11380000815 / K40-0031-17 · Ventspils tiesa

Lietas Nr. 11380000815

Lietas arhīva Nr. K40-0031-17/4

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Ventspils tiesa šādā sastāvā:

tiesnesis A.Grūbe

ar sekretāri A.Buncleri,

piedaloties prokurorei M.Jansonei,

aizstāvim U.Ūsiņam

2017.gada 17.februārī Ventspilī atklātā tiesas sēdē iztiesāja krimināllietu /pers. A/, personas kods /personas kods/, apsūdzībā pēc

Krimināllikuma 1681.panta un

k o n s t a t ē j a:

/pers. A/ ļaunprātīgi nepildīja nolēmumu par pagaidu aizsardzību pret vardarbību.

Ar Talsu rajona tiesas 2014.gada 7.augusta lēmumu civillietā Nr.C36052713 /pers. B/ prasībā pret /pers. A/ apmierināts /pers. B/

pieteikums par pagaidu aizsardzību pret vardarbību (turpmāk tekstā – nošķiršanas lēmums) un /pers. A/ piemēroti pagaidu aizsardzības līdzekļi pret

vardarbību, tai skaitā viņam aizliegts atrasties tuvāk par 100 metriem /pers. B/ mājoklim, satikties ar /pers. B/ un uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari,

kā arī aizliegts jebkādā veidā sazināties ar viņu. Laikā no 2014.gada 23.augustam līdz 2015.gada 14.jūnijam /pers. A/ šo aizliegumu vairākkārt ļaunpātīgi

pārkāpa.

Tā, minētajā laika posmā viņš nosūtīja uz /pers. B/ telefonu vismaz 17 īsziņas un vismaz 20 reizes zvanīja viņai. 2015.gada 6.janvārī

Talsos, K.Valdemāra ielas stāvlaukumā pie kinoteātra „Auseklis” /pers. A/ pienāca pie /pers. B/ un uzrunāja viņu. Turpinot savas darbības, viņš tajā pašā

datumā ap plkst.11.30 kafejnīcā „Bīne” Talsos, K.Valdemāra ielā 13, pienāca un apsēdās pie galda, kur /pers. B/ pusdienoja un uzrunāja viņu.

2015.gada 8.maijā /pers. A/ zinot, ka tur atradīsies /pers. B/, ieradās bērnudārzā „Saulīte” Talsos, Brīvības ielā 13, pienāca pie /pers. B/ un uzrunāja

viņu. Turpinot savas darbības, /pers. A/, zinot, ka tur būs /pers. B/, ieradās bērnudārza pasākumā Kandavas novada „Indrānos”, kur pienāca pie /pers.

B/ un uzrunāja viņu.

Ar šādam darbībām /pers. A/ izdarīja noziedzīgu nodarījumu, kas paredzēts Krimināllikuma 1681.pantā.

Apsūdzētais /pers. A/ tiesas sēdē vainu neatzina. Viņš nenoliedza, ka ir ticies ar /pers. B/ apsūdzībā norādītajā laikā un apstākļos, kā arī

sazinājies ar viņu pa telefonu. Taču tas neesot bijis ar mērķi pārkāpt tiesas noteiktos ierobežojumus, bet gan lai realizētu savus tēva pienākumus rūpēties

par bērnu un tiesības tikties ar viņu. Viņš atzina, ka varētu būt sarunājis savai sievai rupjības, taču tas esot bijis abpusēji, turklāt viņu tikšanās esot bijusi

biežāk, nekā tas norādīts apsūdzībā. Tādas esot notikušas gan pēc viņa, gan sievas iniciatīvas.

Kaut apsūdzētais vainu neatzina, tā ir pierādīta ar cietušās /pers. B/ un liecinieku /pers. C/, /pers. D/ un /pers. E/ liecībām un dokumentiem,

novērtējot pierādījumus savstarpējā sakarībā.

Tā, cietusī /pers. B/ liecināja, ka vēl šobrīd sastāvot laulībā ar /pers. A/, bet kopā nedzīvojot kopš 2013.gada maija. Tiesā patlaban

norisinoties laulības šķiršanas process. Pirms tiesa bija noteikusi saskarsmes kārtību ar viņu 2010.gadā dzimušo dēlu, tā notikusi saskaņā ar viņas un

/pers. A/ vienošanos. Pēc viņas pieteikuma tiesa 2014.gada 7.augustā esot pieņēmusi nošķiršanas lēmumu. Neskatoties uz to, /pers. A/

2015.gada 6.janvārī ap plkst.08.40 Talsos stāvlaukumā uz K.Valdemāra ielas piebraucis viņai ar automašīnu un necenzēti nosaucis par vieglas uzvedības

sievieti un piedraudējis izrēķināties ar dēlu.

