Court dismisses complaint against bailiff for resuming enforcement against individual owner of bankrupt company.

Lietas Nr. C33478513

Lietas arhīva Nr. C-4785-13/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2013.gada 12.novembrī

Rīgas rajona tiesas

tiesnese O.Blūmfelde

ar sekretāri L.Kāpostu,

piedaloties sūdzības iesniedzējam /pers. A/, sūdzības iesniedzēja juridiskās palīdzības sniedzējam zvērinātam advokātam Oskaram

Ondrupam, piedzinēja pilnvarotajam pārstāvim /pers. B/,

atklātā tiesas sēdē 2013.gada 29.oktobrī izskatīja civillietu /pers. A/ sūdzībā par zvērināta tiesu izpildītāja /pers. C/ darbību,

konstatēja

2013.gada 2.oktobrī Rīgas rajona tiesā saņemta /pers. A/ (turpmāk arī - sūdzības iesniedzējs) sūdzība par Rīgas apgabaltiesas

zvērināta tiesu izpildītāja /pers. C/ (turpmāk arī - tiesu izpildītājs) darbībām, lietā ar piedzinēju AS /Nosaukums/, lūdzot atcelt tiesu

izpildītāja 2013.gada 20.septembra lēmumu Nr.20639 par izpildu darbības izpildu lietā Nr./numurs/ atjaunošanu; uzlikt tiesu

izpildītājam par pienākumu izbeigt izpildu lietu Nr./numurs/, kas reģistrēta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu tiesas palātas 1998.gada 20.janvārī izsniegto izpildu rakstu Nr.PAC-136 1998.g.

Sūdzībā norādīts, ka sūdzības iesniedzējs neatzīst sevi par parādnieku, jo uzskata, ka viņš nav atbildīgs par /pers. A/ privātās

komercfirmas /Nosaukums/ saistībām un nav tiesas nolēmumos norādītais /pers. A/.

Sūdzība pamatota ar Civilprocesa likuma 632.panta pirmo daļu.

2013.gada 9.oktobrī Rīgas rajona tiesā sūdzība ir pieņemta izskatīšanai un ir ierosināta civillieta.

2013.gada 28.oktobrī tiesā saņemti tiesu izpildītāja rakstveida paskaidrojumi, kuros norādīts, ka sūdzību uzskata par nepamatotu un

noraidāmu.

Norādīts, ka 2013.gada 25.janvārī tiesu izpildītāja lietvedībā reģistrēta izpildu lieta Nr./numurs/ pamatojoties uz Latvijas Republikas

Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1998.gada 20.janvārī izsniegto izpildu rakstu Nr.PAC-136 1998.g. un piedzinēja pilnvarotā

pārstāvja pieteikumu, kurā lūgts piedzīt Ls 7352,19 no sūdzības iesniedzēja par labu A/S /Nosaukums/, reģ.Nr.:/numurs/ (turpmāk arī –

piedzinējs). Piedzinēja pieteikumam klāt pievienots 1998.gada 16.februāra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu

palātas lēmuma Nr.PAC-136 1998.g. noraksts, ar kuru nolemts: ,,noteikt, ka ar Civillietu tiesu palātas 1998.gada 7.janvāra spriedumu

piedzīto Ls 7352,19 no /pers. A/ privātās komercfirmas /Nosaukums/ piedziņas neiespējamības gadījumā, piedziņa vēršama uz /pers.

A/ naudas līdzekļiem, kustamo un nekustamo mantu.”

Piedziņa no sūdzības iesniedzēja privātās komercfirmas /Nosaukums/, reģistrācijas Nr./numurs/, nav iespējama, jo pamatojoties uz

2008.gada 10.oktobra Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas lēmumu Nr./numurs/ tika nolemts: ,,maksātnespējīgās /pers. A/ privātā

komercfirma /Nosaukums/, vienotais reģistrācijas numurs /numurs/, maksātnespējas procesa lietu izbeigt, jo maksātnespējīgās /pers.

A/ privātā komercfirma /Nosaukums/ bankrota procedūra pabeigta.”

Saskaņā ar Lursoft datu bāzes sniegto informāciju - sūdzības iesniedzēja privātās komercfirmas /Nosaukums/ vienīgais īpašnieks ir

bijis sūdzības iesniedzējs no kā nepārprotami izriet, ka 2008.gada 10.oktobra Rīgas apgabaltiesas Civillietu kolēģijas lēmumā

Nr./numurs/ norādītais /pers. A/ ir /pers. A/ un tiesas lēmumā ir acīmredzama pārrakstīšanās kļūda.

Bez tam arī tiesa savā nolēmumā norāda, ka likuma ,,Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka vai zvejnieka saimniecību un

individuālo darbu" 3.pants nosaka, ka individuālā uzņēmuma īpašnieks atbild par sava uzņēmuma saistībām ar visu savu mantu,

izņemot to mantu, uz kuru saskaņā ar likumu nevar vērst piedziņu. Pamatojoties uz iepriekš minēto tiesību normu, tiesa nolēma

sprieduma neizpildīšanas gadījumā piedziņu vērst uz /pers. A/ naudas līdzekļiem, kustamo un nekustamo mantu.

