Appeal dismissed; court upheld police decision on drug-impaired driving despite medical prescription defense.

Lieta Nr. A42362505,

143/AA43-0178-09/3

SPRIEDUMS

Latvijas tautas vārdā

Rīgā 2009.gada 8.janvārī

Administratīvā apgabaltiesa šādā sastāvā:

tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere,

tiesneses Z.Kupce un M.Osmane,

piedaloties pieteicējam A.B. un pieteicēja pārstāvim E.Dž., atbildētājas

Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes pārstāvei Gitai Podniecei,

atklātā tiesas sēdē izskatīja administratīvā pārkāpuma lietu, kas ierosināta,

pamatojoties uz A.B. (/dzēsts personas kods/) pieteikumu par Jelgavas

pilsētas un rajona policijas pārvaldes 2005.gada 28.jūnija lēmuma Nr.B/34

atcelšanu, sakarā ar A.B. apelācijas sūdzību par Administratīvās rajona

tiesas 2007.gada 6.novembra spriedumu.

Aprakstošā daļa

[1] 2005.gada 10.maijā Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes

Ceļu policijas nodaļas speciāliste policijas leitnante sastādīja protokolu par

administratīvo pārkāpumu Nr.KP 048922 (turpmāk – Protokols), kurā

norādīja, ka A.B. 2005.gada 7.aprīlī plkst.22.15 Jelgavā no degvielas

uzpildes stacijas (turpmāk – DUS) „Statoil” Brīvības bulvārī uz Garozas

ielas pusi vadīja automašīnu Honda Civic ar valsts reģistrācijas numuru

/dzēsta numura zīme/ (turpmāk – a/m Honda). A.B. veica kreiso

pagriezienu, neievērojot ceļa zīmes 402 „Braukt pa labi” prasības, nevarēja

uzrādīt derīgu transporta līdzekļa īpašnieka civiltiesiskās atbildības

obligātās apdrošināšanas polisi, kā arī vadīja automašīnu, atrodoties

narkotisko vielu ietekmē. Protokolā norādīts, ka A.B. pārkāpa 2004.gada

29.jūnija Ministru kabineta noteikumu Nr.571 „Ceļu satiksmes noteikumi”

(turpmāk – Ceļu satiksmes noteikumi) 39.2., 236., 35.3., 293.2. punktu, ka

atbildība par šiem pārkāpumiem paredzēta Latvijas Administratīvo

pārkāpumu kodeksa (turpmāk – LAPK) 149.15panta piektajā daļā,

149.24panta otrajā daļā un 149.22panta pirmajā daļā.

[1.1] 2005.gada 13.maijā Jelgavas pilsētas un rajona policijas

pārvaldes Ceļu policijas nodaļas priekšnieka vietnieks pieņēma lēmumu

Nr.022/KP048922 (turpmāk – Sākotnējais lēmums), ar kuru A.B. saskaņā ar

LAPK 149.15panta piektajā daļā, 149.24panta otrajā daļā un 149.22panta

pirmajā daļā minētajiem pārkāpumiem piemēroja naudas sodu 450 latu

apmērā un visu kategoriju transportlīdzekļu vadītāja tiesību atņemšanu uz

24 mēnešiem.

Par Sākotnējo lēmumu A.B. iesniedza sūdzību.

[1.2] Ar Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes 2005.gada

28.jūnija lēmumu Nr.B/34 (turpmāk – Lēmums) tika atstāts negrozīts

Sākotnējais lēmums, bet A.B. sūdzība noraidīta.

[2] 2005.gada 28.jūlijā Administratīvajā rajona tiesā saņemts A.B.

(turpmāk arī – pieteicējs) pieteikums par Lēmuma atcelšanu, kas pamatots

ar turpmāk minētajiem argumentiem.

[2.1] Pieteicējs sodīts par automašīnas vadīšanu it kā narkotisko vielu

ietekmē, taču viņš tādu pārkāpumu nav izdarījis, jo viņa organismā

konstatētās vielas nav narkotiskas, bet gan ārsta izrakstīti medikamenti

„Homeovox”, „Amopen”, „Tussipini” sīrups un kompleksais priežu sīrups,

kurus lietoja slimības dēļ. Nevienā no šo zāļu lietošanas instrukcijām nav

norādīts, ka tajos ir narkotiskās vielas un ka to lietošanas laikā aizliegts

vadīt transportlīdzekli. Līdz ar to pieteicēju nevar vainot pārkāpuma

izdarīšanā, jo viņš nevarēja zināt un viņam nevajadzēja zināt, ka šie

medikamenti satur narkotiskās vielas. Pieteicēja darbības nav izdarītas ne

ar nodomu, ne arī aiz neuzmanības.

[2.2] Lēmumā nav norādītas piemērotās tiesību normas, kas atteicas uz

morfīnu, jo nav norādes uz kādu no Ministru kabineta 2004.gada 20.janvāra

noteikumu Nr.35 „Noteikumi par Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu,

psihotropo vielu un prekursoru sarakstiem” (turpmāk – MK noteikumi

Nr.35) punktiem. Taču saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 67.panta

otrās daļas 7.punktu administratīvajam aktam jāsatur atsevišķs piemēroto

normu uzskaitījums, norādot normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai

apakšpunktu.

[2.3] Nepamatots ir policijas apgalvojums, ka pieteicējs lietojis

narkotikas, jo morfīns nav narkotika, bet gan medikaments. Narkoloģijas

valsts aģentūras mājas lapā www.narko.lv ir sniegta informācija par

narkotikām, kurā norādītas narkotikas kā ekstazīns un kokaīns, bet nav tāda

narkotika kā morfīns.

[3] Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes (turpmāk arī –

atbildētāja) rakstveida paskaidrojumā tiesai norādīja, ka pieteikumu

neatzīst. Paskaidrojums pamatots ar Lēmumā minētajiem argumentiem.

[4] Ar Administratīvās rajona tiesas 2007.gada 6.novembra spriedumu

A.B. pieteikums par Lēmuma atcelšanu noraidīts.

Spriedums pamatots ar turpmāk minētajiem motīviem.