Tajā pašā dienā plkst.11.30 Talsos, K.Valdemāra ielā viņa pusdienojusi kafejnīcā „Bīne”, kad pie viņas galdiņa apsēdies viņas vīrs /pers.

A/ un trīs līdz piecu minūšu laikā sarunājis viņai rupjības. Lieciniece pieļauj, ka bija arī runa par bērnu.

2015.gada 8.maijā viņa atradusies dēla bērnudārzā, kur bērniem bijis mātes dienai veltīts pasākums, kad tur ieradies viņas vīrs /pers. A/ un

uzrunājis viņu par savatarpējām problēmām. Lieciniece atzina, ka šajā dienā saskaņā ar norunu /pers. A/ bija tiesības ņemt dēlu pie sevis, ko viņš varēja

izdarīt, izņemot bērnu no bērnudārza un netuvojoties viņai.

/pers. A/ esot tuvojies viņai arī 2015.gada 28.maijā Kandavas novada „Indrānos”, kur noticis bērnudārza pasākums bērniem. Pirms tā viņa

neesot iebildusi, ka no Talsiem bērnu uz pasākumu aizved /pers. A/, bet atpakaļ bērnu apņēmusies vest pati. Pasākuma laikā Kandavā /pers. A/ esot

viņai no aizmugures pienācis klāt un klusā balsī ausī sarunājis rupjības.

Savukārt laikā no 2014.gada 23.augusta līdz 2015.gada 14.jūnijam /pers. A/ uz viņas telefonu /numurs/visu laiku esot zvanījis un sūtījis

īsziņas. Ar to viņš mēģinājis panākt, lai viņa atgrieztos, kā arī interesējies par bērnu un pazemojis viņu sakarā ar viņas attiecībām ar citu cilvēku. Viņš esot

zvanījis un sūtījis ziņas dažādos diennakts laikos un šī komunikācija viņai esot bijusi uzmācīga un traucējoša. Cietusī atzina, ka arī pati ir zvanījusi /pers.

A/ laikā, kad bērns saskaņā ar norunu uzturējies pie viņa un bijis slims, lai interesētos par viņa veselību. Tāpat viņa atzina, ka ir tikusies ar /pers. A/, kad

viņš nācis pie viņas pēc bērna, taču policijai esot ziņojusi tikai par „briesmīgākajiem” gadījumiem.

Lieciniece /pers. C/, Talsu policijas inspektore, liecināja, ka personīgi esot iepazīstinājusi /pers. A/ ar tiesas lēmumu par nošķiršanu.

No liecinieces /pers. E/ liecībām izriet, ka viņas darbabiedres /pers. B/ vīrs /pers. A/ regulāri apturējis savu automašīnu uz ielas

iepretim /pers.B/ darbavietas logiem un skatījies pa logu. Reiz viņš atnācis pie /pers.B/uz darbu un viņi strīdējušies. Reizēm viņš esot piebraucis klāt ar

mašīnu un kliedzis uz /pers.B/. Lieciniecei esot izskatījies, ka /pers. B/ vajā (l.l.129).

No liecinieces /pers. D/ liecībām izriet, ka pēc nošķiršanas lēmuma pieņemšanas viņas mātes /pers. B/ vīrs /pers. A/ esot mātei zvanījis un

rakstījis. Kad abi satikušies, lai nodotu viens otram bērnu, /pers.A/māti esot necenzēti lamājis un draudējis atriebties un sabojāt dzīvi. Arī uz ielas viņš

nācis viņai klāt un apsaukājis, kā arī izsekojis viņu (l.l.129).

