Court allows bank's debt collection claim against guarantors and orders enforcement against mortgaged property.

Lietas Nr. C32248013

Lietas arhīva Nr. C-0423-15/3

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2015.gada 1.aprīlī

Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa

šādā sastāvā: tiesnesis V.Prudņikovs

ar tiesas sēdes sekretāri G.Zēboldi,

piedaloties prasītājas Danske Bank A/S pārstāvei /pers. B/, atbildētājai /pers. C/, atbildētājas /pers. C/ pārstāvei advokātei /pers. F/, atbildētājai

/pers. D/,

atklātā tiesas sēdē izskatīja civillietu Danske Bank A/S prasībā pret /pers. E/, /pers. C/ un /pers. D/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

2013.gada 4.martā Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemts Danske Bank A/S prasības pieteikums pret /pers. E/, /pers. C/ un /pers. D/ par

parāda piedziņu. Prasības pieteikumā norādīts, ka banka, saskaņā ar 2006.gada 10.oktobra Kredīta līgumu, ar tā grozījumiem izsniedza kredītu /pers. F/

174000. Saskaņā ar Kredīta līgumu kredīta ņēmējs apņēmās par kredīta izmantošanu. Samaksāt bankai kredīta procentus, ko veido procentu bāzes

likme – 3 mēnešu EURIBOR likme plus procentu pievienotā likme – 0,8% gadā no izsniegtās kredīta summas, papildus, saskaņā ar Kredīta līguma II

daļas 6.5.punktu kredīta ņēmējam par katru kredīta un kredīta procentu atmaksas dienas nokavējumu jāmaksā līgumsods 0,1% no laikā nesamaksātās

summas. Kā nodrošinājums saistībām, kas parādniekam rodas saskaņā ar Kredīta līgumu, atbilstoši 2006.gada 10.oktobra Ķīlas līgumam Nr.SB/M21-

26/215/1, par labu bankai tika ieķīlāts /pers. G/ (miris 2009.gada 16.martā) piederošais nekustamais īpašums, zemes gabals ar kopējo platību 503m2, uz

kura atrodas dzīvojamā māja, kas atrodas Saulkrastu novadā, /adrese/6.gada 10.oktobra galvojuma līgumam Nr.SB/M21-26/215/2, kas noslēgts starp

banku un /pers. C/ saistības nodrošinātas ar galvojumu, 2007.gada 13.septembra Ķīlas līgumam Nr.SB/M21-26/215/3 par labu bankai tika ieķīlāts

/pers. G/ piederošais nekustamais īpašums, zemes gabals ar kopējo platību 0,2 ha, kas atrodas Saulkrastu novadā, Saulkrastos ar nosaukumu

“/Nosaukums/”. Kredīta ņēmēji un galvinieks savas uzņemtās saistības nepildīja, nolīgtajos termiņos netika samaksāti procenti par aizdevuma lietošanu.

Ņemot vērā, ka tika pieļauts Kredīta līgumā noteikto samaksas termiņu kavējums, iestājās starp pusēm noslēgtajā Kredīta līguma II daļas

9.8.5.apakšpunktā noteiktie apstākļos, kas dod tiesības bankai saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 9.8.punktu prasīt nekavējošu visu bankai pienākošos

naudas summu atmaksu. Banka vairākkārt uz kredīta līgumā norādītajām adresēm nosūtīja ierakstītas vēstules, ar kurām brīdināja par nepieciešamību

izpildīt saistības, tāpat banka brīdināja par nodomu izmantot savas ķīlas ņēmēja tiesības un pārdod nekustamo īpašumu. Ar Rīgas rajona tiesas

2011.gada 15.septembra lēmumu lietā Nr.3-12/2504/12 tika pakļautas bezstrīdus piespiedu izpildīšanai kredīta ņēmēju saistības par labu bankai Ls

140293,72 apmērā. Banka lēmumu nodeva zvērinātam tiesu izpildītājam /pers. K/ izpildei, kurš rīkoja nekustamā īpašuma Saulkrasti novadā,