Pamatojoties uz minēto, piedzinēja pilnvarotā pārstāvja pieteikumu un Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas

20.01.1998.gada 20.janvarī izsniegto izpildu rakstu Nr. PAC-136 1998.g., tiesu izpildītāja lietvedībā reģistrēta izpildu lieta Nr./numurs/.

2013.gada 25.janvārī ierakstītā pasta sūtījumā sūdzības iesniedzējam tika nosūtīts paziņojums par pienākumu izpildīt nolēmumu uz

Personu Datu Parlūka noradīto deklarēto dzīvesvietu - /adrese/. Tiesu izpildītaja noteiktajā termiņā parāds netika apmaksāts.

Tiesu izpildītājs vērš tiesas uzmanību faktam, ka izpildu lietas ietvaros tika izskatīta līdzīga satura /pers. A/ sūdzība par zvērināta tiesu

izpildītajā /Valsts amatpersona/ rīcību. 2013.gada 08.jūlijā Rīgas rajona tiesa pieņēma lēmumu Nr./numurs/, ar kuru tika noraidīta

/pers. A/ sūdzība par zvērināta tiesu izpildītāja /pers. C/ rīcību. 2013.gada 18.septembrī Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģija

pieņēma lēmumu Nr./numurs/ /numurs/, 2013.g., ar kuru nolēma noraidīt /pers. A/ blakus sūdzību un atstāt negrozītu 2013.gada

08.jūlija Rīgas rajona tiesas lēmumuNr./numurs/.

2013.gada 20.septembrī tiesu izpildītājs pieņēma lēmumu par izpildu darbības atjaunošanu. 2013.gada 24.septembrī lēmuma

noraksts nosūtīts /pers. A/, A/S /Nosaukums/ un Rīgas rajona tiesai.

Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesu izpildītājs uzskata, ka nav likumiska pamata atcelt tiesu izpildītāja 2013.gada 20.septembra

lēmumu par izpildu darbību atjaunošanu, kā arī nav likumiska pamata izbeigt izpildu lietvedību izpildu lietā Nr. 00165/081 /2013.

Tiesas sēdē sūdzības iesniedzējs sūdzību uzturēja uz tajā norādīto apstākļu un motīvu pamata.

Piedzinējas pārstāvis tiesas sēdē paskaidroja, ka uzskata, ka tiesu izpildītājs ir rīkojies likumīgi.

Uz tiesas sēdi tiesu izpildītājs nav ieradies. Tiesā saņemts lūgums izskatīt sūdzību bez tiesu izpildītāja klātbūtnes.

Civilprocesa likuma 632.panta otrā daļa noteic, ka sūdzību izskata tiesas sēdē 15 dienu laikā. Par tiesas sēdi paziņo parādniekam

un piedzinējam, kā arī tiesu izpildītājam. Šo personu neierašanās nav šķērslis jautājuma izskatīšanai.

Tiesa, nesaskatot Civilprocesa likuma 209. un 210.pantos paredzētos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, atzīst par iespējamu

skatīt lietu bez neieradušo lietas dalībnieku klātbūtnes.

Pārbaudījusi civillietas materiālus, tiesnese atzīst, ka sūdzība ir noraidāma.

Civilprocesa likuma 632.panta pirmā daļa noteic, ka tiesu izpildītāja darbības sprieduma izpildīšanā vai viņa atteikumu izpildīt šādas

darbības piedzinējs vai parādnieks var pārsūdzēt rajona (pilsētas) tiesā pēc tiesu izpildītāja amata vietas 10 dienu laikā no

pārsūdzamās darbības izdarīšanas dienas vai dienas, kad sūdzētājam, kuram nav paziņots par izdarāmās darbības laiku un vietu,

kļuvis par to zināms.

2013.gada 2.oktobrī /pers. A/ iesniedza Rīgas rajona tiesā sūdzību par zvērināta tiesu izpildītāja /pers. C/ darbību.

Lietā nepastāv strīds, ka sūdzība iesniegta Civilprocesa likuma 632.pantā noteiktajā desmit dienu termiņā.

Saskaņā ar Tiesu izpildītāju likuma 83.panta otro daļu, uzraudzību par zvērinātu tiesu izpildītāju amata darbībām, rajona tiesa veic

procesuālajā kārtībā. Izskatot sūdzību, saskaņā ar Civilprocesa likuma 632.pantu, rajona tiesai ir pienākums pārbaudīt procesuālo

darbību izpildi.

Lietā noskaidrots, ka zvērināta tiesu izpildītāja /pers. C/ lietvedībā atrodas Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu

palātas 1998.gada 20.janvārī izsniegtais izpildu raksts lietā Nr.PAC-136 1998.g., par Ls 7352,19 piedziņu no /pers. A/ privātās

komercfirmas /Nosaukums/” par labu /Nosaukums/, ar norādi, ka pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu

palātas 1998.gada 7.janvāra spriedumu un 1998.gada 16.februāra lēmumu lietā Nr.PAC-136, piedziņas neiespējamības gadījumā

piedziņa vēršama uz /pers. A/ naudas līdzekļiem, kustamo un nekustamo mantu.