No Talsu rajona tiesas 2014.gada 7.augusta lēmuma secināms, ka tiesa ir apmierinājusi /pers. B/ pieteikumu par pagaidu aizsardzību no

vardarbības un piemērojusi /pers. A/ ierobežojumus līdz laikam, kad stāsies spēkā spriedums laulības šķiršanas lietā. Tajā skaitā /pers. A/ aizliegts

atrasties tuvāk par 100 metriem /pers. B/ mājoklim, satikties ar viņu un uzturēt ar viņu fizisku vai vizuālu saskari, kā arī, izmantojot citu personu

starpniecību, organizēt tikšanos vai jebkādā veidā sazināties ar /pers. B/ (l.l.8-9).

No /pers. B/ telefona apskates protokoliem redzams, ka laikā no 2014.gada 23.augusta līdz 2015.gada 14.jūnijam no abonenta /numurs/,

kas apzīmēts kā /Nosaukums F/, saņemtas 17 īsziņas un 20 zvani, no kuriem vairākums ir neatbildēti. Īsziņu saturs liecina par sūtītāja vēlēšanos atjaunot

attiecības un tikties, kā arī par viņa interesi par bērnu (l.l.13-14, 68).

Vērtējot pierādījumus, tiesa nevar vērtēt un nevērtē Talsu rajona tiesas 2014.gada 7.augusta nošķiršanas lēmuma pamatotību. Apsūdzībā

norādītajā laikā tas bija spēkā un sakaņā ar Civilprocesa likuma 538.panta noteikumiem /pers. A/ bija pienākums nekavējoties to izpildīt, ievērojot

lēmumā noteiktos aizliegumus. No paša /pers. A/ paskaidrojuma tiesai, kā arī cietušās un liecinieku liecībām un /pers. B/ telefona apskates protokoliem

secināms, ka /pers. A/ lēmumā noteiktos aizliegumus nav ievērojis un atbilstoši apsūdzībai 2015.gadā 6.janvārī divas reizes pietuvojies klāt /pers. B/ un

uzrunājis viņu, un to paši izdarījis arī 8.maijā un 28.maijā, kā arī telefoniski sazinājies ar /pers. B/ laikā no 2014.gada 23.augusta līdz 2015.gada

14.jūnijam. Šos faktus tiesa ar iepriekš nosauktajiem pierādījumiem atzīst par pierādītiem. Minētās darbības konkrētajos apstākļos /pers. A/ nevarēja

izdarīt nejauši, tādēļ tiesa secina, ka /pers. A/ apsūdzībā norādītajā laikā un apstākļos tīši nav pildījis tiesas lēmumu par pagaidu aizsardzību pret

vardarbību. Lemjot, vai /pers. A/ minēto tiesas lēmumu nepildīja ļaunprātīgi, tiesa vērtē /pers. A/ darbību saturu, izpausmes un motīvus saistībā ar

nošķiršanas lēmuma leģitīmo mērķi. Šajā sakarā tiesa atzīmē, ka nošķiršanas leģitīmais mērķis ir pasargāt attiecīgo personu ne tikai no tiešas fiziskas, bet

arī psiholoģiskas un emocionālas vardarbības, kas var rasties no saskarsmes ar citu personu. No /pers. B/ un /pers. A/ liecībam izriet, ka laulāto

saskarsme nošķiršanas lēmuma darbības laikā starp viņiem notikusi sistemātiski gan pēc /pers. A/, gan /pers. B/ iniciatīvas un galvenokārt bijusi saistīta ar

vecāku saskarsmi ar bērnu. Šajā sakarā tiesa atzīmē, ka nošķiršanas lēmuma būtību sastāda aizliegums vienai personai - /pers. A/ veikt lēmumā norādītās

darbības pēc savas iniciatīvas un tas neuzliek nekādus pienākumus /pers. B/. Tas nozīmē, ka /pers. B/ nebija nekādu ierobežojumu saskarsmei ar /pers.

A/, ja viņa uzskatīja to par vajadzīgu, turklāt saskarsmi pēc /pers. B/ iniciatīvas nevar inkriminēt un tā nav inkriminēta /pers. A/ kā tiesas lēmuma

neievērošana. Ar cietušās, liecinieku un daļēji paša apsūdzētā liecībām ir pierādīts, ka 2015.gada 6.janvārī, 8.maijā un 28.maijā /pers. A/, zinādams, ka

attiecīgajā vietā un laikā tur atrodas /pers. B/, ir tīši tur ieradies, fiziski pietuvojies klāt un uzrunājis /pers. B/. Šādām darbībām nav attaisnojuma, jo tās

notika ikdienišķā situācijā un tās neizsauca nekādi ārkārtas apstākļi, kas būtu saistīti ar tuvinieku, tai skaitā bērna, dzīvības, veselības vai citu

apdraudējumu, ar ko varētu attaisnot tiesas lēmuma nepildīšanu. Tādēļ tiesa šādu /pers. A/ rīcību vērtē kā ļaunprātīgu. Kas attiecas uz apsūdzībā norādīto

