Court fully allows small claims action for unpaid community fees and court costs against apartment owner.

Lietas Nr. C29650416

Lietas arhīva Nr. C-2797-17/16

SPRIEDUMS

Latvijas Republikas vārdā

Rīgā, 2017.gada 22.februārī

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas tiesnese V. Gailīte, rakstveida procesā izskatīja civillietu DzĪKS “Staburags” maza apmēra prasību pret

/pers. A/ par naudas piedziņu, un

konstatēja:

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesā 2016.gada 11.novembrī iesniegts DzĪKS “Staburags” (turpmāk – prasītāja) prasības pieteikums maza

apmēra prasībā pret /pers. A/ (turpmāk – atbildētājs) par naudas piedziņu.

Prasības pieteikumā norādīts, ka atbildētājam pieder nekustamais īpašums /adrese/. Dzīvojamo māju, kurā atrodas dzīvoklis, apsaimnieko prasītāja

pamatojoties uz sabiedrības statūtiem. 2007. gada 27. novembrī starp prasītāju un atbildētāju tika noslēgts Dzīvojamās mājas kopīpašuma daļas

pārvaldīšanas un apsaimniekošanas līgums, kura 5.1.3. punktā ir noteikts, ka pilnvarotājam (atbildētājai) ir pienākums laikus veikt ikmēneša maksājumus

par mājas apsaimniekošanu, uzturēšanu un komunālajiem pakalpojumiem.

No grāmatvedības izziņām un izsniegtajiem rēķiniem secināms, ka atbildētāja veic maksājumus par saņemtajiem komunālajiem pakalpojumiem, lai

daļēji nomaksātu komunālo pakalpojumu rēķinus, tomēr maksājumu apmērs nenosedz ne izrakstīto rēķinu apmēru, ne parāda summu. Tādēļ ir izveidojies

komunālo maksājumu parāds 1089.52 euro apmērā.

Prasītāja vienmēr ir veikusi tai uzticētos pienākumus, ievērojot termiņus un citus nosacījumus. Atbildētāja nav cēlusi pretenzijas pret prasītāju, kas

nozīmē, ka atbildētāja ir apmierināta ar saņemto pakalpojumu no prasītājas puses un atzīst to par atbilstošu rēķinos norādītajai informācijai.

Prasības pieteikumā lūgts, piedzīt no atbildētājas par labu prasītājai parādu 1089.52 euro un likumiskos procentus 108.95 euro, kopā 1198.47

euro; tiesāšanās izdevumus.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2016.gada 21.novembrī uz atbildētājas deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un

pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada 21.decembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādītā papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktam, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Līdz ar

to tiesa atzīst, ka lietas dalībnieki par lietas izskatīšanu informēti likumā noteiktā kārtībā. Ņemot vērā minētos apstākļus.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja paskaidrojumi vai iebildumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.1 panta otro daļu,

paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

2016.gada 21.decembra lēmuma norakstu.

Pārbaudījusi lietā esošos rakstveida pierādījumus un apsvērusi prasībā izklāstītos argumentus, tiesa atzīst, ka prasība ir pamatota un apmierināma

tālāk norādīto

motīvu dēļ:

Iepazinusies ar lietā esošajiem rakstveida pierādījumiem un izvērtējusi visu kopumā, tiesa atzīst, ka maza apmēra prasība ir pamatota un

apmierināma.

Lietā nodibināts un par to nav strīds, ka atbildētāja ir dzīvokļa īpašuma /adrese/ īpašniece, ko arī apstiprina lietas materiāliem pievienotā

zemesgrāmatas informācija. Tāpat nav apstrīdēts fakts, ka atbildētāja ir dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “STABURAGS” biedrs.

No dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības “STABURAGS” statūtiem redzams, ka sabiedrības darbības mērķis ir nodrošināt tās pārvaldīšanā

nodoto dzīvojamo namu pienācīgu uzturēšanu, tehniskās ekspluatācijas, dzīvojamo un koplietošanas telpu lietošanas un piemājas teritorijas uzturēšanu

kārtību, kā arī apmierināt citas sabiedrības biedru vajadzības, kas saistītas ar dzīvokļu un dzīvojamo namu koplietošanas telpu izmantošanu.

Statūtu 4.7.punktā noteikti sabiedrības biedra pienākumi, cita starpā izpildīt biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces), ievēlēto rīcības, vadības un

kontroles institūciju lēmumus, savlaicīgi veikt ekspluatācijas un tehniskās apkopes izdevumu maksājumus, kā arī maksājumus par komunālajiem

pakalpojumiem.

