Legislator Case Law & Legislation
C28287215 / C-0804-16 AI generated

Court dismissed defendant's defense and allowed plaintiff's claim for debt, damages, and interest based on contract breach.

Case Number C28287215 / C-0804-16
Court / Authority
Jurisdiction Latvia (LV)
Decision Date
Outcome Allowed / Granted

Legislator summary

AI generated

The court dismissed the defendant's defense and fully allowed the plaintiff's claim for debt collection, damages, and interest. The plaintiff successfully proved a breach of contract where the defendant failed to pay for ventilation system components totaling 4,065.85 euros. Consequently, the court ordered the defendant to pay the principal debt, calculated damages, accrued interest, and court costs.

Legislator headnote

AI generated

Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189.–195., 2041. panti: The court must adjudicate the merits of a claim based on evidence; if the plaintiff proves a breach of contract and the defendant fails to rebut this, the claim for debt, damages, and interest is allowed.

Keywords

AI generated
contract breach debt collection damages award interest calculation court costs performance of contract default judgment

Cited Legislation

AI generated
Civil Law 1403, 2004, 2021, 2039
Civil Procedure Law 1765, 2041, 8, 41, 97, 189-195
AI generated

Need to analyze how this precedent applies to your matter?

Cross-reference this judgment against statutes, commentaries, and subsequent citing case law inside Legislator AI.

Open in Legislator →

Full text

Lietas Nr. C28287215

Lietas arhīva Nr. C-0804-16/12

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā 2016.gada 13.jūlijā

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa

tiesnese I.Augustāne

ar tiesas sēdes sekretāri L.Pelēci

piedaloties prasītāja pārstāvim /pers.G/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AMALVA BALTIJA” prasībā pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību

„CERTUS” par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2015.gada 26.maijā sabiedrība ar ierobežotu atbildību „AMALVA BALTIJA” (turpmāk – prasītājs), pamatojoties uz Civillikuma 1403., 2004.,

2021., 2039.pantu iesniedza Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā prasības pieteikumu pret sabiedrību ar ierobežotu atbildību „CERTUS” (turpmāk –

atbildētājs) par parāda, līgumsoda un nokavējuma procentu piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka 2014.gada 28.augustā prasītājs kā pārdevējs un atbildētājs kā pircējs noslēdza līgums Nr.14-2808-09R par

pārdevēja izplatīto preču pārdošanu pircējam (turpmāk – Līgums).

Ar preču pavadzīmēm Nr.AB-29723, Nr.AB-9724 prasītājs piegādāja un atbildētājs saņēma ventilācijas sistēmu un iekārtu sastāvdaļas, bet nav

veicis samaksu par piegādāto preci 4065,85 euro apmērā.

Pavadzīmes Nr.AB-29723, Nr.AB- 29724 apmaksas datums bija 2014.gada 25.oktobris, līdz ar to uzskatāms, ka saistību izpildes termiņš

notecējis un prasītājam ir tiesības aprēķināt līguma 3.2.punktā paredzēto līgumsodu vai nokavējuma procentus. Atbildētāja rīcība, saņemot preci, par to

neveicot samaksu, nav tiesiska un labai ticība atbilstoša, kas nodarījusi prasītājam ievērojamus zaudējumus, līdz ar to prasītājs spiests vērsties tiesā, savu

ar likumu aizsargāto interešu aizstāvībai.

Prasītāja un atbildētāja noslēgtais līgums, kurā puses vienojās par pirkuma priekšmetu un pirkuma maksu, savukārt preču piegādes un saņemšanas

faktu apstiprina pavadzīmes, apliecina prasītāja neapšaubāmo tiesību pēc no atbildētāja puses neizpildītas saistības 4065,85 euro.

Līguma 3.2.punktā puses vienojušies par līgumsoda apmēru 0,5% apmērā no kavētā maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Prasītājs

aprēķinājis līgumsodu 406,58 euro apmērā par laiku no 2014.gada 25.oktobra līdz 2014.gada 15.novembrim.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 1765.pantam, prasītājs aprēķinājis nokavējumu procentus par laiku no 2014.gada 15.novembra līdz 2015.gada

15.maija 8,05% gadā no nokavēto preču pavadzīmes rēķinu Nr.AB-29723, Nr.AB-29724 galvenā parāda 163,62 euro apmērā.

