Court dismissed employer's claim to terminate contract due to agency liquidation without proving job elimination or discrimination.
Legislator summary
AI generatedThe court dismissed the municipality's request to terminate the employment contract following the liquidation of its cultural agency. Although the agency was dissolved and the specific photographer position was eliminated, the employer failed to prove that the employee was not considered for other available roles or treated differently. Consequently, the court ruled that the employer did not meet the legal requirements to end the contractual relationship.
Legislator headnote
AI generatedCivilprocesa likuma 8., 34., 42., 92., 93., 96., 97., 193., 194., 204.1 panti: The court dismissed a claim to terminate an employment contract based on the liquidation of the employer's agency without evidence that the employee's position was eliminated or that the employee was treated differently regarding other available positions.
Keywords
AI generatedCited Legislation
AI generatedRelated Decisions
AI generatedFull text
Lietas Nr. C33270614
Lietas arhīva Nr. C-2706-14/1
SPRIEDUMS
Latvijas Republikas vārdā
Rīgā, 2014.gada 21.jūlijā
Rīgas rajona tiesa
tiesnese Elita Stivriņa
ar sekretāri Sanitu Skuču, Andu Balodi,
piedaloties prasītāja „Ķekavas novada pašvaldības” pārstāvim /pers. B/,
atbildētājai /pers. C/, pārstāvei /pers. D/, /pers. E/,
atklātā tiesas sēdē 2014.gada 12.maijā un 2014.gada 9.jūnijā izskatīja civillietu Ķekavas novada pašvaldības prasībā pret /pers. C/
par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
Aprakstošā daļa
[1] 2014.gada 3.februārī Ķekavas novada pašvaldība iesniedza tiesā prasības pieteikumu par darba tiesisko attiecību
izbeigšanu ar /pers. C/.
Prasības pieteikumā norāda, ka 2011.gada 28.novembrī Ķekavas novada kultūras aģentūra ar atbildētāju noslēdza darba
līgumu, ar kuru viņa tika pieņemta darbā par fotogrāfi (profesiju klasifikatora kods 143101).
Saskaņā ar Ķekavas novada domes 2013.gada 27.septembra lēmuma Nr.28 „Par Ķekavas novada pašvaldības kultūras
aģentūras likvidāciju, Kultūras centru un Tūrisma koordinācijas centra izveidi” 16.punktu Ķekavas novada pašvaldība, Baložu pilsētas
kultūras centrs, Ķekavas pagasta kultūras centrs, Daugmales pagasta kultūras centrs, Tūrisma koordinācijas centrs un Jaunatnes
iniciatīvu centrs ir Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras funkciju, tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas, lietvedības un
arhīva pārņēmēja. Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektoram dots uzdevums nodrošināt, ka Ķekavas novada pašvaldība ar
2014.gada 1.janvāri pārņem visas tiesvedību lietas, kurās, kā procesa dalībnieks ir iesaistīta Ķekavas novada pašvaldības kultūras
aģentūra, līdz ar to attiecībā uz atbildētāju, Ķekavas novada pašvaldība stājas likvidētās Kultūras aģentūras vietā.
Prasītājs norāda, ka likvidācijas komisijai dots uzdevums līdz 2013.gada 20.novembrim izvērtēt Ķekavas novada pašvaldības
kultūras aģentūras amata vietu nepieciešamību. Ar 2013.gada 8.novembra rīkojumu no 2013.gada 30.decembra tiek likvidētas
septiņas amata vietas, tai skaitā fotogrāfa amata vieta.
Lai nodrošinātu nodarbināto tiesības, 2013.gada 8.novembrī Ķekavas novada pašvaldības iestādēm (Ķekavas novada pašvaldības
izpilddirektoram, PII „Avotiņš” vadītājam, PII „Zvaigznīte” vadītājam, PII „Ieviņa” vadītājam, PII „Bitīte” vadītājam, Ķekavas vidusskolas
direktoram, Baložu vidusskolas direktoram, Pļavniekkalna sākumskolas direktoram, Ķekavas mūzikas skolas direktoram, Ķekavas
mākslas skolas direktoram, Ķekavas novada sporta skolas direktoram, Reģionālās pašvaldības policijas priekšniekam, iestādes
„Sociālais dienests” vadītājam, Ķekavas novada bāriņtiesas priekšsēdētājam, Jaunatnes iniciatīvu centra direktoram) tika nosūtīts
informācijas pieprasījums ar lūgumu sniegt informāciju par vakantajām vietām. No Baložu vidusskolas direktores saņemta informācija,
ka šajā iestādē ir vakance - sākumskolas skolotājs uz bērna kopšanas atvaļinājuma laiku.
Aģentūrā uz 2013.gada 26.novembri bija vakances Baložu pilsētas kultūras namā - noformēšanas mākslinieks, vokālais pedagogs,
tautas deju kolektīva vadītājs, kormeistars un vokālā ansambļa vadītājs.
Atbildētāja bija sniegusi informāciju, ka viņai ir humanitāro zinātņu bakalaura grāds mākslā.
