Court dismisses appeal against police fine for speeding and driving while banned, citing procedural compliance and concurrent violations.

NORAKSATNOR NORAKSTS

Lieta Nr.142096710

Lietvedības Nr.1-0301-12/13

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā, 2012.gada 30.martā

Administratīvā rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis O.Priedītis,

piedaloties atbildētājas - Latvijas Republikas, pusē pieaicinātās iestādes – Valsts

policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes – pārstāvei K.G.,

atklātā tiesas sēdē 2011.gada 13.martā izskatīja administratīvo lietu Nr.142096710

Ē.D., personas kods /personas kods/, pieteikumā par Valsts policijas Rīgas reģiona

pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes 2010.gada 3.septembra lēmuma Nr.4885

„Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PA 602217” atcelšanu (administratīvā

pārkāpuma protokols Nr.PA 602217).

Aprakstošā daļa

[1] 2010.gada 15.oktobrī Administratīvajā rajona tiesā saņemts Ē.D.

(turpmāk - pieteicējs) pieteikums. Ar Administratīvās rajona tiesas tiesneša

2010.gada 19.oktobra lēmumu pieteikums pieņemts un ierosināta administratīvā

lieta par Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

(turpmāk arī – atbildētāja vai VP RRP KPP) 2010.gada 3.septembra lēmuma

Nr.4885 „Par apstrīdēto administratīvo aktu Nr.050/PA 602217” (turpmāk –

Lēmums) atcelšanu.

[2] No lietas materiāliem izriet, ka 2010.gada 3.jūnijā plkst.17:35 Vidzemes

reģiona pārvaldes Kārtības policijas biroja Patruļpolicijas nodaļas Satiksmes

uzraudzības (turpmāk - Vidzemes RP KPB PPN SU) rotas jaunākais inspektors

A.K. pieteicējam noformēja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PA 602214 par

Ministru kabineta 2004.gada 29.jūnija noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes

noteikumi” (turpmāk - CSN) 39.4. un 114.punkta prasību neievērošanu, t.i. par to,

ka Ē.D. 2010.gada 3.jūnijā plkst.17:33, Smiltenes novadā, apdzīvotā vietā

Vidzeme, pa Rīgas ielu, virzienā no Smiltenes, vadīja kravas furgonu OPEL

CAMBO, valsts reģistrācijas numurs /reģistrācijas numurs/, kura pilna masa

nepārsniedz 7,5 tonnas, ar ātrumu 70 km/h, pie atļautā braukšanas ātruma 50 km/h,

ceļa zīmes Nr.518 ,,Apdzīvotas vietas sākums” darbības zonā. Ātrums fiksēts ar

mērierīci ,,GENESIS II SELECT" Nr.G2S 18595. Iespējamais minimālais

braukšanas ātrums, aprēķinot pieļaujamo kļūdu, - 67 km/h. Kā arī vadītājam ir

spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums, kas piemērots

pārkāpumu uzskaites punktu ietvaros.

Atbildība par izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem paredzēta

Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - LAPK) 149.4panta sestajā

daļā un LAPK 149.panta otrajā daļā.

2010.gada 5.jūlijā VP RRP KPP Satiksmes administratīvo pārkāpumu

izskatīšanas biroja (turpmāk - SAPIB) Administratīvās nodaļas galvenais

inspektors K.Nazarovs izskatot administratīvā pārkāpuma lietu neklātienē, pieņēma

lēmumu Nr.050/PA 602217 un saskaņā ar LAPK 149.4panta sestās daļas 2.punktu

un LAPK 149.panta otro daļu, vadoties pēc LAPK 35.panta otrās daļas, piemēroja

Ē.D. naudas sodu 200 latu apmērā.

Ar Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes

2010.gada 3.septembra lēmumu Nr.4885 nolemts ar 2010.gada 5.jūlija SAPIB

Administratīvās nodaļas galvenā inspektora lēmumu Nr.050/PA 602217 Ē.D.

piemēroto naudas sodu Ls 200 apmērā atstāt negrozītu.

[3] Nepiekrītot Lēmumam, pieteicējs iesniedza pieteikumu Administratīvajā

rajona tiesā, lūdzot Lēmumu atcelt, pamatojoties uz turpmāk norādītajiem

argumentiem.