Dzīvokļa īpašuma likuma 10.pants noteic, ka dzīvokļa īpašniekam ir pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā; segt dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas izdevumus šā likuma 13.pantā noteiktajā kārtībā; norēķināties par saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa

īpašuma lietošanu (piemēram, apkure, aukstais ūdens, kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana); maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos

nodokļus [..], pildīt dzīvokļu īpašnieku kopības pieņemtos lēmumus, [..].

Savukārt Dzīvokļa īpašuma likuma 13.panta pirmā un otrā daļa noteic, ka dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus obligāti veicamo dzīvojamās

mājas pārvaldīšanas darbību veikšanai, kā arī dzīvokļu īpašnieku kopības noteikto atlīdzību pārvaldniekam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu, ja tāda paredzēta dzīvojamās mājas pārvaldīšanas līgumā. Dzīvokļa īpašnieks atbilstoši viņa dzīvokļa īpašumā ietilpstošās

kopīpašuma domājamās daļas apmēram sedz uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pamata noteiktos izdevumus citu dzīvojamās mājas

pārvaldīšanas darbību veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un attīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu

veidošanu un attiecas uz: 1) kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kuras rezultātā samazinās

mājas uzturēšanas izmaksas; 2) pasākumiem, kuru rezultātā samazinās izdevumi par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma

lietošanu.

Lietā nepastāv strīds par to, ka prasītāja nodarbojas ar dzīvojamās mājas /adrese/ apsaimniekošanu un uzturēšanu. Dzīvojamajai mājai tiek

piegādāta siltumenerģija, kā arī nodrošināti pārējie pakalpojumi. Tādējādi atbildētājam ir pienākums veikt maksājumus prasītājam par dzīvojamās mājas

pārvaldīšanu un apsaimniekošanu, kā arī maksāt par dzīvoklim nodrošinātajiem pakalpojumiem pēc izrakstītajiem rēķiniem.

Prasības pieteikumam ir pievienots aprēķins-pārskats par sniegtajiem pakalpojumiem dzīvokļa īpašniecei /adrese/ par periodu no 2015.gada

1.janvāra līdz 2016.gada 23.oktobrim. Kā arī pievienoti rēķini par 2016.gada augustu un septembri.

Kā secināms no iesniegtā aprēķina-pārskata, tad nav strīda par to, ka maksājumi ir veikti, taču veiktie maksājumi nav seguši izrakstītos rēķinus

pilnā apmērā, kādēļ ir izveidojies parāds.

Tiesa atzīst, ka dzīvojamās mājas apsaimniekošanas maksas un maksas par pakalpojumiem parāds 1089,52 euro ir pierādīts ar aprēķinu-pārskatu

pa maksājumiem.

Prasītāja prasības pieteikumā norādīja, ka lietas iztiesāšana tiesas sēdē nav nepieciešama.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.21 pantu, atbildētājam 2016.gada 21.novembrī uz atbildētāja deklarēto dzīvesvietu nosūtīts prasības

pieteikuma noraksts, paskaidrojuma veidlapa, izskaidrotas tiesības lūgt lietas izskatīšanu tiesas sēdē un citas Civilprocesa likumā noteiktās tiesības un

pienākumi, noteikts termiņš rakstveida paskaidrojumu iesniegšanai līdz 2016.gada 21.decembrim.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 56.panta piekto daļu tiesas dokumentus fiziskai personai piegādā pēc tās deklarētās dzīvesvietas adreses, bet

gadījumos, kad deklarācijā norādītā papildu adrese, pēc papildu adreses, ja vien fiziskā persona tiesai nav norādījusi savu adresi, pēc kuras veicama

saziņa ar tiesu. Fiziskajai personai ir pienākums sasniedzamai tās deklarētajā dzīvesvietas adresē, deklarācijā norādītajā papildu adresē vai šīs personas

norādītajā adresē saziņai ar tiesu.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 56.1 panta 3.punktam, uzskatāms, ka pusēm tiesas dokumenti izsniegti septītajā dienā no nosūtīšanas dienas. Līdz ar

to tiesa atzīst, ka lietas dalībnieki par lietas izskatīšanu informēti likumā noteiktā kārtībā. Ņemot vērā minētos apstākļus.

Līdz sprieduma taisīšanai lietā atbildētāja paskaidrojumi vai iebildumi tiesā nav saņemti. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 250.1 panta otro daļu,

paskaidrojumu neiesniegšana nav šķērslis sprieduma taisīšanai lietā. Noraidījumi tiesnesei nav pieteikti.

