Court partially allowed forced land lease claim, adjusting rent rate based on 2009 transitional regulations.

Lietas Nr. C28324915

Lietas arhīva Nr. C-1042-16/2

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā,

2016.gada 27.janvārī

Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesa:

tiesnese Gunta Sokolova

ar tiesas sēdes sekretāri Irinu Rozenšteini,

piedaloties prasītājas administratora pārstāvim zvērinātam advokātam Normundam Šlitkem un atbildētājas pārstāvim zvērinātam advokātam

Kasparam Čerbakovam, izskatot atklātā tiesas sēdē civillietu MAS “Reversed” prasībā pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zemes nomas tiesisko

attiecību konstatēšanu un parāda piedziņu,

konstatēja:

2015.gada 10.augstā MAS “Reversed” cēla tiesā prasību pret SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par zemes nomas tiesisko attiecību konstatēšanu un

parāda piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka prasītāja 2009.gadā bija nekustamā īpašuma –zemes /adrese/, īpašniece. Uz zemes atrodas daudzdzīvokļu

dzīvojamās mājas, ko apsaimnieko atbildētāja.

Ēku uzturēšanai funkcionāli nepieciešamais zemes gabals ietver daļu no prasītājai piederošās zemes, līdz ar to pušu starpā izveidojušās tā saucamās

zemes piespiedu nomas attiecības.

Līgums par zemes nomu starp pusēm par 2009.gadu nav noslēgts.

Pušu strīds par zemes nomu 2010.gadā ir izlemts ar tiesas spriedumu.

Prasītāja lūdz atzīt, ka laikā no 2009.gada 01.janvāra līdz 2009.gada 31.oktobrim starp pusēm pastāvēja zemesgabala /adrese/, kadastra numurs

/numurs A/, ar platību 3181 m2, piespiedu zemes nomas attiecības, ar nomas maksu 6% gadā no zemes kadastrālās vērtības un piedzīt no atbildētājas

par labu prasītājai parādu par zemes nomu un pievienotās vērtības nodokli, kopā 30231,09 euro.

Prasība pamatota ar Civillikuma 2124.un 1838.pantu, likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otro1 daļu, likuma “Par

valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 50.un 54.pantu, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 6.panta otrās daļas 4.punktu un Dzīvokļu

īpašuma likuma 13.pantu.

Atbildētāja ir sniegusi paskaidrojumus par prasību, kur norāda, ka prasību neatzīst.

Atbildētāja neapstrīd faktu, ka laika posmā no 2009.gada 01.janvāra līdz 2009.gada 31.decembrim starp pusēm pastāvēja piespiedu nomas

attiecības. Par nomas objektu arī strīda nav. Atbildētāja neatzīst pieprasīto nomas maksu- 6% gadā no kadastrālās vērtības, uzskata, ka prasība šajā daļā

neatbilst likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrajai1 daļai un likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju

privatizāciju” 50.un 54.pantam. Zemes piespiedu nomas normatīvais regulējums par nomas maksu 6% apmērā stājies spēkā ar 2011.gada 01.janvāri, bet

līdz 2011.gada 01.janvārim nomas maksa bija noteikta 5% apmērā. 2009.gadā bija spēkā likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

Pārejas noteikumu 7.punkta noteikumi, kas nosaka, ka zemes noma 2009.gadā nedrīkst pārsniegt iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas apmēru

vairāk kā par 25%. Atbildētāja uzskata, zemes nomas maksa 2009.gadā nedrīkst pārsniegt 5% no kadastrālās vērtības gadā un 25% no 2008.gada

zemes nomas summas.

Saskaņā ar likuma “Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54.panta pirmo daļu prasītājai bija noteikts pienākums noslēgt ar

apsaimniekotāju zemes nomas līgumu, bet prasītāja to nav izdarījusi no 2006.gada, kad tai tika ierakstītas zemesgrāmatā īpašuma tiesības uz šo

zemesgabalu. No šī panta otrās daļas un likuma “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrās un ceturtās1 daļas izriet, ka tad, kad

puses par nomu nevar vienoties, zemes īpašniekam ir tiesības celt prasību tiesā. Atbildētāja norāda, ka prasītājai bija jānāk ar iniciatīvu noslēgt nomas

līgumu, bet prasītāja par to nav iesniegusi pierādījumus. Atbildētāja uzskata, ka prasītāja, novilcinot jautājumu par zemes piespiedu nomas tiesisko

attiecību nodibināšanu, nav rīkojusies labā ticībā un vēlas nepamatoti iedzīvoties uz dzīvokļu īpašnieku rēķina.