[3.1] Saskaņā ar LAPK 260.panta trešās daļas paredzēto kārtību lietu bez

personas klātbūtnes var izskatīt tikai tad, ja ir zināms, ka tai savlaicīgi paziņots par

lietas izskatīšanas vietu un laiku, un ja no tās nav saņemts lūgums atlikt lietas

izskatīšanu. Ja minētais lūgums ir saņemts, institūcija, tiesnesis vai cita

amatpersona, kas izskata lietu, var atzīt lūgumu par pamatotu un atlikt lietas

izskatīšanu.

Tā kā protokols tika sastādīts 2010.gada 3.jūnijā, pieteicējam līdz lēmuma

pieņemšanas dienai bija jāpaziņo par lietas izskatīšanas konkrētu dienu un laiku,

kas netika izdarīts, tādējādi tika ierobežotas pieteicēja procesuālās tiesības uz

aizstāvību un administratīvā pārkāpuma lieta nepamatoti tika izskatīta „neklātienē”

2010.gada 5.jūlijā.

[3.2] Līdz ar to, ka likums neparedz iestādei tiešu iespēju izskatīt lietu bez

personas klātbūtnes, ja pat arī tā nav lūgusi lietas izskatīšanu atlikt, tad vērtējami

divi sekojoši kritēriji: 1) normā norādītais lūguma pamatotības kritērijs, kā arī 2)

260.panta pirmajā un otrajā daļā paredzētās tiesības: personai, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ir tiesības personiski sniegt paskaidrojumus, un

piedalīties lietas izskatīšanā.

Atbildētāja šīs tiesības nelikumīgi ierobežoja ne tikai pieņemot sākotnējo

apstrīdēto aktu, bet arī pēdējā akta izdošanas procesā, nepieaicinot pieteicēju

viedokļa uzklausīšanai, un tā pārkāpjot arī starptautiskās cilvēktiesību normas un

konstitucionālās tiesības.

[3.3] Saskaņā ar LAPK 243.pantu pierādījumi administratīvā pārkāpuma

lielā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas (amatpersonas) likumā noteiktajā

kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību, pie

administratīvās atbildības sauktās personas vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme

lietas pareizā izlemšanā. Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par

administratīvo pārkāpumu, ar administratīvā pārkāpuma vietas apskates protokolu,

ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības, ar

cietušā un liecinieku liecībām, citu personu paskaidrojumiem, eksperta atzinumu,

lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un dokumentu izņemšanu,

citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem

(braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas

noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml).

Policijas darbinieki šo būtisko normu nebija ievērojuši, līdz ar ko attiecīgajai

amatpersonai nebija tiesiska pamata izmantot šos iepriekš norādītos dokumentus

par pamatu savai nostājai lēmuma pieņemšanā, jo lietā neatradās pārliecinoši

pierādījumi tam, ka pieteicējs būtu pieļāvis ātruma pārsniegšanu virs atļautajiem 50

km/h un ka būtu braucis ar ātrumu 67 km/h (pieļaujamā kļūda +/- 3 km/h), ko it kā

esot fiksējusi mērierīce Genesis II Select Nr.G2518595, jo pieteicējam šīs ierīces

rādījums netika uzrādīts, tas nav fiksēts dokumentāli un nav ziņu par mērierīces

sertifikāciju un kalibrēšanu.

[3.4] Transportlīdzekļa ātruma kontroles kārtību nosaka Ceļu satiksmes

likums un Ministru kabineta 2005.gada 15.marta noteikumi Nr.194 „Prasības

braukšanas ātruma kontroles mērierīcēm” (turpmāk – Noteikumi Nr.194). Ceļu

satiksmes likuma 43.4pants (2005.gada 26.maija likuma redakcijā) noteic, ka

noteiktā braukšanas ātruma ievērošanu kontrolē Ceļu policija ar šim nolūkam

paredzētām mērierīcēm, kas atbilst Ministru kabineta noteiktajām prasībām.