Saulkrastos, ar nosaukumu “/Nosaukums/” izsoli. Pēc /pers. G/ piederošā nekustamā īpašuma – zemes gabala ar kopējo platību 0,2 ha, kas atrodas

Saulkrastu novadā, Saulkrastos, ar nosaukumu “/Nosaukums/” pārdošanas izsolē, tika iegūti naudas līdzekļi Ls 4300 apmērā. Tomēr atbildētāju parāds

netika pilnībā dzēsts un saistības, kas izriet no Kredīta līguma, nav izpildītas. Saskaņā ar galvojuma līguma 1.1.punktu un 2.1.punktu galvinieks,

neapstrīdami un neatsaucami uzņemas pienākumu atbildēt par parāda samaksu saskaņā ar Kredīta līgumu kā pats parādnieks. Galvinieks piekrita

samaksāt kredīta ņēmēju parādu arī tādā gadījumā, ja banka vērš piedziņu vispirms pret galvinieku, negriežoties pie paša kredīta ņēmējiem. Saskaņā ar

Galvojuma līguma 2.3.punktu, ja kredīta ņēmēji nepilda savas mantiskās saistības Kredīta līguma noteiktajos termiņos, tad galvinieki 5 dienu laikā pēc

bankas pirmā pieprasījuma bezstrīdus kārtībā atmaksā bankai kredīta ņēmējiem izsniegto kredītu, tā procentus, līgumsodu, visus zaudējumu un tiesāšanās

izdevumus, kā arī citas summas, kas varētu pienākties bankai saskaņā ar Kredīta līgumu. Augstākās tiesas Senāta Civillietu departamenta 2011.gada

27.aprīļa spriedumā lietā SKC-86/2011 “Civillikuma tiesību normas, kas regulē galvojuma tiesisko institūtu (1692.-1715.pants), paredz divu veidu

galvojumus – pirmais, neekspromiskoriskais galvojums (kad kreditoram ar prasību vispirms ir jāvēršas pie galvenā parādnieka un tikai pēc tam pie

galvinieka), otrais, ekspromisoriskais galvojums (kad galvinieks uzņēmies saistību kā pats parādnieks, šajā gadījumā galvinieks atsakās no Civillikuma

1702.panta pirmajā daļā paredzētajām tiesībām prasīt, lai kreditors pa priekšu vēršas ar prasību pie galvenā parādnieka).” Banka ar 2010.gada

3.augusta vēstuli informēja zvērinātu notāri /pers. L/ par mirušā /pers. G/ parada saistībām pret banku. Zvērinātas notāres /pers. L/ atbildes vēstulē

minēts, ka /pers. D/ ir pieņēmusi /pers. G/ atstāto mantojumu, lūgusi apstiprināt mantojuma tiesības un lūgusi izsniegt mantojuma apliecību. Pēc bankas

rīcībā esošām zinām, pēc mantojuma apliecības /pers. D/ pie notāres nav ieradusies. Atbilstoši Civillikuma 688.pantam /pers. D/ ir izteikusi savu gribu un

ieguvusi mantojumu.

Pamatojoties uz Civillikuma 383.pantu, 1286.pantu, 1319.pantu, 1587.pantu, 1670.pantu, 1683.pantu, 1756.pantu, 1765.pantu, 1811.pantu,

1934.pantu, 1943.pantu, Civilprocesa likuma 1.pantu, 25.panta pirmās daļas 2.punktu, 29.panta pirmo daļu, 41.pantu, 127.pantu, 128.pantu,

195.pantu, prasītāja lūdz tiesu piedzīt no /pers. E/ un /pers. C/ par labu Danske Bank A/S Ls 137444,96, kas sastāv no kredīta pamatsummas Ls

122287,90, procentiem Ls 3197,38 un likumiskajiem 6% gadā Ls 11959,68, piedziņu vērst uz nekustamo īpašumu Saulkrastu novadā, /adrese/, piedzīt

no /pers. E/ un /pers. C/ par labu Danske Bank A/S tiesāšanās izdevumus, t.sk., valsts nodevu Ls 2499,45, ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus Ls

7,70, noteikt Danske Bank A/S tiesību par laiku līdz tiesas sprieduma izpildei saņemts likumiskos 6% gadā no aizdevumu pamatsummas.

