Court finds defendant guilty of willful disobedience to police while drunk and orders a fine.
Legislator summary
AI generatedThe court found the defendant guilty of willful disobedience to a police officer's lawful request to accompany them to a service vehicle. Although the defendant claimed they were drunk and attempted to flee, the court noted the alcohol test was for a separate offense and did not affect the assessment of the current violation. Consequently, the court ruled that the defendant's actions constituted a punishable offense under the Administrative Offences Code and imposed a monetary fine.
Legislator headnote
AI generatedLatvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175. panta un 243. panta: The court must evaluate evidence based on its internal conviction derived from a comprehensive and objective investigation; the existence of a separate alcohol concentration test does not preclude finding guilt for willful disobedience to a police officer's lawful request.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. 130062616
Lietas arhīva Nr. 1-0626-16/17
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā 2016.gada 6.jūlijā
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesas tiesnese I.Millere,
ar tiesas sēžu sekretāri O.Abiševu,
piedaloties /pers. A/,
atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu,
attiecībā pret /pers. A/, personas kods /personas kods/, un
k o ns t a t ē ja
2016.gada 23.maijā Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kārtības policijas pārvaldes Patruļpolicijas pārvaldes Patruļpolicijas bataljona
(turpmāk – VP RPP KPP PPP PPB) kārtībnieks O.Kaugars sastādīja administratīvā pārkāpuma protokolu Nr.PC255046 (turpmāk – Protokols), par
to, ka 2016.gada 23.maijā plkst.22./adrese/ /pers. A/, būdams alkohola reibuma stāvoklī, ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām
prasībām pildot dienesta pienākumus, sekot līdzi uz dienesta automašīnu, cenšoties aizmukt pēc likumpārkāpuma izdarīšanas.
Izdarītais administratīvais pārkāpums kvalificēts pēc Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa (turpmāk - Latvijas APK) 175.panta par
ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai
prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Administratīvā pārkāpuma lietas izskatīšana ir pakļauta tiesai.
/pers. A/ lietas izskatīšanas laikā paskaidroja, ka devās uz mikroautobusu, kad pie viņa pienāca policijas darbinieki, jo bija alkohola
reibumā. Atzīst, ka streipuļoja. Neatzīst, ka negāja uz dienesta automašīnu un, ka centās aizmukt. Teica policijas darbiniekiem, lai viņu palaiž, lai varētu
paspēt uz mikroautobusu.
Latvijas APK 244.pants nosaka, ka institūcija (amatpersona) pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz vispusīgi, pilnīgi
un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.
Latvijas APK 243.panta pirmā daļa paredz, ka pierādījumi administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuras Latvijas APK paredzētajā kārtībā iegūtas un
noteiktā procesuālajā formā nostiprinātas ziņas par faktiem, kurus administratīvā pārkāpuma lietvedībā iesaistītās personas savas kompetences ietvaros
izmanto, lai pierādītu administratīvā pārkāpuma esamību vai neesamību un noskaidrotu citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izspriešanā.
Latvijas APK 243.panta piektā daļa paredz, kā pierādījumus var izmantot tikai ticamas, attiecināmas un pieļaujamas ziņas par faktiem. No minētā
panta astotās daļas izriet, ka iegūtie fakti vai ziņas jāvērtē kopumā un savstarpējā sakarībā.
Saskaņā ar Latvijas APK 243.1 pantu pierādīšanas līdzekļi administratīvā pārkāpuma lietā ir pie administratīvās atbildības sauktās personas
paskaidrojumi; personu liecības; eksperta atzinums; kompetentās institūcijas atzinums; dokuments, kas satur ziņas par faktiem, rakstveidā vai citā formā;
elektroniskie pierādījumi; procesuālajās darbībās rakstveidā vai citā veidā nostiprinātās ziņas par faktiem; lietiskie pierādījumi.
Latvijas APK 243.panta ceturtā daļa nosaka, ja vien administratīvā pārkāpuma lietvedībā netiek pierādīts pretējais, bez papildu procesuālo
darbību veikšanas par pierādījumu uzskatāmas ziņas par faktiem, kuras administratīvā pārkāpuma konstatēšanas brīdī administratīvā pārkāpuma
protokolā fiksējusi amatpersona.
Pārbaudījusi un novērtējusi lietas materiālus, uzskatu, ka /pers. A/ izdarīja Latvijas APK 175.pantā paredzēto administratīvo pārkāpumu un
viņa vainīgums pierādīts ar:
Protokolā fiksēto;
VP RRP KPP PPP PPB 7.rotas ierindnieka O.Kaugara ziņojumu, kurā norādīts, ka 2016.gada 23.maijā patrulējot maršrutā AP170, ap
plkst.22.07, saņēma izsaukumu no OVB “Sakta”, ka /adrese/ noticis uzbrukums Rīgas satiksmes kontroliera darbiniekam. Ierodoties adresē tika
noskaidrots, ka ir uzbrukts Rīgas satiksmes (turpmāk – RS) darbiniekam viņa darba pienākumu izpildes laikā. RS darbinieks /pers. G/ paskaidroja, ka
viņam esot uzbrukts no mugurpuses un iesists spēcīgi pa galvu. Uzbrucēju līdz viņu ierašanās brīdim aizturēja “/Nosaukums A/” apsargs /pers. H/.