2013.gada 27.novembrī piedāvāja /pers. C/ noformēšanas mākslinieka amatu Baložu pilsētas kultūras namā. /pers. C/ paskaidroja,
ka neskatoties uz to, ka viņai ir augstākā akadēmiskā izglītība mākslas jomā, tomēr viņa nav atbilstoši specializējusies un nevar
strādāt par noformēšanas mākslinieci.
Atbildētāja 2013.gada 26.novembrī norādīja, ka viņa ir Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras darbinieku arodbiedrības
biedrs. 2013.gada 28.novembrī prasītājs nosūtīja iesniegumu „Par iekrišanas sniegšanu darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar
arodbiedrības biedru”. 2013.gada 6.dcembrī saņemta atbilde, ka tā nepiekrīt darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar atbildētāju.
2013.gada 10.decembrī /pers. C/ atkārtoti piedāvāts noformēšanas mākslinieka amats Baložu pilsētas kultūras namā ar amata likmi
0,5 un mēnešalgu Ls 210,00. 2014.gada 14.decembrī ir saņemts atbildētājas lūgums sniegt papildus informāciju. 2013.gada
16.decembra vēstulē atbildētājai sniegta pieprasītā informācija ar lūgumu sniegt atbildi vienas darba dienas laikā. Likvidācijas
komisija atbildi nesaņēma un 2013.gada 27.decembrī atbildētāja paziņoja, ka viņai iestājusies darba nespēja.
2014.gada 7.janvārī likvidācijas komisija atkārtoti vērsās ar iesniegumu „Par piekrišanas sniegšanu darba tiesisko attiecību
izbeigšanai ar arodbiedrības biedru” Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras darbinieku arodbiedrībā. 2014.gada 15.janvārī
saņemta atbilde, ka arodbiedrība nepiekrīt darba tiesisko attiecību izbeigšanai.
2014.gada 8.janvārī saņemta atbildētājas atbilde, ka viņa atsakās pieņemt darba piedāvājumu uz vakantu noformēšanas mākslinieka
amatu.
Pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu, 104.pantu, 110.panta ceturto daļu, 125.pantu, lūdz tiesu izbeigt
2011.gada 28.novembrī starp Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūru un /pers. C/ noslēgto darba līgumu un piedzīt
tiesāšanās izdevumus.
[2] 2014.gada 13.martā Rīgas rajona tiesā ir saņemts atbildētājas paskaidrojums, ka starp pusēm pastāvēja darba tiesiskās
attiecības, pamatojoties uz 2011.gada 28.novembra darba līgumu, ar kuru atbildētāja pieņemta darbā par fotogrāfi.
Uzskata, ka darba devēja veiktajiem pasākumiem, kas ietver darbinieku skaita samazināšanu un amata likvidāciju ir jābūt
tiesiskiem. Darba devējam ir jāspēj pamatot, ka darba līguma uzteikums atbildētājai ir pietiekami pamatots ar neatliekamu
saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā. Uzskata, ka darba devējam ir
jāpierāda, ka darba līguma uzteikums darbiniekam ir objektīvi pamatots, neatliekams un nepieciešams, kā arī piemērotākais un
taisnīgākais darba devēja lēmums konkrētajā gadījumā. Tāpat ir jāpierāda, ka nav iespējams veikt citus pasākumus, kas tik būtiski
neskartu darbinieka tiesības turpināt darbu uzņēmumā.
Pastāv pamatotas šaubas par darba devēja veiktu reorganizatorisko pasākumu pietiekamu pamatotību, nepieciešamību un
neatliekamību. Turklāt darba devējs nav pamatojis, kādēļ ir nepieciešamas likvidēt tieši atbildētājas darba vietu.
Norāda, ka ir izveidoti jauni kultūras centri, bet neviens konkurss uz vakantajām jaunizveidotajām amata vietām nav izsludināts
un neviena no darba vietām nav piedāvāta atbildētājai.
Darba devējam ir pienākums savlaicīgi informēt darbinieku pirms lēmumu pieņemšanas, kuri var skart darbinieka intereses, it
īpaši lēmumus, kuri var būtiski ietekmēt darba samaksu, darba apstākļus un nodarbinātību uzņēmumā. Ja darba devējs neveic
konsultēšanos ar darbinieku pārstāvjiem, tad tiek liegta iespēja aizsargāt un pārstāvēt darbinieka tiesības un intereses.
Darba devējs nav ievērojis Darba likuma 11.pantā pirmās daļas 2.punkta, otrās un trešās daļas noteikumus, jo nav izrādījis
iniciatīvu konsultēties ar darbinieku pārstāvjiem par darbinieku tiesību ievērošanu, nedz plānojot darbinieku skaitā samazināšanu,
nedz īstenojot to, tādējādi prettiesiskā veidā, aizskarot atbildētājas tiesības uz viņas darba tiesību aizsardzību darbinieku skaita
samazināšanas procesā.
Norāda, ka darba tiesiskajās attiecībās nav pieļaujama atšķirīga attieksme atkarībā no politiskās pārliecības. Saskaņā ar
Darba likuma 29.panta pirmo un devīto daļu darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā un uzteicot darba līgumu pret darbiniekiem ir
aizliegta atšķirīga attieksme. Starp darba līguma uzteikuma pamatiem nav norādīts tāds kritērijs, ka pašvaldības darbinieka obligāta
atrašanās vienā politiskā partijā ar pašvaldības priekšsēdētāju, tādēļ šis subjektīvais darba līguma uzteikuma pamats nav atzīstams
par tiesisku darba attiecību izbeigšanas pamatu. Turklāt 2011.gada 28.novembrī atbildētāja tika pieņemta darbā par fotogrāfi,
pamatojoties uz profesionāliem, nevis politiskiem kritērijiem.