Savukārt Noteikumi Nr.194 noteic mērierīcēm izvirzāmās prasības, tostarp

tehniskās prasības un prasības attiecībā uz ierīču sertificēšanu, verificēšanu. Bez

tam atbildētājai bija jāvadās no 2003.gada 30.decembra Ceļu policijas darba

organizēšanas instrukcijas Nr.22 un 1999.gada 1.jūnija Latvijas Republikas

Iekšlietu ministrijas Valsts policijas pavēles Nr.391 ,,Par transportlīdzekļu ātruma

noteikšanas ierīču pielietošanas kārtību”.

Minētās normas nav tikušas ievērotas. Uz to norāda apstrīdētajā aktā

norādītais, ka no videoieraksta par vietas apsekošanu (kas nevar aizstāt

videoierakstu par pārkāpuma fiksēšanu, kas, savukārt, neprecizē vietu, kur veikts

mērījums) izriet, ka, „beidzoties apdzīvotai vietai (grūti saredzēt tieši kādai, bet var

secināt, beidzoties apdzīvotai vietai Smiltene), uzreiz ir apdzīvota vieta Vidzeme,

attiecīgi jau lielāku ceļa posmu līdz vielai, no kurienes policijas darbinieki

kontrolēja braukšanas ātrumu, atļautais braukšanas ātrums ir noteikts 50 km/h.”

Minētais pierāda, ka videoieraksti nav savietojami, nav precīzi nosakāmi mērījuma

izdarīšanas apstākļi.

[3.5] Ar administratīvās lietas materiāliem un iepriekš norādītajiem lietas

faktiskajiem apstākļiem nav gūts apstiprinājums tam, ka pieteicējs 2010.gada

3.jūnijā būtu zinājis un apzinājies, ka ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību

izmantošanas aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas

ietvaros.

[4] Atbildētāja tiesā iesniegtajā rakstveida paskaidrojumā norāda, ka

pieteicēja pieteikumu neatzīst pilnā apjomā, pamatojoties Lēmumā norādītajiem

argumentiem.

[5] Pieteicējs uz tiesas sēdi nebija ieradies. Pārbaudot lietas materiālus, tiesa

konstatēja, ka 2012.gada 13.martā tiesā saņemts pieteicēja iesniegums ar lūgumu

lietu pēc būtības izskatīt bez pieteicēja klātbūtnes. Tiesa atzina, ka ņemot vērā

pieteicēja iesniegumu un to, ka lietā esošie materiāli ir pietiekami, ir iespējams

izskatīt lietu pēc būtības bez pieteicēja klātbūtnes.

Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē pieteicēja prasījumu neatzina un lūdza to

noraidīt, pamatojoties uz Lēmumā un rakstveida paskaidrojumā tiesai minētajiem

argumentiem, papildus paskaidrojot, ka liegums bija līdz 2010.gada decembrim.

Tas tika pagarināts, jo pieteicējs nebija ieradies Ceļu satiksmes drošības direkcijā

(turpmāk – CSDD) un nebija nodevis nederīgu dokumentu. Vadītāja apliecība tika

izņemta tikai tad, kad tika konstatēts šis pārkāpums.

Motīvu daļa

[6] Tiesa, izvērtējot lietas materiālus kopumā, noklausoties procesa

dalībnieku paskaidrojumus, atzīst, ka pieteikums ir nepamatots un noraidāms.

[7] Izskatāmajā lietā ir strīds par to, vai pieteicējs pamatoti saukts pie

administratīvās atbildības par divu veida administratīvo pārkāpumu ceļa satiksmē

izdarīšanu – pieteicējs apdzīvotas vietas teritorijā vadījis transportlīdzekli

pārsniedzot maksimāli atļauto braukšanas ātrumu, turklāt vadījis transportlīdzekli,

lai gan spēkā bija stājies transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas

aizliegums, kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu ietvaros. Līdz ar to tiesai

jāpārbauda pieteicēja sodīšanas pamatotība.

[8] Vērtējot, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par

CSN 114.punkta pārkāpumu saskaņā ar LAPK 149.8panta otro daļu, tiesa konstatē

sekojošo.

[8.1] CSN 114.punktā noteikts, ka Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu

braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h.