Prasības ieteikumā lūgts piedzīt no atbildētāja par labu prasītājam parādu 4065,85 euro, līgumsodu 406,58 euro apmērā par laiku no 2014.gada

25.oktobra līdz 2014.gada 15.novembrim un nokavējuma procentus par laiku no 2014.gada 15.novembra līdz 2015.gada 15.maija 163,62 euro un

tiesāšanās izdevumus, kā arī noteikt prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt likumiskos 8% gadā no neatmaksātās parāda summas.

2015.gada 15.jūlijā tiesā saņemts atbildētāja paskaidrojums, norādot, ka prasība ir nepamatota, atbildētājs prasību neatzīst, lūdzot prasību noraidīt

kā nepamatotu.

Atbilstoši Būvniecības likuma 10.panta pirmajai daļai būvizstrādājumus atļauts piedāvāt Latvijas tirgū, kā arī stacionāri iebūvēt būvēs, ja tie ir derīgi

paredzētajam izmantojumam, nodrošina būvei izvirzīto būtisko prasību izpildi un atbilst būvniecību regulējošu normatīvo aktu prasībām.

Prasītājs un atbildētājs 2014.gada 28.augustā noslēdza līgumu Nr.14-2808-09R par preču pārdošanu. Atbilstoši Līguma 1.2.punktam prasītājs kā

pārdevējs garantē preču un to kvalitātes atbilstību preču pielietošanas mērķim, sertifikātiem un citām Latvijas Republikā spēkā esošām kvalitātēs

prasībām un iesniedz atbildētājam kā pircējam dokumentus, kas apstiprina piegādātās preces kvalitāti. Savukārt Līguma 3.7punkts paredz, ja prasītājs

nenodrošina piegādātās preces ar visiem nepieciešamajiem kvalitāti apliecinošajiem dokumentiem, Atbildētājam kā pircējam ir tiesības šādas preces

neapmaksāt, līdz iepriekš minēto dokumentu saņemšanai. Saskaņā ar Eiropas parlamenta un Padomes 09.03.2011. regulas (ES) Nr.305/2011, ar ko

nosaka saskaņotus būvizstrādājumu tirdzniecības nosacījumus un atceļ Padomes Direktīvu 89/106/EEK, 4.panta 3 punktu, izstrādājot ekspluatācijas

īpašību deklarāciju, ražotājs uzņemas atbilstību par būvizstrādājuma atbilstību šīm deklarējamām ekspluatācijas īpašībām. Ja nav objektīvu pazīmju par

pretējo, dalībvalstis šo izstrādāto ekspluatācijas īpašību deklarāciju uzskata par pareizu un uzticamu.

Atbildētājam par piegādātajiem būvizstrādājumiem prasītājs nav iesniedzis būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarācijas, kas noformētas

atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 09.03.2011. regulai (ES) Nr.305/2011 un 21.02.2014. komisijas deleģētajai regulai (ES) Nr.574/2014, ar ko

groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr.305/2011 III pielikumu attiecībā uz būvizstrādājumu ekspluatācijas īpašību deklarācijas izstrādē

izmantojamo paraugu. Bez tam, veicot objekta apsekošanu, atbildētājs konstatēja, ka atbildētāja klientu objektā iebūvētie un prasītāja piegādātie

būvizstrādājumi, par kuriem izsniegtas atbilstības deklarācijas, ir mainījuši savas derīgās īpašības, līdz ar ko atbildētājam ir pamats uzskatīt, ka prasītāja

piegādātie būvizstrādājumi neatbilst Līguma un normatīvo aktu prasībām.

