Court fully allowed small claims debt recovery for unpaid rent and costs in Latvia.

Lietas Nr. C15157013

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Jelgavā 2014.gada 28.janvārī

Jelgavas tiesa

šādā sastāvā: tiesnese N.Paņkiva,

ar tiesas sēdes sekretāri G.Egli-Svaiju, D.Kalniņu

2014.gada 14.janvārī izskatīja atklātā tiesas sēdē civillietu /pers. D/ maza apmēra prasība pret /pers. E/ par parāda piedziņu.

Aprakstošā daļa

Prasītāja/pers. F//pers. G/ pilnvarotā pārstāve /pers. H/ iesniegusi tiesā prasības pieteikumu maza apmēra prasība pret

atbildētāju /pers. E/ par parāda piedziņu, kurā lūdz piedzīt no atbildētāja par labu prasītājai neapdzīvojamo telpu nomas maksas un

izdevumu par pakalpojumiem, kas saistīti ar telpu lietošanu Nr.9, Strēlnieku ielā 11, Rīgā, parādu EUR 1783,84 (Ls 1253,69) un visus

tiesāšanās izdevumus.

Prasītāja prasību motivē ar to, ka neapdzīvojamās telpas Nr.9, Strēlnieku ielā 11, Rīgā no 2011.gada 1.janvāra līdz 2012.gada

31.maijam, pamatojoties uz 29.12.2010. noslēgto Nekustamā īpašuma Rīgā, Strēlnieku ielā 11-9 telpu nomas līgumu, lietoja /pers. E/.

Sakarā ar neregulāru maksājumu veikšanu un iekrāto nomas un komunālo pakalpojumu maksas parādu, atbildētājam līgums tika

uzteikts. Telpas atbildētājs atbrīvoja, bet parādu par laika periodu no 2012.gada janvāra līdz 2012.gada 31.maijam nesamaksāja.

Prasība pamatota ar Civillikuma 1.pantu, 2141.pantu, 2144.pantu, 2171.pantu.

Civilprocesa likuma 250 25.panta otrā daļa nosaka, ka, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas sēdē vai tiesa neuzskata par

nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, lietas par maza apmēra prasībām tiesa izskata rakstveida procesā, savlaicīgi paziņojot

pusēm par datumu, kad sprieduma norakstu varēs saņemt tiesas kancelejā.

Prasītāja nav lūgusi lietas izskatīšanu tiesas sēdē.

Atbildētājam atbilstoši Civilprocesa likuma 25021.panta prasībām nosūtīts prasības pieteikums un tam pievienoto dokumentu

noraksti, kā arī paskaidrojuma veidlapas. Un atbilstoši Civilprocesa likuma 250.22panta prasībām atbildētājam izskaidrotas

procesuālās tiesības. Ievērojot, ka tiesas dokumenti atbildētājam tika piegādāti uz viņa deklarēto dzīvesvietu (lietas 38.lapa), tad

ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka

atbildētājam tiesas dokumenti ir izsniegti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 250 21.panta otrajai daļai paskaidrojuma neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā.

Ar Jelgavas tiesas tiesneses 2013.gada 24.septembra lēmumu civillieta nolikta izskatīšanai tiesas sēdē.

Prasītājas pilnvarotā pārstāve uz tiesas sēdi nav ieradusies, kurai par tiesas sēdes laiku un vietu paziņots Civilprocesa likumā

noteiktajā kārtībā, ko apliecina prasītājas pilnvarotās pārstāves paraksts Uzziņas lapā par to, ka viņa ir informēta par tiesas sēdes

laiku un vietu.

2013.gada 13.novembra tiesas sēdē prasītājas pilnvarotā pārstāve prasību uzturēja pilnībā. Papildus prasības pieteikumā

norādītajam, paskaidroja, ka atbildētājs telpas nomāja kā masieris, taču minētajās telpās strādāja viņa darbinieces un pašu

atbildētāju satikt nebija iespējams. Parāds ir par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.maijam. Pievienotās

vērtības nodokli prasītāja lūdz piedzīt, jo prasītāja ir Pievienotā vērtības nodokļa maksātāja. Nomas līgumā ir norāde uz Uzņēmuma

līgumu.

Atbildētājs uz tiesas sēdi nav ieradies. Par tiesas sēdes laiku un vietu atbildētājam paziņots Civilprocesa likumā noteiktajā

kārtībā, nosūtot tiesas pavēsti ierakstītā sūtījumā uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu. Ievērojot, ka tiesas dokumenti atbildētājam tika

piegādāti uz viņa deklarēto dzīvesvietu, tad ievērojot Civilprocesa likuma 561.pantā ietverto prezumpciju par tiesas dokumentu

piegādi un izsniegšanu, uzskatāms, ka atbildētājam tiesas dokumenti ir izsniegti. Nekādi lūgumi tiesā nav saņemti, tiesai nav zināmi

atbildētāja neierašanās iemesli.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 156.panta pirmajai daļai, tiesa nolēma lietu skatīt bez prasītājas pilnvarotās pārstāves un

atbildētāja klātbūtnes.

