Court orders dissolution of LLC due to failure to register legal address at actual management location.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the defendant's defense and ordered the dissolution of the limited liability company. The plaintiff argued that the company's legal address did not match its actual management location, violating commercial law requirements. The court found the defendant failed to register the correct address after a pre-litigation warning, justifying the termination of business operations.
Legislator headnote
AI generatedKomerclikuma 314. panta 3. punkts; Civilprocesa likuma 41. panta 1. daļa: A company's business may be terminated by court decision if it fails to register required information or documents, provided a pre-litigation warning was issued and ignored.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C30443916
Lietas arhīva Nr. C-0506-16/3
AIZMUGURISKS SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Aizkrauklē 2016. gada 26. oktobrī
Aizkraukles rajona tiesa šāda sastāvā:
tiesnese I. Zālīte,
ar tiesas sēdes sekretāri G. Mečaju,
atklātā tiesas sēdē iztiesāja civillietu /pers. B/ prasībā pret SIA “/Nosaukums A/” par SIA darbības izbeigšanu.
APRAKSTOŠĀ DAĻA
/pers. B/ (turpmāk - prasītājs) 2016. gada 25. janvārī cēlis Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā prasību pret SIA “/Nosaukums A/”
(turpmāk – atbildētāja) par SIA darbības izbeigšanu. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu 2016. gada 7. aprīlī civillieta Nr. C30492416 nodota
izskatīšanai Aizkraukles rajona tiesai.
Prasības pieteikumā norādīts, ka 2012. gada 13. februārī Latvijas Republikas Komercreģistrā tika reģistrēta SIA “/Nosaukums A/” ar reģistrācijas
numuru /numurs/, juridiskā adrese /adrese A/.
Saskaņā ar Uzņēmuma reģistra datiem sabiedrības dalībnieks un valdes loceklis ir /pers. F/, dzimis /datums/, adrese /adrese/ un dalībnieks
/Nosaukums G/, reģistrācijas numurs /numurs/, juridiskā adrese /adrese/.
Savukārt prasītājs ir nekustamā īpašuma - dzīvokļa īpašuma Nr. 3, kas atrodas /adrese/, īpašnieks, ko apliecina izdruka no zemesgrāmatas.
Prasītājs atsaucies uz Komerclikuma 16. pantu, 139. panta pirmo un norādījis, ka sabiedrība nav iesniegusi Komercreģistra iestādei ziņas par
juridiskās adreses maiņu, sabiedrības vadība prasītājam piederošajā nekustamajā īpašumā neatrodas, starp prasītāju un atbildētāju nav noslēgts nomas
vai cits civiltiesisks līgums, kas dotu sabiedrībai tiesības izmantot nekustamo īpašumu kā juridisko adresi. Līdz ar to, sabiedrības nekustamā īpašuma
izmantošana ir nelikumīga.
2016. gada 21. janvārī atbildētājai un atbildētāja dalībniekam tika, nosūtīts pirmstiesas brīdinājums, kurā tika lūgts labprātīgi līdz 2016. gada
3. februārim (ieskaitot) reģistrēt sabiedrības juridisko adresi vietā, kurā faktiski atrodas sabiedrības vadība. Papildus, atbildētāja tika brīdināta, ka, ja līdz
2016. gada 3. februārim (ieskaitot), viņa neapmierinās prasītāja prasību un nereģistrēs sabiedrības juridisko adresi vietā, kurā atrodas sabiedrības
vadība, tad pēc šī termiņa izbeigšanās, lai aizsargātu likumīgās intereses, pamatojoties uz Komerclikuma 314. panta trešās daļas noteikumiem, bez
papildus iepriekšēja brīdinājuma tiks celta prasība par sabiedrības darbības izbeigšanu. Gadījumā, ja atbildētāja, atbildētājas dalībnieks un valdes
loceklis uz prasītāja brīdinājumu nereaģēs, brīdinājumā norādītajā termiņā sabiedrības juridiskā adrese netiks reģistrēta vietā, kurā faktiski, atrodas
sabiedrības vadība, prasītājs būs spiests vērsties tiesā un lūgt izbeigt sabiedrības darbību.
Prasītājs atsaucies uz Komerclikuma 314. panta trešo daļu, un norādījis, ka likuma norma paredz prasītāja iespēju likumisko tiesību aizskāruma
gadījumā tiesā celt prasību par sabiedrības darbības izbeigšanu, ja sabiedrība neiesniedz komercreģistra iestādei likumā paredzētās ziņas un dokumentus.
Prasītājas atsaucies arī uz Civillikuma 927., 1036., l038., 1039. pantu.