Neskatoties uz atbildētāja vairākkārtējām pretenzijām, prasītājs līdz pat šo paskaidrojumu sagatavošanas brīdim nav izpildījis Līguma nosacījumus,

jo nav iesniedzis atbildētājam ekspluatācijas īpašību atbilstības deklarācijas, kas noformētas atbilstoši Līgumam un iepriekš minēto normatīvo aktu

prasībām. Tāpat arī prasītājs nav iesniedzis atbildētāja pieprasīto informāciju par būvizstrādājumu metāla marku un prasītāja ražošanas sertifikātu, kas

nepieciešami būvizstrādājumu materiāla laboratorijas pārbaužu veikšanai. Ņemot vērā to, ka prasītājs atteicies sadarboties ar atbildētāju, lai veiktu

nepieciešamās pārbaudes, lai rastu situācijas risinājumu un veiktu prasītāja piegādāto būvizstrādājumu pārbaudi, atbildētājs ir vērsies ar iesniegumu

Ekonomikas ministrijā un Patērētāju tiesību aizsardzības centrā, kas atbilstoši Ministru kabineta 25.03.2014. noteikumi Nr.156 „Būvizstrādājumu tirgus

uzraudzības kārtība” 2.punktam veic būvizstrādājumu tirgus uzraudzību.

Pamatojoties uz Līguma 3.7.punktu, atbildētājs uzskata, ka nav iestājies prasības pieteikumā minētais parāda apmaksas termiņš, līdz ar ko

prasītājam nav pamata prasīt no atbildētāja pamatparāda samaksu, nedz arī līgumsoda un likumisko procentu piedziņu.

Turklāt atbildētājs ir atgriezis prasītāja noliktavā preces, ko prasītājs, pamatojoties uz Līgumu, pārdevis atbildētājam, par kuru apmaksu prasītājs

prasa piedzīt parādu. Preču piegādi prasītāja noliktavā /adrese/, Rīgā apliecina noliktavas atbildīgā darbinieka paraksti uz preču pieņemšanas-nodošanas

akta. Tādējādi pie prasītāja faktiski atrodas un ir atgrieztas preces 304,90 euro apmērā, par kuru apmaksu prasītājs iesniedzis prasības pieteikumu.

Atbildētājs 2014.gada oktobra, novembra un decembra mēnešos iegādājās no trešās personas - pārdevēja SIA „SANISTAL” dažādas preces

gaisvadu sistēmas uzstādīšanai par summu 22169,23 euro. Par piegādātajām precēm SIA „SANISTAL” izstādīja atbildētājam pavadzīmes – rēķinus Nr.

14000780849 par kopējo summu 8105,63 euro, Nr.14000793944 par kopējo summu 8638,11 euro, Nr.14000806459 par kopējo summu 3971,46

euro, Nr.14000810709 par kopējo summu 1454.03 euro. Atbildētājam pārdotas minētajās pavadzīmēs norādītās preces, kuras SIA „SANISTAL”,

iegādājās no prasītāja kā pārdevēja, pamatojoties uz līgumu, kas noslēgts starp prasītāju kā pārdevēju un SIA „SANISTAL” kā pircēju.

Prasītāja, SIA „SANISTAL” un atbildētāja pārstāvji mutiski vienojās par iepriekš minētā pirkuma darījuma daļēju atcelšanu, kā rezultātā prasītājs

kā pārdevējs pieņems atpakaļ daļu no atbildētājam piegādātajām precēm par kopējo summu 3131,36 euro, ko SIA „SANISTAL” pārdeva

atbildētājam. Ņemot vērā iepriekš minēto vienošanos, atbildētāja darbinieki 2015.gada 6.februārī un 2015.gada 16.februārī nogādāja uz prasītāja

norādīto noliktavu, kas atrodas /adrese/, saņemtās preces. Preču saņemšanu apliecina prasītāja noliktavas darbinieka paraksts uz preču piegādes

dokumentiem.

Atbildētājs 2015.gada februārī atgriezis prasītāja noliktavā preces, ko prasītājs pārdevis trešajai personai SIA „SANISTAL” un trešā persona SIA

„SANISTAL” preces pārdevusi atbildētājam.

Līdz ar to, pie prasītāja (prasītāja noliktavā) faktiski atrodas atbildētāja atgrieztās un no trešās personas SIA „SANISTAL” iegādātas preces par

kopējo summu 3131,36 euro.