Uzsākot kontaktu ar uzbrucēju, stādījās priekšā kā valsts policijas darbinieki, uz ko persona atbildēja necenzētiem vārdiem, uzvedās neadekvāti, agresīvi,
nometa uz zemes savas mantas un centās uzsākt kautiņu ar policijas darbinieku. Pavēlēja personai sekot viņiem līdzi uz dienesta automašīnu, uz ko
persona centās aizbēgt, līdz ar ko, tika pielietots fizisks spēks un persona tika ievietota dienesta automašīnas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Cietušo /pers.
G/ ātrā medicīniskā palīdzība nogādāja slimnīcā. Aizturētais tika ievietots automašīnā plkst.22.30 un nogādāts uz Rīgas Centra iecirkni, kur tika
noskaidrota personība /pers. A/. /pers. A/ tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols pēc Latvijas APK 175.panta;
VP RRP KPP PPP PPB 7.rotas jaunākā inspektora A.Kovaļova ziņojuma kopijā norādīto, ka 2016.gada 23.maijā patrulējot maršrutā AP170, ap
plkst.22.07, saņēma izsaukumu no OVB “Sakta”, ka /adrese/ noticis uzbrukums RS kontroliera darbiniekam. Ierodoties adresē tika noskaidrots, ka ir
uzbrukts RS darbiniekam viņa darba pienākumu izpildes laikā. RS darbinieks /pers. G/ paskaidroja, ka viņam esot uzbrukts no mugurpuses un iesists
spēcīgi pa galvu. Uzbrucēju līdz viņu ierašanās brīdim aizturēja “/Nosaukums A/” apsargs /pers. H/. Uzsākot kontaktu ar uzbrucēju, stādījās priekšā kā
valsts policijas darbinieki, uz ko persona atbildēja necenzētiem vārdiem, uzvedās neadekvāti, agresīvi, nometa uz zemes savas mantas un centās uzsākt
kautiņu ar policijas darbinieku. Pavēlēja personai sekot viņiem līdzi uz dienesta automašīnu, uz ko persona centās aizbēgt, līdz ar ko, tika pielietots fizisks
spēks un persona tika ievietota dienesta automašīnas īslaicīgās aizturēšanas vietā. Aizturētais tika nogādāts uz Rīgas Centra iecirkni, kur tika noskaidrota
personība /pers. A/;
/pers. H/ paskaidrojumu, kurā norādīts, ka 23.maijā strādāja kopā ar kontrolieriem /pers. G/ un /pers. L/. Plkst.21.54 Centrālajā stacijā iekāpa
40.autobusā. Vienam pasažierim nebija brauciena biļetes. Ģertrūdes ielā viņi ar viņu izkāpa no autobusa. Bezbiļetnieks sāka uzvesties agresīvi un
apsaukāt kontrolierus ar necenzētiem vārdiem. Pēc tam viņš ar dūri iesita /pers. G/ pa galvu. Tika izsaukta policija un ātrā palīdzība. Pasažieris tika
aizturēts līdz policijas atbraukšanai. Pasažieris bija alkohola reibumā un atteicās izpildīt policijas darbinieku prasības. Kontrolieri /pers. G/ ātrā palīdzība
aizveda uz P.Stradiņa slimnīcu. Viņi devās uz policijas iecirkni Matīsa ielā 9, lai sniegtu paskaidrojumus. Policijas darbinieki nogādāja pasažieri bez biļetes
policijas iecirknī;
/pers. L/ paskaidrojumu, kurā norādīts, ka 2016.gada 23.maijā veica darba pienākumus, kopā ar kolēģi transporta biļešu kontrolieri /pers. G/ un
“/Nosaukums A/” apsardzes darbinieku /pers. H/. Plkst.21.54 iekāpa 40.martšruta pilsētas autobusā ar borta Nr.76549, Centrālās stacijas pieturā.
