Court fully allows child support claim based on statutory minimums regardless of parents' financial status.
Legislator summary
AI generatedThe court fully granted the plaintiff's request for child support in a written procedure where the defendant failed to respond. The plaintiff proved guardianship and the defendant's identity as the child's mother, while the defendant argued no payment was due. The court ruled that child support amounts are fixed by law and do not depend on the parents' financial situations, thereby awarding the statutory minimum monthly sum.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likums 250.25 panta 2. daļa; Civillikums 179. pants: Child support amounts are determined by statutory minimums and are not subject to adjustment based on the parents' financial status.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C11089514
Lietas arhīva Nr. C-0895-14
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Cēsīs, 2014. gada 15. oktobrī
Cēsu rajona tiesa, tiesnese L. Karlsone,
izskatot rakstveida procesā civillietu /pers. A/ (turpmāk - prasītāja) maza apmēra prasību pret /pers. B/ (turpmāk - atbildētāja) par uzturlīdzekļu piedziņu,
k o n s t a t ē j a ,
ka 2014. gada 28. augustā tiesā saņemts prasītājas maza apmēra prasības pieteikums pret atbildētāju par uzturlīdzekļu piedziņu un saskaņā ar
Civilprocesa likuma 30.3 nodaļas nosacījumiem pakļauts izskatīšanai tiesā.
Prasītāja lūdz piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus aizbilstamā bērna uzturam, valstī noteiktajā minimālajā uzturlīdzekļu apmērā. Prasības
pieteikumā prasītāja norādījusi, ka 27.12.2012. Vecpiebalgas novada bāriņtiesa pieņēma lēmumu Nr. 1-6/58, ar kuru viņa tikusi iecelta par māsas dēla
/pers. C/ aizbildni. Norāda ka atbildētāja ir /pers. C/ māte, ka viņa nemaksā uzturlīdzekļus, neveic bērna aprūpi un uzturēšanu. Prasītāja lūdz no
atbildētājas bērna uzturam piedzīt uzturlīdzekļus 96 EUR apmērā mēnesī, jeb 1152 EUR gadā, bet ne mazāk, kā Ministru kabineta noteiktajā minimālo
uzturlīdzekļu apmērā. Norādīts, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.
2014. gada 29. augustā saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 panta noteikumiem un pamatojoties uz 2014. gada 29. augusta lēmumu par
civillietas ierosināšanu, tiesnese nosūtīja atbildētājai prasības pieteikuma norakstu un paskaidrojuma veidlapu. Tiesneses noteiktajā termiņā paskaidrojums
no atbildētājas nav saņemts. No lietā esošās pasta sūtījumu izdrukas redzams, ka sūtījums atbildētājai piegādāts 2014. gada 9. septembrī.
Civilprocesa likuma 250.25 panta otrā daļa nosaka, ka ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu
iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu
varēs saņemt tiesas kancelejā.
Ar tiesneses 2014. gada 29. septembra lēmumu nolemts lietu izskatīt rakstveida procesā, noteikts datums – 2014. gada 15. oktobris no kura
sprieduma noraksts saņemams tiesas kancelejā.
Pārbaudot un izvērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopumā, tiesa atzīst, ka prasība par uzturlīdzekļu piedziņu bērnu uzturam ir
pamatota, likumīga un apmierināma pilnībā.
Ar lietā iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem – māsas dēla /pers. C/ dzimšanas apliecības kopiju (lietas 8. lapa), prasītāja ir pierādījusi, ka
nepilngadīgā māsas dēla māte ir atbildētāja /pers. B/, kā arī to, ka uz tiesas sēdes dienu māsas dēls ir četrpadsmit gadus vecs. Ar 27.12.2012.
Vecpiebalgas novada bāriņtiesa lēmumu Nr. 1-6/58 (lietas 9. lapa), prasītāja pierādījusi, ka ir iecelta par māsas dēla aizbildni.
Tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pamatojoties uz Civillikuma 179. pantu, kas nosaka, ka vecāku pienākums ir samērā ar viņu
spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu, uz Ministru kabineta noteikumiem Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru” (redakcija spēkā no
2013. gada 18. janvāra), Ministru kabineta 2010. gada 30. novembra noteikumiem Nr. 1096 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo
stundas tarifa likmi” (redakcija spēkā no 2011. gada 1. janvāra) un Ministru kabineta 2013. gada 27. augusta noteikumiem Nr. 665 „Noteikumi par
minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas tarifa likmi” (redakcija spēkā no 2014. gada 1. janvāra).