Atbildētājs vairākkārtēji lūdzis prasītāju parakstīt SIA „SANISTAL” sagatavotās preču atgriešanas pavadzīmes un nosūtīt tās uz SIA

„SANISTAL” juridisko adresi, kas atrodas /adrese/, lai vēlāk SIA „SANISTAL” un atbildētājs parakstītu identiskus preču atgriešanas dokumentus, kas

apliecinātu, ka pārdotās preces atgrieztas un pirkuma līgums atcelts, kā rezultātā atbildētājam izbeigtos pienākums apmaksāt prasītāja piegādātās un SIA

„SANISTAL” pārdotās preces. Prasītājs līdz paskaidrojumu sagatavošanas brīdim nav iesniedzis preču atgriešanas dokumentus. Savukārt atbildētājs

apmaksājis SIA „SANISTAL” parādu par kopējo summu 3131,36 euro apmērā, bet vienlaikus palicis bez precēm, jo tās pēc preču atgriešanas atrodas

prasītāja noliktavā. Tādējādi pie prasītāja šobrīd faktiski atrodas atbildētājam piederošas preces par kopējo summu 3131,36 euro apmērā.

Atbildētāja valdes loceklis 2015.gada 25.februārī izdeva rīkojumu Nr.Rīk-25.1- 2/15 „Par paskaidrojumu sniegšanu uzņēmuma vadībai”, ar kuru

uzlika par pienākumu atbildētāja atbildīgajiem darbiniekiem /pers. A/ un /pers.B/, kas nogādāja preces uz prasītāja noliktavu, sniegt paskaidrojumu

uzņēmuma vadībai par no SIA „SANISTAL” iegādāto preču atgriešanu prasītājam. No Atbildētāja atbildīgajiem darbiniekiem 2015.gada 2.martā

saņemti paskaidrojumi, kas apliecina preču atgriešanu prasītāja noliktavā /adrese/. Atbildētājam piederošo preču atgriešanu Prasītāja noliktavā apliecina

arī Prasītāja

2015.gada 31.marta vēstulē Nr.1-31.03/15 un 2015.gada 6.marta vēstulē Nr.1-06.03/15 norādītais.

2015.gada 7.augustā tiesā saņemta prasītāja atsauksme uz paskaidrojumiem, kurā norādīts, ka pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra lūguma

prasītājs iesniedzis preces kvalitāti atbilstošus dokumentus un sniedzis nepieciešamus paskaidrojumus un Patērētāju tiesību aizsardzības centrs nav atradis

pārkāpumus prasītāja dokumentos, jo atbilstoši regulas Nr.305/2011, uz kuru atsaucas atbildētājs, 4.panta 1.punktam, ja uz būvizstrādājumu attiecas

saskaņots standarts vai tas atbilst Eiropas tehniskajam novērtējumam, kas tam izdots, ražotājs, laižot šo izstrādājumu tirgū, izstrādā ekspluatācijas īpašību

deklarāciju, savukārt uz prasītāja produkciju, t.sk. ventilācijas kanāliem ( caurulēm ) neattiecas saskaņots standartam tas neatbilst Eiropas

tehniskajam novērtējumam.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra pieprasītie dokumenti un paskaidrojumi pārsvarā neattiecas uz ar preču pavadzīmēm Nr.AB-29723, Nr.AB-

29724 piegādājām precēm, bet attiecas uz precēm, kurām ir prasītāja atbilstības deklarācija un kuras atbildētājs ir iegādājies no SIA „Sanistal”, kura

savukārt nav šīs lietas dalībniece.

Prasītājs nekad nav devis savu piekrišanu preču atgriešanai un nav parakstījis nevienu preču saņemšanas dokumentu, kas varētu būt par pamatu

kredītrēķinu vai citu dokumentu izrakstīšanai, jo atbilstoši 2014.gada 28.augustā starp SIA „AMALVA BALTIJA” kā pārdevēju, un SIA „CERTUS”,

kā pircēju, noslēgta līguma Nr.14-2808-09R 4.8.- 4.10.punktam SIA „CERTUS” nav tiesīga atgriezt pasūtītas un saņemtas preces bez SIA „AMALVA

BALTIJA” piekrišanas. Prasītāja darbinieks nekādus preču saņemšanas dokumentus nav parakstījis. Turklāt, prasītājs ir celis prasību par ar preču

pavadzīmēm Nr.AB-29723, Nr.AB- 29724 piegādājām precēm, kuras atrodas pie atbildētāja un joprojām nav apmaksātas.