2013.gada 8.aprīlī Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesā saņemti /pers. D/ paskaidrojumi, kuros norādīts, ka atbildētāja atzīst prasību daļēji.

Atbildētāja piekrīt tam, ka atbildētājiem /pers. E/ un /pers. C/ ir kredīta saistības pret AS “Danske Bank” un to, kā par labu bankai tika ieķīlāts

nekustamais īpašums, zemes gabals ar kopējo platību 503m2, uz kura atrodas dzīvojamā māja, kas atrodas Saulkrastu novadā, /adrese/. /pers. D/

nepiekrīt prasītājas prasībai daļā par to, ka piedziņu nepieciešams vērst uz nekustamo īpašumu Saulkrastu novadā, /adrese/, jo tā ir atbildētājas vienīgā

dzīvesvieta, kā arī atbildētājiem kredīta ņēmējam /pers. E/ un galvotājai /pers. C/ ir savi ienākumi un nekustamie īpašumi, uz kuriem var vērst piedziņu par

viņu kredītsaistībām. Nekustamais īpašums Saulkrastu novadā, /adrese/, tika ieķīlāts kā garantija kredīta saņemšanai kredītņēmējam /pers. E/ un mirušais

/pers. G/ un /pers. D/ nekādus naudas līdzekļus no kredīta nav saņēmusī. Atbildētāja lūdz nevērst piedziņu uz minēto īpašumu.

Prasītājas pārstāve /pers. B/ tiesas sēdē prasību precizēja, lūdzot parāda piedziņas neiespējamības gadījumā no /pers. E/ piedzīt parādu no /pers.

C/, pārējā daļā prasību uzturēja.

Atbildētājas/pers. C/ pārstāve zvērināta advokāte /pers. R/ tiesas sēdē paskaidroja, ka prasību neatzīst.

Atbildētāja/pers. D/ tiesas sēdē paskaidroja, ka prasību neatzīst.

Atbildētājs/pers. E/ uz tiesas sēdi nav ieradies, tiesā saņemts iesniegums, kurā atbildētājs norāda, ka uz tiesas sēdi ierasties nevarēs, jo meklē

darbu.

Tiesa atzīst, ka saskaņā ar Civilprocesa likuma 156.panta pirmo daļu lietu iespējams izskatīt bez atbildētāja /pers. E/ klātbūtnes.

Motīvu daļa

Noklausījusies prasītājas pārstāves paskaidrojumus, pārbaudījusi un izvērtējusi lietas materiālus, tiesa uzskata, ka prasība ir pamatota un

apmierināma pilnībā.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais smagums, ne arī vēlāk

radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai zaudējumus.

No Civillikuma 1425.panta izriet, ka katra saistība jāizpilda pilnā apmērā.

Civillikuma 1934.pantā noteikts, ka ar aizdevuma līgumu jāsaprot zināma daudzuma atvietojamu lietu nodošana īpašumā, ar pienākumu atdot

saņemto tādā pašā daudzumā un tādas pašas šķiras un labuma lietās.

Civillikuma 1943.pants nosaka, ka aizņēmējam jāatdod tāda pati summa vai tāds pats daudzums, kādu viņš saņēmis.

No Civillikuma 1828.panta izriet, ka, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tad parādniekam tas jāievēro, negaidot sevišķu kreditora atgādinājumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1651.pantu nokavējums ir saistības izpildīšanas vai izpildījuma pieņemšanas prettiesīgs novilcinājums.

No Civillikuma 1652.panta 3.punkta izriet, ka parādnieka nokavējums ar visām tā sekām iestājas pats no sevis, kad viņš palaidis garām termiņu,

kas nolikts izpildīšanai ar līgumu.