Autobusā konstatēja pasažieri bez biļetes. Ar pasažieri uzsāka sarunu, taču redzot, ka pasažieris ir manāmā alkohola reibumā un saprotot, ka pie
kompromisa nonākt transportlīdzeklī neizdosies, nolēma pasažieri izsēdināt no autobusa. Pieturā “Ģertrūdes iela”, kopā ar pasažieri bez biļetes izkāpa no
transportlīdzekļa un turpināja sarunu, taču pasažieris kļuva agresīvs un iesita kolēģim /pers. G/ pa galvu. Apsardzes darbinieks /pers. H/ to redzot,
nevilcinoties reaģēja un aizturēja agresīvo pasažieri. Tika izsaukta neatliekamā medicīniskā palīdzība un valsts policija. Plkst.22.13 ieradās valsts policijas
darbinieki, kuri aizturēja agresīvo personu. Agresīvā persona pretojās un nepakļāvās valsts policistu prasībām. Plkst.22.18 ieradās neatliekamās
medicīniskās palīdzības darbinieki, kuri sniedza palīdzību cietušajam kolēģim, vēlāk to nogādājot Paula Stradiņa slimnīcā.
Saskaņā ar likuma „Par policiju” 22.panta pirmo daļu, policijas darbinieks ir valsts varas pārstāvis, un likumīgās prasības un rīkojumi, ko viņš
izvirzījis vai devis, pildot dienesta pienākumus, visām personām ir obligāti jāizpilda. Nepakļaušanās policijas darbinieka likumīgajām prasībām ir sodāma.
Minētā panta trešā daļa nosaka, ka policijas darbinieka prasības ir obligātas un rīcība ir saistoša jebkurai personai, kamēr amatpersona, kas pilnvarota
kontrolēt vai uzraudzīt viņa darbību, nebūs tās apturējusi vai atcēlusi.
Izvērtējot Protokolā norādītās /pers. A/ darbības, ka Protokolā norādītajā laikā un vietā, viņš ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku
likumīgajām prasībām pildot dienesta pienākumus, sekot līdzi uz dienesta automašīnu, cenšoties aizmukt pēc likumpārkāpuma izdarīšanas, lietā esošos
materiālus, kas apliecina administratīvā pārkāpuma protokolā norādīto, uzskatu, ka šādas /pers. A/ darbības ir uzskatāmas par ļaunprātīgu nepakļaušanos
policijas darbinieka likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņš izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai dienesta pienākumus.
Vērtējot /pers. A/ paskaidrojumus, kuros viņš noliedz, ka ļaunprātīgi nepakļāvās policijas darbinieku likumīgajām un policijas darbinieku ziņojumos
aprakstītos pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, secinu, ka lietā nav ziņu, ka policijas darbinieki, aprakstot pārkāpuma izdarīšanas apstākļus, būtu
nekompetenti vai jebkādu iemeslu dēļ ieinteresēti /pers. A/ apmelošanā un nepatiesu apstākļu izklāstā.
Tiesu praksē ir nostiprinājusies atziņa, ka amatpersonu, tostarp arī policijas darbinieku liecības un paskaidrojumi nav absolūti ticami un
neapstrīdami, tomēr tiem ir augsta ticamības pakāpe. Lai konstatētu, ka policijas darbinieks sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši
pierādījumi (skat, piemēram, Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa spriedumu lietā Nr.A42919409; Administratīvās apgabaltiesas
2005.gada 3.decembra spriedumu lietā Nr.AA13-05/5).
Administratīvā apgabaltiesa 2013.gada 23.aprīļa spriedumā lietā Nr.A42919409 norādīja, ka lai apšaubītu policijas darbinieku sniegtos
paskaidrojumus par apstākļiem, kas noskaidroti, pildot dienesta pienākumus, lietā jābūt pierādījumiem, kas vismaz netieši norāda uz policijas darbinieku
iespējamo ieinteresētību nepamatoti vainot pieteicēju administratīvā pārkāpuma izdarīšanā (skat. Administratīvās apgabaltiesas 2013.gada 23.aprīļa
spriedumu lietā Nr.A42919409).
Zemgales apgabaltiesa 2013.gada 3.jūnija spriedumā lietā Nr.116008413 ir norādījusi, ka publiskajās tiesībās darbojas publiskās ticamības
princips, un policijas amatpersonu sastādītiem dokumentiem, arī administratīvo pārkāpumu protokoliem, a apriori ir publiskā ticamība, un tos iespējams
apšaubīt, iesniedzot pierādījumus, kas to apstiprina (skat. Zemgales apgabaltiesas 2013.gada 3.jūnija spriedumu lietā Nr.116008413).
Līdz ar ko, lai konstatētu, ka policijas darbinieks sniedzis nepatiesas liecības, ir nepieciešami pārliecinoši pierādījumi. Izskatāmajā gadījumā nav
nekāda pamata uzskatīt, ka policijas darbinieki būtu personīgi tieši vai netieši ieinteresēti sodīt /pers. A/, turklāt, sniedzot nepatiesas ziņas. Arī /pers. A/
nav norādījis uz kādiem faktiem, kas liktu apšaubīt policijas darbinieku objektivitāti.