Puses nav mutiski vienojušās par pirkuma līguma daļēju atcelšanu, bet atbildētāja darījumi ar SIA „Sanistal”, kura nav šīs lietas dalībnieks, nevar

nekāda veidā pamatot atbildētāja preču pavadzīmju Nr.AB-29723, Nr.AB- 29724 neapmaksāšanas faktu, par ko prasītājs cēlis prasību.

2016.gada 6.jūnijā tiesā saņemts prasības pieteikuma precizējums, kurā prasītājs aprēķinājis nokavējuma procentus un lūdz piedzīt par laiku no

2014.gada 25.oktobra līdz 2015.gada 15.maijam likumiskos nokavējuma procentus 352,30 euro apmērā.

Tiesas sēdē prasītāja pārstāvis uzturēja prasību uz prasības pieteikumā norādītajiem pamatiem un apstākļiem.

Atbildētāja pārstāvis uz tiesas sēdi nav ieradies.

Tiesas pavēste nosūtīta atbildētājiem ierakstītā pasta sūtījumā 2016.gada 2.jūnijā uz atbildētāja juridiskos adresi.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.1 panta pirmo daļu, ja tiesas dokumenti piegādāti šā likuma 56.pantā noteiktajā kārtībā, proti, ierakstītā pasta

sūtījumā, ierakstītā pasta sūtījumā ar paziņojumu par saņemšanu vai vienkāršā pasta sūtījumā, uzskatāms, ka personai ir paziņots par tiesas sēdes laiku un

vietu un tiesas dokumenti ir izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas, ja dokumenti nosūtīti ar pasta sūtījumu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.panta sestajai daļai tiesas dokumentus juridiskai personai piegādā pēc tās juridiskās adreses.

Ņemot vērā minēto, uzskatāms, ka atbildētājiem ir paziņots par tiesas sēdes laiku un vietu Civilprocesa likumā noteiktajā kārtībā. Tā kā tiesas

rīcībā nav informācijas par atbildētāja pārstāvja neierašanās iemesliem un tiesā nav saņemts lūgums par lietas izskatīšanas atlikšanu, nekonstatējot

Civilprocesa likuma 209.pantā vai 210.pantā noteiktos lietas izskatīšanas atlikšanas pamatus, tiesa atzīst par iespējamu lietu izskatīt bez atbildētāja

pārstāvja klātbūtnes tiesas sēdē.

Motīvu daļa

Iepazīstoties ar prasības pieteikumu, uzklausot prasītāja pārstāvja paskaidrojumus, pārbaudot lietā esošos rakstveida pierādījumus to kopsakarā un

savstarpējā saistībā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 93.panta pirmo daļu katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība, savukārt atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 96.panta piektajai daļai pusei nav jāpierāda fakti, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā nav apstrīdējusi otra puse.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 97.pantu tiesa novērtē pierādījumus pēc savas iekšējās pārliecības, kas pamatota ar vispusīgi, pilnīgi un objektīvi

pārbaudītiem pierādījumiem, vadoties no tiesiskās apziņas, kas balstīta uz loģikas likumiem, zinātnes atziņām un dzīvē gūtiem novērojumiem.

Civillikuma 1402.pants noteic, ka saistību tiesības rodas vai nu no tiesiska darījuma, vai no neatļautas darbības, vai pēc likuma.

Saskaņā ar 2014.gada 28.augusta Līgumu Nr.14-2808-09R 1.1.punktu, pārdevējs apņēmās pārdot un pircējs apņēmās pirkt pārdevēja izplatītās

preces, iepriekš cenu piedāvājumā vienojoties par preču daudzumu, sortimentu, piegādes vietu, piegādes termiņu un pirkuma maksu (lietas 13.-14.lapa).

2014.gada 10.septembra pavadzīme Nr.AB-29723 un 2014.gada 10.septembra pavadzīme Nr.AB-29724 apstiprina, ka atbildētājs iegādājās no

prasītāja preces, kas norādītas pavadzīmēs (lietas 17.-18.lapa).

Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka starp pusēm, noslēdzot līgumu un pavadzīmes, kurās norādītas pārdodamās preces un to cenas, pusēm ir

radušās saistību tiesiskās attiecības.