Saskaņā ar Civillikuma 1753.pantu, ar procentiem jāsaprot tā atlīdzība, kas dodama par kādas naudas summas vai citu atvietojamu lietu lietošanas

atvēlējumu vai kavējumu, samērā ar viņu daudzumu un lietošanas ilgumu, 1756.pantā noteikts, ka pienākums maksāt procentus pamatojas vai nu uz

tiesisku darījumu, vai uz likumu un saskaņā ar Civillikuma 1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs,

— seši procenti no simta gadā.

No lietas materiāliem redzams, ka 2006.gada 10.oktobrī starp AS “Sampo Banka” (nosaukums mainīts uz Danske Bank A/S) kā banku un /pers.

E/ kā kredīta ņēmēju noslēgts Kredīta līgums Nr.SB/M21-26/215. Kredīta summa noteikta EUR 114000 apmērā ar procentu bāzes likmi 3 mēnešu

EURIBOR likmi, pievienotā procentu likme noteikta 0,80% apmērā un kredīta atmaksas termiņš – 10.10.2026. Līguma 2.punktā noteikts, ka kredīts

tiek nodrošināts ar nekustamo īpašumu – zemes gabalu ar kopējo platību 503 m2 uz kura atrodas dzīvojamā māja, kas atrodas Saulkrastu novadā,

/adrese/ un ar galvojumu – galvinieks /pers. C/.

Kredīta līguma 1.punktā noteikts, ka banka apņemas izsniegt kredīta ņēmējam kredītu, bet kredīta ņēmējs apņemas to atmaksāt bankai atbilstoši šī

līguma nosacījumiem. 3.1.punktā noteikts, ka par kredīta izmantošanu kredīta ņēmējs apņemas samaksāt bankai kredīta procentus, ko veido šī līguma

procentu bāzes likmes un procentu pievienotās likmes kopsumma gadā, skaitot no attiecīgā kredīta vai tā daļas izsniegšanas brīža. 4.1.punktā noteikts, ka

kredīta ņēmējs nodrošina kredīta, nolīgto kredīta procentu un līgumsoda, kā arī visu iespējamo bankas zaudējumu, tiesas un citu izdevumu samaksu, kas

var rasties līguma neizpildes gadījumā ar viņa rīcībā esošajiem naudas līdzekļiem un kustamo un nekustamo īpašumu, kā arī ar šī līguma I daļas 2.punktā

norādīto kredīta nodrošinājumu. Kredīta līguma 6.1.1.punktā noteikts, ka kredīta ņēmējs kredīta procentus maksā bankai ik mēnesi, skaitot no pirmās šī

līguma I daļas 4.punktā paredzētās kredīta daļas izsniegšanas brīža, un tie tiek aprēķināti par bankai neatmaksāto kredīta atlikumu. Izsniegtā kredīta

atmaksas grafiks tiek noteikts ievērojot nosacījumu, ka ikmēneša kredīta procentu un kredīta maksājumu kopsumma ir vienāda līdz tuvākajai procentu

bāzes likmes maiņas dienai. 6.5.punktā noteikts, ka par katru kredīta un kredīta procentu atmaksas dienas nokavējumu kredīta ņēmējs maksā bankai

līgumsodu 0,1% apmērā no laikā nesamaksātās summas par katru nokavēto dienu, no faktiskā dienu skaita mēnesī, pieņemot, ka gadā ir 360 dienas.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētājs savas maksājuma saistības pret prasītāju saskaņā ar Kredīta līguma Nr.SB/M21-26/215 neizpildīja,

sākot no 2009.gada 1.jūlija tika pārtraukts veikt kredīta maksājumus pilnā apmērā.