Atbildētāja ir veikusi savu nomas parāda aprēķinu un secinājusi, ka parāda apmērs ar pievienotās vērtības nodokli ir 2995,04 euro. Atbildētāja

uzskata, ka šī summa ir patiesa atlīdzība par zemes lietošanu.

Tāpat tiesu praksē līdzīgās lietās ir atzīts, ka jāpiemēro nomas maksas pieauguma ierobežojums.

Atbildētāja lūdz prasību apmierināt daļēji, atzīstot zemes nomas piespiedu tiesiskās attiecību pastāvēšanu starp pusēm 2009.gadā un nosakot zemes

nomas maksu 5% gadā no kadastrālās vērtības ar nomas maksas ierobežojumu (lietas lapas 34-40).

Prasītājas pārstāvis tiesas sēdē prasību uzturēja un paskaidroja, ka par faktiskajiem apstākļiem lietā strīda starp pusēm nav. Prasība balstīta uz

diviem Satversmes tiesas spriedumiem. Norādīja, ka nomas maksas apmērs 5% gadā no kadastrālās vērtības bija spēkā līdz 2009.gada 31.oktobrim,

par 2009.gada novembri un decembri nomas maksa bija 6% gadā no kadastrālās vērtības, tāpēc par visu 2009.gadu nevar noteikt nomas maksu 5%

gadā no kadastrālās vērtības. Tā kā zemes īpašniekam jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis, tas rēķināms no piedzītā parāda. Nepiekrita, ka nosakāms

nomas maksas ierobežojums (25% ), jo par 2007.un 2008.gadu nomas maksa atbildētājai nav rēķināta. Rēķinot parādu no 2007.un 2008.gada

summām, tiesa pārkāptu prasījuma robežas. Piekristu, ja 25% ierobežojums tiktu piemērots, izejot no 2010.gadā aprēķinātās summas, taču samazināt

prasījumu apmēru nevēlas. Uzskata, ka atbildētājas paskaidrojumi nav ņemami vērā, jo tie nav pierādīti, tie ir viedoklis par lietu. Norādīja, ka Vidzemes

apgabaltiesa, izšķirot pušu strīdu par 2010.gada nomu, ir pareizi piemērojusi tiesību normas. Lūdza prasību apmierināt. Norādīja, ka atbildētājas

pārstāvja nosauktie spriedumi visi nav stājušies spēkā, jo ir pārsūdzēti, jo tiesas ir pārkāpušas prasījuma robežas.

Atbildētājas pārstāvis tiesas sēdē prasību atzina daļā par zemes nomas attiecību pastāvēšanu 2009.gadā, par nomas priekšmetu, par nomas maksu

5% apmērā gadā no kadastrālās vērtības un parādu 2995,04 euro. Pārējā daļā prasību neatzina un lūdza noraidīt. Atsaucās uz tiesu nolēmumiem lietās

Nr.C32240510, C28326215, C28327815, C28324615, C27197309 un norādīja, ka atbilstoši likuma “Par tiesu varu” spēkā stājušamies sprieduma ir

likuma spēks, bet Satversmes tiesas spriedumam nav atpakaļejoša spēka.

Noklausījusies pušu paskaidrojumus tiesas sēdē un pārbaudījusi rakstveida pierādījumus lietā, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

daļēji.

Lietā nav strīda, ka prasītāja ir maksātnespējīga un tās maksātnespējas procesa administratore ir Elina Dupate (lietas lapa 22-23).

Tāpat lietā nav strīda, ka prasītājai laikā no 2007.gada 06.marta zemesgrāmatā bija reģistrētas īpašuma tiesības uz zemes gabalu /adrese/, kadastra

numurs /numurs B/(lietas lapas 10-11) un pušu starpā pastāv piespiedu nomas attiecības, jo atbildētāja apsaimnieko dzīvojamās mājas, kas atrodas uz šī

zemesgabala.

Lietā nav strīda, ka spēkā ir stājies Vidzemes apgabaltiesas 2014.gada 28.janvāra spriedums civillietā Nr.C39098212, ar ko atzīts, ka:

- starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas /adrese/, kadastra numurs /numurs C/, pārvaldnieku par laika

posmu no 2010.gada 01.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim pastāvēja zemes nomas tiesiskās attiecības par zemes gabala 1339 m2 platībā /adrese/,

kadastra numurs /numurs D/, nomu, ar nomas maksu 6 % (seši procenti) gadā no zemes kadastrālās vērtības, papildus maksājot pievienotās vērtības

nodokli un kompensējot nekustamā īpašuma nodokli par zemi proporcionāli iznomātajam nekustamajam īpašumam un tam noteiktajiem lietošanas

mērķiem;