/pers. A/ komunikāciju pa telefonu laikā no 2014.gada 23.augusta līdz 2015.gada 14.jūnijam, tad tiesa par nošķiršanas lēmuma nepildīšanu atzīst vismaz

septiņpadsmit /pers. A/ īsziņas /pers. B/, kas attiecas uz laulāto attiecību jautājumiem un vismaz divdesmit /pers. A/ zvanus /pers. B/, uz daļu no kuriem

viņa nav atbildējusi, tā izrādot savu nevēlēšanos runāt ar viņu (l.l.13, 68). Arī šīs apsūdzētā darbības tiesa vērtē kā nošķiršanas lēmuma ļaunprātīgu

nepildīšanu, jo komunikācijas iniciators ir bijis /pers. A/ un tās ikdienišķais saturs /pers. A/ rīcību neattaisno. /pers. A/ aizbildināšanās ar savām tēva

tiesībām tikties ar bērnu ir nepamatota. Lietā ir noskaidrots, ka apsūdzībā norādītajā laikā starp laulātajiem bija vienošanās par saskarsmes kārtību ar

bērnu un lietā nav ziņu, ka /pers. B/ to nebūtu ievērojusi, turklāt par /pers. A/ saskarsmi ar /pers. B/ sakarā ar šīs vienošanos izpildi /pers. A/ pie

kriminālatbildības nav saukts. Ja /pers. A/ šī kārtība neapmierināja, viņam bija tiesības vērsties tiesā ar pieteikumu par citas saskarsmes kārtības

noteikšanu ar bērnu, taču to viņš nav darījis. Līdzīgi viņam bija tiesības vērsties tiesā par paša nošķiršanas lēmuma atcelšanu vai grozīšanu, taču arī to viņš

nav darījis. Tā vietā, lai attiecības ar sievu un saskarsmi ar bērnu risinātu tiesiskā ceļā, viņš izvēlējās prettiesisku ceļu kas, izpaudās nošķiršanas lēmuma

nepildīšanā, ko tiesa uzmācīgā rakstura dēļ novērtē kā ļaunprātīgu.

Šādos apstākļos tiesa atzīst par pierādītiem visus piecus apsūdzībā norādītos nošķiršanas lēmuma nepildīšanas gadījumus. Tomēr tiesa

uzskata, ka apsūdzībā katrs no tiem ir nepamatoti kvalificēts kā atsevišķs noziedzīgs nodarījums. Tiesas ieskatā apsūdzībā norādītās /pers. A/ darbības

bija savstarpēji saistītas, tās bija vērstas uz kopēju mērķi un tās aptvēra vienots nodoms. Tādēļ atbilstoši ar Krimināllikuma 23.panta 3.daļas noteikumiem

tās atzīstamas par atsevišķu turpinātu noziedzīgu nodarījumu un visas kvalificējamas kā viens atsevišķs noziedzīgs nodarījums pēc Krimināllikuma

1681.panta.

Nosakot soda veidu, tiesa ņem vērā noziedzīgā nodarījuma raksturu, radīto kaitējumu un vainīgā personību. Ņemot vērā, ka /pers. A/

agrāk nav sodīts, no darba vietas raksturots pozitīvi un ir izdarījis kriminālpārkāpumu, viņš sodāms ar piespiedu darbu. Nosakot soda mēru, tiesa ņem

vērā, ka /pers. A/ atbildību pastiprinoši un mīkstinoši apstākļi nav konstatēti.

Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 511., 512., 520., 524., 527., 528. un 529.pantu tiesa

n o s p r i e d a:

/pers. A/ atzīt par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts 1681.pantā un sodīt ar piespiedu darbu uz 100 (simt) stundām.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Kurzemes apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna sprieduma pieejamības dienas, iesniedzot

sūdzību Ventspils tiesā.

Pilns spriedums sagatavots un pieejams 2017.gada 3.martā.

Tiesnesis A.Grūbe