Saskaņā ar Kredīta līguma 9.8.5.punktu bankai ir tiesība lauzt līgumu pirms termiņa un pieprasīt nekavējošu visu bankai pienākušos naudas summu

atmaksu, ja kredīta ņēmējs nav veicis šajā līgumā noteiktos maksājumus vairāk par 30 dienām. Kredīta līguma 9.9.punktā noteikts, ka par līguma

pirmstermiņa laušanu banka rakstiski paziņo kredīta ņēmējam, nosūtot ierakstītu paziņojumu uz līgumā norādīto kredīta ņēmēja adresi. Paziņojums par

līguma laušanu atzīstams par saņemtu 5.darba dienā no tā nosūtīšanas brīža, neatkarīgi no tā faktiskās saņemšanas. Gadījumā, ja 10 kalendāro dienu laikā

no minētā paziņojuma saņemšanas, netiek novērsti paziņojumā minētie apstākļi, šis līgums tiek uzskatīts par lauztu, un kredīta ņēmējam ne vēlāk, kā

nākamajā darba dienā pēc šī termiņa iestāšanās, jāatmaksā bankai viss neatmaksātais kredīts kopā ar kredīta procentiem, līgumsodiem un citiem šajā

līgumā paredzētajiem maksājumiem.

No lietas materiāliem redzams, ka 2009.gada 7.septembrī prasītāja nosūtīja /pers. E/ paziņojumu par līguma laušanu Nr.04/3484/2009, kurā

norādīts, ka banka saskaņā ar Kredīta līguma II daļas 9.9.punktu nosaka aizdevuma atmaksāšanas beigu termiņu 2009.gada 24.septembri.

No prasības pieteikuma izriet, ka atbildētāja /pers. E/ neizpildītās saistības sastāv no kredīta pamatsummas EUR 174000 (Ls 122287,90),

procentiem EUR 4549,46 (Ls 3197,38) un likumiskajiem 6% gadā EUR 17017,09 (Ls 11959,68).

Atbildētājs/pers. E/ nav apstrīdējis prasības pieteikumā minētos faktus, nav cēlis iebildumus pret prasību, kā arī nav pierādījis, ka parāds

būtu daļēji vai pilnībā samaksāts.

Secināms, ka atbildētājs /pers. E/ nav izpildījis savas maksājuma saistības pret prasītāju par kredīta pamatsummas EUR 174000 (Ls

122287,90), procentu EUR 4549,46 (Ls 3197,38) un likumisko 6% gadā EUR 17017,09 (Ls 11959,68) samaksu.

Tiesa konstatē, ka prasība pret atbildētāju /pers. C/ celta kā pret galvinieku.

Civillikuma 1692.pantā noteikts, ka galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr

pēdējo no viņas parāda.

Civillikuma 1696.pantā noteikts, ka galvinieka saistība vispār atbilst galvenā parādnieka saistībai un tādēļ nevar ne attiekties uz augstāku summu, ne

būt bez nosacījuma, ja galvenā parādnieka saistība ir tikai nosacīta. Ja galvinieks galvojis par summu, kas pārsniedz galveno parādu, tad no viņa var

prasīt tikai galvenā parāda summu; bet ja viņš par parādu, kas aprobežots ar nosacījumu, galvojis bez nosacījuma, tad nosacījums attiecināms arī uz viņu.

Savukārt Civillikuma 1698.pants nosaka, ka galvinieks atbild nevien par pašu galveno parādu, bet arī par tā blakus prasījumiem, parādnieka vainas

vai nokavējuma dēļ nodarītiem zaudējumiem un tiesu izdevumiem.

Saskaņā ar Civillikuma 1702.pantu, kad pret galvinieku ceļ prasību, viņš var prasīt, lai kreditors griežas ar to papriekš pie galvenā parādnieka, ja

piedziņa no tā izdarāma tikpat sekmīgi un viegli. Šī tiesība atkrīt, ja galvinieks noteikti no tās atteicies. Par tādu atteikšanos uzskatāms jau arī tas, ja

galvinieks uzņemas saistību kā pats parādnieks.

No lietas materiāliem redzams, ka 2006.gada 10.oktobrī starp AS “Sampo Banka” (nosaukums mainīts uz Danske Bank A/S) kā banku un /pers.