-starp prasītāju kā iznomātāju un atbildētāju kā daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas Rīgā,

/adrese/, kadastra numurs /numurs E/, pārvaldnieku par laika posmu no 2010.gada 01.janvāra līdz 2010.gada 31.decembrim pastāvēja zemes

nomas tiesiskās attiecības par zemes gabala 1842 m2 platībā /adrese/, kadastra numurs /numurs D/, nomu, ar nomas maksu 6 % (seši procenti) gadā no

zemes kadastrālās vērtības, papildus maksājot pievienotās vērtības nodokli un kompensējot nekustamā īpašuma nodokli par zemi proporcionāli

iznomātajam nekustamajam īpašumam un tam noteiktajiem lietošanas mērķiem.

Līdz ar to tiesa atzīst, ka nav strīda par nomas priekšmetu- zemesgabalu /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, ar platību 3181 m2 (1339+1842).

Tāpat pušu starpā nav strīda par zemes kadastrālās vērtības apmēru 2009.gadā, kas ir Ls 319148 par visu zemesgabala platību 3469 m2 (lietas

lapa 19).

Lietā ir strīds par nomas maksas apmēru. Prasītāja vēlas, lai atbildētāja par visu 2009.gadu maksā nomas maksu 6% apmērā no kadastrālās

vērtības, atbildētāja uzskata, ka maksājami 5% gadā, ievērojot 25% ierobežojumu.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 4.panta piektā daļa redakcijā uz 2009.gadu noteica, ja zemes un apbūves īpašnieki ir

dažādi (likuma „Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un

kārtību” 14. panta pirmā daļa), viņu savstarpējās attiecības regulējamas saskaņā ar šā likuma 12. pantu. Attiecībās, kuras minētais pants neregulē,

piemērojami Civillikuma noteikumi.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā daļa redakcijā līdz 2009.gada 31.oktobrim noteica, ja bijušajiem zemes

īpašniekiem vai viņu mantiniekiem atjaunotas īpašuma tiesības uz zemi, uz kuras atrodas šā likuma 12.panta pirmās daļas 3.punktā minētie objekti, kā arī

daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, valstij vai pašvaldībām piederoši ūdensapgādes, siltumapgādes un energoapgādes objekti, zemes nomas maksa gadā

nedrīkst pārsniegt piecus procentus no zemes kadastrālās vērtības.

Ar Satversmes tiesas 2009.gada 15.aprīļa spriedumu lietā Nr.2008-36-01 nospriests atzīt likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”

12. panta otrās daļas vārdus „daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas” un pārejas noteikumu 7. punktu, ciktāl tajā noteiktie nomas maksas ierobežojumi

attiecas uz zemi zem daudzdzīvokļu mājām, un likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” 54. panta otrās daļas pirmo teikumu un

pārejas noteikumu 40. punktu par neatbilstošu Latvijas Republikas Satversmes 105. pantam un spēku zaudējušu no 2009.gada 01. novembra.

Likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” 12.panta otrā1 daļa redakcijā no 2009.gada 01.novembra nosaka, ja uz šā panta otrajā

daļā minētās zemes atrodas daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas, zemes nomas maksu nosaka, pusēm rakstveidā vienojoties. Ja puses nevar vienoties,

zemes nomas maksa nosakāma 6 procenti gadā no zemes kadastrālās vērtības. Papildus nomas maksai nomnieks, sākot ar 2010.gada 01.janvāri,

kompensē iznomātājam nekustamā īpašuma nodokļa par zemi maksājumu.

Ievērojot citētās likuma normas, par laiku no 2009.gada 01.janvāra līdz 2009.gada 31.oktobrim nomas maksa nosakāma 5% apmērā no

kadastrālās vērtības, bet par laiku no 2009.gada 01.novembra līdz 2009.gada 31.dcembrim- 6% apmērā no kadastrālās vērtības.

Zemes nomas maksa par 2009.gadu rēķināma sekojoši.

Tā kā zemes kopējā platība ir 3469 m2 (100%), bet iznomājamā zeme ir 3181 m2 (91,70%), iznomājamās zemes kadastrālā vērtība ir 416415,83

euro (Ls 319148 ir 454106,69 euro, jeb 100%. 91,70 % no šīs summas ir 416415,83).

5% gadā no 416415,83 euro ir 20820,79 euro, mēnesī 1735,07 euro, par 10 mēnešiem ir 17350,70 euro.

6 % gadā no 416415,83 euro ir 24984,95 euro, mēnesī 2082,08 euro, par 2 mēnešiem ir 4164,16 euro

Nomas maksa kopā par 2009.gadu ir 21514,86 euro.