Civillikuma 1587.pants noteic, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējiem pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma smagums, ne arī vēlāk radušās

izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma.

No lietas materiāliem pievienotajām 2014.gada 10.septembra pavadzīmes Nr.AB-29723 un 2014.gada 10.septembra pavadzīmes Nr.AB-29724,

redzams, ka prasītājs un atbildētājs vienojušies par preču apmaksas termiņu, nosakot termiņu līdz 2014.gada 25.oktobrim (lietas 17.-18.lapa).

Atbilstoši Civillikuma 1838.pantam to, ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.

Atbildētājs tiesai nav iesniedzis pierādījumus, kas apliecinātu, ka atbildētājs ir veicis samaksu par saņemtajiem pakalpojumiem pilnā apmērā. Lai

gan atbildētājs iesniedzis paskaidrojumus par prasību, norādot uz preču neatbilstību normatīvajos aktos noteiktajiem standartiem, atbildētājs tiesai nav

iesniedzis pierādījumus, ka preces būtu nekvalitatīvas un neatbilstu standartiem. Līdz ar to tiesai nav pamata apšaubīt prasītāja iesniegto prasību un

prasībā norādītās parāda summas aprēķinu.

Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka atbildētājs nav pildījis savas saistības, un līdz ar to tiesa atzīst, ka prasība ir apmierināma un no atbildētāja

prasītāja labā piedzenams parāds 4065,85 euro.

Saskaņā ar Civillikuma 1716.pantu līgumsods ir pametums, ko kāda persona uzņemas ciest sakarā ar savu saistību tajā gadījumā, ja viņa šo

saistību neizpildītu vai neizpildītu pienācīgi un, saskaņā ar Civillikuma 1717.pantu līgumsodu var pievienot katram līgumam. Līgumsoda apmēru noteic

līdzēji, un tas nav aprobežots ar zaudējumu lielumu, kādi paredzami no līguma neizpildīšanas. Līgumsods par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu

īstajā laikā (termiņā) var tikt noteikts pieaugošs, taču kopumā ne vairāk par 10 procentiem no pamatparāda vai galvenās saistības apmēra (likuma

redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2014.).

Tiesa atzīst, ka līgumsods ir saistību pastiprinājums un iedarbojas kā nelabvēlīgu seku draudi atbildētājam, kamēr saistība nav izpildīta.

Līguma 3.2.punktā puses vienojušās, ka par maksājumu nokavējumu pircējs maksā pārdevējam līgumsodu 0,5% apmērā no savlaicīgi

nenomaksātās summas par katru nokavējuma dienu, bet ne vairāk kā 30 (trīsdesmit) procenti no neapmaksātā rēķina summas (lietas 13.-14.lapa).

Civillikuma 1828.pantā norādīts, ja izpildījumam ir noteikts laiks, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu. Saskaņā

ar Civillikuma 1652.panta pirmās daļas 3.punktu, parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu.

2014.gada 10.septembra pavadzīmē Nr.AB-29723 un 2014.gada 10.septembra pavadzīmē Nr.AB-29724, prasītājs un atbildētājs vienojušies par

preču apmaksas termiņu, nosakot termiņu samaksas veikšanai līdz 2014.gada 25.oktobrim (lietas 17.-18.lapa).

Lietā nav strīda par faktu, ka atbildētājs nav savlaicīgi un pilnā apmērā veicis līgumā paredzētos maksājumus, tādējādi pieļaujot parādnieka

nokavējumu, līdz ar to prasītājam pastāv līgumisks pamats līgumsoda aprēķinam.

No prasītāja sagatavotā parāda aprēķina redzams, ka prasītājs līgumsodu aprēķinājis par laiku no 2014.gada 25.oktobra līdz 2014.gada

15.novembrim, un, ievērojot Civilprocesa likuma 1.pantā noteikto labas ticības principu, aprobežojoties ar līgumsodu 10 % apmērā no pamatparāda

summas, lūdzot piedzīt no atbildētāja līgumsodu 406,58 euro apmērā.

