Court dismisses administrative penalty for unauthorized timber removal as it constitutes a civil dispute, not a public order violation.

NORAKSTS Lietas Nr.142186511 1-1037-12/34 SPRIEDUMS Latvijas tautas vārdā

Jelgavā, 2012.gada 29.martā

Administratīvā rajona tiesa šādā sastāvā: tiesnese L.Apšeniece, piedaloties pieteicējas – Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma SIA „Latsin” pārstāvei S.B., atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvo lietu Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma SIA „Latsin”, vienotais reģistrācijas Nr.50003121261, pieteikumā par Raunas novada domes administratīvās komisijas 2011.gada 6.aprīļa lēmuma Nr.P47/5-1 atcelšanu. Aprakstošā daļa [1] 2011.gada 28.februārī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Cēsu iecirkņa Kārtības policijas nodaļas inspektors sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA760760 (turpmāk – protokols) par to, ka 2011.gada 25.janvārī Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmums SIA „Latsin” (turpmāk – pieteicēja) patvaļīgi, bez īpašnieka atļaujas, apejot likumā noteikto kārtību organizē un veic kokmateriālu izvešanu no cirsmas pāri V.P. īpašumam Raunas novada, Drustu pagasta, „/Nosaukums/”.

Ar Raunas novada domes administratīvās komisijas (turpmāk – atbildētājs) 2011.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.P47/5-1 (turpmāk – Lēmums) pieteicēja saukta pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk

– LAPK) 176.pantu un sodīta ar naudas sodu Ls 100 apmērā. Lēmumā norādīts, ka kokmateriālu izvešana veikta bez saskaņošanas ar zemes īpašnieku. Vainu mīkstinoši vai pastiprinoši apstākļi nav konstatēti. [2] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicēja 2011.gada 9.maijā vērsās ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā. Pieteikumā norādīts, ka starp pieteicēju un V.P. pastāv civiltiesisks strīds par ceļa lietošanas kārtību, bet LAPK 176.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma objekts ir pārvaldes kārtība. Privāto ceļu lietošanas kārtība nenoteic uzdevumus izpildvaras administratīvo funkciju īstenošanai.

Rīkojoties privāto tiesību jomā, persona nevar veikt patvarību LAPK 176.panta izpratnē. [3] 2011.gada 27.jūnijā tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, kurā atbildētājs uzskata pieteikumu par nepamatotu. [4] Tiesas sēdē pieteicējas pārstāve pieteikumu uzturēja. Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi neieradās, neinformējot tiesu par neierašanās iemesliem. Pieteicējas pārstāve neiebilda lietas izskatīšanai atbildētāja pārstāvja prombūtnē. Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma (turpmāk – APL) 214.panta pirmo daļu, ja uz tiesas sēdi nav ieradies kāds no administratīvā procesa dalībniekiem, tiesa sāk lietas izskatīšanu, ja vien saskaņā ar šā likuma 268. vai 269.pantu nav pamats to atlikt.

Izvērtējusi administratīvās lietas materiālus, uzklausījusi pieteicējas pārstāves viedokli, nekonstatējusi APL 268. vai 269.pantā norādītos pamatus lietas atlikšanai, tiesa atzina par iespējamu izskatīt lietu bez atbildētāja pārstāvja klātbūtnes.

Motīvu daļa [5] Novērtējot lietā esošos pierādījumus, tiesa atzīst, ka pieteikums ir pamatots. [6] Atbilstoši LAPK 9.panta pirmajai daļai par administratīvo pārkāpumu atzīstama prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta administratīvā atbildība. Saskaņā ar LAPK 7.panta pirmo daļu nevienam nevar piemērot ietekmēšanas līdzekli par administratīvo pārkāpumu citādi kā uz likuma pamata un likumā noteiktajā kārtībā.

LAPK 272.pants noteic, ka institūcijai, izskatot administratīvā pārkāpuma lietu, jānoskaidro, vai ir izdarīts administratīvais pārkāpums, vai attiecīgā persona ir vainīga tā izdarīšanā, vai šo personu var saukt pie administratīvās atbildības, vai ir atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi, vai ir nodarīts mantisks zaudējums, kā arī jānoskaidro citi apstākļi, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā. No minētajām tiesību normām izriet secinājums, ka personu var saukt pie administratīvās atbildības un piemērot administratīvo sodu tikai tad, ja tās rīcībā ir konstatēts un pierādīts administratīvā pārkāpuma sastāvs.

Administratīvā pārkāpuma sastāvu veido administratīvā pārkāpuma objekts, objektīvā puse, subjekts un subjektīvā puse. Ja kaut viena no administratīvā pārkāpuma sastāvu veidojošām pazīmēm iztrūkst, atzīstams, ka nodarījumā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. [7] Ar Lēmumu pieteicējai piemērots administratīvais sods Ls 100 apmērā par administratīvo pārkāpumu, atbildība par kuru paredzēta LAPK 176.pantā. Saskaņā ar LAPK 176.pantu par patvarību, tas ir, kādas darbības izdarīšanu patvaļīgi, apejot likumā noteikto kārtību, ja šī patvarība nav saistīta ar ievērojama zaudējuma nodarīšanu, – uzliek naudas sodu līdz divsimt piecdesmit latiem.