Prasītājs lūdz tiesu izbeigt SIA “/Nosaukums A/” darbību.
Prasība pamatota ar Civilprocesa likuma 1., 24., 26. panta otro daļu, 34. panta pirmās daļas 4.punktu, 56. panta pirmo, otro, sesto un 6.1 daļu,
74., 127. panta pirmo daļu, Civillikuma 994. panta pirmo daļu, 927., 1036., 1038., 1039.pantu, Komerclikuma 16., 139. panta pirmo daļu, 312. panta
pirmās daļas 2. punktu, 314. panta pirmo, otro un 2.1 daļu, 320. panta otro daļu.
Atbildētāja paskaidrojumu par prasību nav iesniegusi.
2016. gada 24. oktobrī tiesā saņemts prasītāja iesniegums ar lūgumu lietu skatīt bez prasītāja klātbūtnes (lietas 45. lapa).
Atbildētājas pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, nav paziņojis par neierašanās iemesliem, lietas izskatīšanu atlikt nav lūdzis. Atbildētājai par tiesas
sēdi paziņots 2016. gada 8. septembrī, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā pasta sūtījumā uz atbildētājas juridisko adresi. Tiesas pavēste atbildētājam
nosūtīta saskaņā ar Civilprocesa likuma 56. panta sesto daļu, un saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmās daļas 3. punktu uzskatāms, ka tiesas
dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas.
Šādos apstākļos un, ņemot vērā, ka pusēm par tiesas sēdi paziņots Civilprocesa likuma noteiktajā kārtībā un nepastāv Civilprocesa likuma 209. vai
210. pantā norādītie apstākļi lietas izskatīšanas atlikšanai, kā arī, ņemot vērā to, ka no prasītāja saņemts lūgums lietu izskatīt bez prasītāja klātbūtnes,
tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez pušu klātbūtnes tiesas sēdē.
Tā kā atbildētāja nav sniegusi paskaidrojumus par prasību, uz tiesas sēdi pēc tiesas aicinājuma prasītājas pārstāvis nav ieradies, nepaziņojot
neierašanās iemeslus, un Civilprocesa likuma 208.1 panta trešajā daļā noteiktie apstākļi lietā nav konstatēti, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 208.1
panta pirmo daļu ir tiesisks pamats lietā taisīt aizmugurisku spriedumu, pamatojoties uz prasītājas paskaidrojumiem un lietā esošajiem materiāliem, kas
konkrētajā gadījumā ir pietiekami strīda izšķiršanai.
MOTĪVU DAĻA
Pārbaudījusi un novērtējusi lietā esošos materiālus, tiesa atzīst, ka prasītāja prasība pret atbildētāju ir pamatota un apmierināma.
No lietas materiālos esošās Lursoft izdrukas par zemesgrāmatas informāciju par īpašumu redzams, ka prasītājam uz 2004. gada 27. augusta
pirkuma līguma pamata reģistrētas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu /adrese B/ (lietas 8.-26. lapa).
Savukārt no Lursoft izdrukas no Uzņēmumu datu bāzes redzams, ka 2012. gada 13. februārī reģistrēta SIA “/Nosaukums A/”, kā uzņēmuma
juridisko adresi norādot /adrese/ (lietas 7. lapa).
Komerclikuma 139. panta pirmā daļa noteic, ka sabiedrības adrese ir adrese, kurā atrodas sabiedrības vadība. Savukārt minētā panta otrā daļa
noteic, ka pieteikumam pievieno nekustamā īpašuma īpašnieka izsniegtu piekrišanu sabiedrības juridiskās adreses reģistrācijai attiecīgajā īpašumā.
No prasības pieteikumā norādītā izriet, ka atbildētāja vadība prasītājam piederošajā nekustamajā īpašumā neatrodas, starp prasītāju un atbildētāju
nav noslēgts nomas vai cits civiltiesisks līgums, kas dotu atbildētājam tiesības izmantot nekustamo īpašumu kā juridisko adresi.
Civillikuma 927. pants noteic, ka īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, tas ir, valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamus labumus, ar to
rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma tiesību. Savukārt Civillikuma 1036. pants noteic, ka īpašums dod
īpašniekam vienam pašam pilnīgas varas tiesību par lietu, ciktāl šī tiesība nav pakļauta sevišķi noteiktiem aprobežojumiem, turklāt Civillikuma 1038. pants
paredz, ka īpašnieks var viņam piederošo lietu valdīt, iegūt tās augļus, izlietot to pēc sava ieskata savas mantas pavairošanai un vispār to lietot visādā
kārtā, kaut arī no tam rastos zaudējums citai personai. Savukārt Civillikuma 1039. pantā paredzēts, ka īpašnieks var aizliegt visiem citiem ietekmēt viņa
lietu, kā arī to lietot vai izmantot, kaut arī viņam pašam no tam nerastos nekāds zaudējums.