Ņemot vērā, ka prasītājs nav pamatojis atbildētājas darba vietas likvidāciju, var secināt, ka šī darba vieta tika likvidēta, lai
atbrīvotos no darbinieka, no kura savādāk darba devējs nebūtu varējis atbrīvoties.
Prasītājs ir piedāvājis turpināt darba tiesiskās attiecības, taču zemāk atalgotā amatā, kas turklāt neatbilst atbildētājas darba
pieredzei un kvalifikācijai. Atbildētājai piedāvāja no 2014.gada 1.janvāra turpināt darba tiesiskās attiecības Baložu pilsētas kultūras
namā par noformēšanas mākslinieci ar amata likmi 0,5 un mēnešalgu Ls 210,00. Uzskata, ka minētais piedāvājums ir pretrunā
darbinieces tiesībām strādāt kvalifikācijai un darba spējām atbilstošā darbā un saņemt par to taisnīgu atlīdzību, tādējādi pasliktina
darbinieka stāvokli. Darba devējs nav piedāvājis darbu jaunizveidotajā Kultūras centrā vai Tūrisma koordinācijas centrā.
Norāda, ka atbildētāja pilda savus darba līgumā paredzētos darba pienākumus, lai gan darba devējs apgalvo, ka atbildētājai ir
nosakāma dīkstāve.
Lūdz tiesu noraidīt prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu.
[3] Tiesas sēdē prasītājs savu prasību uzturēja. Paskaidroja, ka 2003.gada 1.jūnijā ir uzsākts Kultūras aģentūras finanšu audits,
kura rezultātā konstatēta nesaimnieciska darbība un nelietderīgi tēriņi. Pašvaldība pieņēma lēmumu likvidēt Kultūras aģentūru un
izveidot kultūras centrus. Funkcijas tika pārdalītas starp sešām iestādēm. Atbildētājai ir piedāvāts darba Baložu pilsētas kultūras
namā par noformēšanas mākslinieci. Darbu piedāvāja mutvārdos. Līdz 2014.gada 14.janvārim nebija saņemta atbildētājas atbilde.
Citu amatu nebija iespējas atbildētājai piedāvāt. Piedāvātā amata- noformēšanas mākslinieka pienākumos ir veidot kompozīcijas un
fotografēt.
Paskaidroja, ka Kultūras aģentūras likvidācijas komisija izvērtēja amatu nepieciešamību. Šobrīd ir četru cilvēki, kuri veic šīs funkcijas
sabiedrisko attiecību nodaļā. Sabiedrisko attiecību nodaļā fotografēšanas pienākums ir tikai niecīga daļa no viņu pienākumiem.
/pers. H/ strādā no 2014.gada 2.janvāra, /pers. I/ strādā no 2013.gada 28.oktobra. Ir informācija, ka /pers. I/ un /pers. H/ ir atbilstoša
izglītība, bet pierādījumu minētajam nav. Sabiedrisko attiecību speciālistu amata aprakstos ir pieminēts, ka viņi pilda gan foto, gan
video veikšanas pienākumus. Atbildētājas kvalifikācija neatbilst šim amatam pieprasītajai izglītībai. Sabiedrisko attiecību speciālista
pienākumos ietilpst veidot relīzes, ko māca žurnālistikas katedrā.
Atzina, ka nodarbināja atbildētāju kā fotogrāfu arī dīkstāves laikā, lai atslogotu citus darbiniekus un tāpēc, ka arī dīkstāves laikā ir
jāmaksā alga. Prasību uztur uz 101.panta pirmās daļas 9.punkta pamata, jo arodbiedrība nepiekrīt darbinieka atbrīvošanai no amata.
[4] Atbildētāja prasību neatzina. Paskaidroja, ka atbildētāja savā laikā ir veikusi sabiedrisko attiecību speciālista pienākumus
Baložu pārvaldē par sabiedrisko attiecību speciālisti. Bija Stratēģijas un procesa vadītāja Kultūras aģentūrā un Doles tautas nama
vadītāja. Strādājot par fotogrāfi ir nodarbojusies ar tīmekli vietni un ir sagatavojusi materiālus, kā arī gatavoja bukletu arī dīkstāves
laikā. Atbildētājai ir Mākslas akadēmijas mākslas zinātņu teorijas izglītība, bet viņai nebija tādu dotību, lai vārētu stādāt kā
māksliniece nekādā jomā. Mākslinieka noformētāja amata pienākumi ir ar citu specifiku. Mākslas zinātne māca komunicēt un veidot
vizuālus kadrus, saistībā ar reklāmas tēla veidošanu un fotografēšana nebija kompozīcijas, bet pasākumu fotografēšana.
Atbildētāja pastāvīgi apmeklēja kursus, arī starptautiskus. Atzina, ka viņai nav izglītības sabiedriskajās attiecībās.