LAPK 149.8panta pirmajā daļā noteikts, ka par atļautā braukšanas ātruma

pārsniegšanu līdz 20 kilometriem stundā ar motocikliem, tricikliem, kvadricikliem,

vieglajiem automobiļiem, kravas automobiļiem, kuru pilna masa nepārsniedz 7,5

tonnas, izsaka brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam

piecu latu apmērā. Savukārt LAPK 149.8panta otrajā daļā noteikts, ka par šā panta

pirmajā daļā paredzēto pārkāpumu, ja tas izdarīts vietā, kura apzīmēta ar 518.ceļa

zīmi "Apdzīvotas vietas sākums" vai ar 528.ceļa zīmi "Dzīvojamā zona", izsaka

brīdinājumu vai uzliek naudas sodu transportlīdzekļa vadītājam desmit latu

apmērā.

[8.2] Saskaņā ar LAPK 9.pantu par administratīvo pārkāpumu atzīstama

prettiesiska, vainojama (ar nodomu vai aiz neuzmanības izdarīta) darbība vai

bezdarbība, kura apdraud valsts vai sabiedrisko kārtību, īpašumu, pilsoņu tiesības

un brīvības vai noteikto pārvaldes kārtību un par kuru likumā paredzēta

administratīvā atbildība.

Saskaņā ar LAPK 243.pantu par pierādīšanas līdzekļiem, ar kuriem var

konstatēt faktus, uz kuru pamata institūcijas nosaka administratīvā pārkāpuma

esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas vainu un

citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā, kalpo protokols par

administratīvo pārkāpumu, personas paskaidrojumi, kuru sauc pie administratīvās

atbildības, cietušā un liecinieku liecības, (..), citi dokumenti, kā arī pārkāpumus

fiksējošie tehniskie līdzekļi (braukšanas ātruma noteikšanas mērierīces, mērierīces

alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā, foto, video u.tml.).

Par pierādījumiem šajā lietā var kalpot administratīvā pārkāpumu Protokols

(lietas 26.lapa), video ieraksts, kurā fiksēts pieteicēja izdarītais pārkāpums, video

ieraksts par notikuma vietas apskati (CD disks aploksnē lietas 56.lapā) un policijas

inspektora ziņojums (lietas 34.lapa).

[8.3] Pārbaudot lietā savāktos pierādījumus, tiesa secina, ka ar

pierādījumiem ir pierādīta pieteicēja vaina LAPK 149.8panta otrajā daļā aprakstītā

administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.

Caurskatot video ierakstu par ātruma pārkāpuma fiksēšanu, tiesa

pārliecinājās, ka tajā ir fiksēts notikuma laiks, redzams baltas krāsas

transportlīdzeklis, kas pārvietojas ar 70 km/h lielu ātrumu, pakāpeniski ātrumu

samazinot.

Ar radaru veiktā mērījuma sasaiste ir dota Protokolā, kurā dots īss notikuma

apraksts – kādā laikā un vietā norisinājusies darbība, kurš bijis transportlīdzekļa

vadītājs, kas sastādījis Protokolu un fiksējis pārkāpumu, norādīts, kāda normatīvā

akta prasības ir pārkāptas. Protokolā dokumentēts ātrums, ar kādu pieteicējs vadījis

transportlīdzekli, kā arī identificēta mērierīce – radars Genesis II Select Nr.G2S

18595, ar kuru veikts mērījums.

Caurskatot video ierakstu par notikuma vietas apskati, tiesa varēja noteikt

vietu, kurā atradās policijas transportlīdzeklis, un guva pārliecību, ka ātruma

mērījums ir veikts pieteicējam vadot transportlīdzekli apdzīvotas vietas „Vidzeme”

teritorijā.

[8.4] Izvērtējot pieteicēja izteiktās iebildes, tiesa tās noraida kā nepamatotas.