C/ kā galvinieku noslēgts Galvojuma līgums Nr.SB/M21-26/215/2 par galvojumu kredīta ņēmēja /pers. E/ un AS “Sampo Banka” 2006.gada 10.oktobrī

noslēgto Kredīta līgumu Nr.SB/M21-26/2015. Saskaņā ar līguma 1.1.punktu galvinieks neapstrīdami un neatsaucami uzņemas pienākumu atbildēt par

parāda samaksu saskaņā ar kredīta līgumu, atbilstoši kuram banka ir izsniegusi kredīta ņēmējam kredītu, un banka šo galvojumu pieņem. Līguma

2.1.punktā noteikts, ka galvinieks uzņemas saistības kā pats parādnieks par visām kredīta ņēmēja saistībām saskaņā ar Kredīta līgumu ar visu savu mantu

un naudas līdzekļiem, tai skaitā ar tam piederošiem naudas līdzekļiem, kas atrodas AS “Sampo Banka” uz galvinieka vārda atvērtajos kontos, kā arī

depozītkontos (noguldījuma kontos).

No prasības pieteikuma un tiesas sēdē sniegtajiem prasītājās pārstāves paskaidrojumiem izriet, ka atbildētāja /pers. C/ nav izpildījusi savas

maksājuma saistības, kas izriet no minētā Galvojuma līguma Nr.SB/M21-26/215/2.

Atbildētāja/pers. C/ nav apstrīdējusi prasības pieteikumā minētos faktus, kā arī nav pierādījusi, ka parāds būtu daļēji vai pilnībā samaksāts.

Rezumējot teikto, kā arī vadoties no Civilprocesa likuma 96.panta piektās daļas, pastāv pamats piedzīt no /pers. E/, bet piedziņas no /pers.

E/ neiespējamības gadījumā, piedzīt no /pers. C/, par labu Danske Bank A/S, kredīta pamatsummu EUR 174000, līgumiskos procentus par laika posmu

no 10.12.2008 līdz 25.09.2009 EUR 4549,46 un likumiskos procentus par laika posmu no 25.09.2009 līdz 01.11.2010 EUR 17017,09

Civillikuma 1278.pantā noteikts, ka ķīlas tiesība ir tāda tiesība uz svešu lietu (841. p.), uz kuras pamata šī lieta nodrošina kreditoram viņa

prasījumu tādā kārtā, ka viņš var no tās dabūt šā prasījuma samaksu. Civillikuma 1286.pantā noteikts, ka ķīlas tiesība paliek spēkā tik ilgi, kamēr pilnīgi

apmierināts kreditors, kuram tādēļ ķīla atbild pēc daļas samaksas arī par vēl nesamaksāto parāda daļu. Civillikuma 1319.pants nosaka, ka ķīlas ņēmējs,

kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, var meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās

pārdošanai.

No lietas materiāliem redzams, ka 2006.gada 10.oktobrī starp AS “Sampo Banka” (nosaukums mainīts uz Danske Bank A/S) kā banku

un /pers. G/ kā ķīlas devēju noslēgts Ķīlas līgums Nr.SB/M21-26/215/1, no kura izriet, ka ķīlas devējs /pers. G/ ieķīlājot sev piederoši nekustamo

īpašumu – zemes gabalu ar kopējo platību 503m2 uz kura atrodas dzīvojamā māja, kas atrodas /adrese/, reģistrēta Saulkrastu pilsētas zemesgrāmatas

nodalījumā Br./numurs/7, kadastra Nr./numurs A/, nodrošina 2006.gada 10.oktobra Kredīta līgumu Nr.SB/M21-26/215, kas noslēgts starp banku un

/pers. E/. Hipotēkas summa tiek noteikta Ls 104155,56 apmērā.