Tiesa konstatē, ka LAPK 176.pants ir iekļauts kodeksa Sevišķās daļas četrpadsmitajā nodaļā „Administratīvie pārkāpumi, kas apdraud noteikto pārvaldes kārtību”. Valsts pārvaldes iekārtas likuma 9.pants noteic, ka valsts pārvalde Ministru kabineta vadībā pilda izpildvaras administratīvās funkcijas (valsts pārvaldes funkcijas), kas sastāv no atsevišķiem pārvaldes uzdevumiem un atbildības par to izpildi. Tādejādi ar noteikto pārvaldes kārtību LAPK četrpadsmitās nodaļas izpratnē ir saprotama tiesību normās noteikta izpildvaras administratīvo funkciju īstenošana.

Minēto apliecina arī LAPK četrpadsmitajā nodaļā iekļautie administratīvo pārkāpumu sastāvi, cita starp: ļaunprātīga nepakļaušanās policijas iestādes darbinieka, robežsarga vai zemessarga likumīgam rīkojumam vai prasībai; necieņa pret izmeklēšanas un prokuratūras iestādēm; kontroles, uzraudzības vai izmeklēšanas funkcijas realizējošo valsts vai pašvaldību institūciju amatpersonu likumīgo prasību neizpildīšana; policijas kontroles noteikumu pārkāpšana; dzīvošana bez pases vai bez deklarētas dzīvesvietas; izvairīšanās no reģistrēšanās Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes teritoriālajās nodaļās; valsts robežas režīma pārkāpšana; patvaļīga iekļūšana militārajos objektos un militāro objektu aprīkojuma bojāšana u.c.

Tas nozīmē, ka pēc LAPK 176.panta kvalificējami tādi administratīvie pārkāpumi, kuru objekts ir pārvaldes kārtība un kas jebkurā gadījumā apdraud noteikto pārvaldes kārtību. Tādejādi, pieņemot Lēmumu, atbildētājam bija jāpārbauda, vai ar pieteicējas rīcību tikusi apdraudēta pārvaldes kārtība. Atbildētāja ieskatā pieteicēja pieļāvusi patvarību, bez saskaņošanas ar zemes gabala īpašnieku veicot kokmateriālu izvešanu no cirsmas pa V.P. īpašumā esošo ceļu. Pieteicēja pēc būtības neapstrīd un liecinieks V.P. tiesas sēdē apstiprināja, ka pieteicēja šādi ir rīkojusies, tādejādi aizskarot V.P. civiltiesiskās intereses.

Taču rīkojoties privāto tiesību jomā, kaut arī pārkāpjot kādas citas privātpersonas subjektīvās tiesības, nevar veikt patvarību LAPK 176.panta izpratnē, jo tiesību normu pārkāpumi privāttiesību jomā nav vērsti uz pārvaldes kārtības apdraudēšanu. Tādejādi arī strīdi starp diviem privāto tiesību subjektiem ir risināmi Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā un šādus gadījumus nav pamata vērtēt kā patvarību. Līdz ar to tiesa atzīst, ka atbildētājs nav pareizi izvērtējis konkrētās lietas apstākļus un nepamatoti secinājis, ka pieteicējas rīcība, veicot kokmateriālu izvešanu pa V.P. īpašumā esošo ceļu bez saskaņošanas ar īpašnieku, ir kvalificējama kā patvarība atbilstoši LAPK 176.pantam. [8] LAPK 239.pants noteic apstākļus, kas nepieļauj lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā.

Saskaņā ar šī panta 1.punktu lietvedību administratīvā pārkāpuma lietā nevar iesākt, bet iesāktā lietvedība jāizbeidz, ja nav bijis notikuma vai tajā nav administratīvā pārkāpuma sastāva. Savukārt saskaņā ar LAPK 286.panta pirmās daļas 3.punktu iestāde vai tiesa, izskatot sūdzību vai protestu par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā, pieņem vienu no šādiem nolēmumiem: atceļ lēmumu un izbeidz lietu. Ņemot vērā [7] secināto, ka pieteicējas rīcībā nav LAPK 176.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma sastāva, tiesa atzīst, ka Lēmums ir atceļams un lieta izbeidzama.

Rezolutīvā daļa Pamatojoties uz Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta pirmās daļas 3.punktu, Administratīvā procesa likuma 246. – 251., 289. – 291.pantu, Administratīvā rajona tiesa nosprieda pilnībā apmierināt Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma SIA „Latsin” pieteikumu. Atcelt ar tā pieņemšanas brīdi Raunas novada domes administratīvās komisijas 2011.gada 6.aprīļa lēmumu Nr.P47/5-1 un izbeigt administratīvā pārkāpuma lietvedību par Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma SIA „Latsin” saukšanu pie administratīvās atbildības saskaņā ar Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 176.pantu.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību Administratīvās rajona tiesas Jelgavas tiesu namā.

Tiesnese (personiskais paraksts) L.Apšeniece

NORAKSTS PAREIZS Administratīvās rajona tiesas

tiesnese _________________ L.Apšeniece Jelgavā, 2012.gada 29.martā