[4.1] Tiesa norādīja, ka Lēmums, kas pieteicējam ir nelabvēlīgs

administratīvais akts, pamatots ar Ceļu satiksmes noteikumu 39.2., 236.,

35.3 un 293.2 punktu un LAPK 149.15panta piekto daļu, 149.24panta otro

daļu un 149.22panta pirmo daļu.

[4.2] Saskaņā ar LAPK 149.15panta piekto daļu par transportu līdzekļa

vadīšanu atrodoties narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo

vielu ietekmē, transporta līdzekļa vadītājam uzliek naudas sodu no 400

līdz 500 latu apmērā un atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz 2

gadiem.

Tiesa norādīja, lai izvērtētu, vai persona ir vainīga LAPK 149.15panta

piektajā daļā paredzētā pārkāpuma izdarīšanā, nepieciešams konstatēt, vai

viņa vadīja transportlīdzekli un vai viņai ir konstatēts narkotisko,

psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu iespaids.

[4.3] A.B. neapstrīd faktu, ka 2005.gada 7.aprīlī viņš vadīja

automašīnu. A.B. apstrīd 2007.gada 7.aprīlī veiktās medicīniskās pārbaudes

narkotisko (psihotropo) vielu ietekmes noteikšanai rezultātus, ka ir

konstatēta narkotiku lietošanas ietekme, pamatojoties uz faktu, ka viņš nav

lietojis narkotiskās vielas, bet gan medikamentus.

[4.4] Atbilstoši LAPK 243.panta noteikumiem pierādījumi

administratīvā pārkāpuma lietā ir jebkuri fakti, uz kuru pamata institūcijas

(amatpersonas) likumā noteiktajā kārtībā nosaka administratīvā pārkāpuma

esamību vai neesamību, pie administratīvās atbildības sauktās personas

vainu un citus apstākļus, kam ir nozīme lietas pareizā izlemšanā.

Šos faktus konstatē ar šādiem līdzekļiem: ar protokolu par

administratīvo pārkāpumu, ar tās personas paskaidrojumiem, kuru sauc pie

administratīvās atbildības, ar cietušā un liecinieku liecībām, eksperta

atzinumu, lietiskajiem pierādījumiem, protokolu par priekšmetu un

dokumentu izņemšanu, citiem dokumentiem, kā arī pārkāpumus

fiksējošiem tehniskiem līdzekļiem (braukšanas ātruma noteikšanas

mērierīces, mērierīces alkohola koncentrācijas noteikšanai izelpotajā gaisā,

foto, video u.tml.).

Savukārt LAPK 244.pants noteic, ka institūcija (amatpersona)

pierādījumus novērtē pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota uz

vispusīgi, pilnīgi un objektīvi izpētītiem visiem lietas apstākļiem to

kopumā, pēc likuma un tiesiskās apziņas.

[4.5] Tiesa lietā konstatēja turpmāk minētos pierādījumus.

[4.5.1] Protokols sastādīts par to, ka 2005.gada 7.aprīlī plkst.22.15

Jelgavā no DUS „Statoil” Brīvības bulvārī uz Garozas ielas pusi A.B. vadīja

automašīnu, veica kreiso pagriezienu, neievērojot ceļa zīmes 402 „Braukt

pa labi” prasības, nevarēja uzrādīt derīgu transporta līdzekļa īpašnieka

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi, kā arī vadīja

automašīnu atrodoties narkotisko vielu ietekmē.

Pie Protokola sastādīšanas A.B. nekādas pretenzijas jeb iebildumus par

Protokolā konstatētajiem pārkāpuma apstākļiem nav izteicis.

[4.5.2] Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.63 narkotisko

(psihotropo) vielu ietekmes noteikšanai (turpmāk – medicīniskās pārbaudes

protokols Nr.63) 2005.gada 7.aprīli konstatēts, ka A.B. ir paplašinātas acu

zīlītes, kustības netraucētas, Romberga pozā stabils, pirkstu deguna proves

izpilda precīzi, ir roku pirkstu tremors, domāšana, uztvere, atmiņa, runa

netraucēta. Iespējamie psihotiskie traucējumi nav. Šā protokola 6.ailē, kurā

jānorāda ziņas par narkotisko, psihotropo, vielu lietošanu, norādīts, ka lieto

sīrupus pret saaukstēšanos. Protokola 7.ailē, kurā uzrāda laboratorisko

izmeklējumu rezultātus, norādīts, ka urīnā atrasts morfīns. Protokola 8.ailē

sniegts atzinums, ka A.B. ir konstatēta narkotiku lietošanas ietekme.

Pieteicējs 2005.gada 13.maijā parakstījis minēto protokolu.

[4.5.3] No ķīmiski–toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.1982

(medicīniskās pārbaudes protokola Nr.63 pielikums) izriet, ka, veicot A.B.

urīna izmeklēšanu, atrasts morfīns.

[4.5.4] No policijas darbinieka R.K. ziņojuma izriet, ka 2005.gada

7.aprīlī R.K., veicot dienesta pienākumus ap plkst.22.15 ievēroja

automašīnu, kas izbrauca no DUS „Statoil” Brīvības bulvārī uz Garozas

ielu un veica kreiso pagriezienu, pārkāpjot ceļa zīmes 402 „Braukt pa labi”

prasības. Vadītājs A.B. nevarēja uzrādīt derīgu transporta līdzekļa īpašnieka

civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas polisi. Tā kā A.B. pēc

operatīvās informācijas ir iespējamo narkotisko vielu lietotāju sarakstā,

viņš tika nogādāts uz narkoloģisko ekspertīzi, jo radās aizdomas par

iespējamo narkotisko vai psihotropo vielu lietošanu.

[4.6] Tiesa norādīja, ka Ministru kabineta 2005.gada 11.janvāra

noteikumi Nr.15 „Kārtība, kādā nosakāma alkohola koncentrācija asinīs un

izelpotajā gaisā un konstatējams narkotisko vai citu apreibinošo vielu

iespaids”(turpmāk – MK noteikumi Nr.15) nosaka kārtību, kādā

konstatējama narkotisko vielu ietekme.