Atbildētājs nav iesniedzis tiesai ziņas, kas dotu pamatu atbrīvot viņu no nokavējuma nelabvēlīgām sekām, kā arī lūgumu par līgumsoda

samazināšanu, atbilstoši Civillikuma 1724.1 pantā noteiktajam, līdz ar to tiesai nav pamata pārskatīt prasītāja norādīto un atbildētāja neapstrīdēto

līgumsodu par ikmēneša maksājumu samaksas kavējumu.

Ievērojot atbildētāja pieļauto samaksas nokavējumu, kā arī vērtējot līgumsoda samērīgumu ar pamatparāda apmēru, tiesa uzskata, ka līgumsoda

apmērs, kas nepārsniedz 10 % no pamatparāda summas, ir atzīstams par samērīgu, līdz ar to prasība par līgumsoda piedziņu no atbildētāja 406,58 euro

apmērā ir pamatota un apmierināma.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu.

Atbilstoši Civillikuma 1756.pantam pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz tiesisku darījumu, vai uz likumu.

Civillikuma 1765.pantā noteikts, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka

aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā. Likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda samaksas nokavējumu, kas kā

atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu pamatlikmes (1765.p.3.d.)

gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Ievērojot apstākli, ka no 2014.gada 10.septembra galējā procentu likme noteikta 0,05% gadā, atbildētājam par samaksas termiņa kavējumu

maksājumi 8,05% gadā no nesamaksātās parāda summas.

Tiesai nav iesniegtas ziņas, kas dotu pamatu apšaubīt prasītāju veiktā likumisko procentu aprēķinu. Ņemot vērā minēto, tiesa atzīst, ka prasītāju

prasība par nesamaksāto likumisko procentu par preces piegādi no atbildētāja par laiku no 2014.gada 25.oktobra līdz 2015.gada 15.maijam ir pamatota

un apmierināma, piedzenot no atbildētāja /pers. K/ prasītāju labā likumiskos procentus 515,92 euro apmērā.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas izdarīšana, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Atbildētājs nav iesniedzis tiesai pierādījumus, kas liktu

apšaubīt prasītāja norādītos apstākļus, vai kas apstiprinātu pielīgtās saistības izpildi un parāda summas samaksu pilnā apmērā vai lielākā apmērā kā tas

norādīts prasībā. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājs ir pierādījis savus prasījumus un tiesai nav pamata apšaubīt, ka pēc prasības iesniegšanas tiesā un līdz

lietas izskatīšanas dienai parāds nav dzēsts.

Ievērojot iepriekš norādīto prasība pret atbildētāju ir pamatota un apmierināma, piedzenot no atbildētāja par labu prasītājam parādu 4065,85 euro,

līgumsodu 406,58 euro par laika no 2005.gada 7.janvāra līdz 2014.gada 31.decembrim, likumiskos procentus 515,92 euro par laiku no 2014.gada

25.oktobra līdz 2015.gada 15.maijam.

Prasītājs lūdz noteikt prasītājam tiesības par laiku no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas līdz sprieduma izpildes dienai saņemt likumiskos

procentus – 8,05 % gadā no aizdevuma pamatsummas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 195.pantam, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Saskaņā ar Civillikuma 1765.pantu otrajai daļai, likumisko procentu apmērs par tāda naudas parāda

samaksas nokavējumu, kas kā atlīdzība nolīgta līgumā par preces piegādi, par pirkumu vai pakalpojuma sniegšanu, ir astoņi procentpunkti virs procentu

pamatlikmes (1765.p.3.d.) gadā, bet līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Atbildētājs pušu nodibinātajās tiesiskajās attiecībās nav atzīstams par patērētāju.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 1765.panta trešajai daļai procentu pamatlikme ir galējā procentu likme, ko Eiropas Centrālā banka piemērojusi

savās pirms attiecīgā pusgada pirmās kalendāra dienas veiktajās pēdējās galvenajās refinansēšanas operācijās. Attiecīgā pusgada pirmajā kalendāra

dienā spēkā esošo procentu pamatlikmi piemēro sešus turpmākos mēnešus.

Savukārt Civillikuma 1765.panta ceturtā daļa nosaka, ka procenti aprēķināmi tikai no paša kapitāla.

