Court orders payment of utility debt, interest penalty, and court costs against apartment owner for breach of management contract.

Lietas Nr. C33458113

Lietas arhīva Nr. C-1717-14/7

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

2014.gada 28.februārī

Rīgas rajona tiesa

tiesnese I.Bāliņa,

rakstveida procesā izskatīja civillietu Carnikavas novada pašvaldības aģentūras „Carnikavas Komunālserviss” prasībā pret /pers. A/

par naudas piedziņu un

konstatēja:

2013.gada 11.septembrī Carnikavas novada pašvaldības aģentūra „Carnikavas Komunālserviss” (turpmāk tekstā- prasītāja) ir cēlusi

Rīgas rajona tiesā prasību pret /pers. A/ (turpmāk tekstā- atbildētāja) par parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājai uz īpašuma tiesību pamata no pieder dzīvokļa īpašums /adrese/, Carnikavas novadā.

2009.gada 23.februārī starp Prasītāju un Atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un

apsaimniekošanas līgums Nr. 1260/1 (turpmāk - Līgums), saskaņā ar kuru Prasītāja pārvalda un apsaimnieko Atbildētājas īpašumā

esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma 608/24594 domājamās daļas un mājai piesaistīto zemes gabalu un sniedz Atbildētājai šādus

komunālos pakalpojumus: apkures piegāde, karstā ūdens piegāde, aukstā ūdens piegāde, kanalizācija, atkritumu izvešana, zālāja

pļaušana.

Saskaņā ar Līguma 6.1.3.punktu Atbildētāja apņemas laikus veikt ikmēneša maksājumus par mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, saskaņā ar šo līgumu. Saskaņā ar Līguma 4.6.punktu maksas par

dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un komunālo maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto

dienu maksājams līgumsods 0,1% apmērā no kopējās parāda summas.

Neskatoties uz to, ka Prasītāja no savas puses godprātīgi pilda visus pienākumus, Atbildētāja nav pilnībā norēķinājusies par

saņemtajiem pakalpojumiem, rezultātā Atbildētājai ir izveidojies parāds par laika periodu no 2008.gada 01.septembra līdz

2013.gada 31.augustam LVL 1113,93 apmērā, kas sastāv no pamatparāda- LVL 1092,07 un līgumsoda LVL 21,86.

Par nepieciešamību nokārtot parāda saistības Prasītāja nosūtīja Atbildētājai -26.06.2013. Brīdinājumu Nr.01-6/390, piedāvājot

nokārtot parādsaistības, tomēr atbildētāja līdz pat šai dienai nav nokārtojusi savas parādsaistības pilnā apmērā.

Pamatojoties uz minēto un uz Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 3.punktu, Civillikuma, 1425., 1587.pantu, Civilprocesa likuma 1., 74.

un 127.pants, 250.18 panta pirmo daļu, 250.19 un 250.20 pantu prasītāja lūdz tiesu piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai

pamatparādu LVL 1092,07, līgumsodu LVL 21,86; piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai visus tiesāšanas izdevumus.

2013.gada 18.septembrī Atbildētājai nosūtīts prasības pieteikuma noraksts un paskaidrojumu veidlapa. Atbilstoši Civilprocesa likuma

250.21 panta otrajā daļā noteiktajam, Atbildētājai izskaidrots, ka paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai

lietā, kā arī par to, ka Atbildētāja var lūgt lietas iztiesāšanu tiesas sēdē.

Atbildētāja paskaidrojumus nav sniegusi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Puses nav lūgušas iztiesāt lietu tiesas sēdē, līdz ar to 2013.gada 07.novembrī pusēm paziņots, ka lieta tiks izskatīta rakstveida

procesā un sprieduma noraksts pusēm būs pieejams tiesas kancelejā 2014.gada 28.februārī.

Puses nav pieteikušas noraidījumu tiesnesim.

Pārbaudījusi lietas materiālus, tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa nosaka, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai

iebildumus. Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotību. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Lietā nepastāv strīds par faktu, ka Carnikavas novada dome ar 2006.gada 17.maija sēdes protokolu ir apstiprinājusi Carnikavas

novada pašvaldības aģentūra „Carnikavas Komunālserviss” funkcijas un tiesības organizēt un sniegt komunālos pakalpojumus

fiziskām un juridiskām personām Carnikavas novadā.

Tāpat lietā nepastāv strīds par faktu, ka atbildētāja ir nekustamā īpašuma /adrese A/, Carnikavas novadā īpašniece, kā tas izriet no

lietas materiāliem pievienotās zemesgrāmatu nodaļas sniegtās informācijas (l.l. 11-12).

Tiesa konstatē, ka starp pusēm ir noslēgts atsevišķs līgums par pakalpojumiem- 2009.gada 23.februārī starp Prasītāju un Atbildētāju

tika noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums Nr. 1260/1 (turpmāk - Līgums), saskaņā ar

kuru Prasītāja pārvalda un apsaimnieko Atbildētājas īpašumā esošās dzīvojamās mājas kopīpašuma 608/24594 domājamās daļas

un mājai piesaistīto zemes gabalu un sniedz Atbildētājai šādus komunālos pakalpojumus: apkures piegāde, karstā ūdens piegāde,

aukstā ūdens piegāde, kanalizācija, atkritumu izvešana, zālāja pļaušana.