No ķīlas līguma 2.1.punkta izriet, ka minētā ķīla nodibināta, lai nodrošinātu prasījumu, kas rodas starp banku, no vienas puses, un kredīta

ņēmēju, no otras puses, noslēgtā šī Līguma I daļas 2.punktā minētā kredīta līguma, un šis Ķīlas līgums ir minētā Kredīta līguma neatņemamam sastāvdaļa.

2.2.punktā noteikts, ka puses vienojas, ka uz šī līguma I daļas 1.punktā minēto īpašumu tiek nostiprināta hipotēka par hipotēkas summu, ko veido šī

līguma I daļas 4.punktā minētais kredīts un 5.punktā minētie blakus prasījumi. 2.3.punktā noteikts, ka ar šī līgumu ķīlas devējs nodrošina kredīta, nolīgto

procentu un līgumsoda, kā arī visu iespējamo bankas zaudējumu un blakus prasījumu, tiesas un citu izdevumu samaksu, kas var rasties kredīta ņēmēja

saistību neizpildes dēļ.

Civillikuma 701.pants nosaka, ka ar mantojuma pieņemšanu un iegūšanu visas mantojuma atstājēja tiesības un saistības, ciktāl tās

neizbeidzas ar viņa personu, pāriet uz mantinieku.

Saskaņā ar Civillikuma 705.panta pirmo teikumu ar mantojuma iegūšanu uz mantinieku pāriet, līdz ar mantojuma atstājēja tiesībām (702. un

turpm. p.), arī visas viņa saistības, izņemot tīri personiskās.

No Saulkrastu novada dzimtsarakstu nodaļas 2009.gads 30.jūnija izziņas par miršanas reģistrāciju izriet, ka /pers. G/ miris 2009.gada

16.martā.

No zvērinātas notāres /pers.L/ 2011.gada 21.jūlija paziņojuma izriet, ka uz mirušā /pers. G/ atstāto mantojumu ir pieteikusies mantojuma

atstājēja laulātā /pers. D/.

Savukārt no zvērinātas notāres /pers.L/ 2011.gada 5.septembra paziņojuma izriet, ka /pers. D/ 2010.gada 7.janvārī iesniedza notāram

iesniegumu par mantojuma pieņemšanu un apstiprināšanu mantojuma tiesībās, kurā paziņoja, ka pieņem /pers. G/ atstāto mantojumu.

Kā norādīja Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorante /pers. P/ mantojuma pieņemšana ir neatgriezeniska – ja mantot

aicinātais mantojumu jau pieņēmis, viņš to vairs nevar atraidīt, bet ja tas reiz atraidījis viņam piekritušo mantojumu, vairs nevar to pieņemt vēlāk. Līdz ar

to mantojuma iegūšanā būtiskākais ir gribas izteikums par mantojuma pieņemšanu vai atraidīšanu. Savukārt mantojuma apliecības izņemšana pēc

mantojuma pieņemšanas ir mantinieka pienākums un vajadzība, lai varētu pabeigt mantojuma lietas kārtošanu (piemēram, nostiprināt zemesgrāmatās

savas īpašuma tiesības uz nekustamo īpašumu). Tomēr apstāklim, ka mantinieks kaut kādu iemeslu dēļ neizņem mantojuma apliecību, nevajadzētu būt par

šķērsli, lai savas tiesības varētu realizēt kreditori, legatāri un citas personas, kurām ir kādas tiesības uz mantojumu, un kurām šo tiesību izlietošanā ir

jāvēršas pret mantinieku. T.i., apstāklis, ka mantinieks, kurš ir izteicis gribu pieņemt mantojumu, bet nav izņēmis mantojuma apliecību, tādējādi cerot, ka

viņam nebūs jāizpilda mantojuma lietā pieteiktās kreditoru pretenzijas, nedrīkst kļūt par šķērsli, lai kreditors varētu realizēt savas tiesības. (Mantojuma

pieņemšanas un atraidīšanas jēdziens un nozīme mantojuma tiesībās, /pers. P/, 2015, nav publicēts)

Pamatojoties uz augstāk minēto, tiesa secina, ka prasītājai ir tiesības vērst parāda piedziņu uz nekustamo īpašumu Saulkrastu novadā,

/adrese/, kadastra Nr./numurs A/.