Paskaidroja, ka /pers. I/ salīdzinoši nesen ieguva bakalaura grādu, bet /pers. H/ tikai mācās. Minētais norāda, ka vismaz vienai no
viņām izglītība ir sliktāka nekā atbildētājai. Nav ievērots Darba likumā noteiktais un šis amats atbildētājai nav piedāvāts.
Lūdz vērst uzmanību revīzijas ziņojumam, no kura izriet, ka nav saprotams, kādi bija šie saimnieciskie, organizatoriskie, tehnoloģiskie
un līdzīga rakstura pasākumi, kuru dēļ nebija iespējams saglabāt atbildētājas amata vietu.
Atbildētāja rakstveidā vērsās pie prasītāja. Vēlējās strādāt amatā saistībā ar sabiedrisko attiecību speciālista pienākumiem.
Motīvu daļa
[5] Noklausoties pušu pārstāvja paskaidrojumus tiesas sēdē, iepazīstoties ar lietas materiāliem un novērtējot lietas izskatīšanas
gaitā gūtos pierādījumus, tiesa uzskata, ka prasība ir noraidāma.
Lietā nav strīda, ka 2011.gada 28.novembrī starp Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūru, tās direktora /pers. N/ personā, un
/pers. C/ noslēgts darba līgums, ar kuru atbildētāja ir pieņemta darbā Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras fotogrāfa
amatā uz nenoteiktu laiku. Minētais ir pierādīts ar 2011.gada 28.novembra Darba līgumu Nr.2-9/2011-21 (l.l.9-11).
Lietā nav strīda, ka atbildētāja ir Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras darbinieku arodbiedrības biedrs. Minētais ir
pierādīts ar darbinieka apliecinājumu par dalību arodbiedrībā.
2014.gada 3.februārī Ķekavas novada pašvaldība iesniedza tiesā prasību par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar /pers. C/,
pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu un apstākli, ka arodbiedrība nepiekrīt darba tiesisko attiecību
izbeigšanai ar darbinieku.
[6] Prasītājs norāda, ka Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūra tika likvidēta un izveidoti kultūras centri. Atbildētājas
amata vieta tika likvidēta.
Atbildētāja uzskata, ka prasītājs nepietiekami ir izvērtējis fotogrāfa amata nepieciešamību un nav konsultējies ar darbinieku
pārstāvjiem, kā tas ir pielīgts Ķekavas novada pašvaldības aģentūras darba koplīgumā.
Ar lietas materiāliem pievienoto Ķekavas novada domes 2013.gada 27.septembra ārkārtas sēdes lēmumu ir pierādīts, ka
pašvaldība nolēma likvidēt Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūru līdz 2013.gada 31.decembrim un izveidot Baložu pilsētas
kultūras centru, Ķekavas pagasta kultūras centru, Daugmales pagasta kultūras centru un Tūrisma koordinācijas centru (l.l.12-14).
Iepriekš minētā lēmuma 16.punktā ir nolemts noteikt, ka Ķekavas novada pašvaldība, Baložu pilsētas kultūras centrs, Ķekavas
pagasta kultūras centrs, Daugmales pagasta kultūras centrs, Tūrisma koordinācijas centrs un Jaunatnes iniciatīvu centrs ir Ķekavas
novada pašvaldības kultūras aģentūras funkciju, tiesību, saistību, finanšu līdzekļu, mantas, lietvedības un arhīva pārņēmēja.
Tiesa atzīst, ka minēto ir pierādīts, ka notikusi Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras reorganizācija tādējādi, ka
Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūra tika likvidēta, bet tās saistību un tiesību pārņēmēji ir noteikti Ķekavas novada
pašvaldība, Baložu pilsētas kultūras centrs, Ķekavas pagasta kultūras centrs, Daugmales pagasta kultūras centrs, Tūrisma
koordinācijas centrs un Jaunatnes iniciatīvu centrs.
Ar Ķekavas novada domes 2013.gada 1.oktobra rīkojumu Nr.1-21/13/282 ir izveidota Ķekavas novada pašvaldības kultūras
aģentūras likvidācijas komisija (l.l.15). Par likvidācijas komisijas priekšsēdētāju ir iecelta /pers. O/.
2013.gada 8.novembrī Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras Likvidācijas komisijas priekšsēdētāja ir parakstījusi
rīkojumu Nr.2-1/13/230, kurā ir nolemts no 2013.gada 30.decembra likvidēt septiņas amata vietas, tai skaitā fotogrāfa amata vietu,
kuru ieņēma atbildētāja.
[6.1] Atbildētāja norāda, ka darba devējs nav konsultējies ar darbinieku un darbinieku pārstāvi par plānoto lēmumu.
Ķekavas novada pašvaldības aģentūras „Ķekavas kultūras aģentūra” darba koplīguma 2.1.2 punktā ir noteikts, ka darba devējs
apņemas vismaz 14 dienas pirms lēmuma pieņemšanas, kas var skart darbinieku intereses vai būtiski ietekmēt darba samaksu,
darba apstākļus un nodarbinātību Ķekavas kultūras aģentūrā, informēt darbinieku un administrācijas arodorganizācijas pārstāvjus par
plānoto lēmumu (l.l.57).