Pieteicējs iebilst pret mērījumos izmantoto ierīci. Tiesa konstatē, ka kā mērierīce

izmantotais radars Genesis II Select Nr.G2S 18595 ir verificēts (Verificēšanas

sertifikāta Nr.E1009V09 kopija lietas 35.lapā), verificēšanas sertifikāts izsniegts

2009.gada 20.martā un bija derīgs līdz 2010.gada 15.decembrim. Izskatāmajā lietā

mērījums ar ierīci veikts un pārkāpums konstatēts 2010.gada 3.jūnijā. No norādītā

secināms, ka pārkāpums konstatēts brīdī atbilda likuma „Par mērījumu vienotību”

6.panta (mērīšanas līdzekļiem, kas pakļauti valsts metroloģiskajai kontrolei,

jāatbilst šajā likumā un citos normatīvajos aktos izvirzītajām prasībām.

Metroloģiskās prasības valsts metroloģiskai kontrolei pakļautajiem mērīšanas

līdzekļiem un to metroloģiskās kontroles kārtību nosaka Ministru kabinets) un

Ministru kabineta 2007.gada 9.janvāra noteikumu Nr.40 „Noteikumi par valsts

metroloģiskajai kontrolei pakļauto mērīšanas līdzekļu sarakstu” pielikuma

1.5.punkta (autotransporta līdzekļu ātruma kontroles mērierīcēm verificēšana

veicama reizi gadā) prasībām.

Tiesa konstatē, ka Ministru kabineta 2006.gada 5.decembra noteikumu

Nr.981 „Noteikumi par mērīšanas līdzekļu atkārtoto verificēšanu, verificēšanas

sertifikātiem un verificēšanas atzīmēm”, kas bija spēkā arī pārkāpuma izdarīšanas

dienā, 3.pielikuma 40.punktā noteikts, ka autotransporta līdzekļu ātruma kontroles

mērierīces precizitāte – maksimālā kļūda + 3 km/h, ja ātrums < 100 km/h, + 3 %,

ja ātrums > 100 km/h. Ar radaru Genesis II Select Nr.G2S 18595 veiktajā

mērījuma konstatēts, ka pieteicējs vadījis transportlīdzekli ar 70 km/h lielu ātrumu.

Atņemot iespējamo kļūdu – 3 km/h, secināms, ka transportlīdzeklis vadīts ar 67

km/h lielu ātrumu. šādas darbības atbilst LAPK 149.8panta otrajā daļā

aprakstītajam administratīvā pārkāpuma sastāvam.

Vērtējot pieteicēja iebildi par ierobežoto iespēju sniegt paskaidrojumus, tiesa

noraida to kā nepamatotu.

Administratīvo lietu departaments ir norādījis (sk. 2007.gada 15.februāra

sprieduma lietā Nr.SKA 48/2007 14.punktu, 2007.gada 22.februāra spriedums

lietā SKA– 52/2007 8.punkts), ka atbilstoši LAPK 243.panta otrajai daļai

administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un citus apstākļus, kam ir

nozīme lietas pareizā izlemšanā konstatē, citstarp, ar tās personas

paskaidrojumiem, kuru sauc pie administratīvās atbildības. Minētā LAPK norma

Administratīvo lietu departamenta ieskatā ir speciālā tiesību norma attiecībā pret

Administratīvā procesa likuma 161.panta pirmo daļu. Līdz ar to administratīvo

pārkāpumu lietās personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, paskaidrojumi

uzskatāmi par patstāvīgu pierādīšanas līdzekli.

Pārbaudot Protokolu, tiesa konstatē, ka pieteicējs ir iepazinies ar tā saturu un

parakstījies divās tā sadaļās. Pieteicējs nav izmantojis iespēju un nav sniedzis

nekāda veida paskaidrojumus ne ieraksta veidā Protokolā, ne uz atsevišķas lapas.

Ievērojot norādīto, tiesa secina, ka ar pieļaujamiem un attiecināmiem

pierādījumiem lietā ir pierādīts, ka pieteicējs ir izdarījis LAPK 149.8panta otrajā

daļā aprakstīto administratīvo pārkāpumu.

[9] Vērtējot, vai pieteicējs pamatoti saukts pie administratīvās atbildības par

CSN 39.4.punkta pārkāpumu saskaņā ar LAPK 149.4panta sestās daļas 2.punktu,

tiesa konstatē sekojošo.

[9.1] CSN 39.4.punktā noteikts, ka Apdzīvotās vietās visu transportlīdzekļu

braukšanas ātrums nedrīkst pārsniegt 50 km/h.