Saskaņā ar šo noteikumu 27.punktu medicīniskās pārbaudes protokolā,

citastarp apstiprina pārbaudāmās personas stāvokli. Minēto noteikumu

27.4., 27.5. un 27.7.apakšpunkts noteic šādus medicīniskās pārbaudes

protokolā apstiprināmos pārbaudītās personas stāvokļus:

1) ir konstatēts narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids;

2) nav konstatēts (..) narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, bet

ir novērojami funkcionālā stāvokļa traucējumi, līdz ar to nav ieteicama

transportlīdzekļa vadīšana;

3) ir konstatēts konkrētas vielas lietošanas fakts, bet nav konstatēts

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids.

Tiesa secināja, ka narkotisko vai psihotropo vielu lietošanas fakta

konstatēšana nav pietiekama, lai atzītu, ka pārbaudītā persona ir narkotisko

vai psihotropo vielu iespaidā. Lai personu atzītu par tādu, kurai ir

konstatēts narkotisko vai psihotropo vielu iespaids, ir vienlaikus jākonstatē

gan konkrētas vielas lietošanas fakts, gan narkotisko vai psihotropo vielu

ietekme uz pārbaudāmo personu.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 13.punktu medicīniskā pārbaude

ietver:

1) narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu lietošanas

faktu pārbaudi pēc pārbaudāmā transportlīdzekļa vadītāja vārdiem;

2) ārējā izskata (tai skaitā miesas bojājumu esības vai neesības),

psihiskā un emocionālā stāvokļa, uzvedības, runas, veģetatīvi somatiskā

stāvokļa un kustību koordinācijas pārbaudi;

3) alkohola, narkotisko vai citu apreibinošo vielu vai medikamentu

lietošanas fakta laboratorisku noteikšanu un pārbaudes rezultātu fiksēšanu

pārbaudes protokolā.

Tiesa secināja, ka narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids

medicīniskās pārbaudes protokolā tiek konstatēts, laboratoriski nosakot

konkrētas narkotiskās vielas lietošanas faktu, kā arī novērtējot klīniskos

simptomus (uzvedību, runu, veģetatīvi somatisko stāvokli u.c.).

[4.7] Tiesa konstatēja, ka A.B. 2005.gada 7.aprīlī saskaņā ar MK

noteikumiem Nr.15 ir veikta medicīniskā pārbaude narkotisko, psihotropo

vai toksisko vielu ietekmes noteikšanai. Ķīmiski toksikoloģiskās

izmeklēšanas rezultātā Nr.1982 izdarīts slēdziens, ka A.B. urīnā atrasts

morfīns. Medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.63 ir dots atzinums, ka A.B.

ir konstatēta narkotiku lietošanas ietekme. Tāpat minētajā protokolā

konstatēts, ka A.B. ir paplašinātas acu zīlītes, kā arī ir roku pirkstu tremors.

Morfīns saskaņā ar likumu „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un

piemērošanas kārtību” ir iekļauts 1.saraksta 16.punktā – aizliegtās sevišķi

bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas –

preparāti, kas izgatavoti no jebkura veida magonēm, ja tie satur narkotiski

aktīvos opija alkaloīdus: morfīnu, kodeīnu, tebaīnu (ekstrakti, uzlējumi un

novārījumi ar aktīvās vielas saturu jebkurā daudzumā). Līdz ar to nav

pamatots pieteicēja apgalvojums, ka morfīns nav narkotika, bet gan

medikaments.

[4.8] Ņemot vērā iepriekš minēto, tiesas ieskatā ar Protokolu,

medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.63, ķīmiski–toksikoloģiskās

izmeklēšanas rezultātiem Nr.1982, policijas darbinieka R.K. ziņojumu ir

pierādīts fakts, ka A.B. 2005.gada 7.aprīlī plkst.22.15 Jelgavā vadīja

automašīnu, atrodoties narkotisko vielu iespaidā.

[4.9] Tiesa norādīja, ka nepamatots ir pieteicēja pārstāvja tiesas sēdē

izteiktais arguments, ka Lēmums pieņemts, ignorējot MK noteikumos

Nr.15 paredzēto kārtību.

[4.9.1] Kā minēts iepriekš, medicīniskā pārbaude, kādā konstatējams

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaids, atbilstoši MK noteikumu

Nr.15 13.punktam, ietver sevī vairākas medicīniskās manipulācijas, kas

tiek konstatētas medicīniskās pārbaudes protokolā, laboratoriski nosakot

konkrētas narkotiskās vielas lietošanas faktu, kā arī novērtējot klīniskos

simptomus (uzvedību, runu, veģetatīvi somatisko stāvokli u.c.) un

pārbaudāmās personas sniegto informāciju.

Saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 20., 23., 25., 26., 28. un 29.punktu,

lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, medicīniskajā

pārbaudē veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus (20.punkts).

Datus par materiālu paraugu ņemšanu ieraksta medicīniskās pārbaudes

faktu reģistrācijas žurnālā (23.punkts). Materiālu paraugus ķīmiski

toksikoloģiskajai izmeklēšanai nodod kopā ar nosūtījumu ķīmiski

toksikoloģiskajai izmeklēšanai, kurā norāda pārbaudāmā transportlīdzekļa

vadītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu vai dzimšanas gadu, adresi,

nosūtītāju iestādi, tās ārstniecības personas vārdu un uzvārdu, kura ņēma

paraugu, materiālu uzskaitījumu, īsu lietas apstākļu aprakstu, medicīniskās

apskates rezultātus, klīnisko diagnozi, protokola numuru un adresi, uz kuru

nosūtāma atbilde (25.punkts). Pēc analīžu rezultātu saņemšanas ārsts, kurš

veicis medicīnisko pārbaudi, sniedz galīgo atzinumu, sastāda medicīniskās

pārbaudes protokolu (divos eksemplāros), piešķir tam numuru, kā arī

ieraksta medicīniskās pārbaudes faktu reģistrācijas žurnālā. Ja

transportlīdzekļa vadītājs, kuram veikta medicīniskā pārbaude, nepiekrīt

analīžu rezultātiem, galīgo atzinumu sniedz un medicīniskās pārbaudes

protokolu sastāda pēc atkārtotas materiālu paraugu analīžu veikšanas

(26.punkts). Medicīniskās pārbaudes rezultātus pārbaudāmajam

transportlīdzekļa vadītājam paziņo mutiski. Pēc pārbaudāmā

transportlīdzekļa vadītāja mutiska pieprasījuma izsniedz rakstisku

medicīniskās pārbaudes atzinumu (28.punkts). Pārbaudāmais

transportlīdzekļa vadītājs medicīniskās pārbaudes protokolā ar parakstu

apliecina, ka medicīniskā pārbaude veikta viņam (29.punkts).