Motīvu daļa

Novērtējot lietā esošos rakstveida pierādījumus, prasītājas pilnvarotās pārstāves paskaidrojumus tiesas sēdē, tiesa uzskata,

ka prasība ir pamatota un apmierināma pilnīgi.

Civillikuma 2141.pants nosaka, ka nomniekam jāmaksā nomas maksa līgumā noteiktos termiņos.

No Rīgas apgabaltiesas Rīgas pilsētas zemesgrāmatu nodaļas nodalījuma noraksta (lietas 9.lapa) redzams, ka nekustamā

īpašuma Rīgā, Strēlnieku ielā 11 īpašniece ir prasītāja /pers. D/.

2010.gada 29.decembrī starp prasītāju un atbildētāju noslēgts nekustamā īpašuma Rīgā, Strēlnieku ielā 11-9 telpu nomas

līgums (lietas 11.-13.lapa), pamatojoties uz kuru atbildētājs nomā nedzīvojamo telpu grupu Rīgā, Strēlnieku ielā 11-9, ar kopējo platību

69,6 m2. Līguma 2.punktā puses noteikušas, ka līgums stājas spēkā ar 2011.gada 1.janvāri, un līgums noslēgts līdz 2013.gada

1.janvārim. Saskaņā ar līguma 5.1.punktu atbildētājs apņēmies maksāt nomas maksu EUR 3 par vienu m2, kas kopā sastāda EUR

208,80 mēnesī, kā arī Pievienotās vērtības nodokli. Līguma 5.2. un 5.3.punktā atbildētājs apņēmies kopējo nomas maksu un

samaksu par komunālajiem pakalpojumiem ieskaitīt atbildētājas kontā, kas būs norādīts nomas un komunālo maksājumu rēķinā par

katru tekošo mēnesi, ievērojot likumu „Par pievienotās vērtības nodokli”, līdz katra mēneša 20.datumam. Papildus nomas maksai

atbildētājs uzņēmies apmaksāt komunālos pakalpojumus (ūdens – aukstais, karstais un kanalizācija, apkure, elektroenerģija,

atkritumu izvešana utt.) proporcionāli iznomāto telpu kopplatībai attiecībā pret visas mājas nomas kopplatībām no prasītājas vai

attiecīgo institūciju sniegtajiem rēķiniem.

Civillikuma 1587.pants nosaka, ka tiesīgi noslēgts līgums uzliek līdzējam pienākumu izpildīt apsolīto, un ne darījuma sevišķais

smagums, ne arī vēlāk radušās izpildīšanas grūtības nedod vienai pusei tiesību atkāpties no līguma, kaut arī atlīdzinot otrai

zaudējumus.

Tiesa uzskata, ka minētais līgums noslēgts atbilstoši Civillikuma prasībām, jo notikusi vienošanās par līguma galvenajām

sastāvdaļām, līgums nav apstrīdēts, līdz ar to ir saistošs līgumslēdzējpusēm. Pušu tiesiskās attiecības apspriežamas pēc tiesiskajām

attiecībām, kas izriet no telpu nomas līguma.

Saskaņā ar Civillikuma 1590.pantu katrai pusei ir pret otru prasības tiesība par līguma izpildīšanu.

Lietā nav strīda par to, ka atbildētājs nomātās telpas atbrīvojis.

No lietā esošajiem materiāliem redzams, ka 2012.gada 23.jūlijā prasītāja nosūtījusi atbildētājam pretenziju (lietas 17.-18.lapa),

kurā norādīts, ka pēc brīdibnājuma patr nomas līguma izbeigšanu, atbildētājs telpas ir atbrīvojis, bet nav samaksājis parādu – nomas

maksu un maksu par komunālajiem pakalpojumiem, un kopējais parāds uz telpu atbrīvošanas brīdi ir EUR 1783,84 (Ls 1253,69). No

lietā esošās Pievienotās vērtības nodokļa maksātāja reģistrācijas apliecības kopoijas (lietas 54.lapa) redzams, ka /pers. D/

reģistrēta Pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā ar PVN reģistrācijas kodu LV06032814605.