LAPK 149.4panta sestās daļas 2.punktā noteikts - par transportlīdzekļa

vadīšanu, ja ir spēkā transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums,

kas piemērots pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas ietvaros, uzliek naudas sodu

transportlīdzekļa vadītājam no divsimt līdz trīssimt latiem.

Ceļu satiksmes likuma 26.panta otrā daļa noteic, ka personas tiesības vadīt

transportlīdzekļus apliecina attiecīgs ieraksts transportlīdzekļu un to vadītāju valsts

reģistrā [..] un derīga transportlīdzekļa vadītāja apliecība.

Tā pat Ceļu satiksmes likuma 43.1panta otrajā daļā noteikts, ka maksimālais

reģistrējamo punktu skaits ir 10 punkti transportlīdzekļu vadītājiem, kuru

transportlīdzekļu vadīšanas stāžs ir mazāks par diviem gadiem, un 16 punkti —

pārējiem transportlīdzekļu vadītājiem.

Savukārt Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumu Nr.551

„Pārkāpumu uzskaites punktu sistēmas piemērošanas noteikumi” (turpmāk – MK

noteikumi Nr.511) 12.3.punktā noteikts, ka Transportlīdzekļa vadītājam piemēro

šādus ietekmēšanas līdzekļus - ja iegūto uzskaites punktu skaits sasniedzis 10,

transportlīdzekļa vadītājam, kura vadītāja stāžs ir mazāks par diviem gadiem

(turpmāk — jaunais vadītājs), — transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas

aizliegumu uz vienu gadu vai līdz brīdim, kamēr saglabājas maksimālais uzskaites

punktu skaits.

[9.2] Izskatāmajā lietā pieteicēja iebildes ir saistītas ar to, ka viņš 2007.gadā

ir vērsies ar pieteikumu Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par Rīgas

pilsētas Galvenās policijas pārvaldes Kārības policijas pārvaldes 2007.gada

21.marta lēmuma Nr.590 atcelšanu. Tādēļ 2006.gada 18.augustā piemērotie soda

punkti bija jānoņem.

Tiesa, pārbaudot Tiesu informācijas sistēmā pieejamās ziņa, konstatē, ka ar

Administratīvajā rajona tiesas 2009.gada 1.jūnija lēmumu lietā Nr.A42521207

nolemts atstāt bez izskatīšanas Ē.D. pieteikumu par Rīgas pilsētas Galvenās

policijas pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Ceļu policijas nodaļas 2006.gada

25.augusta lēmuma Nr.050/PA036813 atcelšanu. Tātad lēmums, ar kuru

pieteicējam piemērots administratīvais sods, atstāts negrozīts.

Noteikumu Nr.511 5.punktā noteikts - ja lēmumu par administratīvā soda

uzlikšanu apstrīd vai pārsūdz, par attiecīgo pārkāpumu piešķirtos uzskaites

punktus dzēš pēc informācijas par lēmuma apstrīdēšanu vai pārsūdzēšanu

saņemšanas. Ja pārsūdzību noraida, uzskaites punktus reģistrē no jauna šo

noteikumu 4.punktā minētajā kārtībā. Ievērojot to, ka pieteicēja pieteikums ir

noraidīts 2009.gada 1.jūnijā, nav pārsūdzēts un šāds tiesas nolēmums ir stājies

spēkā, tiesa secina, ka pieteicēja iebilde ir nepamatota un noraidāma.

[9.3] Vadoties no CSDD datu bāzē iekļautajām ziņām (lietas 27.lapa),

secināms, ka pieteicējam 2009.gada 30.jūlijā ir piemērots transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums. To apstiprina arī CSDD 2009.gada

30.jūlija paziņojums-informācija Nr.11-4/1658 (lietas 41.lapa). Transportlīdzekļu

vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegums sākotnēji noteikts līdz 2010.gada

30.jūlijam. Tā kā pieteicējs 20 dienu laikā no 2009.gada 31.jūlija vadītāja apliecību

nenodeva un tikai 2010.gada 13.janvārī vērsās CSDD ar iesniegumu, ka apliecība

nozaudēta, tad, atbilstoši noteikumu Nr.551 22.punkta noteikumiem,

transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma termiņš pagarināts

atbilstoši nokavēto dienu skaitam.