[4.9.2] No medicīniskās pārbaudes protokola Nr.63 ir redzams, ka

medicīnisko pārbaudi A.B. veicis Jelgavas narkoloģijas slimnīcas ārsts

narkologs G.V. 2005.gada 7.aprīlī. Protokolu parakstījis G.V. Dati par

materiālu paraugu ņemšanu ierakstīti medicīniskās pārbaudes faktu

reģistrācijas žurnālā. No ķīmiski–toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem

Nr.1982 redzams, ka pamatojoties uz ārsta narkologa G.V. nosūtījumu

eksperts–ķīmiķis izmeklējis A.B. asinis un urīnu. Analīzes noņemtas

2005.gada 7.aprīlī, saņemtas 2005.gada 13.aprīlī un izmeklēšana pabeigta

2005.gada 27.aprīlī. Jelgavas narkoloģiskajā slimnīcā analīžu rezultāti

saņemti 2005.gada 3.maijā. Pieteicējs medicīniskās pārbaudes protokolā

Nr.63 parakstījies 2005.gada 13.maijā.

[4.9.3] No lietas materiāliem tiesa nekonstatēja, ka medicīniskās

pārbaudes protokols Nr.63 tika sastādīts pirms analīžu rezultātu

saņemšanas kā to norāda pieteicējs. Minētā protokola 7.ailē fiksēti

laboratorisko izmeklējumu rezultāti. Veicot 2005.gada 7.aprīlī medicīnisko

pārbaudi, ārsts narkologs nevarēja konstatēt urīnā morfīnu, jo analīžu

rezultāti slimnīcā tika saņemti tikai 2005.gada 3.maijā. Līdz ar to ir

secināms, ka ārsts, kurš veica medicīnisko pārbaudi, ir sniedzis galīgo

atzinumu pēc analīžu rezultātu saņemšanas, sastādot medicīniskās

pārbaudes protokolu.

Tāpat lietā nav konstatējams, ka pieteicējs pēc analīžu noņemšanas

būtu slimnīcā interesējies par analīžu rezultātiem vai pieprasījis izsniegt

viņam rakstisku medicīniskās pārbaudes atzinumu. Ar pārbaudes

rezultātiem pieteicējs iepazinies 2005.gada 13.maijā, neizsakot nekādas

pretenzijas par to. Tādejādi nebija nekāda pamata pēc atkārtotas materiālu

paraugu analīžu veikšanas. Savukārt apstāklim, ka protokolā nav norādīts

datums, kad sniegts galīgais atzinums, nav nozīmes lietā, jo atzinums

sniegts par 2005.gada 7.aprīlī konstatētajiem faktiem, kas arī norādīts

medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.63.

[4.10] Tiesa norādīja, ka atbilstoši MK noteikumu Nr.15 20.punktam,

lai konstatētu narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, medicīniskajā

pārbaudē veic bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus. Kā izriet no

šo noteikumu 19.punkta bioloģiskā vide šo noteikumu izpratnē ir asinis,

urīns vai siekalas. Saskaņā ar minēto noteikumu 22.punktu, ja medicīnisko

pārbaudi narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida konstatēšanai nevar

veikt pilnā apjomā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaida

klīnisko simptomu noteikšana ir apgrūtināta pārbaudāmā transportlīdzekļa

vadītāja vispārējā stāvokļa dēļ, novērtē konstatējamos klīniskos simptomus

un veic laboratoriskos izmeklējumus divās dažādās bioloģiskajās vidēs.

Tiesa secināja, ka no minētās tiesību normas izriet, ka ir pieļaujama

medicīniskās izmeklēšanas veikšana divās dažādās bioloģiskajās vidēs,

tostarp asinīs un urīnā. Turklāt no minētās tiesību normas, kā arī

noteikumiem Nr.15 kopumā neizriet, ka personas atzīšanai par tādu, kas ir

narkotisko vielu iespaidā, būtu nepieciešams konstatēt narkotiskās vai

psihotropās vielas visās bioloģiskajās vidēs. Tieši otrādi, ievērojot

narkotisko vielu atšķirīgās ķīmiskās īpašībās, tostarp sadalīšanās ātrumu

dažādās vidēs, minēto noteikumu mērķis bija radīt tādu tiesisko

regulējumu, kas nodrošinātu visu aizliegto narkotisko un psihotropo vielu

efektīvu noteikšanu. Līdz ar to nepamatots ir pieteicēja arguments, ka

medicīniskajā pārbaudē nekādas aizliegtās vielas netika atrastas, jo A.B.

gadījumā asinīs nekas netika atrasts.

[4.11] Tiesa kritiski vērtēja A.B. pieteikumā minēto argumentu, ka

viņa organismā konstatētās vielas ir ārsta izrakstīti medikamenti

„Homeovox”, „Amopen”, „Tussipini” sīrups un kompleksais priežu sīrups,

kuru lietošanas instrukcijā nav norādes, ka tajos ir narkotiskā viela un tāpēc

nav konstatējama vainas forma – nodoms.

Tiesa norādīja, ka no Zāļu valsts aģentūras 2005.gada 25.augusta

vēstules Nr.1-3-13/820 izriet, ka neviens no iepriekšminētiem

medikamentiem nesatur narkotisko vielu – morfīnu. Līdz ar to A.B.

2005.gada 7.aprīlī bioloģiskajā vidē konstatētā narkotiskā viela – morfīns

nav identificējama ar medikamentu „Homeovox”, „Amopen”, „Tussipini”

sīrups un kompleksais priežu sīrups lietošanas faktu.

Nodoms vai neuzmanība raksturo administratīvā pārkāpuma sastāva

subjektīvo pusi. Subjektīvās puses esamību vai neesamību konstatē,

vērtējot objektīvo pusi. Tā kā tiesa vērtējot medicīniskās pārbaudes

protokolu Nr.63 atzina, ka pamatoti saskaņā ar MK noteikumiem Nr.15 ir

dots atzinums, ka pieteicējam konstatēta narkotiku lietošanas ietekme,

objektīvā puse liecina par subjektīvās puses – nodoma esamību, proti, A.B.

apzināti pieļāva tādu seku iestāšanos, kas liedz viņam vadīt

transportlīdzekli.

