Court allows bank's debt collection claim against consumer, rejecting arbitration clause due to consumer protection laws.

Lietas Nr. C29807113

Lietas arhīva Nr. C-0265-15

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Madonā, 2015. gada 2. februārī

Madonas rajona tiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētājs D.P.Kļaviņš

ar sekretāri I.Pinķi

2015. gada 2. februārī izskatīja tiesas sēdē Avotu ielā 8, Madonā, civillietu akciju sabiedrības „Citadele banka” prasībā pret /pers. B/ par parāda

piedziņu un

konstatēja:

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 32.1 pantu 2014. gada 16. decembrī Madonas rajona tiesā no Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas

izskatīšanai saņemta civillietā Nr. C29807113.

Lietas materiāliem pievienotajā prasības pieteikumā paskaidrots, ka 19.10. 2009. starp AS „Parex banka", vien.reģ.Nr.40003074590 (turpmāk

- AS ,,Parex banka"), un atbildētāju tika noslēgts līgums par parāda samaksu Nr.LPS-031.-09/149 (turpmāk - līgums), saskaņā ar ko atbildētājs

apliecināja savu parāda saistību pret AS „Parex banka" Ls 3084,73 apmērā, kurš izveidojies no līguma 1.1.punktā norādītajām saistībām. Atbildētājs

apņēmās veikt parāda samaksu līgumam pievienotajā maksājumu grafikā noteiktajā kārtībā.

AS „Parex banka" uzņēmuma pārejas rezultātā, kas notikusi 01.08.2010., ir nodevusi AS „Citadele banka" (turpmāk -prasītājs) savas tiesības un

saistības, kas izriet no līguma.

Prasītājs konstatē, ka atbildētājs savas parāda saistības uz šī prasības pieteikuma sastādīšanas dienu nav izpildījis.

Kaut arī līguma 4.1. punkts paredz no līguma izrietošo strīdu izšķiršanu Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā, Patērētāju tiesību aizsardzības centra

(PTAC) 2011. gada 6. jūlija lēmumā Nr.EO3-RIG-107, kas stājies spēkā, cita starpā norādīts, ka bankas noslēgtie līgumi par parāda samaksu ir

uzskatāmi par līgumiem, kas noslēgti ar patērētāju un tajos nevar tikt iekļauti eventuāli netaisnīgi līguma noteikumi, kuru apspriešanu ar patērētāju (klientu)

banka nevar pierādīt.

Tādējādi prasītājs nav tiesīgs līgumā noteiktajā kārtībā celt prasību pret atbildētāju Rīgas Starptautiskajā šķīrējtiesā, līdz ar ko savu interešu

aizsardzībai ir jāgriežas vispārējās jurisdikcijas tiesā Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

Atbildētāja neizpildīto saistību apmērs ir aprēķināts saskaņā ar līgumu, un tas sastāda: Ls 2 604,68, kas sastāv no galvenā parāda Ls 2 571,17

apmērā un līgumsoda Ls 33,51 apmērā.

Prasība celta, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 1., 33., 34., 41. panta pirmo daļu, 127. panta pirmo daļu, 195. pantu, Civillikuma 1587.,

1652. panta pirmās daļas 3. punktu, 1716., 1717.,1765., 1828., 1874., 1934., 1943. pantu.

Atbildētājs 2013. gada 13. decembrī iesniedzis paskaidrojumu par prasību, kurā norādīts, ka atbildētājs prasību atzīst bēz soda procentiem (27.

l.l.).

Prasītāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies, 2015. gada 30. janvārī tiesā saņemts iesniegums, kurā lūgts lietu izskatīt bez AS „Citadele banka”

pārstāvja piedalīšanās, kā arī norādīts, ka prasība tiek uzturēta pilnā apmērā uz tajā norādītajiem motīviem un pierādījumiem.

Atbildētājs/pers. B/ uz lietas izskatīšanu neieradās, lai arī tiesa par lietas izskatīšanu atbildētāju informējusi atbilstoši Civilprocesa likuma prasībām.