Ievērojot norādīto prasītājam nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) no atbildētāja saņemt likumiskos astoņus

procentpunktus virs procentu pamatlikmes, ko Latvijas Banka noteikusi attiecīgajam laika periodam (1765.panta trešā daļa), gadā no parāda

pamatsummas 4065,85 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos tiesas

izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Civilprocesa likuma 33.pants noteic, ka tiesas izdevumi ir valsts nodeva, kancelejas nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi, savukārt

atbilstoši Civilprocesa likuma 39.panta pirmās daļas 5. un 7.punktam ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir ar tiesas pavēstu un citu tiesas dokumentu

piegādāšanu, izsniegšanu un tulkošanu saistītie izdevumi, kā arī ar prasības nodrošināšanu saistītie izdevumi.

No lietas materiāliem redzams, ka prasītāji, ceļot prasību tiesā, samaksājuši valsts nodevu 491,32 euro, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus

4,70 euro un ar prasības nodrošināšanu saistītos izdevumus 83,64 euro, kopā 579,66 euro.

Turklāt, ņemot vērā to, ka lietas iztiesāšanas gaitā radušos tiesas izdevumu, kas saistīti ar tiesas dokumentu nosūtīšanu faktiskais apmērs ir 13,09

euro (lietas 2.lapa), no kuriem prasītājs, iesniedzot prasību tiesā, samaksājis 4,70 euro, ievērojot Civilprocesa likuma 42.panta pirmās daļas prasības,

tiesa atzīst, ka no atbildētāja piedzenami ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 8,39 euro apmērā.

Civilprocesa likuma 2041.pants noteic, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei, kas nedrīkst būt garāks par 10 dienām no sprieduma spēkā stāšanās dienas. Ņemot vērā minēto, tiesa nosaka termiņu

sprieduma labprātīgai izpildei – 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8., 41., 97., 189. – 195., 2041.pantu, tiesa

n o s p r i e d a:

prasību apmierināt.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „CERTUS”, reģistrācijas Nr.50003340391, par labu sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „AMALVA

BALTIJA”, reģistrācijas Nr.40003525693, pamatparādu 4065,85 euro, līgumsodu 406,58 euro par laiku no 2014.gada 25.oktobra līdz 2014.gada

15.novembrim, likumiskos nokavējuma procentus par laiku no 2014.gada 15.novembra līdz 2016.gada 15.jūnijam 515,92 euro apmērā un tiesāšanās

izdevumus 579,66 euro, kopā 5568,01 euro (pieci tūkstoši pieci simti sešdesmit astoņi eiro un viens cents).

Parāda samaksa veicama sabiedrības ar ierobežotu atbildību „AMALVA BALTIJA” norēķinu kontā AS „Swedbank”, bankas kods HABALV22,

konta Nr.LV45HABA0551000135589.

Noteikt sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „AMALVA BALTIJA” tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt no sabiedrības ar ierobežotu

atbildību „CERTUS”, reģistrācijas Nr.50003340391, likumiskos astoņus procentpunktus virs procentu pamatlikmes, ko Latvijas Banka noteikusi

attiecīgajam laika periodam (1765.panta trešā daļa), gadā no parāda pamatsummas 4065,85 euro.

Piedzīt no sabiedrības ar ierobežotu atbildību „CERTUS”, reģistrācijas Nr.50003340391, valsts labā ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 8,39

euro (astoņi euro un trīsdesmit deviņi centi).

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi jāmaksā:

Saņēmējs Tiesu administrācija

Reģistrācijas Nr.90001672316

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

Saņēmēja iestāde Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Maksājuma mērķis 21499 ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr.C28287215.

Izskaidrot sabiedrībai ar ierobežotu atbildību „CERTUS”, ka pēc sprieduma labprātīgai izpildei noteiktā termiņa notecējuma valsts labā piedzīto

maksājumu samaksu apstiprinošs dokuments nekavējoties jāiesniedz Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesas kancelejā Rīgā, Daugavgrīvas ielā 58,

110.kabinetā, pretējā gadījumā spriedums šajā daļā tiks nodots piespiedu izpildei zvērinātam tiesu izpildītājam.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas Rīgas apgabaltiesā, iesniedzot apelācijas sūdzību Rīgas pilsētas

Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas datums – 2016.gada 27.jūlijs.

Tiesnese I.Augustāne