Vecāku pienākums apgādāt savus bērnus ir absolūts. Tas apstāklis, ka atbildētājas ienākumi tiesai nav zināmi, neatņem tiesai tiesību noteikt
uzturlīdzekļu apmēru atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr. 37 „Noteikumi par minimālo uzturlīdzekļu apmēru”, (redakcija spēkā no 2013. gada
18. janvāra) kuros noteikts, ka katram vecākam neatkarīgi no viņu mantas stāvokļa ir pienākums nodrošināt minimālos uzturlīdzekļus katram savam
bērnam no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai – 30% apmērā no Ministru kabineta noteiktās minimālās mēneša darba algas.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 27. augusta noteikumiem Nr. 665 „Noteikumi par minimālo mēneša darba algu un minimālo stundas
tarifa likmi” sākot ar 2014. gada 1. janvāri valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga normālā darba laika ietvaros ir 320 EUR . Tādējādi pēc
matemātiska aprēķina (30% no 320 EUR = 0,30 x 320 EUR = 96 EUR) bērnam, no 7 gadu vecuma sasniegšanas līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai,
mēnesī maksājamais minimālais uzturlīdzekļu apmērs neatkarīgi no vecāka mantiskā stāvokļa sākot ar 2014. gada 1. janvāri ir 96 EUR.
Prasītāja lūgusi piedzīt no atbildētājas uzturlīdzekļus bērna uzturam valdības noteiktajā minimālajā apmērā. Tādēļ tiesa uzskata, ka nav tiesiskas
nozīmes atbildētājas mantiskā stāvokļa vērtējumam un no atbildētājas piedzenamais uzturlīdzekļu apmērs nepilngadīgā bērna uzturam nav saistāms un
samērojams, ne ar atbildētājas, ne ar prasītājas mantisko stāvokli, ne ar bērna vajadzībām.
Ņemot vērā augstāk norādīto, tiesa uzskata, ka prasība apmierināma un no atbildētājas prasītājas labā piedzenami līdzekļi nepilngadīgā bērna
uzturam 96 EUR mēnesī, bet ne mazāk par Ministru kabineta valstī noteikto minimālo uzturlīdzekļu apmēru.
Uzturlīdzekļu piedziņa uzsākama no 2014. gada 28. augustu.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 205. panta pirmās daļas 1. punktu šajā daļā tiesas spriedums izpildāms nekavējoši.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42. panta pirmo daļu, tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja
valsts ienākumos proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu,
35. panta pirmās daļas 3. punktu konkrētajā lietā valsts nodeva pēc matemātiska aprēķina (96 EUR x 12 = 1 152 EUR; 15% no 1 152 EUR =
172,80 EUR) nosakāma 172,80 EUR apmērā. Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – par tiesas dokumentu piegādāšanu un izsniegšanu lietā ir
4,72 EUR. Tādējādi no atbildētājas valsts ienākumos piedzenami tiesas izdevumi 177,52 EUR apmērā, jo prasītāja saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.
panta pirmās daļas 3. punktu no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos ir atbrīvota.
Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu atbildētājai dodams 10 dienu termiņš labprātīgai sprieduma izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu.
Ņemot vērā minēto un pamatojoties uz Civilprocesa likuma 34. panta pirmās daļas 1. punkta a) apakšpunktu, 35. panta pirmās daļas 3. punktu,
42. panta pirmo daļu, 43. panta ceturto daļu, 193. pantu, 250.25 pantu tiesa
n o s p r i e d a:
prasību apmierināt pilnā apmērā.
Piedzīt no /pers. B/ par labu /pers. A/, uzturlīdzekļus /pers. C/, personas kods /personas kods/, uzturēšanai 96 EUR (deviņdesmit seši euro) ik
mēnesi, bet ne mazāk kā Latvijas Republikas Ministru kabineta noteiktajā minimālajā apmērā.
Piedziņu uzsākt nekavējoši no 2014. gada 28. augusta un turpināt līdz bērns pats sevi spēs apgādāt.
Piedzīt no /pers. B/, par labu valstij valsts nodevu 172,80 EUR (simt septiņdesmit divi euro un 80 centi) un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus
4,72 EUR (četri euro un 72 centi).
Noteikt /pers. B/ termiņu 10 (desmit) dienas sprieduma labprātīgai izpildei daļā par tiesas izdevumu piedziņu, skaitot no dienas, kad spriedums
stājies likumīgā spēkā.
Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Vidzemes apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Cēsu rajona tiesā.
Tiesnese L. Karlsone