Lietā nav strīda par to, ka pieteicējs 2010.gada 3.jūnijā vadīja kravas

furgonu. Līdz ar to, tiesas ieskatā, Policija pamatoti un tiesiski atzinusi, ka

pieteicējs ir izdarījis LAPK 149.4panta sestās daļas 2.punktā aprakstīto

administratīvo pārkāpumu.

[10] Pieteicējs pieteikumā ir izteicis iebildumu par to, ka lietas izskatīšana ir

notikusi bez viņa klātbūtnes, par to viņam iepriekš nepaziņojot. Tāpat, pieteicēja

ieskatā, iestāde nav izpildījusi uzklausīšanas pienākumu.

Tiesa, izvērtējot Protokolā norādīto un sākotnējā lēmuma pieņemšanas

datumu – 2010.gada 5.jūlijs, noraida pieteicēja iebildumus kā nepamatotus.

Protokolā ir norādīta vieta, diena un laiks, kurā pieteicējs, pēc savas izvēles,

varēja ierasties attiecīgajā policijas struktūrvienībā un piedalīties klātienē lietas

izskatīšanā. Pieteicējs nav centies īstenot šīs savas tiesības. Savukārt uzklausīšanas

pienākums nav uztverams kā formalitāte ne no iestādes, kas izskata lietu, ne no

personas, kuru sauc pie administratīvās atbildības, puses. Pieteicējam, tiesas

ieskatā, bija nodrošināta iespēja ierasties uz lietas izskatīšanu un izteikt savus

apsvērumus un argumentus. Kā jau norādīts, tad pieteicējs šīs tiesības neizmantoja.

Savukārt jau vēlākā procesa stadijā, apstrīdot sākotnējo lēmumu, pieteicējam bija

iespēja savu viedokli un argumentus izteikt mutvārdos vai rakstveidā, ko pieteicējs

arī ir izdarījis. Līdz ar to tiesa Lēmuma izdošanas gaitā procesuālus pārkāpumus

nekonstatē.

[11] Pieteicējam ar pārsūdzēto Lēmumu, ievērojot LAPK 35.panta otrās

daļas noteikumus, piemērots naudas sods Ls 200 apmērā.

LAPK 35.panta otrajā daļā noteikts - ja persona ir izdarījusi vairākus

administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos izskata viena un tā

pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek uzlikts tās sankcijas

ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Tiesa konstatē, ka lietas faktiskie apstākļi atbilst normā aprakstītajiem

tiesiskajiem apstākļiem – pieteicējs ir izdarījis divus administratīvos pārkāpumus,

kas konstatēti vienlaicīgi. Līdz ar to sods uzliekams LAPK 149.4panta sestās daļas

2.punkta sankcijas ietvaros.

LAPK 149.4panta sestās daļas 2.punkta sankcijā ir paredzēts sods no divsimt

līdz trīssimt latiem. Tātad pieteicējam ir piemērots minimālais sankcijā paredzētais

naudas sods, līdz ar to nav nepieciešams izdarīt kādus papildus lietderības

apsvērumus par naudas soda apmēru.

Ievērojot norādīto, tiesa atzīst, ka pārsūdzētais Lēmums ir tiesisks un

pamatots, bet pieteikums nepamatots un noraidāms.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz LAPK 286.panat pirmās daļas 1.punktu, Administratīvā

procesa likuma 246.-251.pantu, 289.-290.pantu un 291.panta pirmo daļu,

Administratīvā rajona tiesa

nosprieda

noraidīt Ē.D. pieteikumu.

Atstāt negrozītu Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas

pārvaldes 2010.gada 3.septembra lēmumu Nr.4885 „Par apstrīdēto administratīvo

aktu Nr.050/PA 602217”.

Spriedumu var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā divdesmit dienu

laikā no sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas sūdzību

Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu namā.

Tiesnesis (paraksts) O.Priedītis

NORAKSTS PAREIZS

Administratīvās rajona tiesas

tiesnesis ________________ O.Priedītis

Rīgā, 2012.gada 30.martā.

NORAKSTS