Lietā nav gūti pierādījumi, ka pirms 2013.gada 8.novembra lēmuma pieņemšanas par septiņu amata vietu likvidēšanu,
sarunas ar darbiniekiem vai arodorganizāciju būtu notikušas.
Tomēr minēto apstākli tiesa neuzskata par pietiekamu, lai noraidītu prasību par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar
atbildētāju, jo konsultāciju neesamība pati par sevi vēl nenozīmē, ka ir pamats saglabāt atbildētājas amatu.
[6.2] Atbildētāja norāda, ka fotogrāfa amata vietas likvidācija ir nepietiekami izvērtēta un uz tās nepieciešamību norāda apstāklis,
ka atbildētāja dīkstāves laikā ir nodarbināta un veikusi savus fotogrāfa pienākumus. Arī Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā ir norāde
uz iestādes likvidācijas nepietiekamu izvērtēšanu.
Prasītājs neapstrīd, ka atbildētājai ir noteikta dīkstāve un dīkstāves laikā atbildētājai ir uzdots veikt pienākumus, kurus viņa
iepriekš ir pildījusi. Tomēr prasītājs norādīja, ka atbildētājas nodarbinātība nenozīmē, ka šis amats ir nepieciešams, bet tas tika darīts,
lai atslogotu citus darbiniekus un tāpēc, ka atbildētājai tāpat ir jāmaksā par dīkstāvi.
Ar lietas materiāliem pievienoto Ķekavas novada pašvaldības 2014.gada 24.februāra rīkojumu Nr.5-6.2/14/65 ir pierādīts, ka
/pers. C/ ir noteikts izpildīt Sabiedrisko attiecību un konsultatīvās daļas vadītājas dotos uzdevumus (l.l.103). Arī 2013.gada 17.aprīlī
Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektors ar rīkojumu Nr.5-6.2/14/147 ir uzdevis atbildētājai pildīt Sabiedrisko attiecību un
konsultatīvās daļas vadītāja dotos darba uzdevumus (l.l.119).
Tiesa neuzskata, ka atbildētājas nodarbinātība liecinātu, par fotogrāfa amata kā atsevišķa amata nepieciešamību. Tiesību normas
neuzliek darba dēvējam pienākumu atstādināt darbinieku, ar kuru vēlas pārtraukt darba tiesiskās attiecības, no darba vai noteikt
viņam dīkstāvi. Darba devējs tiesīgs nodarbināt viņu līdz pat darba tiesisko attiecību pārtraukšanas brīdim. Tomēr minētais
nepārprotami norāda, ka tieši sabiedrisko attiecību nodaļa veic funkcijas, kuras agrāk ietilpa atbildētājas kā fotogrāfes darba
pienākumos.
2014.gada 14.maija Latvijas Republikas Valsts kontroles Revīzijas ziņojuma 249.punktā ir teikts, ka izvērtējot revidējamās vienības
iesniegtos ar Kultūras aģentūras likvidāciju saistītos dokumentus, konstatēts, ka šajos dokumentos nav minēts pamatojums un
argumenti, kas apliecinātu Pašvaldības rīcības nepieciešamību atkarībā no lietderīguma, efektivitātes un citiem normatīvajā aktā
noteiktajiem pamatprincipiem.
Tiesa atzīst, ka Valsts kontroles Revīzijas ziņojumā ir konstatēts, ka pašvaldība nav pietiekami izvērtējusi Ķekavas novada
pašvaldības kultūras aģentūras likvidācijas nepieciešamību, tomēr minētais konstatējums nepadara pašvaldības lēmumus par
Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras likvidāciju par spēkā neesošiem. Tāpat ziņojums nepadara par spēkā neesošu
Ķekavas novada pašvaldības kultūras aģentūras likvidācijas komisijas priekšsēdētājas rīkojumu par atbildētājas amata likvidēšanu.
Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja apgalvojumu, ka tiesas kompetencē neietilpst to apstākļu izvērtēšana, kas bija par pamatu
iestādes likvidācijai vai amata vietas samazināšanai. Tiesai ir tikai jākonstatē, ka šāds fakts ir noticis un tas ir pierādāms ar iestādē
pieņemtajiem un spēkā esošiem lēmumiem un rīkojumiem.
Izvērtējot iepriekš minēto, tiesa secina, ka atbildētājas argumenti par to, ka prasītājs ir nepietiekami izvērtējis amata vietas
likvidācijas nepieciešamību un nav konsultējies ar darbinieku pārstāvjiem, neietekmē prasītāja tiesību prasīt darba tiesisko attiecību
izbeigšanu ar darbinieku, ja ir spēkā esoši iestādes lēmumi un rīkojumi par iestādes likvidāciju un darba vietas samazināšani.
[7] Atbildētāja norāda, ka prasītājs ir nokavējis prasības celšanas termiņu.
Darba likuma 110.panta ceturtajā daļā noteikts, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam, viena mēneša laikā
no atbildes saņemšanas dienas darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu.
Lietā nav strīda, ka prasītājs 2013.gada 28.novembrī ir lūdzis arodbiedrībai piekrišanu darba līguma izbeigšanai ar atbildētāju.