Kā tas izriet no lietas materiāliem pievienotā komunālo maksājumu aprēķina dzīvokļa īpašniekam, tad laika periodā no 2008.gada

novembra līdz 2013.gada augusta, pamatparāds sastāda Ls 1113,93 jeb 1584,98 euro.

Civillikuma 1402.pants nosaka, ka saistība rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar Līguma 6.1.3.punktu Atbildētāja apņemas laikus veikt ikmēneša maksājumus par mājas pārvaldīšanu un

apsaimniekošanu un sniegtajiem komunālajiem pakalpojumiem, saskaņā ar šo līgumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.panta 1., 2. un 3.punkts noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas

pārvaldīšanā, segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā, norēķināties par saņemtajiem

pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu

izvešana (..). Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa paredz, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa

īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos

izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību

pārvaldniekam par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks

atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma

pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un

attīstīšanu (..).

Tiesa atzīst, ka, pamatojoties uz iepriekš minētājām tiesību normām un pušu starpā noslēgto līgumu, prasītājai ir tiesības prasīt

apsaimniekošanas maksu un maksu par sniegtajiem pakalpojumiem par periodu, kad atbildētāja ir nekustamā īpašuma īpašniece.

Tā kā atbildētāja nav apstrīdējusi ne likumā noteikto saistību, ne pierādījusi, ka pārada atmaksa ir veikta pilnībā, tiesa konstatē, ka

atbilstoši Civillikuma 1838.pantam, kurš nosaka, ka samaksa izdarīta, jāpierāda, tam, kas to apgalvo (..), ir pierādīts, ka atbildētāja

nav segusi prasītājam prasības pieteikumā norādīto pamatparāda summu- Ls 1092,07 jeb 1553,88 euro apmērā.

Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas līgumsodu Ls 21,86 jeb 31,10 euro apmērā.

Civillikuma 1716.pants, kurš noteic, ka līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā

gadījumā, ja viņa šo saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi.

Savukārt Civillikuma 1717.pants nosaka, ka līgumsodu var pievienot katram līgumam, un to var noteikt ne vien naudā, bet arī citās

vērtībās. Līgumsoda apmēru noteic līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas, kā

arī tiesību saņemt līgumisko procentus.

Saskaņā ar Līguma 4.6.punktu maksas par dzīvojamās mājas kopīpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu un komunālo

maksājumu kavējumu gadījumos par katru nokavēto dienu maksājams līgumsods 0,1% apmērā no kopējās parāda summas.

No Komunālo maksājumu aprēķina dzīvokļa īpašniekam redzams, ka laika periodā no 2008.gada septembra līdz 2013.gada

augustam ir aprēķināts līgumsods Ls 21,86 jeb 31,10 euro.

Ņemot vērā, ka noslēgtais līgums atbildētājai ir saistošs un atbildētāja ilgstoši nav maksājusi par pakalpojumiem, tādējādi tiesa atzīst,

ka atbildētājai rodas pienākums maksāt arī līgumsodu.

Tiesa secina, ka likumā noteiktā kārtībā atbildētāja nav apstrīdējusi parāda, tai skaitā līgumsoda, apmēru, līdz ar to tiesa minētos

faktus atzīst par pierādītiem. Ievērojot Civilprocesa likuma 96.panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā

kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Civilprocesa likuma 41.panta pirmā daļa nosaka, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās

samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summa piespriež prasītājam proporcionāli tiesas

apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājai- proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.

Tādējādi no Atbildētājas par labu Prasītājai piedzenama samaksātā valsts nodeva Ls 167,09 jeb 237,75 euro apmērā un ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb 4,70 euro apmērā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5.punktu no Atbildētājas valsts labā piedzenami nenomaksātie ar lietas

izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 0,64 jeb 0,91 euro apmērā (lietas 2.lapa).

Civilprocesa likuma 204.1 pants noteic, ka,taisot spriedumu par naudas summu un tiesas izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

nosprieda:

prasību apmierināt.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, Carnikavas novada pašvaldības aģentūra „Carnikavas Komunālserviss”,

reģ.nr./reģistrācijas numurs/, labā parāda pamatsummu Ls 1092,07 jeb 1553,88 euro, līgumsodu Ls 21,86 jeb 31,10 euro,

nomaksāto valsts nodevu Ls 167,09 jeb 237,75 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 3,30 jeb 4,70 euro apmērā, kopā

Ls 1284,32 jeb 1827,43 euro (viens tūkstotis astoņi simti divdesmit septiņi eiro un 43 centi).

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls 0,64 jeb 0,91 euro

apmērā, samaksu veicot sekojošā kontā:

Saņēmējs: Tiesu administrācija, konts LV51TREL2190458019000, NMR 90001672316, saņēmēja banka: Valsts kase, kods

TRELLV22, iemaksas mērķis: 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, kā arī dati lietas identificēšanai (atbildētāja vārds un

uzvārds).

Sprieduma labprātīgai izpildei noteikt termiņu - 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās. Labprātīgi izpildot spriedumu daļā par

tiesas izdevumu - ar lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu iesniegt Rīgas

rajona tiesā.

Spriedumu var pārsūdzēt kasācijas kārtībā Latvijas Republikas Augstākajā tiesā 30 dienu laikā, kasācijas sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese I.Bāliņa