Saskaņā ar likuma „Par pievienotās vērtības nodokli” 2.panta 19.daļu nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie

maksājumi. Savukārt atbilstoši likuma 5.panta pirmajai daļai nodokļa standartlikme ir 21%.

21% no 21514,86 euro ir 4518,12 euro,

Līdz ar to no atbildētājas par labu prasītājai piedzenams parāds par zemes nomu 21514,86 euro un pievienotās vērtības nodoklis 4518,12 euro,

kopā 26032,98 euro.

Atbildētāja atsaucas uz likuma „Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” pārejas noteikumu 7.punktu, kas nosaka, ka zemes

nomas maksa, kas noteikta atbilstoši šā likuma 12.panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajai kārtībai, 2008., 2009. un 2010.gadā nedrīkst pārsniegt

iepriekšējam gadam aprēķināto zemes nomas maksas apmēru vairāk nekā par 25 procentiem.

Par 2007.un 2008.gadu zemes nomas maksa nav aprēķināta, līdz ar ko tiesai nav no kā vadīties un tiesa nepārkāpj prasījuma robežas. Arī no

Vidzemes apgabaltiesas sprieduma, ar ko piedzīta nomas maksa par 2010.gadu, redzams, ka 2009.gada zemes nomas maksas apmērs nav vērtēts.

Tiesa uzskata, ka nav iespējams vadīties no zemes nomas maksas apmēra, par ko puses pašas nav vienojušās, vai par ko netiek izlemts prasījums.

Tiesa atzīmē, ka 2008.gadā zemes kadastrālā vērtība bija tāda pati kā 2008.gadā, līdz ar to zemes nomas maksas apmērs par 2009.gadu nav

nesamērīgs.

Tiesa atzīmē, ka atbildētāja varētu radušos situāciju novērst, ja būtu izpildījusi likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju”

50.panta septītajā daļā noteikto, ka valsts dzīvojamās mājas valdītāja vai pašvaldības pienākums ir pārvaldīt un apsaimniekot dzīvojamo māju līdz

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas tiesību nodošanai dzīvokļu īpašnieku sabiedrībai vai ar dzīvokļu īpašnieku savstarpēju līgumu pilnvarotai personai.

Likuma „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” redakcijā uz 2005.gada 01.janvāri 54.panta ceturtā daļa nosaka, ja atbilstoši šā

likuma 50.panta pirmās daļas 3.punkta (dzīvokļa īpašnieka pienākums ir slēgt zemes nomas līgumu vai pilnvarot dzīvojamās mājas pārvaldītāju un

apsaimniekotāju slēgt zemes nomas līgumu ar tā zemes gabala īpašnieku- fizisko vai juridisko personu, uz kura atrodas privatizētais objekts) prasībām

zemes nomas līgumi ar zemes gabala īpašnieku nav noslēgti, zemes gabala īpašniekam ir tiesības prasību tiesā par zemes nomas līguma noslēgšanu vērst

pret personu, kurai nodotas attiecīgās dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesības.

2005.gada 22.februāra Ministru kabineta noteikumu Nr.135 „Kārtība, kādā nosakāma maksa par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu”, kas tika izdoti saskaņā ar likumu „Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” un bija spēkā no 2005.gada 26.februāra līdz

2008.gada 27.martam (laiks, kad prasītājai zemesgrāmatā bija reģistrētas īpašumtiesības uz strīdus zemi), 4. un 6.punkts nosaka, ka maksu par

dzīvojamās mājas uzturēšanu un apsaimniekošanu aprēķina par dzīvokļu īpašumu kopējās platības kvadrātmetru. Maksas apmēru veido dzīvojamās

mājas apsaimniekošanas izdevumi un normatīvajos aktos vai līgumos noteiktie obligātie maksājumi. Maksu par dzīvojamās mājas uzturēšanu un

apsaimniekošanu aprēķina, izmantojot formulu, un formulā ir iekļauti normatīvajos aktos vai līgumos noteiktie obligātie maksājumi (piemēram, nekustamā

īpašuma nodoklis, zemes nomas maksa). Maksas noteikšanā ņem vērā arī dzīvojamās mājas pārvaldes izdevumus, piemēram, administratīvo ēku (telpu)

uzturēšanas (remonts, maksājumi par pakalpojumiem) vai nomas izmaksas, kancelejas preču, pasta un bankas pakalpojumu izmaksas (lati gadā).

Līdz ar to apsaimniekošanas maksas sastāvdaļa bija maksa par zemes nomu.