Minētais ir pierādīts ar 2013.gada 28.novembra Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras Likvidācijas komisijas
priekšsēdētājas iesniegumu Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras darbinieku arodbiedrības valdei (l.l.21-22). Ar
2013.gada 6.decembra Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras darbinieku arodbiedrības atbildi ir pierādīts, ka piekrišana
darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar atbildētāju nav dota (l.l.23).
Ar 2014.gada 7.janvāra Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras Likvidācijas komisijas priekšsēdētājas iesniegumu
Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras darbinieku arodbiedrības valdei ir pierādīts, ka prasītājs atkārtoti ir lūdzis
arodbiedrībai piekrišanu par darba līguma izbeigšanu ar atbildētāju (l.l.32-34). 2014.gada 15.janvārī ir saņemta atbilde, ka
arodbiedrība nepiekrīt darba līguma izbeigšanai ar atbildētāju.
Tiesa atzīst, ka prasītājs ir ievērojis Darba likuma 110.panta ceturtajā noteikto prasības celšanas termiņu, jo prasība tiesā ir celta
2014.gada 3.februārī, kas ir mazāk kā mēneša laikā no 2014.gada 15.janvārī saņemtās arodbiedrības atbildes.
Apstāklis, ka prasītājs iepriekš ir lūdzis piekrišanu arodbiedrībai un pēc tam mēneša laikā nav cēlis prasību, neliedz prasītājam to
darīt atkārtoti, ja netiek pārkāpti citi Darba likumā noteiktie darba līguma uzteikuma izteikšanas termiņi.
[8] Prasītājs lūdz izbeigt darba tiesiskās attiecības ar /pers. C/, pamatojoties uz Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punktu,
jo arodbiedrība nepiekrita darba tiesisko attiecību izbeigšanai ar darbinieku.
Darba likuma 101.panta pirmās daļas 9.punkta pamata, kurš nosaka, ka darba devējam ir tiesības rakstveidā uzteikt darba līgumu,
vienīgi pamatojoties uz apstākļiem, kas saistīti ar darbinieka uzvedību, viņa spējām vai ar saimniecisku, organizatorisku,
tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā (..) tiek samazināts darbinieku skaits.
Minētā panta ceturtajā daļā noteikts, ka uzteikt darba līgumu šā panta pirmās daļas 6., 7., 8. un 9.punkta minēto iemeslu dēļ ir
atļauts, ja darba devējam nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.
No minētajām tiesību normām izriet, ka darbinieku skaita samazināšanas dēļ darba tiesisko attiecību pārtraukšana ar darbinieku ir
pieļaujama tikai tādā gadījumā, ja darba devējam nav iespējams darbinieku nodarbināt citā darbā tai pašā vai citā uzņēmumā.
Savukārt Darba likuma 108.pantā ir noteikts, kā ir izvērtējami darbinieki, kuriem ir tiesības turpināt darba tiesiskās attiecības.
Tiesa konstatē, ka atbildētājas amats – fotogrāfs, bija vienīgais šāda veida amats Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūrā un
tas tika likvidēts. Līdz ar to prasītājam nebija jāizvērtē atbildētājas priekšrocības palikšanai darbā ar citu darbinieku priekšrocībām.
Tomēr prasītājam bija pienākums ievērot Darba likuma 101.panta ceturtajā daļā noteiktais pienākumus piedāvāt atbildētājai darbu tai
pašā vai citā uzņēmumā.
Lietā nav strīda, ka prasītājs ir piedāvājis atbildētājai mākslinieka noformētāja amatu Baložu pilsētas kultūras namā, bet atbildētāja no
tā ir attiekusies, jo viņai neesot atbilstoša kvalifikācija. Tāpat lietā nav strīda, ka atbildētājai ir Latvijas Mākslas akadēmijas izglītība.
Atbildētāja norādīja, ka viņai ir atbilstošas spējas sabiedrisko attiecību speciālista amatā, bet darba devējs minēto nav izvērtējis.
Atbildētājas pārstāve tiesas sēdē norādīja, ka atbildētāja iepriekš ir strādājusi kā sabiedrisko attiecību speciāliste Baložu pārvaldē,
bijusi Stratēģijas un procesa vadītāja Kultūras aģentūrā un bijusi Doles tautas nama vadītāja. Prasītājs neapstrīdēja, ka atbildētāja
iepriekš ir strādājusi šajos amatos.
Lietā nav gūti pierādījumi, ka prasītājs, izvērtējot atbildētājas atbilstību vienam vai otram amatam būtu ņēmis vērā arī atbildētājas
iepriekš gūto pieredzi citos amatos. Kaut arī prasītājs norādīja, ka ir izvērtējis atbildētājas personas lietas dokumentus, lietā nav
pierādīts, ka prasītājs ir vērtējis kaut ko vairāk, kā tikai atbildētājas izglītību.