Nekonstatējot Civilprocesa likuma 209. pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, tiesa atzīst, ka lieta izskatāma bez prasītāja

pārstāvja un atbildētāja piedalīšanās tiesas sēdē.

Iepazinusies ar lietas materiāliem kopumā un pārbaudījusi pierādījumus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnībā.

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 193. panta piekto daļu, ja atbildētājs pilnībā atzīst prasību, tiesa sprieduma motīvu daļā iekļauj tikai atsauci

uz normatīviem aktiem, pēc kuriem tā vadījusies, taisot nolēmumu.

Civillikuma 1934. pants noteic, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Saskaņā ar Civillikuma 1943. pantu no aizdevuma līguma aizdevējam izceļas prasījuma tiesības uz līguma izpildīšanu, tas ir, aizņēmējam jāatdod

tāda pati summa, kādu viņš saņēmis, bet Civillikuma 1753. pantā noteikts, ka ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas

vai citu atvietojamu lietu lietošanas atvēlējumu vai kavējumu samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Civillikuma 1587. pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī

vēlāk radušās izpildījuma grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1716. pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai nepildītu pienācīgi. Saskaņā ar Civillikuma 1720. pantu kreditors var prasīt līgumsodu, tā arī līguma izpildīšanu:

1) ja tieši tā bijis norunāts;

2) ja līgumsods bijis norunāts ne tik daudz par neizpildīšanu vispār kā par neizpildīšanu īstā laikā.

Ievērojot Civilprocesa likuma 96. panta piekto daļu, pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Tiesa secina, ka lietā ir konstatēts tiesisks pamats piedzīt no atbildētājas par labu prasītājam parādu un prasība ir apmierināma pilnībā.

Prasītājs lūdzis norādīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 6% no pamatparāda. Tiesa atzīst, ka prasība šajā daļā

ir apmierināma, jo šādas prasītāja tiesības noteiktas Civillikuma 1765. pantā. Savukārt Civilprocesa likuma 195. pants nosaka, ka, taisot spriedumu par

naudas summas piedziņu, tiesa tā rezolutīvajā daļā norāda arī prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus, minot arī tā apmēru.

Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos procentus 6% gadā no nenomaksātās

pamatparāda summas.

Civilprocesa likuma 41. panta pirmajā daļā noteikts, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus.

Atbilstoši minētajam no atbildētāja /pers. B/ par labu prasītājam piedzenama samaksātā valsts nodeva Ls 269,19, jeb 383,22 euro (5. l.l.) un ar

lietas izskatīšanu saistītie izdevumi Ls 3,30 jeb 4,69 euro (6. l.l.), par labu valstij ar lietas vešanu saistītie izdevumi 6,16 euro.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 204.1 pantam, taisot spriedumu par naudas summas, tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa spriedumā nosaka

termiņu sprieduma labprātīgai izpildei, kas nevar būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93., 96., 190., 193., 195., 199., 2041. pantu, tiesa

nosprieda :

apmierināt AS „Citadele banka” prasību pilnībā un piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu AS „ Citadele banka”,

reģistrācijas Nr. 40103303559, parādu 2604,68 euro, valsts nodevu 383,22 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,69 euro, kopsummā

2992,59 euro (divi tūkstoši deviņi simti deviņdesmit divi euro un 59 centi).

Piedzīt no /pers. B/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas vešanu saistītos izdevumus 6,16 euro.

Atzīt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. B/ 6% (seši procenti) gadā no nesamaksātās aizdevuma

pamatsummas, aprobežojot procentu summas kopējo apmēru ar pamatparādu 2571,17 euro.

Noteikt /pers. B/ desmit dienu termiņu sprieduma labprātīgai izpildei no dienas, kad spriedums stājies likumīgā spēkā.

Par šo spriedumu 20 dienu laikā var iesniegt apelācijas sūdzību Vidzemes apgabaltiesai. Sūdzība iesniedzama Madonas rajona tiesā.

Tiesnesis D.P.Kļaviņš