[4.12] Tiesa pilnībā piekrita pieteicējam tai ziņā, ka, piemērojot

administratīvo sodu, jāievēro nevainīguma prezumpcija – nevienu nevar

atzīt par vainīgu un sodīt, kamēr viņa vaina nav pierādīta likumā noteiktajā

kārtībā, saskaņā ar administratīvā procesa principu – in dubio pro civis,

(visas šaubas par labu cilvēkam) pierādīšanas nastai jāgulstas pēc iespējas

uz amatpersonu, un šaubu gadījumā risinājumam jābūt par labu indivīdam.

Publiskajās tiesībās visas šaubas par vainu tulkojamas par labu indivīdam.

Taču tiesas ieskatā konkrētajā lietā ir pietiekami pierādījumu un nepastāv

šaubas par to, ka pieteicējs ir izdarījis administratīvo pārkāpumu.

[4.13] Saskaņā ar LAPK 30.panta otro daļu, ja persona izdarījusi

vairākus administratīvos pārkāpumus, kas konstatēti vienlaicīgi, un tos

izskata viena un tā pati institūcija (amatpersona), administratīvais sods tiek

uzlikts tās sankcijas ietvaros, kura ir paredzēta par smagāko pārkāpumu.

Par smagāku pārkāpumu LAPK atzīst LAPK 149.15panta piektajā daļā

minēto pārkāpumu par transportu līdzekļa vadīšanu atrodoties narkotisko,

psihotropo, toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē. Par šādu

pārkāpumu transportlīdzekļa vadītāju soda ar naudas sodu no 400 līdz 500

latiem un atņem transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem.

Pieteicējam par Ceļu satiksmes noteikumu 39.2., 236., 35.3. un 293.2.

punktu pārkāpšanu tika piemērots administratīvais naudas sods 450 latu

apmērā un atņemtas transporta līdzekļa vadīšanas tiesības uz 2 gadiem.

Tiesa uzskatīja, ka, ņemot vērā lietas apstākļus, tas ir, to, ka pieteicējs

vienlaicīgi izdarīja vairākus administratīvos pārkāpumus, viņam

piemērotais sods uzskatāms par taisnīgu un samērīgu.

[5] A.B. iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot atcelt Administratīvās

rajona tiesas 2007.gada 6.novembra spriedumu, pamatojoties uz turpmāk

minētajiem argumentiem.

[5.1] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka pierādījumu vākšanā tika pieļauti

būtiski un nozīmīgi procesuāli pārkāpumi – tika pārkāpti MK noteikumi

Nr.15.

Tiesa nav ņēmusi vērā, ka administratīvo sodu var piemērot tikai

likumā noteiktajā kārtībā, ka sodu par administratīvo pārkāpumu var

piemērot tikai pamatojoties uz likumīgiem pierādījumiem, kuri iegūti

likumā noteiktajā kārtībā.

[5.2] Lēmums tika pieņemts, pārkāpjot likumā noteikto kārtību, kā arī

pierādījumi tika iegūti nelikumīgi, rupji pārkāpjot pierādījumu iegūšanas

noteikumus. Tika pārkāpta MK noteikumos Nr.15 26.punktā noteiktā

kārtība pārbaudes veikšanai, jo medicīniskās pārbaudes protokols tika

sastādīts pirms analīžu rezultātu saņemšanas, nevis pēc tam, kā to paredz

MK noteikumu Nr.15 26.punkts.

A.B. atsaucas uz Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamenta 2007.gada 22.jūnija spriedumu lietā Nr.SKA–299/2007, kurā

norādīts, ka administratīvā pārkāpuma protokols, kurā konstatēts, ka

pārkāpēja atteikšanās no pārbaudes alkohola koncentrācijas noteikšanai ir

administratīvi sodāma, ir sastādīts pirms medicīniskās pārbaudes protokola.

Arī pieteicēja gadījumā medicīniskās pārbaudes protokols sastādīts

pirms analīžu rezultātu saņemšanas, kā arī Protokolu policija sastādīja

pirms A.B. uzzināja analīžu rezultātus.

A.B. netika paziņoti pārbaudes rezultāti, kuriem viņš nepiekrita

saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 28.punktu. Tādējādi bez atkārtotu analīžu

veikšanas nevarēja sastādīt Protokolu. Šī atkārtotā pārbaude ir paredzēta

tieši gadījumiem, kuros ir iespējamas kļūdas, kuras iespējams novērst ar

atkārtotu pārbaudi. Tiesas sēdē tiks iesniegta Veselības ministrijas

2007.gada 31.oktobra vēstule Nr.5–01–11/4999, kurā norādīts, ka 50%

gadījumu atkārtotu pārbaužu gadījumā atzinums tiek mainīts attiecībā pret

vadītāju.

[5.3] Tiesa nav tulkojusi šaubas par labu A.B. Tā kā netika veikta

atkārtota pārbaude, pastāv pamatotas šaubas par A.B. vainu. Jāpieņem, ka

neveikto atkārtoto analīžu rezultāti būtu bijuši labvēlīgi A.B.

[5.4] Tiesa balstījusies uz medicīniskās pārbaudes dokumentiem,

kuriem nav juridiska spēka. Pieteicējs, atsaucoties uz Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumu lietā Nr.SKA-

24/2007, norāda, ka administratīvais sods tika piemērots, pamatojoties uz

medicīniskās pārbaudes protokolu Nr.63 un ķīmiski–toksikoloģiskās

izmeklēšanas rezultātiem Nr.1982, bet saskaņā ar Ministru kabineta

1996.gada 23.aprīļa noteikumu Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.154) 14.punktu

šiem dokumentiem nav juridiska spēkā.

Medicīniskās pārbaudes protokols Nr.63 sastādīts 2005.gada 7.aprīlī

20 dienas pirms izmeklēšanas pabeigšanas 2005.gada 27.aprīlī, kā tas

norādīts ķīmiski–toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātos Nr.1982.

Savukārt šiem rezultātiem nav juridiska spēka, jo dokumentam nav datuma.