Turklāt tiesai ir pamats apšaubīt prasītāja norādīto, ka pašvaldībā bija tikai noformēšanas mākslinieka, vokālā pedagoga, tautas deju
kolektīva vadītāja, kormeistara un vokālā ansambļa vadītāja amati Baložu pilsētas kultūras namā. Tiesa konstatē, ka 2013.gada
8.novembrī Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras Likvidācijas komisijas priekšsēdētāja izsūtīja Ķekavas novada
pašvaldības iestādēm pieprasījumu sniegt informāciju par vakantajām vietām. Tai skaitā pieprasījums tika izsūtīts arī Ķekavas novada
pašvaldības izpilddirektoram. Lietā nav gūti pierādījumi, ka Ķekavas novada pašvaldības izpilddirektors būtu ziņojis par vakantajām
darbinieku amata vietām. Tomēr tiesai ir pamats uzskatam, ka šajā laika periodā Ķekavas novada pašvaldībā bija brīva Sabiedrisko
attiecību speciālista vieta.
Par minēto liecina 2014.gada 19.maija Ķekavas novada pašvaldības izziņa Nr.1-25/14/287, ar kuru ir pierādīts, ka Ķekavas novada
pašvaldībā sabiedrisko attiecību un konsultatīvā atbalsta daļā par sabiedrisko attiecību speciālistu strādā /pers. I/ no 2013.gada
22.oktobra un /pers. H/ no 2014.gada 2.janvāra.
Tiesa konstatē, ka rīkojums par atbildētājas amata vietas likvidāciju bija pieņemts 2013.gada 8.novembrī, līdz ar to atzīstams, ka
darbiniece /pers. H/ Sabiedrisko attiecību konsultatīvā atbalsta daļā ir uzsākusi darbu jau pēc tam, kad bija izlemts par atbildētājas
darba vietas likvidāciju. Savukārt otra darbiniece darbu ir uzsākusi 2013.gada 22.oktobrī, tas ir pēc tam, kad bija izlemts par Ķekavas
novada pašvaldības Kultūras aģentūras likvidāciju 2013.gada 27.septembrī.
Par to, ka prasītājs nav vērtējis visas iespējas nodarbināt darbinieci citos amatos pašvaldībā un tās iestādēs, liecina arī tas apstāklis,
ka 2013.gada 8.novembra Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras Likvidācijas komisijas priekšsēdētājas rīkojuma nr.2-
1/13/230 2.punktā rīkojuma izdevējs ir analizējis Augstākās tiesas praksi attiecībā uz darbinieka priekšrocību novērtējuma
nepieciešamību darbinieku skaita samazināšanas gadījumā. Norādīts, ka novērtējums nav nepieciešams, ja paredzēts atlaist vienīgo
darbinieku, kas veica uzņēmumā attiecīgo darbu (l.l.16). Tiesa atzīst par pamatotu prasītāja norādi, ka nav nepieciešams izvērtēt
atbildētājas priekšrocības palikšanai amatā, bet atbildētājas spēju izvērtēšana ir nepieciešama, lai izlemtu par atbildētājas spējām
ieņemt citus amatus.
Turklāt, kā tiesas sēdē norādīja atbildētājas pārstāve, prasītāja atsauce uz to, ka sabiedrisko attiecību speciālistam ir nepieciešama
žurnālistikas izglītība nav pamatota, jo darbiniecei /pers. H/, kura ir pieņemta darbā 2014.gada 2.janvārī nav šim amatam atbilstošas
izglītības. Prasītājs nevarēja iesniegt pierādījums, ka norādītu uz pretējo.
Tiesa atzīst, ka nav gūti pierādījumi, ka prasītājs būtu izvērtējis ne tikai atbildētājas izglītību, bet arī spējas, un būtu piedāvājis
viņai brīvās amata vietas atbilstoši spējām.
[9] Atbildētāja savos paskaidrojumos, norāda, ka prasītājs ir pieļāvis atšķirīgu attieksmi pret darbinieci, jo viņa ir vienā politiskā
partijā ar /pers. V/. Starp darba līguma uzteikuma pamatiem nav norādīts tāds kritērijs, ka pašvaldības darbiniekam ir jāatrodas vienā
politiskā partijā ar pašvaldības priekšsēdētāju, tādēļ šis subjektīvais darba līguma uzteikuma pamats nav atzīstams par tiesisku darba
attiecību izbeigšanas pamatu. Uzskata, ka tādējādi prasītājs vēlas atbrīvoties no nevēlamiem darbiniekiem.
Darba likuma 29.pants nosaka, ka dibinot darba tiesiskās attiecības, kā arī darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši
paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību, vai kvalifikācijas
paaugstināšanu, kā arī uzteicot darba līgumu, aizliegta atšķirīga attieksme atkarībā no darbinieka dzimuma.
Savukārt minētā panta devītajā daļā noteikts, ka šā panta, kā arī šā likuma 32.panta pirmās daļas, 34., 48., 60. un 95.panta
noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar attiecīgo tiesību būtību, attiecas arī uz atšķirīgas attieksmes aizliegumu atkarībā no darbinieka
rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā
vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai citiem apstākļiem.
Tiesa konstatē, ka prasītāja savos paskaidrojumos ir norādījusi, ka uzskata, ka pret viņu tiek izmantota atšķirīga attieksme,
pamatojoties uz politisko pārliecību. Kaut arī lietā nav gūti pierādījumi par to, ka atbildētāja un /pers. V/ ir vienā partijā, kas ir atšķirīga
no pašvaldības priekšsēdētāja politiskās partijas, prasītājs šo atbildētājas argumentu nav apstrīdējis.
Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajā daļā noteiktajam, ka pusei nav jāpierāda fakti, kurus likumā noteiktajā
kārtībā nav apstrīdējusi otra puse, tiesa atzīst, ka atbildētājai nav jāpierāda fakts, ka viņa ir vienā politiskā partijā ar /pers. V/ un tā ir
atšķirīga no tās politiskās partijas, kurā ir pašvaldības priekšsēdētājs.
Atbilstoši Darba likuma 29.panta trešajā daļā un devītajā daļā noteiktajam, ja darbinieks ir norādījis uz apstākļiem, kas varētu
būt par pamatu darbinieka diskriminācijai, tad darba devēja pienākums ir pierādīt, ka atšķirīga attieksme nav bijusi vai tā ir bijusi
pamatota ar veicamā darba specifiku.
Tiesa konstatē, ka prasītājs nav iesniedzis tiesā pierādījumus, ka atšķirīga attieksme pret atbildētāju viņas politiskā pārliecības dēļ
nav notikusi. Līdz ar to atzīstams, ka lietā nav gūti pierādījumi, ka, uzsakot darba līgumu, prasītājs ir vadījies tikai no darba likumā
noteiktajiem darba līguma uzteikšanas kritērijiem un nav pieļāvis atšķirīgu attieksmi pret atbildētāju.
[10] Kaut arī tiesa ir atzinusi, ka ir notikusi Ķekavas novada pašvaldības Kultūras aģentūras reorganizācija, to likvidējot, kā arī ir
notikusi atbildētājas amata vietas samazināšana, tiesai nav pamata izbeigt darba līgumu ar /pers. C/, jo tiesa nekonstatēja, ka
prasītājs būtu izvērtējis atbildētājas spējas ieņemt pašvaldībā esošos brīvos amatus un nepierādīja, ka nav pieļāvis atšķirīgu
attieksmi. Līdz ar to, tiesa secina, ka prasība par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu ar /pers. C/ ir noraidāma.
[11] Atbildētāja lūdz piedzīt ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 150,00 apmērā.
Civilprocesa likuma 44.panta trešajā daļā noteikts, ja prasību noraida, ar lietas vešanu saistītos izdevums piespriež no prasītāja par
labu atbildētājam.
Ar lietas materiāliem pievienoto Latvijas zvērinātu advokātu kolēģijas kvīti Nr.00540 ir pierādīts, ka atbildētājai ir radušies izdevumi
EUR 150,00 apmērā, kas ir samaksāti zvērinātai advokātei Ilzei Kajakai.
Civilprocesa likuma 44.panta pirmās daļas 1.punkta e) apakšpunktā ir noteikts, ka ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi
šādos apmēros: izdevumi advokāta palīdzības samaksai atlīdzināmie izdevumi advokāta palīdzības samaksai prasībās, kurām nav
mantiska rakstura, to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 2850 euro.
Ņemot vērā, ka tiesa prasību ir noraidījusi, un izdevumi advokāta palīdzības saņemšanai nepārsniedz Civilprocesa likuma 44.panta
pirmās 1.punktā noteikto apmēru, tad no prasītāja par labu atbildētājai ir piedzenami ar lietas vešanu saistītie izdevumi EUR 150,00
apmērā.
[12] Atbilstoši Civilprocesa likuma 42.panta otrajā daļā un 39.pantā noteiktajam, no prasītāja par labu valstij ir piedzenami ar lietas
izskatīšanu saistītie izdevumi, kas nav samaksāti līdz lietas izskatīšanai EUR 3,66 apmērā, kas veidojas, ja no tiesas izdevumiem,
kas radušies lietas izskatīšanas laikā EUR 8,36 atņem prasītāja samaksātos ar lietas izskatīšanu saistītos uzdevumus EUR 4,70.
[13] Atbilstoši Civilprocesa likuma 204. 1 pantā noteiktajam, sprieduma izpildei nosakāms labprātīgās izpildes termiņš 10 dienas
no sprieduma spēkā stāšanās dienas.
Rezolutīvā daļa
Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8., 34., 42., 92., 93., 96., 97., 193., 194., 204.1, tiesa
no sp ri e d a
noraidīt Ķekavas novada pašvaldības prasību par 2011.gada 28.novembra darba līguma izbeigšanu ar /pers. C/.
Piedzīt no Ķekavas novada pašvaldības, reģistrācijas numurs 90000048491, par labu /pers. C/, personas kods /personas
kods/, ar lietas vešanu saistītos izdevumus EUR 150,00 apmērā.
Piedzīt no Ķekavas novada pašvaldības, reģistrācijas numurs 90000048491, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos
izdevumus EUR 3,66 apmērā.
Noteikt sprieduma labprātīgai izpildei termiņu - 10 dienas no sprieduma stāšanās spēkā. Labprātīgi izpildot nolēmumu daļā par ar
lietas izskatīšanu saistīto izdevumu piedziņu valsts labā, maksājumu apliecinošu dokumentu norādītajā termiņā iesniegt Rīgas rajona
tiesā.
Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā apelācijas kārtībā 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, sūdzību
iesniedzot Rīgas rajona tiesā.
Pilns spriedums sastādīts 2014.gada 21.jūlijā.
Tiesnese