Atbilstoši Civilprocesa likuma 30.3 nodaļā noteiktajai kārtībai civillieta tiek izskatīta rakstveida procesā, ja puses nelūdz lietas iztiesāšanu tiesas

sēdē vai tiesa neuzskata par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē.

Tā kā lietas dalībnieki nav lūguši lietas izskatīšanu tiesas sēdē, kā arī tiesa neuzskatīja par nepieciešamu lietu iztiesāt tiesas sēdē, pamatojoties uz

Civilprocesa likuma 250.25 panta pirmo daļu, tiesa civillietu izskata rakstveida procesā, par ko lietas dalībniekiem ir savlaicīgi paziņots, nosūtot

2016.gada 21.decembra lēmuma norakstu.

Civilprocesa likuma 93.panta pirmā daļa noteic, ka katrai pusei jāpierāda tie fakti, uz kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.

Prasītājam jāpierāda savu prasījumu pamatotība. Atbildētājam jāpierāda savu iebildumu pamatotība.

Saskaņā ar Civillikuma 1828.pantu, ja izpildījuma laiks ir noteikts, tas parādniekam ir jāievēro. Savukārt, Civillikuma 1838.pantā noteikts, ka

samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo. Pierādīt samaksu var ar visiem Civilprocesa likuma 17.nodaļā norādītajiem pierādīšanas līdzekļiem.

Tiesa atzīst par pierādītu saistību neizpildi no atbildētājas puses, jo atbildētāja, saskaņā ar Civillikuma 1838.pantu, nav iesniedzis tiesā pierādījumus

faktam, ka būtu pilnībā vai kādā daļā veicis rēķinu atmaksu.

Tiesa atzīst, ka prasītāja savu prasījumu ir pierādījis un pamatojis, līdz ar to prasība ir apmierināma.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 41.panta pirmo daļu pusei, kuras labā taisīts spriedums, tiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos

tiesas izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā pantā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli tiesas apmierināto prasījumu

apmēram. Līdz ar to no atbildētājas prasītājas labā jāpiedzen samaksātā valsts nodeva – 179,77 euro un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi 4,70

euro, kopsummā 184,47 euro.

Iesniedzot tiesā prasības pieteikumu, prasītājs ir samaksājis ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4,70 euro, taču faktiskie ar lietas izskatīšanu

saistītie izdevumi ir 6,28 euro saskaņā ar uzziņu par ar lietas izskatīšanu saistītajiem.

Tādējādi neapmaksāties ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi ir 1,58 euro ir piedzenami no atbildētājas valsts ienākumos saskaņā ar Civilprocesa

likuma 42.panta pirmo daļu, 39.panta pirmās daļas 5.punktu.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 204.1pantu, nosakāms termiņš sprieduma labprātīgai izpildei 10 dienas no sprieduma spēkā stāšanās dienas.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 34., 39., 41.panta pirmo daļu, 97., 190., 192.,193., 195., 204.1, 250.25, 250.27, 415., 440.2 un 440.3pantu,

tiesa

nosprieda:

DzĪKS “Staburags” maza apmēra prasību pret /pers. A/ par naudas piedziņu apmierināt pilnībā.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu DzĪKS “Staburags”, reģistrācijas numurs 40003098847, galveno parādu 1089.52

euro un līgumsodu 108.95 euro, kopā 1198.47 euro.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu DzĪKS “Staburags”, reģistrācijas numurs 40003098847, samaksāto valsts nodevu

179.77 euro un ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 4.70 euro, kopā 184.47 euro.

Piedzenamā summa jāpārskaita uz DzĪKS “Staburags”, reģistrācijas numurs 40003098847, kontu LV18LATB0002010128552, AS

“Norvikbanka”.

Piedzīt no /pers. A/, personas kods /personas kods/, par labu valstij ar lietas izskatīšanu saistītos izdevumus 1.58 euro, kas iemaksājami –

saņēmējs: Tiesu administrācija, NMR90001672316, saņēmēja iestāde: Valsts kase, BIC kods: TRELLV22, konta Nr. LV51TREL2190458019000,

iemaksas mērķis: 21499 – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi civillietā Nr. C29650416 (C-2797-17/16).

Noteikt /pers. A/ termiņu lēmuma labprātīgai izpildei daļā par tiesāšanās izdevumu piedziņu par labu valstij 10 dienas no lēmuma spēkā stāšanās.

Spriedumu var pārsūdzēt apelācijas kārtībā Rīgas apgabaltiesas civillietu tiesas kolēģijā 20 dienu laikā, apelācijas sūdzību iesniedzot Rīgas pilsētas

Latgales priekšpilsētas tiesā.

Tiesnese V. Gailīte