[5.5] Tiesa nav ņēmusi vērā, ka medicīniskās pārbaudes protokolā

Nr.63 sniegtais atzinums neatbilst ķīmiski–toksikoloģiskās izmeklēšanas

rezultātiem Nr.1982, kuriem nav juridiska spēka un kuros nav norādīts

konkrēts morfīna daudzums.

[5.6] Tiesa nav noskaidrojusi, kas ir kodeīns un no kurienes A.B.

organismā varētu rasties morfīns.

Saskaņā ar Zāļu valsts aģentūras 2005.gada 25.augusta vēstuli

medikamentu – „Tussipini” sīrups un „Kompleksais priežu sīrups” – ko

A.B. lietoja, sastāvā ir kodeīns. Saskaņā ar www.narkomania.lv kodeīnam ir

saistība ar morfīnu. No iepriekš minētā interneta resursa var secināt, ka zāļu

morfīna vājākā forma ir kodeīns.

Gan morfīns, gan kodeīns ir opija alkoīdi. Secināms, ka, lietojot

medikamentus, kuri satur kodeīnu kā vājāku morfīna formu, ķīmiski

toksikoloģiskajās izmeklēšanās var uzrādīties opija alkoīds morfīns, kaut

patiesībā tas ir opija alkoīds kodeīns.

[5.7] Nepamatota ir tiesas atsauce uz Krimināllikumu, jo konkrētā lieta

ir administratīvā, nevis krimināllieta.

MK noteikumos Nr.35 ir minēti daudzi morfīnu veidi un nekur lietas

materiālos nav norādes uz ne vienu šo noteikumu punktu, kurš morfīns

konstatēts.

[5.8] Lai noteiktu, vai persona atrodas narkotisko vielu iespaidā vai ir

konstatēts tikai narkotiskās vielas lietošanas fakts, ir jākonstatē konkrēts šīs

vielas daudzums. Konkrētajā gadījumā nav konstatēts konkrēts vielas

daudzums asinīs vai urīnā. Līdz ar to nav saprotams, kāpēc medicīniskās

pārbaudes protokolā Nr.63 ir ierakstīts, ka ir konstatēts vielas iespaids,

nevis lietošanas fakts.

[6] Tiesa sēdē pieteicējs un pieteicēja pārstāvis apelācijas sūdzību

uzturēja uz tajā norādītajiem pamatiem. Pieteicējs norādīja, ka nav strīda

par faktu, ka viņš vadīja automašīnu un neievēroja ceļa zīmi, ka policija

viņu apturēja, ka viņa vadītajai automašīnai nebija apdrošināšanas.

Pieteicējs nepiekrita konstatētajam faktam, ka lietojis morfīnu, norādīja, ka

bija lietojis tikai ārsta ieteiktos bezrecepšu medikamentus - sīrupus

sāpošam kaklam. Pieteicējs paskaidroja, ka viņš tika izsaukts uz Jelgavas

policiju, ieradās 2003.gada 13.maijā un iepazinās ar medicīniskās

pārbaudes protokolu Nr.63 un Protokolu, šos dokumentus arī parakstīja, ka

interesējās par iespēju atkārtoti veikt analīžu pārbaudi medicīnas iestādē,

bet viņam mutiski tika pateikts, ka ir nokavēts termiņš atkārtotai

ekspertīzes veikšanai.

Atbildētājas pārstāve apelācijas sūdzību neatzina.

Motīvu daļa

[7] Pārbaudījusi lietas materiālus un noklausījusies administratīvā

procesa dalībnieku paskaidrojumus, Administratīvā apgabaltiesa atzīst, ka

A.B. apelācijas sūdzība nav pamatota un pieteikums par Lēmuma atcelšanu

noraidāms.

[8] Saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto daļu,

ja tiesa, izskatot lietu, atzīst, ka zemākās instances tiesas spriedumā

ietvertais pamatojums ir pareizs un pilnībā pietiekams, tā sprieduma motīvu

daļā var norādīt, ka pievienojas zemākās instances tiesas sprieduma

motivācijai. Šādā gadījumā šā likuma 251.panta piektajā daļā noteiktos

apsvērumus sprieduma motīvu daļā var nenorādīt.

Apgabaltiesa, pārbaudījusi pirmās instances tiesas sprieduma

motivāciju, atzīst, ka pirmās instances tiesa ir pareizi konstatējusi lietas

apstākļus, pareizi piemērojusi un iztulkojusi tiesību normas, un tiesas

sniegtā argumentācija ir izvērsta un pareiza. Tādēļ Administratīvā

apgabaltiesa saskaņā ar Administratīvā procesa likuma 307.panta ceturto

daļu pievienojas pirmās instances tiesas lietas apstākļu konstatējumam un

sprieduma motivācijai, kas minēta šā apgabaltiesas sprieduma [4.1]-[4.13]

punktos, un Administratīvā procesa likuma 251.panta piektajā daļā

norādītos apsvērumus atkārtoti nenorāda.

Līdz ar to nav pamata pieteicēja prasījuma apmierināšanai par

Lēmuma atcelšanu.

[9] Par apelācija sūdzībā ietvertajiem papildu argumentiem

apgabaltiesa norāda turpmāk minēto.

[9.1] Apgabaltiesa nepiekrīt pieteicēja viedoklim, ka medicīniskās

pārbaudes protokols Nr.63 (1 sējuma lietas lapa 38) un ķīmiski–

toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultāti Nr.1982 (1 sējuma lietas lapa 37) ir

spēkā neesoši dokumenti, jo nav ievērotas MK noteikumos Nr.154

noteiktās vispārīgās prasībām dokumentam, lai tas iegūtu juridisku spēku.

Apgabaltiesa norāda, ka, pirmkārt, MK noteikumi Nr.154 reglamentē

vispārīgās prasības, kas jāievēro, izstrādājot un noformējot gan valsts

pārvaldes dokumentus, gan privātpersonas, ciktāl likumi nenosaka citādas

prasības konkrētu dokumentu izstrādāšanai, izdošanai, pieņemšanai un

noformēšanai (noteikumu 1. - 3.punkts).