Tiesu izpildītāju likuma 45.pantā noteikts, ka zvērināts tiesu izpildītājs pēc savas iniciatīvas veic visus likumā noteiktos pasākumus un

izmanto visus likumā paredzētos līdzekļus un metodes, lai ātri un kvalitatīvi pildītu tiesas un citu institūciju nolēmumus, savukārt Tiesu

izpildītāju likuma 47.pantā noteikts, ka zvērinātam tiesu izpildītājam nav tiesību nepamatoti atteikties pildīt likumā noteiktos

pienākumus.

Sūdzības iesniedzējs lūdzis tiesu atcelt Rīgas apgabaltiesas iecirkņa Nr.81 zvērināta tiesu izpildītāja /pers. C/ 2013.gada

20.septembra lēmumu Nr.20639 par izpildu darbības izpildu lietā Nr./numurs/ atjaunošanu un uzlikt zvērinātam tiesu izpildītājam /pers.

C/ par pienākumu izbeigt izpildu lietu Nr./numurs/, kas reģistrēta pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu

tiesas palātas 1998.gada 20.janvārī izsniegto izpildu rakstu Nr.PAC-136 1998.g.

Lietā noskaidrots, ka ar 2013.gada 8.jūlija Rīgas rajona tiesas lēmumu Nr./numurs/tika noraidīta /pers. A/ sūdzība par zvērināta tiesu

izpildītāja /pers. C/ rīcību un atjaunotas zvērināta tiesu izpildītāja /pers. C/ izpildu darbības izpildu lietā Nr./numurs/, kas tika atliktas ar

Rīgas rajona tiesas tiesneses 2013.gada 28.maija lēmumu.

Savukārt ar 2013.gada 18.septembra Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas lēmumu Nr./numurs/ nolemts noraidīt /pers. A/

blakus sūdzību un atstāt negrozītu 2013.gada 08.jūlija Rīgas rajona tiesas lēmumu Nr./numurs/.

Zvērināts tiesu izpildītājs /pers. C/ ar 2013.gada 20.septembra lēmumu Nr.20639 ir atjaunojis izpildu darbības izpildu lietā Nr./numurs/

par Ls 7352,19 piedziņu no /pers. A/ par labu AS /Nosaukums/, kas uzsākta pamatojoties uz Latvijas Republikas Augstākās tiesas

Civillietu tiesu palātas 1998.gada 20.janvārī izsniegto izpildu rakstā lietā Nr.PAC-136 1998.g. Ar lietas materiāliem pierādās, ka no

/pers. A/ privātās komercfirmas /Nosaukums/ piedzīts pamatparāds Ls 7118,30 un valsts nodeva Ls 233,98, kopā Ls 7352,19 par

labu /Nosaukums/ sabiedrībai, bet piedziņas neiespējamības gadījumā piedziņa vēršama uz /pers. A/ naudas līdzekļiem, kustamo un

nekustamo mantu. Minētais atbilst Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1998.gada 7.janvāra spriedumā un

1998.gada 16.februāra lēmumā lietā Nr.PAC-136 norādītajam.

No lietas materiāliem redzams, ka ar Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesu kolēģijas 2008.gada 10.oktobra lēmumu sakarā ar bankrota

procedūras pabeigšanu izbeigts /pers. A/ privātās komercfirmas /Nosaukums/ maksātnespējas process, līdz ar to piedziņa no /pers.

A/ privātās komercfirmas /Nosaukums/ nav iespējama.

Tāpat lietā noskaidrots, ka /pers. A/ privātās komercfirmas /Nosaukums/ vienīgais īpašnieks bijis /pers. A/, t.i., sūdzības iesniedzējs

lietā, kuram gan saskaņā ar Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 1998.gada 7.janvāra spriedumu un

1998.gada 16.februāra lēmumu lietā Nr.PAC-136, gan likuma „Par individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieka un zvejnieka

saimniecību un individuālo darbu” 3.pantu ir pienākums izpildīt /pers. A/ privātās komercfirmas /Nosaukums/ neizpildītās saistības.

Pie šādiem apstākļiem tiesai neradās šaubas, ka izpildu rakstā norādītais /pers. A/ ir /pers. A/ privātās komercfirmas /Nosaukums/

vienīgais īpašnieks /pers. A/.

Ievērojot minēto, sūdzība par zvērināta tiesu izpildītāja /pers. C/ darbībām ir noraidāma, jo tiesa nav konstatējusi, ka tiesu

izpildītājs būtu rīkojies prettiesiski, 2013.gada 20.septembrī atjaunojot izpildu darbības izpildu lietā Nr./numurs/.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 632.pantu, 230.pantu, tiesa

nolēma

/pers. A/ sūdzību par Rīgas apgabaltiesas 84.iecirkņa zvērināta tiesu izpildītāja /pers. C/ darbību noraidīt.

Lēmumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā 10 dienu laikā no pilna lēmuma saņemšanas dienas, blakus sūdzību iesniedzot Rīgas

rajona tiesā.

Tiesnese O.Blūmfelde