Atbildētāja netika noslēgusi ar prasītāju zemes nomas līgumu, kaut gan izmantoja tās zemi. Tāpēc atbildētājai tagad nākas atbildēt par iepriekš

neveiktām darbībām apsaimniekošanā un nav pamatoti apstākļos, kad atbildētāja pati nav izrādījusi iniciatīvu par zemes nomas līguma noslēgšanu,

apgalvot, ka prasītāja nav rīkojusies labā ticībā un vēlas nepamatoti iedzīvoties uz dzīvokļu īpašnieku rēķina.

Tā kā prasītāja lūdz noteikt zemes nomas maksu 6% apmērā par visu 2009.gadu, ko tiesa neatzīst par pamatu, prasība daļā par zemes nomas

parāda 3469,51 euro un pievienotās vērtības nodokļa 728,60 euro piedziņu ir noraidāma.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 195.pantam prasītājai atzīstamas tiesības saņemt no atbildētājas SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” likumiskos 6

procentus gadā no galvenā parāda summas par laiku līdz sprieduma izpildei Izsoles noslēguma dienai) .

Prasītāja, ceļot prasību, bija atbrīvota no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa likuma 43.panta pirmās daļas

10.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 42.pantu tiesas izdevumi, ja prasītājs no to samaksāšanas bijis atbrīvots, piespriežami no atbildētāja.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34.panta pirmās daļas 1.punkta c)apakšpunktu no atbildētājas valsts ienākumus piedzenama valsts nodeva

1124,71 euro, kā arī ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi (lietas lapa 2) par pasta nosūtīšanu lietā 10,21 euro.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 panta pirmo daļu taisot spriedumu par naudas summu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai

izpildei.

Atbildētājai nosakāmas 10 dienas no sprieduma stāšanās likumā spēkā labprātīgai sprieduma izpildei.

Pamatojoties uz minēto un saskaņā ar Civilprocesa likuma 8, 42., 92.-97., 189.-193.,195.un 204.1 pantu, tiesa

nosprieda:

prasību apmierināt daļēji.

Atzīt, ka laikā no 2009.gada 01.janvāra līdz 2009.gada 31.oktobrim SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un AS “Reversed” starpā pastāvēja

zemesgabala /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, ar platību 3181 m2, piespiedu zemes nomas attiecības, ar nomas maksu 5% gadā no zemes

kadastrālās vērtības.

Atzīt, ka laikā no 2009.gada 01.novembra līdz 2009.gada 31.decembrim SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” un AS “Reversed” starpā pastāvēja

zemesgabala /adrese/, kadastra numurs /numurs A/, ar platību 3181 m2, piespiedu zemes nomas attiecības, ar nomas maksu 6% gadā no zemes

kadastrālās vērtības.

Piedzīt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par labu MAS “Reversed” parādu par zemes nomu 21514,86 euro un pievienotās vērtības nodokli

4518,12 euro, kopā 26032,98 euro.

Prasību daļā par zemes nomas parāda 3469,51 euro un pievienotās vērtības nodokļa 728,60 euro piedziņu noraidīt.

/pers. C/ “Reversed” tiesības saņemt no SIA “Rīgas namu pārvaldnieks” par laiku līdz sprieduma izpildei 6 procentus gadā no 26032,98 euro.

Piedzīt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” valsts ienākumos valsts nodevu 1124,71 euro.

Piedzīt no SIA „Rīgas namu pārvaldnieks” valsts ienākumos ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 10,21 euro.

/pers. D/ „Rīgas namu pārvaldnieks” sprieduma labprātīgas izpildes termiņu 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Valsts nodeva maksājama ar sekojošiem rekvizītiem:

Saņēmējs: Valsts kase

Reģistrācijas Nr. 90000050138

Konta Nr. LV55TREL1060190911200

Saņēmēja banka: Valsts kase

BIC kods TRELLV22

Iemaksas mērķis: civillieta Nr. C28324915.

Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi maksājami ar sekojošiem rekvizītiem:

Saņēmējs: Tiesu administrācija

Konta Nr. LV51TREL2190458019000

NMR 90001672316

Saņēmēja banka: Valsts kase

Kods TRELLV22

Iemaksas mērķis: civillieta Nr.C28324915, atbildētāja SIA “Rīgas namu pārvaldnieks”.

Spriedumu var pārsūdzēt 20 dienu laikā Rīgas apgabaltiesas Civillietu tiesas kolēģijā no pilna sprieduma sastādīšanas dienas, iesniedzot apelācijas

sūdzību Rīgas pilsētas Kurzemes rajona tiesā.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena tiek noteikta 2016.gada 10.februāris.

Pilna sprieduma sastādīšanas diena ir 2016.gada 25.februāris.

Tiesnese G.Sokolova