Laikā, kad tika konstatēts A.B. administratīvais pārkāpums, atbilstoši

MK noteikumu Nr.15 26.punktam pēc analīžu saņemšanas ir jāsastāda

medicīniskās pārbaudes protokols, kurā jānorāda noteikumu 27.punktā

noteiktā informācija. MK noteikumiem Nr.15 pielikumā nebija attiecīgas

medicīniskās pārbaudes protokola veidlapas.

No 2007.gada 19.janvāra ir spēkā Ministru kabineta 2005.gada

23.augusta noteikumu Nr.625 „Alkohola, narkotisko, psihotropo vai

toksisko vielu ietekmes pārbaudes kārtība” 2.punkta redakcija, saskaņā ar

kuru šo noteikumu 8.pielikums (medicīniskās pārbaudes protokola

veidlapa) piemērojams arī pārbaudēm, kas tiek veiktas saskaņā ar MK

noteikumiem Nr.15. Tomēr laikā, kad pārbaude tika veikta pieteicējam,

nebija noteikts, ka, veicot narkotisko vai apreibinošo vielu iespaida

pārbaudi transportlīdzekļa vadītājam, pārbaudes rezultāti jāfiksē kāda

noteikta parauga protokolā. Vienlaikus normatīvajā aktā bija norādīts,

kādas ziņas jāietver konkrētā dokumentā.

Medicīniskās pārbaudes protokola veidlapa, kā redzams no lietā

pievienotā dokumenta, ir apstiprināta ar Labklājības ministrijas rīkojumu,

tajā ir dokumenta nosaukums, numurs un datums. Apgabaltiesa secina, ka

medicīniskās pārbaudes protokolā Nr.63 norādītais datums 2005.gada

7.aprīlis ir datums, kad ārsts G.V. veica A.B. klīnisko pārbaudi un līdz ar to

uzsāka minētā protokola sastādīšanu. Medicīniskās pārbaudes protokolā

Nr.63 ir norādīta tā sastādīšanas vieta klīniskās pārbaudes laikā un pēc tam

ķīmiski-toksikoloģiskās izmeklēšanas laikā konstatētais, ārsta atzinums,

dokuments ir parakstīts. Līdz ar to tas ir juridiski spēkā esošs, jo atbilst MK

noteikumu Nr.154 prasībām.

Analoģiskus secinājumus apgabaltiesa izdara arī attiecībā uz ķīmiski–

toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātiem Nr.1982, kuros norādīts gan

dokumenta nosaukums un numurs, gan datums, kad izmeklēšana uzsākta

un pabeigta, gan pārbaudē konstatētais. Dokumentu parakstījusi eksperte-

ķīmiķe T.H.. Vienlaikus apgabaltiesa norāda, ka minētie rezultāti ir

medicīniskās pārbaudes protokola Nr.63 sastāvdaļa - pielikums, par ko

dokumentā norādīts. Līdz ar to šie dokumenti vērtējami kopsakarībā. Tas

izriet arī no MK noteikumiem Nr.15, kas noteic, ka pēc laboratorisko

izmeklējumu rezultātu saņemšanas ārsts pabeidz sastādīt medicīniskās

pārbaudes protokolu, ierakstot saņemtos rezultātus, un, kā paredzēts

noteikumu 26.punktā, sniedz galīgo atzinumu.

[9.2] Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir

atzinis, ka narkotisko vielu iespaids medicīniskās pārbaudes protokolā tiek

konstatēts, laboratoriski nosakot konkrētas narkotiskās vielas lietošanas

faktu, kā arī novērtējot klīniskos simptomus (sk., piemēram, Senāta

Administratīvo lietu departamenta 2007.gada 9.marta sprieduma lietā

Nr.SKA-582007 8.2.punktu). Arī pirmās instances tiesa pamatoti šajā lietā

atzina, ka medicīniskā pārbaude ārstniecības iestādē ietver ne tikai

bioloģisko paraugu ņemšanu un to laboratorisku izmeklēšanu, bet arī

transportlīdzekļa vadītāja pārbaudi pēc viņa vārdiem un ārējā izskata.

Medicīniskās pārbaudes veikšanai MK noteikumu Nr.15 13.1. un

13.2.apakšpunktā minētos apstākļus ārsts var fiksēt tikai tajā dienā, kad

vadītājs ir atvests uz ārstniecības iestādi medicīniskās pārbaudes veikšanai.

Ņemot vērā, ka šie fakti ir jāfiksē un ka transportlīdzekļa vadītājam ar savu

parakstu protokolā ir jāapliecina, medicīniskās pārbaudes protokola

sastādīšana pirms slēdziena saņemšanas par analīžu rezultātiem ir tiesiska

un tā atbilst tiesību normām (sk., piemēram, Administratīvo lietu

departamenta 2008.gada 15.maija sprieduma lietā Nr.SKA-181,

6.5.punktu).

[9.3] MK noteikumu Nr.15 28.punkts noteica, ka medicīniskās

pārbaudes rezultātus pārbaudāmajam transporta līdzekļa vadītājam paziņo

mutiski, bet pēc pieprasījuma izsniedz rakstisku atzinumu.

No minētās normas secināms, ka transportlīdzekļa vadītājs ir tiesīgs

saņemt medicīnas iestādes informāciju par pārbaudes rezultātiem, taču no

lietas materiāliem neizriet, ka A.B. vērsās slimnīcā „Ģintermuiža”, lai

uzzinātu pārbaudes rezultātus. Atbilstoši lietā esošajai slimnīcas

„Ģintermuiža” 2007.gada 17.aprīļa izziņai Nr.6-5/294 (1 sējuma lietas lapa

122) secināms, ka pieteicējam nepastāvēja šķēršļi, ierodoties slimnīcā un

uzrādot personu apliecinošu dokumentu, saņemt ziņas par pārbaudes

rezultātiem mutiski un rakstveidā.

Tā kā pieteicējs nebija vērsies medicīnas iestādē, informāciju par

medicīniskās pārbaudes rezultātiem viņš ieguva, ierodoties policijā un

iepazīstoties ar administratīvā pārkāpuma lietas materiāliem 2005.gada

13.maijā. Par minēto apstākli lietā nav strīda.

