ir atzīstama par rekonstrukciju Vispārīgo būvnoteikumu izpratnē. Nav pamatots pieteicēja pārstāves arguments par to, ka no projektēšanas darba uzdevuma ir redzams, ka papildus siltumtrašu rekonstrukcijai ir notikusi ūdensvada izbūve, kam būvatļauja nav izsniegta. Iepazīstoties ar projektēšanas darba uzdevumā norādīto, kopsakarā ar tehniskā projekta paskaidrojuma rakstu un rasējumiem, Administratīvā apgabaltiesa konstatē, ka tehniskais projekts neparedz ūdensvada būvniecību.

Tehniskais projekts paredz siltumtrašu (cauruļu, pa kurām līdz ēkām tiek pagādāts karstais ūdens apkures un karstā ūdens nodrošināšanai) rekonstrukciju un individuālo karstā ūdens piegādes sistēmu jeb siltummezglu ierīkošanu dzīvojamajās mājās. [11] Pieteicējs jaunu būvniecību pamato ar faktu, ka būvniecības rezultātā ir palielinājies kopējais siltumtrases garums, mainot arī tās izvietojumu. Būvniecībai nepieciešamā topogrāfiskā plāna izstrādātāja SIA „/Nosaukums 6/” 2013.gada 5.marta atbildē J.S. norāda, ka 2004.gada topogrāfiskajā uzmērījumā attēlotās siltumtrases (apakšzemes siltumtrase) starp dzīvojamām mājām Preiļos, /adrese/ un /adrese 2/ garums pirms rekonstrukcijas sastādīja 16,5 m atbilstoši uzmērījuma mēroga noteiktībai.

Apakšzemes siltumtrases starp dzīvojamām mājām Preiļos, /adrese 2/ un /adrese 3/ pirms rekonstrukcijas sastādīja 43 m. Papildus ir norādīts, ka apakšzemes komunikācijas topogrāfiskajā plānā tiek attēlotas shematiski, pēc komunikāciju turētāju sniegtās informācijas atbilstoši attiecīgajai dokumentācijai, kura atrodas komunikāciju turētāja rīcībā. Faktiskais siltumtrases garums var atšķirties no topogrāfiskajā plānā attēlotā (lietas 3.sējuma 151.lapa). Projektētājs AS „/Nosaukums 7/” 2013.gada 25.februāra atbildē J.S. norāda, ka siltumtrašu garums starp dzīvojamām mājām Preiļos, /adrese/ un /adrese 2/ pirms rekonstrukcijas saskaņā ar topogrāfisko uzmērīšanu sastādīja 16,5 m, saskaņā ar rekonstrukcijas projektu – 19,5 m.

Siltumtrašu garums starp dzīvojamām mājām Preiļos, /adrese 2/ un /adrese 3/ pirms rekonstrukcijas saskaņā ar topogrāfisko uzmērīšanu sastādīja 43 m, saskaņā ar rekonstrukcijas projektu – 48 m. Faktiskos siltumtīklu garumus var noteikt pēc izpildu dokumentācijas (lietas 3.sējuma 152.lapa). Tādējādi no minētās informācijas izriet, ka saskaņā ar topogrāfijas plānu siltumtrases starp dzīvojamajām mājām /adrese/, /adrese 2/, /adrese 3/ kopējais garums pirms rekonstrukcijas bija 59,5 m. Pieņemot, ka būvdarbi veikti saskaņā ar tehnisko projektu, tad pēc rekonstrukcijas kopējais cauruļvadu garums minētajā posmā ir 67,5 m, tas ir par 8 metriem garāks.

Savukārt siltumtīklu pārvaldītājs SIA „/Nosaukums/” 2013.gada 6.marta atbildē uz Administratīvās apgabaltiesas pieprasījumu norāda, ka siltumtrases izvietojums /adrese/,/adrese 2/, /adrese 3/ pirms un pēc siltumtrases rekonstrukcijas 2006.gadā nav mainījies un sastāda 61,45 m (lietas 3.sējuma 139.lapa). Tādējādi atšķiras topogrāfiskajā plānā attēloto siltumtīklu garums no rekonstrukcijas projektā paredzētā un no siltumtīklu pārvaldītāja norādītā garuma. No siltumtīklu ģenplāna (sk. lietai pievienoto tehnisko projektu sējumā Nr.1-I), kurš izgatavots par pamatu ņemot topogrāfisko plānu, un topogrāfisko plānu (lietas 3.sējuma 153.lapa) redzams, ka cauruļu izvietojums ir nedaudz mainīts, vairs neveidojot slīpu izvietojumu, bet veidojot 90° leņķa pagriezienus.