Komerclikuma 314. panta otrā daļa noteic, ka prasību tiesā var celt valde, padome, valdes loceklis, dalībnieks, komercreģistra iestāde, kā arī
trešās personas, kuru likumiskās tiesības ir aizskartas.
Konkrētajā gadījumā prasību ir cēlusi trešā persona – prasītājs, kura likumiskās tiesības ir aizskartas, proti, nekustamā īpašuma, kura adresē ir
reģistrēta atbildētājas juridiskā adrese, īpašnieks.
Atbildētāja nav cēlusi iebildumus pret prasību, nav iesniegusi tiesai pierādījumus, kas apliecinātu atbildētājas tiesības izmantot nekustamo īpašumu
kā juridisko adresi, līdz ar to secināms, ka sabiedrība nelikumīgi reģistrējusi juridisko adresi prasītāja īpašumā, kā arī sabiedrība nav sniegusi
komercreģistra iestādei patiesas ziņas par juridisko adresi, kurā faktiski atrodas sabiedrības vadība.
Saskaņā ar Komerclikuma 314. panta pirmās daļas 3. punktu sabiedrības darbību var izbeigt, pamatojoties uz tiesas nolēmumu, ja sabiedrība
nesniedz komercreģistra iestādei likumā paredzētās ziņas vai dokumentus.
Prasītājs 2016. gada 20. janvārī nosūtījis atbildētājai pirmstiesas brīdinājumu uz atbildētājas juridisko adresi, brīdinot atbildētāju par nepieciešamību
reģistrēt juridisko adresi vietā, kur faktiski atrodas atbildētājas vadība (lietas 27. lapa). Atbildētāja uz brīdinājumu nav reaģējusi, nav pārreģistrējusi savu
juridisko adresi, līdz ar to ir pamats izbeigt sabiedrības darbību.
Saskaņā ar Komerclikuma 318.1 panta trešo daļu, ja sabiedrības darbība tiek izbeigta pamatojoties uz tiesas nolēmumu un neviena ieinteresētā
persona nav pieteikusi tiesai likvidatora kandidātu, komercreģistra iestāde pēc tam, kad komercreģistrā izdarīts ieraksts par sabiedrības darbības
izbeigšanu, Komerclikuma 11. panta kārtībā publicē paziņojumu par sabiedrības darbības izbeigšanu un uzaicina sabiedrības likvidācijā ieinteresētās
personas viena mēneša laikā pēc tā publicēšanas dienas iesniegt komercreģistra iestādei pieteikumu par likvidatora iecelšanu.
Tā kā neviena ieinteresētā persona nav pieteikusi tiesai likvidatora kandidātu, tiesa konstatē, ka jautājums par likvidatora iecelšanu risināms pēc
ieraksta izdarīšanas komercreģistrā par sabiedrības darbības izbeigšanu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas
izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, tiesas izdevumus piespriež proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.
Prasītājs, ceļot prasību samaksājusi valsts nodevu 71,14 euro (lietas 5. lapa), kas piedzenama no atbildētājas par labu prasītājai. No atbildētājas
par labu prasītājai piedzenami arī samaksātie ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70 euro (lietas 6. lapa).
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājai nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu – 10
dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
REZOLUTĪVĀ DAĻA
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41. panta pirmo daļu, 193. pantu, 2041., 208.1 pantu, tiesa
nosprieda:
prasību apmierināt.
Izbeigt SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /numurs/, juridiskā adrese /adrese B/, darbību.
Piedzīt no SIA “/Nosaukums A/”, reģistrācijas Nr. /numurs/, par labu /pers. B/, personas kods /personas kods/, valsts nodevu 71,14 euro
(septiņdesmit viens euro un 14 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro (četri euro un 70 centi).
Noteikt SIA “/Nosaukums A/” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu daļā par tiesas izdevumu piedziņu - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā
stāšanās dienas.
Prasītājs spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Zemgales apgabaltiesā 20 (divdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas
2016. gada 25. oktobra, iesniedzot apelācijas sūdzību Aizkraukles rajona tiesā.
Atbildētāja 20 (divdesmit) dienu laikā no aizmuguriska sprieduma nosūtīšanas dienas ir tiesīga iesniegt Aizkraukles rajona tiesai pieteikumu par
tiesvedības atjaunošanu un lietas izskatīšanu no jauna.
Pilns tiesas spriedums saņemams tiesas kancelejā 2016. gada 26. oktobrī.
Tiesnese I.Zālīte