Vienlaikus apgabaltiesa norāda, ka lietā nav pierādījumu faktam, ka

pieteicējs vēlējās veikt atkārtotu pārbaudi normatīvajos aktos noteiktā

kārtībā un termiņā, kā tas tika apgalvots apelācijas sūdzībā un paskaidrots

tiesas sēdē. Paskaidrojumos tiesas sēdē apgabaltiesā pieteicējs norādīja, ka

mutiski interesējās medicīnas iestādē par iespēju veikt atkārtotu pārbaudi,

bet viņam tika atteikts, jo nokavēts termiņš. Savukārt no slimnīcas

„Ģintermuiža” 2007.gada 17.aprīļa izziņā Nr.6-5/294 norādītā secināms, ka

A.B. atkārtotu izmeklēšanu nepieprasīja. Ne Protokolā, ne medicīniskās

pārbaudes protokolā Nr.63 A.B. nav norādījis, ka nepiekrīt dokumentos

konstatētajiem faktiem, nav norādījis, ka vēlas veikt atkārtotu pārbaudi. Par

to, ka pieteicējs vēlējās veikt atkārtoti pārbaudi, nav norādīts arī pieteikumā

(1.sējuma lietas lapa 3-6) . Līdz ar to apgabaltiesa kritiski vērtē pieteicēja

apgalvojumu apelācijas instances tiesai, ka viņš vēlējās veikt atkārtotu

pārbaudi.

Apgabaltiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja apelācijas sūdzības

argumentus, ka saskaņā ar MK noteikumu Nr.15 28.punktu bez atkārtotu

analīžu veikšanas nevarēja sastādīt Protokolu.

[9.4] Apgabaltiesa noraida kā nepamatotu pieteicēja argumentu, ka

tiesai ir jānoskaidro, kas ir kodeīns un no kurienes A.B. organismā varēja

rasties morfīns.

Apgabaltiesas ieskatā pieteicēja norādītajam apstāklim, ka kodeīnam ir

saistība ar morfīnu, izskatāmajā lietā nav nozīmes, jo pieteicēja urīnā

ķīmiski-toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātā tika atrasta konkrēta viela –

morfīns, kas, kā to pamatoti norādīja pirmās instances tiesa, saskaņā ar

likumu „Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību” ir

iekļauts 1.sarakstā, kurā uzskaitītas aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās

vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas. Kodeīns savukārt ir iekļauts

2.sarakstā, kurā uzskaitītas ļoti bīstamas narkotiskas vielas un tām

pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un

zinātniskiem mērķiem.

Ne no lietā esošajiem dokumentiem, ne pieteicēja norādītā neizriet, ka

konkrētajā gadījumā tiesai bija jārodas šaubām par to, ka ķīmiski-

toksikoloģiskās izmeklēšanas rezultātā ir pieļauta kļūda, tas ir, ka

izskatāmajā gadījumā pieteicēja urīnā nepareizi konstatēta viela „morfīns”.

Līdz ar to faktam, ka medikamenti „Tussipini” sīrups un „Kompleksais

priežu sīrups”, kurus iespējams 2005.gada aprīlī lietoja pieteicējs un kuri

nelielā daudzumā satur kodeīnu, nav nozīmes lietā.

[9.5] Atbilstoši MK noteikumu Nr.15 20.punktam, lai konstatētu

narkotisko vai citu apreibinošo vielu iespaidu, medicīniskajā pārbaudē veic

bioloģiskās vides laboratoriskos izmeklējumus. Kā izriet no šo noteikumu

19.punkta bioloģiskā vide šo noteikumu izpratnē ir asinis, urīns vai

siekalas.

Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu departaments ir norādījis,

ka no minētās tiesību normas, kā arī Ministru kabineta noteikumiem

kopumā neizriet, ka personas atzīšanai par tādu, kas ir narkotisko vielu

iespaidā, būtu nepieciešams konstatēt narkotiskās vai psihotropās vielas

visās bioloģiskajās vidēs. Tieši otrādi, ievērojot narkotisko vielu atšķirīgās

ķīmiskās īpašībās, tostarp sadalīšanās ātrumu dažādās vidēs, minēto

noteikumu mērķis bija radīt tādu tiesisko regulējumu, kas nodrošinātu visu

aizliegto narkotisko un psihotropo vielu efektīvu noteikšanu (sk.,

piemēram, 2007.gada 9.marta spiedumu lietā Nr.SKA-58)..

Līdz ar to nepamatots ir iesniedzēja arguments, ka tiesa neesot

vērtējusi apstākli, ka iesniedzēja asinīs neesot atrasts morfīns.

[9.6] Nepamatots ir pieteicēja arguments, ka tiesa administratīvā

pārkāpuma lietās nevar piemērot krimināltiesību normas. Augstākās tiesas

Senāta Administratīvo lietu departaments savā judikatūrā ir atzinis, ka

administratīvo pārkāpumu lietās, vērtējot pārkāpuma sastāvu, ir

piemērojamas krimināltiesību atziņas gadījumos, kad par tādu pašu

pārkāpumu ir paredzēta kriminālatbildība (sk., piemēram, 2007.gada

25.aprīļa sprieduma lietā Nr.SKA-157 10.punktu).

Apgabaltiesa norāda, ka Krimināllikuma 262.pantā ir paredzēta

kriminālatbildība par transportlīdzekļa vadīšanu vai mācīšanu vadīt

transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu

apreibinošu vielu ietekmē, ja tas izdarīts atkārtoti gada laikā. Tātad

kriminālatbildība iestājas atkārtotības gadījumā par tādu pašu pārkāpumu,

par kādu pieteicējs tika saukts pie administratīvās atbildības izskatāmajā

lietā.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Administratīvā procesa likuma 307.pantu un

309.pantu, Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 286.panta 1.puktu

Administratīvā apgabaltiesa

nosprieda:

A.B. pieteikumu noraidīt.

Atstāt negrozītu Jelgavas pilsētas un rajona policijas pārvaldes

2005.gada 28.jūnija lēmumu Nr.B/34.

Spriedumu var pārsūdzēt Augstākās tiesas Senāta Administratīvo lietu

departamentā 30 dienu laikā no sprieduma pasludināšanas dienas,

iesniedzot kasācijas sūdzību Administratīvajā apgabaltiesā.

Tiesas sēdes priekšsēdētāja S.Gintere

Tiesneses Z.Kupce

M.Osmane