Atbildētājas/pers. D/ iebildums par to, ka nekustamais īpašums Saulkrastu novadā, /adrese/, ir atbildētājas /pers. D/ vienīgā dzīvesvieta un,

ka /pers. E/ un /pers. C/ ir savi ienākumi un nekustamie īpašumi, uz kuriem vērst parāda piedziņu, pēc tiesas ieskata, nevar būt par pamatu, lai noraidītu

prasītājas prasību šajā daļā, jo prasība par piedziņas vēršanu uz nekustamo īpašumu balstās uz minēto Ķīlas līgumu Nr.SB/M21-26/215/1 un pamatota

ar Civillikuma 1319.pantu, kas paredz ķīlas ņēmējam, kuru parādnieks nav noteiktā laikā apmierinājis, tiesības meklēt sev apmierinājumu no ieķīlātās

lietas un šajā nolūkā spert visus vajadzīgos soļus tās pārdošanai.

No Civilprocesa likuma 41.panta pirmās daļas izriet, ka pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ņemot vērā minēto, pastāv pamats no atbildētāja /pers. E/, bet piedziņas no /pers. E/ neiespējamības gadījumā, no /pers. C/ par labu

prasītājai piespriest tiesāšanās izdevumus EUR 3567,35.

Civilprocesa likuma 195.pants nosaka, ka, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, tiesa norāda prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma

izpildei saņemt procentus, minot arī to apmēru. Tādējādi tiesa atzīst, ka prasītājai nosakāmas tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt solidāri no

/pers. E/ neiespējamības gadījumā no /pers. C/ likumiskos procentus – sešus procentus gadā no nesamaksātās parāda summas, jo saskaņā ar Civillikuma

1765.panta otro daļu likumisko procentu apmērs līguma attiecībās, kurās piedalās patērētājs, — seši procenti no simta gadā.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu atbildētājiem nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā

stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Pamatojoties uz Civilprocesa likuma 8.pantu, 41.pantu, 93.-97.pantiem, 193.pantu, 195.pantu un 204.1pantu, tiesa

nosprieda

prasību par parāda piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. E/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas no /pers. E/ neiespējamības gadījumā, piedzīt no /pers. C/, personas kods

/personas kods/, par labu Danske Bank A/S, reģistrācijas Nr.61126228, kredīta pamatsummu EUR 174000, līgumiskos procentus par laika posmu no

10.12.2008 līdz 25.09.2009 EUR 4549,46 un likumiskos procentus par laika posmu no 25.09.2009 līdz 01.11.2010 EUR 17017,09.

Vērst piedziņu uz nekustamo īpašumu Saulkrastu novadā, /adrese/.

Noteikt Danske Bank A/S, reģistrācijas Nr.61126228, tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt no /pers. E/, personas kods

/personas kods/, bet piedziņas no /pers. E/ neiespējamības gadījumā, no /pers. C/, personas kods /personas kods/, likumiskos 6% (sešus procentus)

gadā no kredīta pamatsummas.

Piedzīt par labu Danske Bank A/S, reģistrācijas Nr.61126228, no /pers. E/, personas kods /personas kods/, bet piedziņas no /pers. E/

neiespējamības gadījumā, no /pers. C/, personas kods /personas kods/, tiesāšanās izdevumus EUR 3567,35.

Parāda samaksa veicama: Danske Bank A/S filiāle Latvijā, konta numurs /konta numurs/.

Noteikt atbildētājiem termiņu sprieduma labprātīgai izpildei - 10 (desmit) dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Spriedumu var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesai 20 dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas datuma, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Ziemeļu rajona tiesā.

Pilnā sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 15.aprīlis.

Tiesnesis /personiskais paraksts/ V.Prudņikovs

Pilnā sprieduma sastādīšanas datums 2015.gada 13.maijs.