Tādējādi pamatots ir atbildētāja pārstāvja arguments, ka cauruļu kopējais garums varēja nedaudz mainīties uz minētā izvietojuma izmaiņu rēķina. Turklāt gan topogrāfijas plāna izgatavotājs, gan projektētājs norāda, ka faktiskais siltumtrases garums var atšķirties no topogrāfiskajā plānā attēlotā un faktiskos siltumtīklu garumus var noteikt pēc izpildu dokumentācijas. Līdz ar to, lai gan pieteicējs pamatoti norāda, ka topogrāfiskajā plānā norādītais siltumtrases garums atšķiras no rekonstrukcijas projektā paredzētā, Administratīvās apgabaltiesas ieskatā konstatētā starpība un nebūtiskā izvietojuma maiņa nav vērtējama kā jaunas siltumtrases izbūve, jo rekonstrukcija pieļauj pārbūvē mainīt būves apjomu.

Administratīvā apgabaltiesa piekrīt pieteicēja pārstāves tiesas sēdē teiktajam, ka, ievērojot Aizsargjoslu likuma 17.panta otrās daļas 1.punktu, aizsargjoslas izvietojums mainās līdz ar siltumtīkla trases izvietojuma maiņu, taču šajā lietā nav strīds par pieteicējam noteikto apgrūtinājumu apjomu, tāpēc apgabaltiesa šo argumentu dziļāk nevērtē.

[12] Izvērtējusi pārējos lietas faktiskos un tiesiskos apstākļus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst Administratīvās rajona tiesas spriedumu un tajā ietverto pamatojumu par pareizu. Līdz ar to apgabaltiesa šim pamatojumam pievienojas, to neatkārtojot, kā to paredz Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturtā daļa.

[13] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka tiesa nav izlēmusi prasījumu par Lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu. Ar Lēmumu noraidīts pieteicēja prasījums atlīdzināt zaudējumus, tādējādi Lēmums ir vērtējams kā negatīvs administratīvais akts - atteikums izdot labvēlīgu administratīvo aktu. Atteikuma izdot labvēlīgu aktu atcelšana nedod pieteicējam labumu, kuru viņš vēlas iegūt. Tādu dod vienīgi labvēlīga akta izdošana. Administratīvo tiesu judikatūrā ir nostiprinājušas atziņas, ka negatīva administratīvā akta atcelšana nav patstāvīgs pieteikuma priekšmets un tas nav nošķirams atsevišķi no prasījuma par labvēlīga administratīvā akta izdošanu. (sk. Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 14.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-255, 2007.gada 4.janvāra spriedumu lietā Nr.SKA-14/2007, 2007.gada 21.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA-295/2007, 2008.gada 3.aprīļa spriedumu lietā Nr.SKA-88/2008). Tādējādi pirmās instances tiesa pamatoti lēma nevis par Lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu, bet izlēma pieteicēja prasījumu par labvēlīga administratīvā akta izdošanu par morālā kaitējuma atlīdzinājumu.