No rēķiniem (lietas 19.-30.lapa) un nomas maksas parāda aprēķina (lietas 14.-16.lapa) redzams, ka atbildētāja kopējā

parāda summa prasītājai ir EUR 1783,84 (Ls 1253,84). Aprēķini nav apstrīdēti un tiesai nav pamata tos apšaubīt.

Civillikuma 1838.pants nosaka, ka samaksas pierādīšanas pienākums gulstas uz parādnieku. Atbildētājs parāda samaksu

nav pierādījis sakarā ar ko tiesai nav pamata apšaubīt parāda esamību un tā aprēķina kārtību. Tiesa atzīst, ka prasītājai ir tiesības

prasīt, bet atbildētājam pienākums samaksāt nesamaksāto telpu nomas maksas parādu EUR 1783,84 (Ls 1253,84).

Civilprocesa likuma 195.pants paredz, ka taisot spriedumu par naudas summas piedziņu tā rezolutīvajā daļā ir norādāmas

prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei (izsoles dienai) saņemt procentus.

Tādējādi, pamatojoties uz Civilprocesa likuma 195.pantu un Civillikuma 1765.pantu, prasītājam ir nosakāmas tiesības saņemt

likumiskos sešus procentus gadā no piespriestās, bet nesaņemtās pamatparāda summas. Procenti nosakāmi par laiku līdz

sprieduma izpildei, ņemot vērā Civillikuma 1763.pantā noteikto, ka procentu pieaugums apstājas, sasniedzot pamatkapitāla lielumu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus

tās samaksātos tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli

tiesas apmierināto prasījumu apmēram.

Ievērojot Civilprocesa likuma 41.pantu no atbildētāja prasītājas labā piedzenami visi samaksātie tiesas izdevumi – valsts

nodeva EUR 268,17 (Ls 188,47) un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi – EUR 6,26 (Ls 4,40).

Turklāt no atbildētāja par labu valstij piedzenami nesamaksātie ar lietas izskatīšanu saistīti izdevumi EUR 1,57 (Ls 1,10) (lietas

2.lapa). Ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi EUR 1,57 iemaksājami šādā kontā: pārējie ieņēmumi – lietas izskatīšana tiesā,

ekonomiskās klasifikācijas kods 21499, saņēmējs: Tiesu administrācija, Mūkusalas iela 41b, Rīga, NMR90001672316, ar PVN

apliekamās personas reģ.Nr.90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods TRELLV22, konta

Nr.LV51TREL2190458019000.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1 pantu, taisot spriedumu par naudas summas piedziņu, par mantas atdošanu natūrā, par

personu un mantas izlikšanu no telpām un par tiesāšanās izdevumu piedziņu, tiesa nosaka termiņu sprieduma labprātīgai izpildei,

izņemot gadījumus, kad spriedums izpildāms nekavējoties. Sprieduma labprātīgas izpildes termiņš nedrīkst būt garāks par 10 dienām

no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Tiesa atzīst, ka minētā likuma norma attiecas arī uz izskatāmo prasību, tādējādi atbildētājam nosakāms termiņš sprieduma

labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Rezolutīvā daļa

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 8.pantu un 97.pantu, tiesa

nosprieda

apmierināt prasību pilnīgi.

Piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, par labu /pers. D/, /personas kods/, pēc 2010.gada 29.decembra Telpu nomas līguma

nomas maksas parādu par laika periodu no 2012.gada 1.janvāra līdz 2012.gada 31.maijam EUR 1783,84 (viens tūkstotis septiņi

simti astoņdesmit trīs euro 84 centi) (Ls 1253,69) un tiesas izdevumus EUR 274,43 (divi simti septiņdesmit četri euro 43 centi) (Ls

192,87).

Noteikt tiesības /pers. D/ saņemt likumiskos 6% (seši procenti) no simta gadā no piedzītās, bet vēl nesamaksātās parāda

summas līdz nolēmuma izpildei.

Piedzīt no /pers. E/, /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītus izdevumus EUR 1,57 (viens euro 57 centi).

Noteikt termiņu /pers. E/ labprātīgai sprieduma izpildei 10 (desmit) dienu laikā pēc sprieduma spēkā stāšanās dienas, uzliekot

par pienākumu iesniegt Jelgavas tiesā pierādījumus par tiesas izdevumu samaksu valsts ienākumos.

Tiesas spriedumu lietas dalībnieki var pārsūdzēt kasācijas kārtībā 30 (trīsdesmit) dienu laikā no pilna sprieduma sastādīšanas

dienas - 2014. gada 11.februāra Latvijas Republikas Augstākās tiesas Civillietu departamentam, iesniedzot kasācijas sūdzību

Jelgavas tiesā.

Tiesnese N.Paņkiva