Vērtējot lietas materiālos esošās ziņas un pierādījumus, tiesnese neatrod tajos pierādījumus, kas varētu norādīt uz to, ka policijas darbinieku
aprakstītie pārkāpuma izdarīšanas apstākļi būtu nepatiesi. Savukārt, pie administratīvās atbildības persona ir ieinteresēta sniegt paskaidrojumus savā labā,
lai izvairītos no administratīvās atbildības. Vienlaicīgi secinu, ka pretošanos policijas darbiniekiem apliecina arī /pers. L/ savā paskaidrojumā.
Pamatojoties uz Latvijas APK 32.pantu, nosakot sodu /pers. A/, tiek ņemts vērā izdarītā pārkāpuma raksturs, pārkāpēja personību raksturojošie
dati, atbildību mīkstinoši un pastiprinoši apstākļi.
Saskaņā ar Latvijas APK 33.pantu atbildību mīkstinoši apstākļi nav konstatēti. Saskaņā ar Latvijas APK 34.panta pirmās daļas 6.punktu
atbildību pastiprinošs apstāklis ir tas, ka pārkāpums izdarīts alkoholisko dzērienu iespaidā.
Lietas materiāliem pievienots 2016.gada 24.maija Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.2765, kurā norādīts, ka veicot mērījumus ar alkometru,
/pers. A/ konstatēts alkohola reibums.
Saskaņā ar Latvijas APK 274.panta otrās daļas 12.punktu, lēmumā administratīvā pārkāpuma lietā, pamatojoties uz izdevumus apliecinošiem
dokumentiem, norāda ar alkohola koncentrācijas, narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai veiktajām pārbaudēm saistīto izdevumu
apmēru un to atlīdzināšanas pienākumu, ja persona ir atzīta par vainīgu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā.
2008.gada 2.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.394 “Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība”
(turpmāk - Noteikumi Nr.394) 8.1. punkts nosaka, ka alkohola koncentrāciju izelpotajā gaisā personām pārbauda Valsts policijas, pašvaldības policijas
(...) darbinieks, lai apstiprinātu vai atspēkotu likumpārkāpuma faktu vai objektīvi izskatītu lietu par likumpārkāpuma izdarīšanu. Savukārt, Noteikumu
Nr.394 14.punkts nosaka, ja izelpotajā gaisā konstatētā alkohola koncentrācija pārsniedz 0,5 promiles (ieskaitot), pārbaudes izdevumus 15,65 euro
apmērā sedz pārbaudāmā persona.
No minētā normatīvā akta izriet, ka alkohola koncentrācijas pārbaude noteikšanas pamats ir likumpārkāpuma fakta apstiprināšana vai
atspēkošana.
/pers. A/ darbības kvalificētas pēc Latvijas APK 175.panta, kas nosaka atbildību par ļaunprātīgu nepakļaušanos policijas darbinieka, pašvaldības
policijas darbinieka, robežsarga vai zemessarga, kā arī karavīra likumīgajam rīkojumam vai prasībai, kad viņi izpilda sabiedriskās kārtības sargāšanas vai
dienesta pienākumus.
Tiesneses ieskatā, attiecībā uz Latvijas APK 175.pantā paredzētā administratīvā pārkāpuma fakta konstatēšanu, alkohola koncentrācijas
pārbaudei nav nozīmes, līdz ar to minētās pārbaudes attiecināšanai uz izskatāmo administratīvā pārkāpuma lietu un tās izdevumu noteikšanai /pers. A/
šajā lietā nav Latvijas APK 274.panta otrās daļas 12.punktā paredzētā pamata.
Novērtējot lietas apstākļus, izdarītā pārkāpuma raksturu, pamatojoties uz Latvijas APK 10., 22.-24., 26., 32.- 34., 175., 213., 243.- 244.,
274., 275., 276., 289.7, 289.16, 289.17, 289.18, 299. pantu un
no s pri e da
/pers. A/, personas kods /personas kods/, atzīt par vainīgu Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 175.pantā paredzētā administratīvā
pārkāpuma izdarīšanā un uzlikt naudas sodu EUR 50 (piecdesmit euro).
Naudas sods samaksājams 30 (trīsdesmit) dienu laikā no dienas, kad saņemts nolēmums par naudas soda uzlikšanu, jebkurā bankas iestādē
(saņēmējs: Valsts kase, NMR 90000050138, konta Nr.LV34TREL1060191011100, BIC kods TRELLV22, maksājuma uzdevumā norādot nolēmuma
par saukšanu pie administratīvās atbildības numuru - 130062616). Naudas soda samaksas kvīts iesniedzama Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas
tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 (desmit) darba dienu laikā no pilna sprieduma paziņošanas dienas, apelācijas sūdzību iesniedzot
Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā. Pilns spriedums sastādīts un pieejams tiesas kancelejā 2016.gada 6.jūlijā.
Tiesnese I.Millere