[14] Kā jau pirmās instances tiesa pamatoti atzina un apgabaltiesa tam pievienojās, siltumtrases rekonstrukcijai pieteicēja zemes gabalos nebija nepieciešams saskaņojums no pieteicēja kā zemes īpašnieka. Pieteicējs bija par to jābrīdina vismaz divas nedēļas iepriekš. Atbildētāja Lēmumā ir atzinusi, ka pieteicējs netika brīdināts. No pieteicēja paskaidrojumiem izriet, ka morālais kaitējums pieteicējam ir nodarīts arī ar šo pārkāpumu – pieteicēja nebrīdināšanu par būvdarbiem. Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto zaudējumu atlīdzināšanas likuma 9.pants noteic, ka morālais kaitējums šā likuma izpratnē ir personiskais kaitējums, kas izpaužas kā fiziskās personas ciešanas, kuras tai izraisījis būtisks šīs personas tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums. No norādītā tiesiskā regulējuma vispirms izriet, ka morālā kaitējuma atlīdzinājuma pamats ir nevis jebkurš, bet būtisks tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu prettiesisks aizskārums (sk. Senāta 2011.gada 11.maija sprieduma lietā Nr.SKA-117/2011 8.punktu). Proti, ne jebkurš par prettiesisku atzīts administratīvais akts vai faktiskā rīcība rada atlīdzināmu morālo kaitējumu, tiesai ir jāvērtē tiesību un ar likumu aizsargāto interešu nozīmīgums un konkrētā aizskāruma smagums (sk. Senāta 2013.gada 21.marta sprieduma lietā Nr.SKA-230/2013 10.punktu). Vienlaikus atlīdzinājuma piešķiršanā ir jāievēro vispārējie zaudējumu un kaitējuma atlīdzināšanas noteikumi – nav pietiekami konstatēt tikai iestādes prettiesisku rīcību, bet ir jākonstatē sekas, kas radītas ar šo rīcību, un cēloņsakarība starp tām. Tā pirmās instances tiesa pamatoti konstatējusi procesuālu pārkāpumu, ko pamatoti izskatāmajā gadījumā atzinusi par nebūtisku, tad nav konstatējams būtisks pieteicēja tiesību vai ar likumu aizsargāto tiesību prettiesisks aizskārums tieši cēloniskā sakarā ar pieļauto pārkāpumu, nebrīdinot pieteicēju par būvdarbiem. Līdz ar to nav konstatējams morālā kaitējuma pamats, tāpēc pieteicēja atlīdzinājuma prasījums par morālo kaitējumu, kas nodarīts, nebrīdinot pieteicēju par būvdarbiem, ir noraidāms.

[15] Pieteicējs pieteikumā un apelācijas sūdzībā izvirzījis daudz iebildumus par procesuāliem pārkāpumiem Būvatļaujas izdošanas procesā. Tā kā apgabaltiesa atzina, ka būvdarbiem pieteicēja zemes gabalā konkrētajā lietā nebija nepieciešama pieteicēja atļauja, Administratīvās apgabaltiesas ieskatā, pieteicēja iebildumus, kas nav vērsti tieši uz viņa aizskarto tiesību vai tiesisko interešu aizskāruma aizsardzību, nav pamats vērtēt, jo pieteicēja norādītie iespējamie pārkāpumi (sk. sprieduma [6.2] – [6.6] punktu) pieteicēju tieši neskar.

[16] Nav pamatots pieteicēja arguments, ka ar pieteicēju bija saskaņojami rakšanas darbi, kā to paredz Preiļu novada domes saistošo noteikumu Nr.4 „Par rakšanas darbu veikšanu Preiļu pilsētā” 2.5 punkts. Administratīvā apgabaltiesa minēto argumentu atzīst par nepamatotu, jo Aizsargjoslu likuma 35.panta otrā daļa šādu saskaņojumu renovācijas ietvaros neprasa. Tā kā minētajai tiesību normai ir augstāks juridiskais spēks par pašvaldības saistošajiem noteikumiem, tad konkrētajā gadījumā Preiļu novada domes saistošo noteikumu Nr.4 „Par rakšanas darbu veikšanu Preiļu pilsētā” 2.5 punkts nav piemērojams.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307. un 309.pantu, Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

noraidīt J.S. pieteikumu par Preiļu novada domes būvvaldes 2006.gada 6.jūlija būvatļaujas Nr./numurs/ atzīšanu par prettiesisku un morālā kaitējuma atlīdzinājumu. Spriedumu viena mēneša laikā no sprieduma sastādīšanas dienas var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departamentā, kasācijas sūdzību iesniedzot Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja (paraksts) S.Liniņa

Tiesneši (paraksts) I.Amona

(paraksts) V.Poķis

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās apgabaltiesas tiesnese S.Liniņa Rīgā, 2013.gada 20.jūnijā